Nu grūti bija saņemties, lai piesēstos pie datora šitik smukā dienā, bet nu saņēmos, jo vajag tak man pastāstīt to pēdējo stāstu, bet nu tad toč pēdējais! Nu man īstenībā vspār ir jau piemirsies kas un kā man tajā pēdējajā dienā bija, bet katrā ziņā nekāda lielā drāma nebija. Sabina palika pie manis pa nakti, un no rīta mēs visi devāmies uz lidostu. Es vēl mājās viņiem iedevu kā pateicības dāvanu LaiMas končas un vēstuli, kur es mīļi par visu pateicos. Lidostā sagaidīju, kad būs mana lidmašīna un tā pilnīgi pa mierīgo atvadījāmies, apskāvāmies un es devos. Pirmais, ko es satiku Čikāgas lidostā bija Valters - akdievs, cik tas bija smieklīgi, jo kad satikāmies, es tur aiz sajūsmas ar viņu pati nepamanot angliski runāju. Nākamais bija Andža un tad Anete. Mēs satikām vēl 2 latvietes - viena arī no YFU, bet ar vecākiem un viena pati par sevi, kkāda tūriste vai kas! No Čikāgas līdz Frankfurtei sēdēju ar Valteru un Andri, ar ko visu ceļu dropējām, jo tajās lielajās lidenēs ir par brīvu. Tas vspār bija smieklīgi, jo mums pat dokumentus uzjautāja, a šie abi kko samūldēja, ka soma tālu vai kas :D Tad no Frankfurtes uz Rīgu man jau bija atrubonis - tā ka viss ir PILNĪGI VIENALGA, taču kad ieraudzīju televīzijas torni un citus Latvijas skatus, sapratu, ka beidzot esmu mājās, un man pat laikam asaras sāka tecēt. Rīgas lidostā gaidot somas, vnk viss iekšā trīcēja aiz sajūsmas, jo nespēju noticēt, ka tūlīt visus redzēšu. Smieklīgākais, ka tieši pie pašām durvīm mūs apturēja - TIKAI MŪS 4 apmaiņas studentus, lai pārbaudītu somas...taču tad kad beidzot atvērās tās durvis un mani ar kliedzieniem,plakātiem sagaidīja bars draugu un ģimenes - es vnk čurāju biksēs aiz laimes! Tas bija tik kruti. Tad maucām visi pie manis uz mājām un tusējām līdz rītam. Sākumā es vēl dabūju rosoliņu un auksto zupiņu - tā ka viss pa skaisto :) Nu un jā - tagad 2 nedēļas jau pagājušas, kā esmu mājās un varu teikt tā, ka esmu notusējusi pa visu dzīvi jau ... man pat vairs negribas! Un starpcitu galīgi nav sajūtas, ka esmu bijusi kaut kur - nu galīgi nav ;p Paldies, ka lasījāt - lai jums visiem veicas :)

Pēdējā Diena

Nu tad beidzot ir pienācis TAS brīdis, kad varu teikt, ka esmu nodzīvojusi savu pēdējo apmaiņas studentes dienu štatos. Man gan rīt vēl sanāks būt ASV kādu laiciņu, dzīvojoties no vienas lidostas uz otru, bet tas jau vairs nav tas. Neticama šķiet sajūta, ka rīt satikšu latviešus - Andžu, Valteru, Aneti, mošk vēl kādu. Zinu, ka Čikāgā satiksim un kopā uz Frankfurti lidosim arī ar 3 lietuviešiem, no kuriem viena ir tā meitene Mia, ko satiku decembrī, kad ar YFU braucām uz tripā uz Čikāgu. 

Lai gan somas jau biju sākusi kārtot pāris dienas atpakaļ, šodien nācās daudz ko pārkārtot, lai koferi svērtu, cik tiem jāsver. Ouhh...knapi knapi būšu visu sastūķējusi tajos iekšā. Man gan rokas bagāža gigantiska, tas stulbi, bet paldies Dievam savus koferus neredzēšu no Omahas lidostas līdz pat Rīgas lidostai - viss ir iečekots līdz galam. 

Es lidošu no Omahas (Nebraska) lidostas uz Čikāgu, tad uz Frankfurti un tad Rīgu. Man gan būtu patiecies, ja mēs pavadītu nakti Čikāgas lidostā, jo tad varētu "nosvinēt" ar saviem latviešiem, bet nu nekas, gan jau "nosvinēsim", ja ne Čikāgā, tad Frankfurtē nu toč, ja saprotat uz ko es tēmēju :)

