trešdiena, 2009. gada 30. decembris

Mall of America

Pēdējās 5 dienas bija DAUDZ interesantākas nekā iepriekšējās. Satiku jaunus cilvēks, redzēju jaunas vietas un ieguvu citus iespaidus.
Uz Minessotu braucām svētdien, bet sestdien es izdomāju, ka varētu satikties ar Amber, ar ko esmu vienā History klasē, jo viņa mani visu laiku bija aicinājusi kādu dienu pavadīt kopā. Izrādās, ka mēs dzīvojam nenormāli tuvu - ar kājām būtu mazāk kā 10 min, taču tā kā viņai ir mašīna viņa man atbrauca pakaļ un izglāba mani no brišanas pa sniegu :D
Es paliku ar vaļā muti, kad ieraudzīju viņas māju! MILZĪGA! Un viss tik nenormāli kruts...Pats labākais, ka viņas ģimene ir tik jauka un vienkārša, ka nepateiksi, ka šie kaut kādi miljonāri. Amber tieši pirms pāris dienām uz ZS dabūja mazu kucēnu. Ehh...ku viņš bija mīlīgs. Pluss viņiem ir vēlviens suns - tik mīlīgs un draudzīgs, īstenībā pat PĀRĀK draudzīgs :D Kad mēs uzgājām augšā, viņa mani iepazīstināja ar savu mammu. Kad viņa atvēra mammas istabas durvis, es nokritu - tur MILZĪGA gulta ar 5 milzīgiem, spalvainiem kaķiem. Skats labais :D Bet mamma bija jauka, izrādās, ka viņa mani jau zinājusi no basketbola spēlēm.
Tad gājām uz Amber istabu, kur viss bija tādā džungļu stiliņā. Pilna gulta ar ZS dāvanām, tādām kā kruts mobīlais, fotoprinteris, kaut kāds filmu taisāmais aparāts un vēl viss kaut kas kruts. Pēc tam nogājām pašā lejstāvā, kur bija vienkārši MILZĪGA istaba ar GIGANTISKU TV - Bet tādu pa visu sienu! Kā CINEMA...+ tur bija popkorna mašīna, bāriņš un kaut kādi spēļu automāti. Spēlējām Wii. Viņai bija kādi 20 dažādi diski(viens wii disks maksā no 50-80 $$$). Ai vipār kruti :D Lai gan māja bija nekārtīga. Tāda miskaste, jo mantas vienkārši bija tonnām. Taču viņu sūdos man nebūtu iebildumu dzīvot :D :D
Svētdien BEIDZOT braucām uz Minessotu. Savācām Gma Barbu un laidām pie šamējo radiem. Pa ceļam piestājām McDonaldā iekost brokastis un vēlāk SubWay launagu un tad jau bijām klāt. Reāli tas aizņēma kādas 7 stundas, taču laiks paskrēja diezgan ātri, jo visu ceļu skatījos filmas. Turpceļā noskatījos 3, bet kad braucām atpakaļ, tikai vienu, jo otrām divām bija slikti diski un tas sūds viņas nelasīja. MP3 arī man bija nosēdies, tā ka visu ceļu gulēju.
Bet nu kas tad notika tās 3 dienas Minessotā. Atbraucām - tur mūs sagaidīja Nyle māsa Karla ar vīru, suni Rokiju un divām no savām 3 meitām, jo trešā jau bija aizbraukusi atpakaļ uz koledžu. Karla un viņas vīrs Aivons ir kurli, tāpēc meitām zīmju valoda bija pirmā valoda, ko viņas iemācījās. Mišelai ir 19 gadu, ļoti jauka meitene un Nikolai ir 16. Man ar Nikolu bija tik daudz kopīga, vienkārši neticam,cik vienādi var domāt divi cilvēki. Varu par šo ģimeni teikt - FANTASTIKSI, MĪĻI, JAUKI, DRAUDZĪGI....AI, VIENKĀRŠI SUPERĪGI. Lai gan abi vecāki bija kurli, viņi bija ideāli! Tētis diezgan labi lasīja no lūpām un viņam bija laba runa un es viņu pat sapratu, taču tā kā visi (izņemot mani) tur zināja zīmju valodu, kontaktēšanās ar viņiem man neradīja nekādas problēmas. Lai gan Karla vispār nerunāja, tikai zīmju valodā, viņa man radīja īsta miera avota iespaidu. Viņa vienmēr smaidīja un bija tik mīļa. Tā pat kā Aivons - viņš bija tik smieklīgs, kā tāds liels bērns! Arī viņu suns Rokijs bija super! Lai gan man tie mazie īsti nepatīk, šitam nebija ne vainas, jo viņš bija baigais mīļumiņš. Viņam es patiku, jo viņš visulaiku leca man klēpī, lai es viņu mīļoju :D
Pirmajā vakarā mēs visi runājām pa skype ar Kari(vecāko meitu), skatījāmies filmu FOUR CHRISTMASES un saiņojām dāvanas. Es viņu ģimenei uzdāvināju mazu grāmatiņu par Rīgu un Dziesmu&Deju svētku DVD. Biju pārsteigta, ka viņu ģimene prekš manis bija sagatavojusi tik daudz jaukas dāvaniņas. Amerikas krāsās segu, smuku cepuri ar cimdiem un šalli. Viss man ļoti patika.
Nākamajā dienā, cēlāmies agri un devāmies uz Mall of America. Tas ir lielākais lielveikals visā Amerikā. Ou jā, tas tiešām bija GIGANTISKS. Uz molu braucām Karla ar meitenēm un es - vienā mašīnā un Nyle ar Debu otrā. To lielveikalu neesot iespējams izstaigāt vienā dienā, tāpēc devāmies tikai uz labākajiem veikaliem. Sadalījāmies 2 grupās - mēs meitenes ar Karlu un tie mani 2 nūģi :D Minessotas štatā labākais ir tas, ka drēbēm nav nodokļa, tā ka visu var nopirkt daudz lētāk. Iztērēju diemžēl daudz, bet tas bija neiespējami neizdarīt, jo viss bija tik smuks un ar atlaidēm. Lai gan Deba nenopirka NEKO :D Pat Nyle nopirka kaut ko, un visu dienu to nēsāja tādā kulītē, kas izskatījās pēc tādas bomžu tipa kulītes :D Tur bija viens tāds veikals, kur bija drēbes un apavi no visām krutākajām firmām par vienkārši smieklīgu naudu, jo tā vai nu bija vecās sezonas prece vai arī neizpirktā - nu nezinu, bet es nopirku stilīgas EdHardy kedas tikai par 30$!
