Nu sveicināti, tautieši! :D
Varu atskaitīties, ka esmu dzīva un vesela atgriezusies no mana murga - Minessotas. Man pat to visu sviestu tagad galīgi nemaz negribas atcerēties un aprakstīt, bet nu jāsaņemas!
Tātad 4dien, 6:30 no rīta mēs sēdāmies mašīnā un mani pārņēma mans PIRMAIS un PĒDĒJAIS pozitīvais vilnis pēdējo 4 dienu laikā. Es sapratu, ka grandma Barb šajā reizē nebrauks ar mums uz Minessotu. Ja tā padomā - baigā maita, mēs tur braucam dēļ viņas vergot, utt. bet šī paliek mājās un atpūšas, taču no otras puses LAI TIK PALIEK....man vismaz viena liela nasta no kakla nost! Lielāko daļu ceļa es gulēju, un mani vienkārši besija fakts, ka mēs apstājāmies tikai kaut kādos ātrās ēšanas restorānos, no kuriem man jau vēders bija aizštopējies. Pie tam ik pēc pāris stundām....man tagad ir diēta un es esmu nometusi jau kādus 3kg, taču pateicoties saviem stulbajiem viesvecākiem es tik pat ātri viņus varu atgūt, jo mēs vispār šīs dienas ēdām TĪK neveselīgi, tikai kaut kādus pusfibrikātus.
Lai nu kā, dēļ manas gulēšanas, 7h no braukšanas paskrēja diezgan ātri un mēs bijām klāt jau ap kādiem 13:30. Bija ĻOTI karsts, kādi +24. Galvenais, kā mēs atbraucām, tā bija jāsāk strādāt. Taču es labāk strādāju, un daru kaut ko, jo tas liek laikam skriet mazliet ātrāk un man nav jāpavada laiks ar viņiem. Laiks vilkās nenormāli, man pat likās, ka kaut kas ar pulksteni nav kārtībā, jo minūtes likās ka velkās kā stundas. Man tiešām likās, ka no tās BORRING elles nekad netikšu ārā. Sākumā man bija jāsalasa VISI zari uz zemes, pēctam jāpļauj zāle ar to stumjamo mašīnu ap visiem kokiem....un bļāviens, viņi dzīvo kaut kādā meža vidū, kur ir kādi 67098765345678 koki. Pļaujot es pat ieskrēju ar muguru tai elektriskajā sētā priekš govīm. Belziens bija tāds, ka likās, ka man kāds ar beisbola nūju iebelzis, jo pat līdz zobiem aizgāja :D Pēc "interesantaiem" piedzīvojumiem, pļaujot zāli, sākās trakākais - jāberž krāsa nost no laipiņas dēļiem. Man rokas tagad kā tādam strādniekam - raupjas un noberztas. Reāli visu mēs izdarījām jau pirmajā dienā, kas man uzdzina dusmas, jo NAFIG mēs te paliekam papildus 2 veselas dienas. Nu ok. nākamajā dienā vēljoprojām palika dēļi no kuriem kasīt krāsu, bet tad atlikušo dienu es vienkārši lasīju 2006 gada žurnālus no grandmas Barb kolekcijas. Wuhū...interesanti, ne?! Pietam man jau mana MP3 mūzika bija ZB, tāpēc izdomāju paklausīties radio, un vienīgā stacija, ko perfekti ķēra bija KRISTĪGAIS RADIO, tā ka tagad es zinu visas dziesmas par Jēzu. Nākamās dienas vakarā mēs skatījāmies Nyle lielo pirkumu - HARRY POTER movie. OMG - man likās, kāpēc es esmu šeit iesprostota ar šiem 2 dīvaiņiem??? Man viņi tā nobesija, jo Nyle visu laiku mētāja vienkārši debīlus jokus par kuriem smējās TIKAI viņš un dažreiz Deb, kas vispār visu laiku viņam tikai priekšā un pakaļā, ka tik lai viņš kā karalis justos. Tad viņa vienīgais topiks par ko viņš runāja VISU LAIKU bija tas, cik viņam daudz vēl jānoskrien, lai šgad būtu 1000 miles. OMG - mani tas NEINTERESĒ!!!!!!!! Un visam par virsu bija fakts, ka man uz viņiem jāskatās. Nyle vēl var paciest, pat ņemot vērā to ka viņa sirmās spalvas lien ārā pa visiem T-shirt caurumiem un viņš visu laiku čīkst, bet Debōra......omg........viņa ir tik neglīta un ar savu ģērbšanās stilu viņa sevi padara vienkārši kriminālu. Pluss viņai ir nežēlīgas alerģijas, kā dēļ man visu laiku bija jāklausās viņas šķaudīšanā un deguna šņaukšanā, kas uz viņas sejas atstāja nesmukas sarkanas pēdas. Viņas acis bija aizpampušas un balss kā zombijam....es vispār iztāstīt nespēju to skatu. Un kad mēs braucām mājās man bija jāskatās uz viņas piena baltajām, spalvainajām un ar nesmukām pumpām izsitušajām kājām. Man tiešām vilka uz sliktu dūšu.
Tā kā mēs reāli visu jau bijām paveikuši pirmajā dienā un otrās dienas pirmajā pusē, atlikušo pusotru dienu man bija jāsēž pilnīgā borringā. Tad kad viņi nemuld savas stulbības, tad mājā ir pilnīgs klusums. Ne TV, ne mūzika - NEKĀ. Arī mašīnā visu laiku kapa klusums, taču tad, kad es sāu klausīties mūziku, vai skatīties filmu, tad protams tiek uzslēgta mūzika uz skaļāko un es neko vairāk nedzirdu. ZB!
Īstenībā tā vieta ir smuka, tieši blakus ezeram. Ļoti atgādināja mājas, kad mēs vasarā braucām uz ādažiem, uz ezeru. Cilvēki smuki vizinājās ar laiviņām, un atpūtās, kamēr maniem troļiem vienīgā nodarbe bija sēdēt lasīt grāmatu, vai skatīties Harry Poter. Un man šausmīgi besij tolete tajā mājā, jo viņa ir tieši ienākot pa durvīm iekšā. Ir tā, ka tev ir jāieiet toletē un jāiztaisa durvis uz āru un durvis uz pirmo istabu, un tad jācer, ka neviens neienāks.
Pēdējā diena bija visnormālākā, jo es sapratu, ka tā ir PĒDĒJĀ un, ka nākamajā dienā mēs dosimies atpakaļ. Mēs pat aizgājām līdz blakus fermai, kur es apskatīju govis, ko pirmajā reizē tur esot atceros, kā mazus teliņus. Nekad nebiju domājusi, ka govju apraudzīšana manā dzīvē būs liels un interesants notikums, jo starp šīm GARLAICĪGAJĀM dienām, tas noteikti bija vislabākais, kas ar mani notika, ja neņem vērā jaunumu par Brbas palikšanu mājās. Vakarā mēs arī izbraucām vakariņās ārpus mājās....sen nebiju TĀ pārēdusies.
Vispār nākamās dienas Minessotā bija diezgan drēgnas un vējainas, bet, kad devāmies mājās....ouh my gosh.....tas bija drausmīgi. To vispār ir neiespējami aprakstīt,kāds laiks šeit ir. Viņi to sauc par humanity, kas ir smacīgs, ar spēcīgu spiedienu, mitrs un ĻOTI karsts. Tas ir neizturami būt ārpus mājas. Un šeit Iowā tas ir pat vēl trakāk, nekā Minessotā. Man ir nolaimējies, ka es šeit nebūšu jūlijā, jo tad tempratūra var uzkāpt pat līdz +40!
.JPG)