Vispār mana šodiena paldies Dievam ir pagājusi uz jaukas nots. Piecēlos no rīta, paēdu brokastis un Nyle mani aizveda līdz Sabīnai. Mēs abas pēc viņas draba aizgājām uz savu iecienīto ķīniešu restorānu, kur šī kā strādājoša un tapēc tagad bagāta jaunkundze man uzsauca. Pārēdāmies - nu toč tā ka sāp. Bet, protams, ar to jau mums nepietiek un abas aizgājām uz savu iecienīto saldējuma kafējnīcu, kur nopirkām gigantiskus salčukus. Bet vispār dienu abas pavadījām jauki, tā nosmējāmies, ka prieks. Tad viņas mamma mani atveda mājās. Izrādīju mazliet interesi pret savējiem aiz tīrās pieklājības, jo pēdējā diena kā nekā - un abi ar Nyle uzcepām tos slavenos šokolādes cepumus, kas man tā garšo, taču tā kā esmu pārēdusies, negāja man nekas iekšā. Tad kad svēru savus koferus, apjautu, ka sava svara ziņā esmu man liekas sasniegusi augstāko latiņu, kas man šajā gadā bijis...man pilnīgi slikti paliek....bet gan jau Latvijā caur tusiņiem nometīšu lieko svaru ... hahah ... un tad mēs ieturējām vakariņas, uz kurām es tiku aicināta ar zvaniņu...pieļauju pēdējā reize, kad dzirdēšu to ... omg ... tas bija smieklīgi. Lai gan biju pilna kā tāda cūka, man aiz pieklājības bija jāizrāda ieinteresētība viņu pēdējajās pagatavotajās vakariņās, kas bija kukurūzas vāle un hamburgers :D Man vēl joprojām ir smagi ap dūšu. Pēc tam mēs noskatījāmies 2 and a half men un vēl vienu stulbu šovu...un nu jā - tā tā diena paritēja. Nekas īpaši savādāks nebija, es visu laiku tikai galvā domāju par mājās braukšanu, ka pat dažreiz nedzirdu ko šie tur runā. Vienīgais, ko mošk Deba pamanīja - es viņai iedevu to apskāvienu pirms gulētiešanas, ko viņas sejā noteikti varēja lasīt kā šoku :D :D

Ap 10 vakarā atbrauca Sabina, tā ka mēs tagad visu nakti tusēsim. Skatīsimies filmas un čilosim. Tad viņa ar mani kopā atbrauks uz lidostu pavadīt un pēc tam Nyle viņu aizvedīs uz darbu. Tā ka man ļoti labi,jo Sabinas kompāniju es izbaudu, bet ar troļļiem es esmu pietiekoši daudz "baudījusi" laiku :D

P.S. šis nav mans pēdējais ieraksts. es, kad būs laiks uzrakstīšu to, kā noritēja mans atpakaļceļš. daudzi jūs sakāt, ka jums gribētos, lai es turpinu rakstīt, taču, mīļie - šis blogs man bija zem nosaukuma MANS GADS ASV...es parīt esmu mājās, atpakaļ Latvijā - tā pat kā gandrīz ikviens no jums. nedomāju, ka kādam būs baigi interesanti lasīt par to :D Anyways - biju ļoti pārsteigta par to, kādu atsaucību šis blogs raisīja, jo sākumā to izdomāju rakstīt dēļ ģimenes un tuvākajiem draugiem, lai man nebūtu katram jāraksta VISU LAIKU viens un tas pats. savā ziņā rakstīju arī to priekš sevis pašas, jo vēlāk būs interesanti pārlasīt to, kam esmu gājusi cauri, kā arī man ir plāns kādu dienu uzrakstīt biogrāfiska rakstura grāmatu ar bildēm, par manu pieredzi, dzīvojot un mācoties ASV. pateicoties šai lielajai atsaucībai no tik daudziem cilvēkiem, ko es pat nepazīstu, man tas rada tikai drosmi tiešām to kādu dienu paveikt. 

Okay, šitās pēdējās dienas ir paritējušas nu ļoti interesantā motīvā. Iesākumam varu minēt faktu, ka pēdējās 3 dienas man sanāca katrā dienā pabūt kapos trīs dažādās vietās. Sākums labs, ne? Nu tad tā...

5dien visu pirmo dienas pusi nosēdēju mājās, darot dažādas lietas, mājās braukšanas ietvaros. Vēlāk ap 5 vakarā, kad Sabina beidza darbu, izdomājām, ka viņa var čāpot ar kājām pie manis un es iešu viņai pretī, lai pussceļā satiktos. Sākumā, kad šī uzzvanīja uz mājas tel., ka viņa izziet, es lēnītēm, lēnītēm sagatavojos un tikai pēc kāda laiciņa izgāju. Taču, kad biju jau nogājusi lielāko ceļa daļu, un sapratusi, ka šī ir apmaldījusies vai arī iet NU ĻOTI lēni, jo viņu nekur nemanīju, lai gan man jau sen ar viņu bija jāsaskrienas.Tad pēkšņi dzirdu mašīnas pīpināšanu...NYLE...nodomāju, ou bļīn, kas nu?! Izrādas Sabina zvanījsui, ka apmaldījusies un, ka vienīgais, ko apkārt redz ir kapi un tad sakari pārtrūkuši. Nu ko, devāmies uz tuvākajiem kapiem, bet tur nekur šo neredzam. Tad zvanīja Deb, ka viņa mūs gaidīs pie viena slavena pieminekļa tur tajos kapos..paldies dievam viss beidzās labi, jo viņa teica, ka gandrīz pārmīzusi jēgu, jo tur kaut kādi 2 veči esot bijuši un lūrējuši uz viņu. 