Tad atkal visi satikāmies un aizgājām paēst. Pēctam sanāca tā ka Deb visur kur gāju es - staigāja man līdzi. Tas bija tik rēcīgi kā viņa klaiņo pa tiem jauniešu veikaliem un nezin ko īsti darīt - it kā skatās kaut ko,bet nu var redzēt, ka viņai tas vispār neinteresē. Ai, nezinu, kāpēc viņa mani pa šīm dienām TĀ izbesija. Es uz to viņas nūģes izskatu un izturēšanos vairs nespēju skatīties. Man liekas, ka viņa dzīvē vispār nekad neko traku nav darījusi - vienā vārdā sakot - LŪZERE! Un man besij, ka man ar tādu jādzīvo. Es vienkārši cenšos ar viņu nerunāt un uz viņu neskatīties :D
Lai nu kā, šajā molā bija VISS - pat kāzu cerimonijas vieta. Pats labākais bija milzīgais atrakciju parks. Tas bija GIGANTISKS. Karla un Mišela negribēja braukt, Nikola nevarēja, dēļ muguras operācijas, kas viņai bijusi un par Debu man pat neinteresē, taču Nyle pieteicās ar mani braukt. Nopirka biļeti uz 3 braucieniem. AK MANS DIEVS, ja jūs būtu redzējuši, kāda Debai bija seja, kad Nyle pieteicās braukt.... :D :D :D Šī vienkārši zili balta palika - šī tāda viņam:"Nē, tu nebrauksi! Tu tak to nevari..." Es tāda:"Pat mans opis ir baucis ar trakākiem karuseļiem!" Stāvot rindā uz trako karuseli, Nyle trīcēja kā apšu lapa un visu laiku lūdzās Mišelai lai šī brauc viņa vietā :D Viņš ņēmās tur kā traks, es vienkārši nenosmējusies. Tad viņš uzņēma laiku cik ilgi tas brauciens ilgst, tad viņš mērīja sev pulsu tad man bija jāmēra savs pulss :D :D HAhahha....mēs jau smējāmies, ka bilde ar viņu būs pēdējā, jo atlikušajiem būs vienkārši zaļš ekrāns, jo Nyle vnk izvemsies tai crazy crazy braucienā :D :D ( zin kā tajos karuseļos uzņem bildes, un tad kad tu ej ārā, tad vari nopirkt bildi, kur tev seja smieklīgā izteiksmē brīdī, kad trakākais moments).
Lai nu kā, kad iesēdāmies, beidzot arī man tirpa nogāja. Sākumā vienkārši lēnām 90 grādu leņķī braucām augšā. Ahahaha - ja jūs būtu redzējuši Nyle izteiksmi :D :D :D Bet kad mēs tos 90 grādus maucām nežēlīgā ātrumā lejā un tad vēl visādi trakie momenti, kur ar kājām gaisā tevi mētā pa kalniem lejā un augšā - ouh...arī mans pulss tajā brīdī noteikti pārsita rekordus :D :D
Bet man nebija gana - man vajadzēja vēl kādu traku karuseli. Šoreiz Nyle vairs netēloja varoni, bet uzņēmās fotogrāfa lomu :D Es izvēlējos viss trakāko karusleli - SKEITBORDU, kur visi sēž aplī uz milzīga skeitborda dēļa, tas aplis griežas un skeits brauc pa tādu gigantisku feik rampu. Kas bija nevis vienu reizi 90 grādu nobrauciens, bet gan 10 tādas :D Man likās ka man sirds pa muti izleks. Taču tas reibonītis galvā pēc tiem braucieniem - ou, tā sajūta vienkārši iespārda pakaļu! Bija labi :)
Vakarā spēlējām galda spēles, pēc Debas ierosinājuma. Nemaz nebija tik traki, vismaz kaut kas ko darīt.
Nākamo dienu pa mājām. Meitenes savā rajonā ir baigi pieprasītās auklītes un tai dienā Mišelai bija jāiet auklēt mazo meiteni no miljonāru mājas, un tā kā viņai bija dzimšanas diena - arī Nikola aizgāja no sākuma viņai līdz uzdāvināt dāvanu. Es arī aizgāju līdzi. Pareizāk sakot mēs braucām uz turieni, jo Mišelai vajadzēja mašīnu, viņai vajadzēja tos bērnus uz kaut kurieni tai dienā vest. Hahaha...logi bija tā aizsaluši, ka Mišela savā pusē neko neradzēja cauri, bet tā kā Nikola bišķiņ redzēja no savas puses cauri, viņa no savas blakussēdētājas puses diktēja ceļu māsai. Reāli braucām uz aklo - bet es jutos tik labi darot kaut ko tik stulbu un traku, jo biju noilgojusies pēc tās sajūtas.
Biju pārsteigta, cik 6 un 9 gadus vecas meitenes var būt pieklājīgas un mīļas, pat ņemot vērā, ka viņas ir no bagātnieku ģimenes, kur pieradušas dabūt visu ko grib. Iepazinos arī ar mammu - jauka sieviete. Arī Nikola atpakaļ ceļā teica, ka tā ir superjauka ģimene. Pēc tam ar Nikolu pa visu dienu noskatījāmies 2 filmas un vakarā spēlējām ar Karlu, Mišelu, Nikolu un Gma Barbu kārtis. Īstenībā laba spēle!
Pirms vakariņām visi gribēja skatīties to Dziesmu&Deju svētku DVD, jo tad es varu paskaidrot un atbildēt uz jautājumiem. Īstenībā sajutos mazliet slikti, jo Karlai un Aivonam reāli tikai dejas varēja kaut ko izteikt, jo viņi neko nedzirdēja, bet pamatā bija dziedāšana. Un pat man bija diezgan garlaicīgi to skatīties, kur nu vēl citiem, tāpēc pļurkstēju un centos stāstīt cik daudz vien varu. Pēctam neizturēju un teicu, lai droši tin uz beigām - tur varbūt būs kas interesantāks :D
Nākamā rītā bija jāatvadās no visiem. Bija skumīgi, jo man tā ģimene kaut kādā veidā iekrita sirsniņā. Un besija tas, ka jābrauc atpakaļ uz savu elfu māju.
Paldies Dievam atbraucot mājās šie aizbrauca uz sporta zāli un man bija iespēja vismaz uz kādu brīdi no viņiem atslēgties! Ehhh...