Nākamā dienā mēs un Deba braucām ekskursijā uz vienu māju, kur 1912. gadā tika noslepkavota viena ģimene ar 6 cilvēkiem + 2 meitenes, kas bija draudzenes vienai no ģimenes meitām un palikušas pa nakti tai reizē. Tagad tā māja ir ĻOTI slavena ar to, ka tur spokojas un tur ir arī daudz pierādījumu. Es par to māju pirmo reizi dzirdēju, kad bijām Dienvid Dakotā ar Elizabeti un maniem viesvecākiem. Redzēju TV, kur bija šovs par top šaušalīgākajām vietām ASV, un šī māja, kas atrodas Iowā, aptuveni stundas attālumā no manām mājām bija TOP 1. vietā. PALDIES DIEVAM es neko neredzēju, bet pieļauju, ka tas tāpēc, ka biju tā pārbijusies, ka turēju acis ciet un biju iekrampējusies Sabīnai rokā. Vēlāk es nevarēju gulēt, it īpaši tāpēc, ka man likās, ka dzirdu kaut kādus trokšņus un vēl sazin ko. Pirmā nakts bija okay, lai gan likās notiek dažas bailīgas lietas, bet Sabina bija ar mani...taču šonakt un rītnakt būšu viena pati !!! Man jau tagad paliek neomulīgi. Un jā, arī tajā dienā bijām kapos, kur visi tie nogalinātie cilvēki ir apbedīti. Vakarā Deb un Nyle nebija mājās, jo Nyle brālēni brauca caur pilsētu un viņi devās vakariņās. Mēs pa to laiku skatījāmies filmu KIK ASS un ēdām-ēdām-ēdām !!!

Svētdien (šodien) pamodāmies pēc 12, un ēdot brokastis skatījāmies filmu Flirting with Forty. OMG...lai gan neredzēju to filmu no sākuma, es tajā iemīlējos, jeb pareizāk sakot galvenajā aktierī...TĪK seksīgu čali man liekas nekad dzīvē nebiju redzējusi, tāpēc šonakt nokačāšu to filmu no neta, lai varu naktī, kad aiz bailēm trīcēšu pie visām miesām, lai varu skatīties un siekaloties :) Pēc tam, Deb mūs ar Sabinu aizveda uz mormāņu muzeju. Tas īstenībā bija ĻOTI interesanti, jo gide bija nu ļoti laba mums tur. Visi, kas tur strādāja bija ļoti jauki jauni cilvēki, kas īstenībā ir mornāņi un, kas veic savu 2 gadu misiju - mācību par savu reliģiju. Interesanti, ka vienas meitenes brālēns bija šajā misijā 2 gadus LATVIJĀ. Viņa vienkārši lēkāja aiz sajūsmas, ka ir satikusi kādu no Latvijas. Pēc tam izstaigājām mirušo mormāņu kapus un tad devāmies uz Lewis un Clark skata memotiāli, kur tiešām pavērās brīnum skaists skats uz Omahu. Vakarā atkal Deb un Nyle nebija mājās, jo spēlēja no sava darba kaut kādu tur volejbolu un mēs atkal....ĒDĀM! Es jau smējos, ko Deb un Nyle padomā par to, ka visu laiku kā viņi nav mājās tiek izrīta visa virtuve! :D

Es koferus esmu pamatā sakrāmējusi. Man tāds prieks, ka varu ņemt un sakraut VISU! Tas pateicoties otram koferim un tam, ka ļoti daudz ko aizsūtīju mājās. Esmu sajūsmā par to, ka nekas nav jāatstāj. Un vēl es esmu sajūsmā, ka Sabina izdomāja man adot savas smukās baltās augstpapēžu kurpes, jo viņai viņas esot biški pa lielu :D

OKay...es tagad iešu dušā,un tad skatīšos savu filmu. Tā fima ir ļoti pamācoša, jo galvenā lomā ir 40 gadus veca sieviete, kas iemīlas 27 gadus jaunā čalī. Ļoti forša filma, komēdija varēt pat teikt, nekas smags :) OMG...es nespēju aptvērt, ka rīt ir mana PĒDĒJĀ diena. Ja, kādam vispār būtu nojausma, kāda man ir sajūta. Tas ir tik neaprakstāmi! Anyway - bye! :)

:/

Šodien atvadījos no Elizabetes un viņas lieliskās ģimenes. Elizabete mani savāca ap pus vieniem, tad mēs paķērām Sabīnu no darba un visas 3 aizlaidām uz molu. Pēc tam devāmies uz restorānu, kur pusdienojām kopā ar viņas ģimeni. Es PĀRĒDOS, un man ir vēljoprojām biški nelabi ap dūšu. Taču jā...tad atbraucām uz viņas māju, skatījāmies filmu un vnk čilojām...līdz ap 8 vakarā beidzot bija jābrauc mājās un nācās man atvadīties. Man ir jau ZB šīs atvadas...tas galīgi nav foršs process, taču tai pat laikā tas liek saprast, ka tās ir beigas visam šim un aizvien reālāka šķiet sajūta, ka drīz redzēšu savu ģimeni un draugus, pēc kuriem esmu PĀRILOGOJUSIES!

Pagājušo 6dien Matthieu mani uzaicināja uz savu māju, jo nevarējām izštukot, ko lai daram. Protams, Deborite un Nyle mazliet izbolija acis, jo šie 2 aprobežotie cilvēki domā, ka ja meitene un zēns ir draugi...tas ir, kas NETIKLS :D Anyways - viņi neko neteica un mani pat aizveda no rīta pie viņa. Mājās bija arī viņa viesvecāki. Atgādināšu, ka viņa viesmamma ir mana kontaktpersona, tā, ka sākumā sanāca izpļāpāties ar viņu. Vispār viņiem ir tik gigantiska māja, kas no iekšpuses, kā tāds muzejs izskatās (man tas nepatīk). Bet viņi dzīvo baigi labajā rajonā, un blakus mājā Matthieu ir draugs ar LIELU peldbaseinu. Lai nu kā - laiku pavadījām forši, skatījāmies filmas un vienkārši čilojām. Viņam vienam pašam tur ir atvēlēts viss pagrabstāvs.

Nākamā dienā Matthieu viesmāte mani pa ceļam paķēra un abus mūs aizveda pie Sabinas uz māju. Tur mēs uztaisījām MILZONĪGU fotosesiju ar Matthieu. Es biju Sabinas asistente :D Un starpcitu ES nācu klajā ar daudzām tiešām krutām idejām, kas galarezultātu padarīja PERFEKTU. Tiešām bija jautra diena, tā izsmējāmies un pats labākais, ka viņš jutās tik komfortabli, vispār neko nečīkstēja - darīja VISU ko likām.

Paliku tur svētdien pa nakti, un nākamā rītā, kamēr Sabina bija darbā, palīdzēju Andi sākt kravāt visas mantas. Vienkārši biju ļoti stingra un liku viņai TIEŠĀM izdomāt, kas ir vajadzīgs un kas NAV, jo viņa pa šo gadu bija apaugusi ar tonām mantu. Tad ap vieniem, Sabinas opis mūs savāca un aizveda uz Gesas(vācu meitenes, kas mājās aizbrauca februārī) viesģimenes māju, kur mēs visu atlikušo dienu čilojām pa baseinu. Viņiem ir tik kruts baseins...vnk mmmm... diena arī bija saulaina un karsta. Vispār trakums te, jo dienas ir karstas sutoņas, bet naktīs te ir mežonīgs negaiss un zibens, kas visu laiku korķus sit laukā un liek čurāt biksēs aiz bailēm. Pēc tā Nyle mūs savāca un aizveda Sabinu mājās, amēr Andi izdomāja braukt pie manis. Atbraucot mājās, Nyle un Deb mūs patīkami pārsteidza ar ierosinājumu doties uz DQ (garšīgāko saldējuma vietu pasaulē).

Otrdien no rīta, kad pamodāmies, devāmies abas ar Andi AR KĀJĀM uz Sabinas darba vietu, kas ir aptuveni stundas attālumā. Tā kā ārā bija apmēram +28 grādi, tas bija ELLES GĀJIENS, jo es vnk biju pārsvīdusi. Tad satikām Sabinu, aizčāpojām līdz bibloteikai, paņēmām filmu un gājām uz saldējuma kafeni, kur katra nopirkām sev vienu GARŠĪGO un uz Andi laptopa skatījāmies tur filmu. Vēlāk mūs savāca Sabinas opis un mēs devāmies uz viņu māju. Tur Andi un arī es atvadījāmies no Sabinas "vecvecākiem" ( MAN JAU PALIEK NELABI, JO VISU LAIKU IR JĀATVADĀS....tas ir TĪK neforši ). Tajā naktī, kas bija Andijas pēdējā nakts Amerikā, mēs skatījāmies filmas, mūsu vecās bildes un vienkārši čilojām līdz kādiem 6 no rīta. Man ta kas...bet Sabinai nākamā dienā darbs :D

Nu jā...un šodien ir tā diena, kad esam palikušas ar Sabinu tikai divas, jo mūsu trešā jaunkundze šajā brīdī, kad rakstu ir Denveras lidostā...CERAMS, jo viņas lidmašīna visu laiku tika pārlikta un pārlikta un ceru, ka beigās viss kārtībā. Bija ĻOTI skumīgi, taču man asaras vispār nenāca, kamēr viņa dikti raudāja. Man ir emocijas, bet es neesmu to īsti vēl aptvērusi, ka viņas vairs te nav...man tas vēl nav aizgājis līdz galvai. Man pat nav ticības, ka es pēc nedēļas esmu mājās...nu vienkārši nav, tas šķiet tā nereāli :/ Bet, lai to visu atvadīšanos padarītu mazliet jaukāku, mēs abas ar Sabinu uzlikām klauna degunus, kad pavadījām Andi. JĀ, reāli vis internacionālākajā vietā tajā apkārnē, mēs izskatījamies kā divas trakās, taču mums vienalga ... haha ... īstenībā cilvēki uz mums pat smaidīja :D

Šī nedēļa bija kā pa kalniem! Atbraucot mājās no kolosāla ceļojuma, kur katra diena bija kā piedzīvojums, bija diezgan liels morālais šoks atkal iezstigt garlaicībā, jo pirmdien, otrdien un trešdien es visu dienu sēdēju mājās un NEDARĪJU NEKO. Es vienkārši miru nost aiz garlaicības un sajūta bija, ka vienkārši sajukšu prātā no 4 sienām....pietam te ir tik KARSTS, tik ļoti karsts, ka es sēžu pie kondicioniera no rīta līdz vakaram. Visi ir aizņemti, nevienam nav laika...Sabina un Andi bija savā Floridā, un mājās bija tikai trešdien. Paldies Dievam Sabina izlūdzās savai mātei un es varēju trešdienas vakarā doties uz to māju. Reāli gan viņas, gan arī es bija diezgan nogurušas un neko daudz mēs tajā vakarā nedarījām, ja neskaita, ka pēkšņi mēs ar Sabinu izštukojām laizt uz ezeru naktī pa pliko peldēties....taču pat līdz pusceļam nenoskrējušas aiz bailēm no koijotsuņiem un citiem meža zvēriem(kas tur nav retums) nesāmies atpakaļ :D Atgriežoties es vnk atplīsu, nezinu kāpēc, bet visas šitās naktis man paldies Dievam ir tik dziļš miegs. Pieļauju, ka tas tāpēc, ka 10 dienas biju vienkārši PĀRĀK aizņemta, ka pat nepamanīju, cik daudz enerģijas biju patērējusi.