piektdiena, 2009. gada 25. decembris

BIG HAPPY FAMILY

Mēs esam iesniguši! Sniegs ir tonnu tonnām. Amerikā vispār tagad vāks ar to, jo pat Teksasā ir uzsnidzis!
Tā nu atkal Elīna sēdēja mājās ar saviem elfiņiem...Wuhūūū...
Pamodos pēc 12, nogāju lejā, knapi pamāju ar galvu labas rītas Nylam, kas ar Deb sēdēja lielajā istabā un skatījās TV un uztaisīju sev brokastis. Paēdu, palasīju žurnālu un pieklājības pēc ienācu istabā. Tur šie abi priecīgi un smaidīgi rāda uz dīvānu, kur 3 piebāstas Christmas zeķes guļ. Ūūūū...Santa was here :D :D
Lai nu kā - mums bija happy family`s Christmas "morning"! Manā zeķē bija 2 snikeri,puzle, ķermeņa losijoni, kožļenes un........ĀBOLS! Noēdu to ābolu uzreiz kā ieraudzīju, jo negribēju uz to ilgāk skatīties un prātot, kādā sakarā viņi man dāvina ābolu :D
Tā kā bijām iestrēguši, šo dienu pavadījām kā viena BIG HAPPY FAMILY :D Spēlējām visu dienu galda spēles, tad paēdām Nyla ZS pusdienas un tad skatījāmies filmu.
Filmas vidū ap plkstens pus9 mūs pārsteidza zvans pie durvīm. Tur bija Elizabeth ar MILZĪGU dāvanu maisu rokā. Izrādās viņa ar mammu tumsā un putenī brauca visu gabalu pie manis, tikai lai man zs iedotu dāvanu :o Tā bija milzīga, viņas mammas darināta vilnas sega. Tik iespaidīgi :) Tas bija kolosāli un mīļi, paliku ar žokli vaļā! :)

ceturtdiena, 2009. gada 24. decembris

ZIEMASSVĒTKI

Kāpēc man katru gadu kādi sētki pilnīgi iesūkā d****!?!? Pirms 3 gadiem galīgi un pilnīgi garām bija Jāņi, pirms 2 gadiem Jaunais gads, pagājušo gad dzimšanas diena (šī gada arī nesolās nekāda jautrā) un tagad ZS :o ?! Nē nu vienkārši jauki! Vakar visu dienu sēdēju mājās, aiz garlaicības jūdzos nost, līdz facebook sāku čatot ar Elizabeth, ka varētu, ko pasākt kopā. Tad man piezvanīja viņas foršā mamma un ielūdza uz ZS. Diemžēl mani stulbie zaļie elfi neļāva pārnakšņot Christmas eve, bet vismaz dienu pirms tā...bet arī tikai pēc vakariņām. Tā nu Elizabeth`s mom atbrauca un izpestīja mani no viņiem. Viņa jau man teica, ja tev kādreiz gribas tikt n viņiem prom, vnk padod ziņu un es būšu klāt, lai tevi savāktu :D Pie šamējiem kārtējo reizi bija jautri, lai gan mēs pat neko tādu nedarījām. Vnk skatījāmies filmas, pļāpājām un jautri pavadījām laiku. Mēs ar Elizabeth aizgājām gulēt 3 naktī un no rīta ap 10 viņas suns ar savu slapjo purnu mūs uzmodināja. Diemžēl viņiem bija jāiet uz ZS pusdienām(uz kurām man neļāva iet), tāpēc ap 3 jau biju mājās. Taču pirms tam, Elizabeth`s mom mani aizveda parādīt lielo Council Bluffs ezeru un Missuri upi. Es te esmu jau 4.5 mēnešus un mani "vecāki" man NEKO nav parādījuši. Deb pat sāka bārstīt runas, ka mošk nebrauksim vispār uz to Minnesotu, jo viņai negribas tērēt tik daudz atvaļinājuma dienas. BĻĒ, nahuij kam tu krāj viņas?!?!?!??!?! :@ :@ :@ ĀĀĀ...es sāku jūgties ar viņiem nost! Kad atbraucu mājās, Elizabeth`s mom uznāca ar mani augšā un man par pārsteigumu sāka runāt ar Deb aci pret aci par tām ZS vakariņām. Labākais, ka man jau neviens nepajautā, ko es gribu :@ :@ :@ :@ Tā vietā, lai es pavadītu ZS vakaru ar kolosāliem cilvēkiem pie īsta svētku mielasta, es to pavadīju ar DEB and NYLE pie parasta ikdienišķa puzdienu galda ar hamburgeriem. Es jūtu, ka viņiem liekas, ka nepavadu ar viņiem pārāk daudz laika kopā, jo vakar jau sāka bārstīt tādas runas kā - oi, puse jau gandrīz garām, tas tik ātri viss paskries un blablabla...tāpēc baigie draugi šodien piemetās un man ar viņiem bija jāspēlē Wii un jāskatās filma. Saprotu, ka man ar viņiem vēl pusgadads jādzīvo un, ka visi šie kreņķi ir diezgan bezjēdzīgi, jo es tur mainīt neko nevaru. Jācenšas domāt pozitīvi. Godīgi sakot es īsti nemaz negribētu dzīvot Elizabeth`s ģimenē, jo tad man būtu jātusē ar viņas debīlajiem draugiem...un īstenībā, lai gan tā ģimene ir ļoti jauka un mīļa...viņi ir pietiekoši dīvaini un dzīvo cūku kūtī. Es neesmu nekāda kārtīgā, bet dzīvot savos vai cita mēslos - tā ir atšķirība. Labi...laiks noliks visu pa vietām. Pec mazāk kā pusgada es viņus vairs neredzēšu! Man būs kolosāla pieredze un atziņa, ka es esmu viena fuckin lucky girl ar viss ideālāko ģimeni pasaulē, jo viņi ir MANA SVĒTĪBA!!! P.S. Priecīgus visiem ZS. Domāju, ka jebkuram tie ir daudz priecīgāki nekā man. Un nospļaujieties uz tām stulbajām dāvanām, bet labākā apskatieties apkārt, samīļojiet mīļos un pasakiet paldies, ka viņi jums tādi ir! TĀ būtu labākā dāvana man - būt kopā ar ģimeni. Nu, bet Debas dāvinātā pidžamma ar to konkurē :D :D

trešdiena, 2009. gada 23. decembris

Grrr......

Reāli aizgāju gulēt un pamodos ar ļoti sliktu garastāvokli,jo gulēt aizgāju 7 no rīta un 12 pamodos...KĀPĒC?!?! Tāpēc, ka mana gudrā ģimenīte mani 6 no rīta uztrauca augšā, lai brauktu uz Minessotu, bet kad bijām jau kādas 40 min nobraukuši, tad klausoties laika ziņas viņi pārdomāja un mēs griezāmies atpakaļ. Tas jau nekas, ka vienu un to pašu laika ziņās visu nedēļu maļ. Mums bija plāns šito nedēļu pa Ziemassvētkiem braukt uz Minessotu(~8h) pie Nyle ģimenes. Mani tas iepriecināja, jo tur ir 3 meitenes manā vecumā (16;19;21), taču tagad šis plāns ir pārlikts uz nenoteiktu laiku. Kko jau Nyle ieminējās, ka rīt mēģināsim atkal! KO TUR MĒĢINĀT?! Ai, mīkstais kaut kāds! Taču tad aiz gara laika sāku lasīt savus pirmos ierakstus šajā blogā pa manām pirmajām dienām. Tas man uzlaboja garīgo, jo sprotu cik daudz laiks jau ir paskrējis un kā viss ir mainījies. Ārprāts - pirmais semestris ir galā! Tas ir tik neticami! Vairs man ir palicis ko mācīties tikai 4,5 mēneši, jo senior skolu beidz 14.maijā! Arī jaunas klases man būs, un tākā dažus priekšmetus man bija jāpārvieto uz citiem periodiem, lai sataisītu tādu schedule kā man gribas, būs iespēja iepazīties ar jauniem cilvēkiem! Bija baigais slinkums rakstīt, bet tā kā tagad īsti nav ko darīt, varu pastāstīt par savām pēdējajām dienām. 1dien un 2dien varēju kārtīgi izgulēties. Gulēju līdz kādiem pus12. Arī Nyle nav jāiet uz darbu šīs divas nedēļas, jo skolā ir brīvlaiks, tāpēc man kaitina tie viņa "joki", kad es saku - Good Morning, šis tāds - Good Afternoon! Ķipa man tagad jājūtas stulbi, jo guļu ilgi...ko viņš grib lai es daru?! Paldies dievam mani viņš īpaši netraucēja, jo pats sēž visu dienu pie sava ūber lēnā datora un cenšas iekačāt dziesmas savā i-podā. Kā viņš pārdzīvoja, kad netīšām izdzēsa vienu vecu 5 sekunžu garu video, kur viņu sunis plēš vaļā ziemassvētku dāvanu :D Camoon...tiec tač tam dzīvniekam vienreiz pāri !!! Lai gan ļoti negribējās braukt uz spēlēm, tas tomēr bija labāk nekā visu dienu sēdēt mājās. 1dien aizbraucām uz bibloteku, kur es paņēmu filmas ceļam uz Minessotu un aizgājām uz pastu, kur gan man, gan viņam vajadzēja nosūtīt pāris lietas. Tad braucām mājās, es paēdu un viņš mani aizveda uz skolu, kur gaidīja buss, lai vestu mūs uz Omahu, kur mums spēles. Visiem nenormāli patika mans pižiks :D Nospēlējām 2 spēles - abas uzvarējām un devāmies mājās. 2dien arī pamodos paēdu un devāmies uz spēli, kas notika mūsu skolā. Visu dienu tur notika spēles visiem līmeņiem un dzimumiem AL pret TJ. AL uzvarēja visas 6 spēles. Gma Barba skatījās manas spēles pa internetu un viņa teica, ka komentētāji mani saukuši par Eli Makaias :D ā un vēl viņi teikuši, ka es esmu baigais "nazītis", kas cīnīsies par jebkuru bumbu! To dzirdēt bija patīkami, ņemot vērā, ka pašā sākumā tā izgāzos, jo uznākot uz laukuma pieļāvu 2 stulbas kļūdas pašā sākumā. Pirmā - nezināju, ka varu dot bumbu atpakaļ pāri centram, ja esmu centra līnijas otrā pusē un uztaisīju nestu bumbu :( Tad komentētāji noteikti teica, ka kur tāda dumja meitene gadījusies :D :D Starp spēlēm aizbraucām pie Gma Barbas, bišk pasēdējām un devāmies atpakaļ uz zāli, kur tā kā bija vēl jāgaida - nopirkām šokolādes cepumus un es dabūju mūsu AL Winter Sports programmiņu :) Nu jā...tad devāmies mājās, paēdām vakariņas, sakārtojām somas....un reāli izgāzāmie!