Nākamā dienā pēc kārtējās Sabinas mātes izverdzināšanas mēs abas ar Sabinu devāmies sauļoties. Reāli visa pirmā dienas puse tika pavadīta krāsojot garāžas durvis, sienas, logu rāmjus, utt. Tā sieviete ir vienkārši apbrīnojama...viņa darbus atradīs jebkurā laikā, un kā tāda lapsa liks darīt visiem citiem, kamēr pati tikai komandē, kā darīt un kā nedarīt, taču, kad viņas Tims ir mājās, tad šai pirmajai pindzele rokās un seja sienā. Kā man viņa besij. Bet es jau arī esmu izfunktierējusi, ka viņa MAN neko neliek darīt, ja es nepiedāvāju...hahaha...bet es tik pa brītiņam kko palīdzu pati par sevi un tad atkal čiloju un skatos, kā visi citi kko dara :D WHATEVER !

Vakarā mani un Andi savāca Nyle un mēs devāmies pie manis. Nākamā dienā nevarējām izštukot, ko lai dara un beigās izdomājām, ka jātiek KAUT KĀ shoppingot....taču kā lai mēs tiekam kaut kur. Nu ok...izdomājām uzrakstīt tam vienam čalim, kas mūs veda uz skolas balli, un šis piekrita. HAhahaha....atbrauca un savāca viņš mūs vnk TĀDĀ grabažā, ka es nespēju beigt brīnīties, kā tā lieta vispār kustas uz priekšu. Īstenībā braucām mēs diezgan ātri un bija smieklīgi, taču tikuntā .... hahhahaha .... Izvedāja viņš mūs pa visām vietām, kur gribējām, gaidīja viņš uz mums, nečīkstēja nevienā mirklī, pluss viņš pat neuzmeta lūpu, kad aprunāju viņa mašīnīti :D Vispār viņš ir diezgan interesants sarunu biedrs, jo lai gan viņam ir tikai 20 gadi, viņš ir armijā un bijis jau ir pat Afganistānas karā. Viņš ir nošāvis cilvēkus karā un pats vienreiz lodi dabūjis kājā - tā ka diezgan nopietni! Bet nu jā....dīvains viņš arī ir un man pat mazliet žēl palika, ka tā viņu izmantojām, bet nu mēs mācamies no Sabinas mammas, kā būt lapsiņām un dabūt savu labumu :D

P.S. es pēdējās dienās esmu TĀ uzzēdusies. Es vienkārši nespēju pārstāt rīt....pietam Nyle uztaisīja VISGARŠĪGĀKOS un KALORIJĀM bagātākos cepumus pasaulē. Es esmu pārēdusies viņus, taču man tikuntā vēljoprojām lien iekšā un es nespēju apstāties....man ir dusmas pašai uz sevi, taču es neko tur nevaru padarīt :(

WEST COAST OF AMERICA

Vakar es atgriezos no ceļojuma, kas manā atmiņā iespiedīsies uz visu atlikušo mūžu. To visu ko es tiku piedzīvojusi nav pat iespējams aprakstīt. Tas vienkārši bija neapakstāmi...tās bija skaistākās 10 diena manā mūžā, gan dēļ cilvēkiem no visām pasaules malām, ko es sastapu, gan vietām ko tiku apskatijusi, gan vienkārši iespaidiem un emocijām, ko viss tas kopā uz mani atstāja. Es tā būtu gribējusi dalīties ar ikvienu šajā ceļojumā, jo tas tiešām ir kas tāds, ko novēlu ikvienam izdzīvot. Es sataisīju DAUDZ DAUDZ bildes....draugiem.lv tās var apskatīt ikviens (es uzliku tā, ka visi var redzēt). Vēlāk salikšu arī savā facebook...tur arī uzlikšu, lai visi var redzēt, jo no vizuālā visiem būs daudz labāka ideja par to, ko es tiku piedzīvojusi un par ko es tagad te sajūsminos.