sestdiena, 2009. gada 19. decembris

4 mēneši

Ir pagājuši jau 4 mēneši kā esmu te. Pēdējais mans šāda veida ieraksts bija pirms 2 mēnešem, jo tik crazy jau arī viņi nav, lai katru mēnesi varētu izvilikt manus interesantākos novērojumus, kas viņus atšķir no mums. Taču njam...divu mēnešu laikā atkal prāvs skaitiņš iznācis : • Patīk apskauties. • Nav aukstuma vai liela vēja dienas, kā mums LV, bet gan sniega dienas. • Sniega dienas atstrādā vasarā, nevis kā mēs darītu – 6dienās. Un to dara visi izņemot senior(12.kl). • Medmāsa drīkst skolēnam dot kādu medicīnisku palīdzību, kā, piemēram, tabletes tikai tad, ja vecāki piekrīt. Tas nozīmē, ka ja vecāki neceļ telefonu – sorry, NĀKAMAIS! • Miskastes mašīnas brauc tikai vienā konkrētā dienā nedēļā. Šeit OBLIGĀTI ir jāmaksā par miskastes savākšanu. • Amerikāņi domā, ka tas, ka viņi zina angļu valodu ir šausmīgi gudri, jo pēc viņu domām tā ir visgrūtākā valoda pasaulē. • Pirmais, ko amīši prasa exchange studentiem ir – kā jūsu valodā ir ES TEVI MĪLU. Otrais – ES TEVI IENĪSTU. • Šeit visiem džekiem, kā paliek 18 ir jāreģistrējas kaut kādam tur armijas sarakstam. Ja viņi to nedara var draudēt cietumsods. Reāli šis saraksts nenozīmē, ka tev obligāti jāiet armijā, bet cik es sapratu – jebkurai trauksmes situācijai. • Baigā modes lieta te tagad ir – NŪĢU STILIŅŠ. Lielas brilles melnos rāmjos + bikses pāri nabai + štrumbantes biksēm. • Šaušalīgi dārgas grāmatas. Piemēram, viena normāla mācību grāmata ir apmēram 55ls vērtībā. • Nav kapusvētku. • Viņiem nav personas koda. • Skolā ir tāda klase, kur tu mācies kā rūpēties par bērniem un ģimeni kopumā. Mācību semestrī vismaz viena nedēļa meitenēm ir OBLIGĀTI pa skolu jāstaigā ar fake gigantisku vēderu un pupiem, kā arī vienu nedēļu jāauklē fake bēbis, kas ir gandrīz kā īsts. Cik sapratu no meitenēm, kas to ir darījušas – tas ir neizturami, jo viņš brēc visu nakti, bet tu nevari viņu vnk iemest veļas kastē, jo skolotāja pēctam izņem kaut kādu tur aparātu, kas parāda cik ilgi tas bērns ir raudājis. • Biežs novērojums skolā – jaunieši lasa grāmatas. • Lieki lieto vārdus – LIKE, THAT, AS WELL, YOU KNOW utt. • TRAKI uz potēšanu. Grib sapotēt visus pret visu iespējamo. • ĻOTI grūti dabūt zaļo karti Amerikā. • Ļoti daudzi nezin, kas ir Enrique Iglesias vai Victoria Beckham. • LIELĀKAJAI DAĻAI nav pases. Daudzi nodzīvo līdz savai pēdējai stundiņai BEZ pases. Tā te nav obligāta. • Halloween likums – ja negribi, lai pie tevis nāk prasīt saldumus, tu izslēdz uz lieveņa gaismu. • Piemēram, ja kāds prasa no kuras pilsētas tu esi vai kaut vai valsts – pirmais jautājums, ja, piemēram, viņi zina, kādu no turienes – vai tu pazīsti to un to?! Nu cammon...pasaule jau nav TIK maza. • Daudzi man pirmais, ko jautā ir, vai es zinu M. Džeksonu?! :D • Skolā svarīgākais gads ir 11. klase. Jo 12. kases laikā tu jau meklē koledžu un sūti savas atzīmes viņiem, kā pieteikumu. • Aplaudē pēc savas himnas. • ĻOTI patriotiska tauta. • Ja mēs jokojam par čukču vai igauņiem, tad viņiem te ir baigie joki par FRESHMEN (9.klases skolnieki) :D • Daudzi klasēs sēž āras kurtkās. Skolotāji par to neko nesaka. • Mīļvārdiņš, ko meitenes lieto viena pret otru ir – Ouhh...my bitch ! • Lielākajai daļai ģimeņu ir mākslīgās egles. Un viņi jau izliek ziemassvētku rotājums un eglīte tieši pēc Thankgiving, kas ir 26. novembris. • Nav adventes vainaga. • Bieži runājot par kādu sev ļoti tuvu draugu viņi lieto vārdus SISTER vai BROTHER, lai gan tie īstenībā nav pat viņu radinieki. • Katrā klasē ir Amerika karogs. • Lielākajai daļai te nepatīk prezidents Obama! • Mobilos telefonus skolā ir aizliegts lietot, ja kādu pieķer tad skolotājam ir tiesības to atņemt. Viņi tam pieiet diezgan nopietni(skolotāji). • Visus sauc par saviem BEST FRIEND, pat ja ar to cilvēku ir runāts tikai 3 reizes varbūt. • Seniors (12.klases) te ir Dieva vietā. Visi grib ātrāk būt 12.klasē, jo kad tu esi savā pēdēja klasē tev ir daudz vairāk dažādu priekšrocību! • Roku dezinfekcijas līdzekļi VISUR! • Mūsu slikti atalgotās profesijas, te tiek pie ĻOTI LABĀM algām. Piemēram, skolotāji, sētnieki, medmāsas, ārsti utt. • Visiem skolā pārsvarā ir mugursomas. Meitenēm ir 2 – mugursoma un rokassomiņa.