Tātad 4.jūnijā es agri piecēlos un Nyle mani aizveda uz lidostu, kur es satiku arī Matthieu un vēlāk mēs satikām arī citus exchange studentus no mūsu apkārtnes. Foršākais ir tas, ka lai ceļotu starp štatiem man nav vajadzīga pase, bet pietiek ar manu ID, pie tam es visur rādīju savu skolas ID, kur pat nav manu dzimšanas gadu. Kad tikām lidmašīnā, mēs ar Matthieu (puisis no Francijas) sēdējām kopā. Reāli mums ir žēl ikvienu, kas bija apkārt mums, jo mēs reāli 5h no vietas vienkārši muļķojāmies un pieļauju, ka traucējām ikviena mieru. Taču lidojumā līdz Kolorādo mēs sākām runāt ar mūsu trešo blakussēdētāju, kas bija vienkārši sajūsmā, ka esam exchange studenti, utt. Tā kā viņai apkārt sēdēja puse viņas ģimenes, kas visi brauca uz kaut kādām tur kāzām, sarunā iesaistījās vēl kādi 5 cilvēki. Vispār tas ir tik superīgi, ka šeit tu vari sākt runāt ar nepazīstamiem cilvēkiem da jeb kur un tas nav dīvaini, tas ir pilnīgi normāli. Es pie tā esmu tagad tā pieradusi, ka man bail ka LV uz mani sāks šķībi skatīties, ja pēkšņi autobusā sākšu ar kādu runāt...haha....Tad mēs sēdējām Kolorādo kādu stundu, līdz lidmašīna piepildīsies ar jauniem cilvēkiem un mēs dosimies tālāk uz San Francisko. Stāvot tur mēs sadraudzējāmies ar stjuartiem un viņi mums pat deva kkadus tur ekstra našķus turpmākajā ceļā. Nākamais blakussēdētājs bija kāds jauns čalis, kas centās lasīt, taču turpmāko stundu laikā bija grūti ieraudzīt viņa sajūsmu par grāmatu, vai kaut vai to, ka viņš pāršķir lapu, jo mēs bijām nenogurdināmi n no garlaicības palikām tikai stulbāki. Taču tad kad es viņam iedevu kožļeni, viņš palika draudzīgs pret mums. Haha...Beidzot, kad nonācām San Francisko, satikām arī citus exchange studentus un kopā gidījām busu uz viesnīcu. Visi bija jauki un draudzīgi, un man jau no paša pirmā momenta patika VISS. Nonākuši viesnīcā satikām pārējos, kas ik pa vienam visas dienas garumā ieradās viesnīcā. Baigi žēl, ka pirmo un pēdējo dienu bija tikai iebraukšanas un izbraukšanas diena...darīt nedarījām neko. Tas tā stulbi, bet nu okay. Launch ēdām McDonald, kas bija pretī ielai, taču vakariņas visi pavadījām ķīniešu restorānā CHINA TOWN, San Francisco. Bija tik jautra kompānija. Taču viss protams nevarēja visu laiku iet gludi, jo kad atgriezāmies savās istabās, man naktī šausmīgi sāka sāpēt vēdars. Reāli visu laiku uz toleti bija jāskrien. Nākamā rītā, kad mana istabas biedrene man iedeva tailenolu un es tukšā dūšā viņu iedzēru, man palika pavisam slikti, taču es ieskaidroju grupas vadītājai, ka man paliek labāk un, ka es vau doties ekskursijās. Paldies Dievam man palika labāk, taču tikai līdz vakaram, kad es atkal dabūju ēst, jo tad atkal visu nakti sākās tas pats, pluss, mans organisms bija vienkārši izžuvis un es pat noģību. Man tā bija noveicies ar manām istabas biedrenēm (Vācija;Somija; Urugvaja), jo viņas riktīgi palīdzēja un atbalstīja. Nākamā rītā es konstatēju, ka man ir pārsista ass un galva un ka man ir zila acs, kas vienkāši man lika kliegt - KĀPĒC ES?!?! Taču tad, beidzot tas YFU sākarīkoties un mēs aizbraucām uz aptieku un sapirkām visu nepieciešamo medicīnu un vitamīnus, pēc kā man vairāk nekas nebija un es varēju atkal dzīvot uz 100%. Labākais, ka gids, kas man palīdzēja visu sapirkt bija aktieris. Mums bija tik kolosāli gidi. Viens bija čalītis no San Francisko, bet otrs no Los Angeles. No Los Angeles, gida vārds ir Christopher Birt, un viņš ir filmējies pat tādā grāvējā kā MIESAS SARGS ar Vitniju Hjūstoni un Kevinu Kostneru. Bet abi viņi bija TĪK smieklīgi...vienkārši biksēs bija jāčurā, kad šamējie sāka plēst jokus, vai vienkārši runāt. Chris pat vienu reizi baigi sāka dejot un dziedāt pie dziesmas California Girl un, kad viņš izpildīja savu TOP MOVEMENT ar savu ass, tas tika darīts uz manis :D :D Haha....omg BIJA TIK JAUTRI!

5.jūnijā cēlāmies agri un mūsu tūre sākās ar dažādiem skatiem uz San Francisco. Redzējām daudzas slavenas vietas, kur ir filmētas filmas, piemēram FULL HOUSE. Redzējām Golden Gate Bridge un Alcatraz cietumu, kā arī izstaigājām China Town. Dabūjām izbraukt vakarā ar mazo busiņu, kur tu vari stāvēt kājās un karāties gandrīz vai ārā. Haha...es protams, karājos un gandrīz vai izmaucos ārā, taču tur man bija labs kompanjons, kas izrādās ir darba tūrē saistībā ar kaut kādiem datoriem. Izrādās šis no Vācijas. Vispār mēs bijām 75 exchange studenti un 50% bija no Vācijas...tīk garlaicīgi ... haha ...

6.jūnijā dabūjām iet pār lielajam Golden Gate Bridge un tuvāk apskatīt pašu pilsētu. Vispār esmu pārsteigta cik daudz dīvainu cilvēku ir ASV lielajās pilsētās. Tas ir vienkārši CRAZY!