First semester is over

Šī nedēļa paskrēja ātri, neskatoties pat uz faktu, ka dienas ievilkās man līdz pus vieniem naktī gandrīz katru vakaru. Pirmās 2 dienas ceļi lielā sniega dēļ vēljoprojām bija netīrīti un gājēju ietves bija SLIDOTAVAS! Pirmdien uz skolu mūsu school bus, gandrīz noripoja pa kalnu, jo bija tik slidens, ka mēs pa to kalnu kustējāmies tik lēni, it kā stāvētu. Reāli, ja normālā dienā tās būt 40 sekundes uzbraukt, tad pirmdien tās bija kādas 4-5 min :o Visi kaut ko ārdījās, bet man bija tāds nospļauties uz to visu, ņemot vērā cik vēlu biju mājās pēc Chicago. Otrdien pēc skolas man bija basketbola spēle. Mums nācās braukt 2 stundas uz zāli, tur nospēlēt 2 spēles un tad 2 stundas atpakaļ. Protams, ka busā bija nežēlīgi auksti, bet, kad mājās braucot vēl saplīsa sildītājs un mums nācās stāvēt kādu pusstundu uz vietas, lai izsfunktierētu, ko lai dara ar aizsalušajiem logiem, jo šeferis neredz ceļu - es domāju, ka mana stundiņa ir situsi, jo aiz sala neziāju kur likties. Vienīgais prieciņš bija PICAS kaste katrai(!) :D Lieki piebilst, ka mājās biju ap 1 naktī...Bet labākais - treneri izdomāja, kā salabot sildītāju, lai mēs varam kustēt. Viņi paņēma tukšās picas kaste un pielīmēja priekšā busam tam vetil caurumam, lai aukstais gaiss netiek iekšā - hahahah - kad es to ieraudzīju, vnk smējos, jo busiņš izskatījās kā tāds reālais bomžiku vāģis :D Trešdien pēc treniņa BEIDZOT es saņēmos un aizgāju runāt ar treneri, kas par lietu!? Kāpēc es netieku spēlēt, un vispār kāpēc viņa attieksme pret mani ir tik vienaldzīga. Izrādās, ka 2dien vispār netiku spēlēt varsity, ir dēļ tā, ka man ne tādi šorti bija. Nu mana vaina vien ir, jo es aizmirsu savus formas šortus mājās un man viena meitene aizsita. Taču reāli viņš man atvainojās, jo saprot, ka laikam visu stresu dēļ tā vien ir utt. Tāpēc nākamās dienas treniņā, es tiku spēlēt un iet cauri kombinācijām gandrīz vairāk nekā jebkurš :D :D Trešdien sākās final exams. Pirmais man bija drāmas klasē. Tas bija vājprāts, jo jutos tik neizgulējusies, bet man nācās spēlēt un būt aktīvai, lai varu dabūt atzīmi. Pirms mēs sākām mūsu final, mēs iesildījāmies. Tas bija tik interesanti - visi nostājās aplī un viens ķipa šauj uz otru, un uz cilvēku uz ko viņš notēmē un pasaka PAF, tas cilvēks uzreiz pietupjas un 2, as stāvēja viņam blakus šauj viens uz otru - un tā, kurš pirmais. Zaudētājs izstājas! Es UZVARĒJU abās reizēs :D :D :D Hhaha... Tad mēs tikām sadalīti grupās pa 4 un mums bija jāspēlē IMPROVIZĀCIJA. Katrai grupai bija 2 spēles. Protams vienai manas grupas meitenei bija jāpaceļ roka, lai mēs varam iet pirmie! PALDIES VIŅAI! :( Lai nu kā - mums tika dota minūte, lai nospēlētu situāciju - SIENĀŽA PREPERĒŠANA. Izdomājām, ka viena būs skolotāja, viena būs sienāzis un es ar vienu džeku klasesbiedri, kas preperēs. Ideja mums bija laba, bet iznākums bija SŪDS! Kāpēc!? Jo nekas nenotika, kā vajadzēja. Tas džeks ķipa sāka griezt sienāzi un it kā izvēmās un noskrēja no skatuves, es nezināju ko darīt, tāpēc izdarīju to pašu un meitene, kas bija skolotāja arī īsti vairs nezināja, ko darīt, tāpēc pateica - THE END! Reāli učukam jāvērtē ir - kustības, balsis, izdoma un blablabla, a kā viņš var novērtēt minūtes izrādi, kur viena guēja uz zemes un neko nedarīja (sienāzis) 2 vnk izvēmās un 3 apmulsusi pasludināja beigas :D :D Labi, ka katrai grupai bija otra iespēja, kur katrs izlozēja varoni un atkal minūtes laikā jāizdomā kas varētu būt par situāciju, kas visus mūs savestu kopā. Es biju FILMUZVAIGZNE, pārējie bija -TRAKS ZINĀTNIEKS, SALDĒJUMA PĀRDEVĒJS un BURVIS! Mēs izdomājām, ka braucam autobusā, kas cieš avārijā un mums kopīgiem spēkiem jāizdomā, kā to salabot, lai varam nonākt katrs kur tam jābūt. Šajā reizē viss noritēja DAUDZ labāk :D Otrs final man bija art klasē. Tā, kā man bija špikeris, teorijas daļa vispār nesagādāja problēmas. Arī 2 dimensionālais zīmējums nē, bet kubs gan iznāca man kā - no miskastes izvilkts. Bet pat ja man bija pietiekami laiks, lai to salabotu, man bija nospļauties, jo final atzīme ir tikai 10% no gala atzīmes, tā ka es pat īsti neredzu jēgu šiem final eksāmeniem. Trešdien man bija final spāņu valodā. ES vnk nesaprotu, tos kuri izkrita, jo mēs drīkstējām izmantot kartiņas, kuras viņa mums izdalīja nedēļu iepriekš, kur mēs drīkstam uzrakstīt visu ko gribam. Lai gan kartiņas bija diezgan mazas, es ar savu sīko rokrakstu tur uzdrukāju gandrīz visu, tā ka tas bija viegli, bet nu sorry, tie kuri izkrita(un tādu bija daudz) ir vnk idioti! Man liekas, ka mans eksāmens bija labākais klasē. Otrs eksāmens bija angļu valodā. Mums bija jāaprakta 3 varoņi, par kuriem šai gada laikā esam mācījušies. ES TUR SARAKSTĪJU TĀDU MURGU, nezinu, kas man tur glā var iznākt, bet man atkal ir nospļauties, jo - 10% !!! Trešais bija matemātikā. Nevaru teikt ka viegls, bet daudz palīdzēja fakts, ka tas bija sastādīts ar variantiem. Tā ka ja es pat nezināju - varēju minēt. Mums mūsu atbildes bija jāraksta uz atsevišķas speciālas testu lapas, ko nav jāpārbauda skolotājam, bet to dara dators. Es visu biju jau nodarījusi,laiks bija atlicis kādas 7 min, kad Sabina pēkšņi - OMG ELINA, tev tak viss ir aizpildīts ar pildspalvu. Un parāda man teikumu uz tās lapas, kur skaidri un gaiši uzakstīts - lietot tikai un vienīgi tikai ZĪMULI! Tam tam tam tammmm....tā ka nācās man visu 5 min pārakstīt :D Treniņā mani nokaitināja viena skuķene, jo es viņai NETĪŠĀM iemaucu par roku, kas pat īsti nemaz nebija tik traki, kā viņa to uztaisīja. HAhah...kā es smējos, kad viņa piegāja pie vienas meitenes un baigi rāda savu stulbo roku, a šī tāda - You are just jealous to Eli, because she is better! :D Haha...tā vnk aizrijās :D Piektdien PE mums bija jāskrien no viena zāles gala uz otru pēc siglnāla. Es biju tik laimīga, ka mana grupā - 17 gadīgas meitenes, lai dabūtu A bija jānoskrien tikai 54 reizes, jo vnm kad treniņā to darījām, tad bija 61 :D Es vienīgā noskrēju tik daudz un tā kā bija brīdis, kad viena pati skrienu visā lielajā zālē šurp turp un kādi 100 cilvēki sēž gar malām un skatās - es jutos STIPRA :D Otrais tests bija ķīmijā. Tā kā varējām izmantot visus pierakstus - bija VIEgLI. Pat ņemot vērā, ka es kladi nebiju atvērusi 2 nedēļas :D Un pēdējais bija VĒSTURĒ! 2 esejas - kuras man iznāca, kā pēdējie murgi un 80 testa jautājumi. Kad viņa izdalīja testus, man vnk atkārās žoklis, jo tā papīru kaudze izskatījās kā kaut kāda grāmata! Visi piekdien baigi gribēja ar mani taisīt bildes - zin kā - exchange student :D :D
5dien atprasījos no spēles, jo mana baznīca rīkoja Christmas Carol, kas ir staigāšana no mājas uz māju un ziemassvētku dziesmu dziedāšana! Tāpēc pēc stundām mani un Sabinu savāca Nyle, un tad no manām mājām Marissa!
Beidzot bija izžuvis tītara kaut kāds tur kaulņš no Thanksgiving dat, ko pēc tradīcijas 2 cilvēkiem, jāplēšu uz pusēm un jāiedomājas vēlēšanās, kas piepildīsies tam, kuram no lūzuma būs tikusi lielākā daļa. Un jes - es uzvarēju Sabīnu :p :D
Ap 7 mūs savāca Marissa un mēs devāmies uz baznīcu pa ceļam iebraucot veikalā, kur sapirkāmies saldumus :)
Bijām 10 jaunieši, kas devāmies Christmas Carol. 2 pieaugušie - jauniešu grupas skolotājs un viņa sieva ar lielu busiņu devāmies pie 12 vientuļām kundzēm un atraitnēm no mūsu baznīcas. Tas bija tik mīļi un sirsnīgi. KĀ FILMĀS - grupiņa iet pie mājas un dzied ziemassvētku dziesmas, līdz mājas īpašnieks iznāk ārā un klausās. Pa brīnumu visas bija mājās. Tas bija kolosāli - katā mājā nodziedājām 3 dziesmas, un skrējām pikojāmies un dauzījāmies līdz atkal bija jādodas uz nākamo māju.
Pēc visa šī pasākuma, bija plāns skatīties baznīcā Ziemassvētku filmu, bet tas stulbais Tims(Sabinas patēvs) jau bija mums pakaļ, pirms mēs atgriezāmies, tā ka nekāda filmas skatīšanās neizdevās!
Toties pie Sabinas līdz kādiem 2 skatījāmies GRAUSTU MILJONĀRU krievu valodā, bet man tas grūtības nesagādāja, jo to filmu jau kādas 10 reizes biju redzējusi :)
Es tik labi ilgi nebiju gulējusi, tāpēc biju dusmīga, ka Sabina mani tik agri modina, jo man likās, ka ir kādi 8 no rīta, kad viņa mani bakstīja, lai cēļos, bet izrādījās, ka jau bija pus1 dienā :D Viņas istabā, kurā nav logu, vnk pazūd laika izjūtas!
Visu dienu līdz pat 8 vakarā, kad zvanīju Nylam lai mani savāc, es taisīju Ziemassvētku dāvanu savējiem. Tā kā biju nopirkusi lielu melnu rāmi ar daudz mazākiem rāmīšiem tajā, smuki starpā uzrakstīju - THE MOST SPECIAL FAMILY FOR EVER. Tas mums tāds, joks bija izveidojies, kad katru 7dienu skatījāmies to šovu, kur ģimenēm būvē mājas. Un tur katru reizi, viņi kliedz, ka šonedēļ būs most special family ever :D
7dien no rīta aizbraucu uz baznīcu ar Marissu. Tur vecākā un jaunākā grupa bija izveidojuši ziemassvētku uzvedumu. Pēc dievkalpojuma visi stāvēja rindā apsveikt mācītāju, kamēr es centos tikt caur pūlim, kad pēkšņi ieraudzīju, kā no otra pūļa gala cauri visiem brien mans večukiņš. Šis tik priecīgs mani ieraugot - apskāva, pat sabučoja un novēlēja daudz laimes ziemassvētkos. Ehh...vnm ar viņu paruājot paliek tik labi ap sirsniņu :)
Pēc tam ap 2 braucām uz iksvēdienas basketbola spēli.
Pēc basīša, atbraucām mājās nomazgājāmies un gatavojāmies svētku vakariņām par godu mūsu agrajiem ziemassvētkiem, jo īstos ziemassvētkus mēs pavadīsim Minessotā pie Nyla māsas ģimenes, tāpēc mūsu savstarpējo apdāvināšanu mēs veicām šovakar. Arī Gma Barb atbrauca - ar MILZĪGU dāvanām pilnu maisu.
Pēc vakariņām gājām lielajā istabā un sākām saiņot dāvanas vaļā. Deb katram iedeva pa dāvanai un tā mēs pēc kārtas visu atsaiņojām. Man bija liels prieks, ka viņiem patika manas dāvanas - grāmatzīmītes ar viņu vārdiem, rāmis un milzīgs linu galdalts Gma Barbai.
Ko es saņēmu?! DAUDZ DAUDZ KO :D
1.Mīkstas pūkainas zeķītes (kādus 4 pārus)
2.Melnu treniņtērpu
3.Maku ar naudu (kādiem 50$)
4.Ķermeņa losijonu
Tās bija dāvanas no Gmas Barbas :) 5.Pidžammu - tādu Debas gaumē :D
6.Kriminālu blūzi
7.Kaklarotu (diezgan smuku)
8.ALHS džemperi-baigi stilīgais!
9.Flaš karti - 2GB (? !)
10. Dāvanu karti SubWay ēdnīcā
Šīs bija dāvanas no maniem "vecākiem" :D
Tā kā tā...esmu priecīga, ka beidzot šitā apdāvināšanās ir cauri! Smieklīgākais un vienlaikus dīvainākais bija tas, ka Nyle uzdāvināja Debai 3 cimdu un cepuru pārus dažādās krāsās un kā 3 dažādas dāvanas :D :D :D