Nākamo dienu pavadījām ceļā uz Los Angeles, kas bija stulbi, jo bija sajūta, ka vienkārši tiek izniekota diena. Taču skatījāmies dažādas filmas, kur ir skati no vietām ko tikām apskatījuši un skati ko vēl apskatīsim. Tas man baigi patika. Mēs visu laiku busā sēdējām ar Matthieu, taču bija tā, ka ja viņam uznāk akīvais man ir pilnīgs pagurums un otrādi...mēs vnk tracinājām viens otru ārā :D

8.jūniju visu pavadījām Disneyland. Biju mazliet sarūgtināta, jo manā uztverē tā bija mazliet savādāka, ar trakākiem karuseļiem, utt., bet nebija tik slikti. Taču bija TĀDS nogurums beigās, jo uz kājām bijām pavadījuši kādas 13h. Taču salūts bija neaprakstāms - skaistākais, ko es vispār jelkad esmu redzējusi. Bet diena kopumā bija jautra. Es šajā ceļojumā īpaši sadraudzējos ar vieu meiteni no Vācijas ar kuru mēs pavadījām ideālas dienas kopā. Lai gan mums visu laiku bija jāstaigā grupās ar vismaz 3 cilvēkiem, mēs bieži vien divatā klīdām apkārt, jo ir grūti daūt vairāk kā divus cilvēkus gribēt darīt vienas un tās pašas lietas, taču mēs abas bijām kā cimds ar roku, jo bijām izsalkušas vienlaikus, mums pat uz toleti gribējās vienlaikus un visas idejas, kā pavadīt dienu sakrita, tā ka es esmu ļoti apmierināta gan ar Disneyland, gan arī nākamās dienas tūri pa Universal Studio Holivudā. Universal Studio noteikti bija daudz jāutrāks pasākums, jo tur mēs redzējām kā veido filmas, kā tas viss tur Holivudā strādā. Tas bija TĪK forši - tas nav iespējams izstāstīt. Es redzēju tās vietas, kur taisa Bīstamās Mājsaimnieces, Drakula, Grinčs un vēl miljoniem pazistamu filmu un vietas, kur ir bijuši PASAULES SLAVENi aktieri. Vispār Holivuda esot visu iespēju zeme, jo gandrīz ikviens tur dzīvojušais kādreiz ir savu dzīvi saistījis ar movie buisness. Tur ir tik viegli uzskriet virsū slavenībām, kas ir pilnīgi normāli cilvēki un nekas WOW. Cris mums pastāstīja dažādus atgadījumus no paša dzīves un no iepriekšējo exchenge studentu pieredzēm. Piemēram, vienreiz studenti ir taisījuši bildi un palūguši kādam čalim iziet no bildes. Vēlāk izrādījies, ka tas bija Džastins Timberleiks. Pats Cris tusē kopā ar tām slavenībām, vai arī mūsu bus šoferis ir tas, kurš vada visādus mobīļus priekš slavenībām un viņš zinot visneķītrākos stāstiņus gan par Lindsey Lohan, gan Paris Hilton un visām pārējām dūdām. Es pati uz ielas pēkšņi ieraudzīju Mike no MTV šova Real World Washington DC. Es kā tāda muļķe nespēju neko izburtot, bet beigās uztaisīju foršu bildi ar viņu. Neviens no maniem draugiem viņu nezināja, un sākumā viņi domāja, ka es tikai palūdzu nofečēties smukam čalim uz ielas. Haha...bet tas ir izskaidrojams, jo es un mana draudzene, kad bijām Disneyland, mēs nopirkām Minneymouse ausis un, kad redzējām kādu smuku čali, tad teicām PĪ PĪ PĪ :D Tas mums tā iegājās, ka darījām to visu atlikušo laiku. To, pamanīja arī Matthieu un Dominiks ar ko bijām kopā, kad es ieraudzīju to čalīti, tāpēc viņi arī domāja, ka es tikai smukam čalim pēkšņi jautāju nofočēties. Lai nu kā....es īstenībā dabūju no viena puiša e-mail adresi, kad bijām Disneyland. Viņš mūs abas uzaicināja uz Kaliforniju jebkurā laikā, ka viņš parādīšot mums visu. Labākais tajā visā, ka viņš bija sasodīti smuks, kamēr es biju tiko izlīdusi no karuseļa pa visam slapja :D Haha...whatever!

10.jūnijā bijām Los Angeles downtown, kur redzējām slaveno Venice Beach, kas ir slavena ar Muscle Beach, jo tur ir krastā vieta, kur tu vari kačāt savus muskuļus un tur ir pilns ar tādiem,kas to dara. Es īstenībā biju ļoti pārsteigta par sabiedrību Los Angeles, jo sajūta pat dažreiz bija kā esot kaut kādā Turcijā, jo uz ielas tev sauc jaukus vārdus un koķetē, daži pat izsaka slimus, neķītrus piedāvājumus.....bet tikuntā, tas tur viss ir TĪK normāli. Tā ir Los Angeles. Bijām arī uz garāko rīteņbraucēju celiņu ASV, kas tevi aizved līdz tālākajam punktam okeānā no ASV zemes robežas. Vakarā mēs bijām jau Las Vegasā un redzējām nakts dzīvi. Pēdējās dienas pavadījām šai interesantajā pilsētā. Tur īsti nav ko darīt uz ilgu laiku, ja neesi 21 gadus vecs, taču priekš mums bija dažādas citas lietas ko varējām darīt. Tiešām vienreizēja pilsēta nakts laikā, kā arī dienas laikā. Redzējām daudz dažādu krāšņu šovu, dažādu krāšņu celtņu un kazino. Redzējām tās vietas, kur tika filmēts HANGOVER. Vispār tur ir tik smieklīgi, jo katru dienu es redzēju kādas 4 kāzas. Cilvēki tur precas katru dienu, tur mazas baznīciņas ir uz katra stūra. Tur pat ir vietas, kur tu kā McDonaldā brauc cauri un pasūti ēdienu pa lodziņu, tikai šajā gadījmā tu aprecies pa lodziņu. Haha....kazino ir tik iespaidīgi, taču bildes tajos nevarēja uzņemt, jo šie baidas, ka tā cilvēki var izštukot kā krāpties vai kkas tamlīdzīgs. Katrs kazino ir būvēts tā, ka tu tur vari apmaldīties TĪK viegli un tā kā tur nav logu, tava laika sajūta arī var pazust tīk vnkārši. Maukas ir UZ KATRA STŪRA. Tu vari viņas dabūt jebkurā laikā un par jēbkādām cenām. Tā ir vienkārši tik atšķirīga pilsēta no visām. PARTY EVERY DAY...tā ir pilsēta, kas nekad neguļ, tā ir grēku pilsēta :) Es 100% atgriezīšo, kad būšu vsmaz 21 gadus veca...tas noteikti būtu kas ļoti jautrs. Tur īstenībā ir daudz un dažādu krutu dienu izklaižu, piemēram gigantisks karuselis apkārt "NEW YORK". Tas bjia tik kruti. Bija tik smieklīgi, jo es sēdēju blakus kkādam čalim, kur var redzēt, ka šis iepriekšējā vakarā tusējis. Mēs baigi sākam runāt un es ar grūtībām saprotu ko viņš saka, jo viņa akcents ir vnk HUGE, un beigās izrādas, ka šis ir no ANGLIJAS. Tas bija vnk WOW....labākais, ka šim tiko apritējuši 21, kas nozīmē LABĀKAIS kas vien var būt, ja esi Las Vegasā....beigās pēc karuseļa, šis tāds - euh, I feel sick...es tāda - ouh, you better keep everythin in yourself for a little while :D Ja uz manis uzvemtu kkāds brits, es vnk nojūgtos :D

Vienu dienu mēs aizšāvām līdz Lielajam Kanijonam, ks ir viens no pasaules 7 brīnumiem. Bija iespaidīgi, taču neteikšu, ka tas bija interesantākais no visa ceļojuma. Mana favourite diena bija, kad bijām Holivudā.

Man liekas, ka es varētu tikai rakstīt un raktīt, taču to visu nav iespējams aprakstīt. Esmu tiešām ļoti apmierināta ar visu, jo mēs dzīvojām kolosālās viesnīcās. Īpaši kruta bija viesnīca Los Angeles. Tie bija kā mazi kruti dzīvoklīši nevis nummuriņi. Arī ēdiens bija labs. Visu laiku ēdām baigi labajās vietās vakariņas, ko YFU protams maksāja. Piemēram Ķīniešu restorāns, Hard Rock Cafe, Brazīļu restorāns, taču labākās bija pēdējās vakariņas, kad ēdām kazino, kur varēja ņemt ēdienu cik vien gribas un tur bija TĪK garšīgi. Visi mēs bijām pārēdušies, man vnk nebija vairs gaiss, ko elpot, cik pilna es jutos :D

Kad atgriezāmies viesnīcā, visi atvadījāmies un tas bija tik sasodīti skumji, jo es sastapu vienkārši vienreizējus cilvēkus. Pie manis jau ir pieteikušies braukt tik daudzi, un es tā pat pie viņiem. Es tā ienīstu atvadīšanos. Tas viss paskrēja tik ātri. No rīta visas manas istabas biedrenes jau aibrauca 6 no rīta, a man bija jābūt gatavai tikai 11 no rīta, tā ka es dabūju kārtīgi izgulēties. Braucām mājās kopā ar Matthieu un Marvin (no vācijas). Visvairāk man bija žēl teikt atā Matthieu, lai gan zinu, ka vēl tiksimies, taču mēs palikām tik tuvi draugi....ai tas nav izstāstāms, taču mēs ļoti pieķērāmies viens otram.

Njam....un lidostā, protams, mani sagaidīja mana mīļā DEBORĪTE. Vispār ir grūti aprakstīt manas iekšējās sajūtas tagad. Es pati pat nevaru tās izprast. Ir tā, ka man ir palikušas 15 dienas šeit ASV. 15 !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Salīdzinājumā ar 11 mēnešiem 15 dienas ir NEKAS! Taču ļoti daudzi no ceļojuma brauc mājās jau nākamajā dienā pēc atgriešanās no West Coast Tripa, kas salīdzinājumā ar manām 15 dienām šķiet tik ātri. Es īstenībā esmu gatava braukt mājās, jo esmu tiešām no šī gada paņēmusi visu ko vien varēju. Es jau biju atradusi no Iowas, no tā kas man bija te, taču tagad es atkal tieku iesviesta šeit un man atkal būs jāatrod. Tas 'tā stulbi bišk, bet nu okay....