pirmdiena, 2009. gada 14. decembris

Wind and Blues city - Chicago

Esmu atpakaļ no sava MŪŽA LABĀKĀ CEĻOJUMA !!! Un es esmu bijusi daudz kur, taču šitik daudz emociju un pārdomu pēc kāda tripa man vēl nav bijis! Es esmu sapratusi, ka vēlos dzīvot big, busy and full of skyscrapers city!!! Tā sajūta, kas man bija esot starp debesskrāpjiem šai burvīgajā pilsētā, kas bija tik pilna ar ziemassvētku noskaņu, rotājumiem un lampiņām ir vienkārši vārdos neaprakstāma. Mana sirds noteikti šo trīs dienu laikā sitās desmitiem reižu straujāk nekā parasti. Es iemīlējos - es tiešām iemīlējos Čikāgā. Bet nu labi - par visu pēc kārtas! 5dienas rītā 6:00 mums bija sarunāts tikties pie mola kur Jay atbrauks ar busiņu un savāks mani, Omahas un Glenwood bērnus. Visiem tika piešķirtas ziemassvētku cepurīres noskaņai un mēs devāmies ceļā. Busiņā bijām 10 - Germany, Japan, China, Thailend, Bahrain, Latvia un pa ceļam mums vajadzēja savākt vienu meiteni, kas brauc satikt savus tuviniekus Čikāgā, nevvis ar mums ekskursijā, bet jā man bija tāds šoks, kad izrādijās, ka viņa ir no Lietuvas :)) Tas bija tik kolosāli parunāt ar kādu no Baltijas valsts, jo tas bija tā pat it kā viņa būtu no LV, jo tik daudz vārdi tiek izrunāti tā pat, kā arī viņa zināja viskautko, kas ir no Latvijas! Bija forši! Lai gan ceļš līdz Čikāgai bija garš, bija jautri - jo visi bija tik jauki un es uzzināju tik daudz ko interesantu par citiem. Bija viens tāds ceļa posms, kur es tiešām nepārspīlēju ik pa minūtei bija kāda mašīna, kas cietusi negadījumā slideno ceļu dēļ. Kopā bija kādas 30-40 mašīnas tai skaitā busi un pat smagie. TRAKI! Kad beidzot nonācām debesskrāpju pilnajā pilsētā, satikām pārējos, kas bija Minessotas un tā apgabala exchange studenti. Apsēdos blakus džekam no Vācijas - Saimonam, abi tā norēcāmies visu ceļu par mūsu gidi, jo viņai bija tik neizturami spēcīgs akcents, viņa visu laiku uzsvēra burtu R :D Vispār cilvēki, ko satiku šai ceļojumā, šo visu padarīja, vēl skaistāku un jaukāku. Man tagad ir tik daudz draugi apkārt visai pasaulei - mēs jau viens otram sasolījām, ka brauksim ciemos :D Pirmā pietura bija restorāns, kur galvenā tēma bija saistīt ar Forestu Gambu! Visur bija dažādi uzraksti un bildes saistītas ar viņu, kā arī pa Tv gāja viņa filma. Foršākais bija tāda 2 pušu plāksnīte, kur vienā pusē bija rastīts RUN FOREST RUN un otrā STOP FOREST STOP, kas nozīmēja, ja tu uzliec to pusi, tad oficiants zin, ka jāapstājas, jo mēs kaut ko gribam. Bija arī jautājumu konkurss par to filmu, un lai gan esmu to redzējusi miljoniem reižu, es neko nevinēju :D Sēdējām pie galdiņa es, meitene no Zviedrijas, no Japānas un meitene un puisis no Dānijas. Apkārt mums bija visi pārējie, ehh...tādi foršie. Īpaši viens džekiņš no Japānas. Viņš bija no tiem saldumiņiem, diemžēl acīmredzams gejs, bet tik foršiņš - viņš patika VISIEM! :) Next stop bija Chriskindlemarket, kas bija ziemassvētku tirdziņš ar domu, ka no citām valstīm dažādi ēdieni un suvenīri - njam...es jau neteikšu ka 85% bija Vācijas tirdziņi! Mēs laāk izvēlējāmies paklaiņot par centru un mazu shoppingu uztaisīt pa H&M :) Tad devāmies uz savu viesnīcu, kur iekŗtojāmies visi savos smukajos nummuriņos. Visi bijām pa 4 vienā. Es biju ar 2 meitenēm no Dānijas un ar vienu no Norvēģijas. Reāli visu vakaru pavadīju baseinā. Hahaha - tas bija tik jautr, jo abas ar Miku nu Japānas tā izņēmāmies pa to baseinu. Bijām tur tik ilgi, kad mūs jau meta ārā, jo slēdza tur visu ciet. Es tagad māku runāt japāniski - O YO GO, tas nozīmē Let`s swim :) Viņa bija tāds mīļumiņš, man jau tagad viņa pietrūkst. Bija tik jautri kopā - es jau viņai pat beigās savu ziemassvētku cepuri atdevu par piemiņu no manis :) Nākamā dienā cēlāmies agri. Vispirms devāmies brokastīs.Pēc tam braucām dažnedažādās ekskursijās. Vispirms braucām uz muzeju, kas bija vairāk vai mazāk uz zinātnes novirzienu, kas bija tik aizraujoši, jo tādi roboti, kas dejo ar tevi un zīmē un viskaut ko darās, tādus es redzēju pirmo reizi. Taču interesantākais bija aparāts, kur divi cilvēki viens otram priekšā sēž ar tādiem apliktiem sūdiņiem ap pieri un ar savu domu un relaksācijas mieru cenšas panākt, lai bumbiņa kas ir vidū, aizripotu uz otru pusi. Es zaudēju, Mika bija mierīgāka par mani :D Pirmajā stāvā bija CHRISTMAS OF THE WORLD, kur bija ziemassvētku eglītes no visām pasaules malām. Kad visi bija atraduši savējās, nekādi nevarēju sameklēt manējo, tāpēc visi meklējām rokā manu Latvijas kociņu. Beigās aizgājām pie main adminstration un jautājām, vai te ir Latvija un viņš teica, ka diezvai, bet kad iedava mums karti, tur bija rakstīts, ka ir gan - un jā, tā beigās es atradu savu Latvian eglīti :) Tas bija tik kolosāli! Pēc tā visa atkal gāja vaļā shoppings un vakarā laidām uz ZOO. Diemžēl neredzēju nevienu pašu zvēru, bet galvenais bija gaismas, kas to visu padarīja pasakaini skaistu. Tur mūsu busiņa šoferītis uzņēma mazu video, kur es, 3 vācieši,ķīnietis un jāpāniete,katrs savā valodā saka PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS :D Vispār tagad kad skatos bildes facebook, saprotu, ka neko neesmu redzējusi no tā ZOO, jo kāvos ar diviem vāciešiem :D Haha...viņi mani abižoja :D Nē, bet ja godīgi bija jautri...man jau ar to vienu baigais kontaktiņš sanāca, būtu ilgāk bijis, mošk vēl kas iznāktu....hahha bija jautri! Bijāma arī molā, kur bija tādas kā suvenīru bodītes, un viena bija īpaši jauka, jo tur bija suvenīri ar visas pasaules valstu simboliku un jā - bija arī cepurītes, krūzītes, ceļa zīmes, karodziņi utt no LATVIJAS :)) Tad atgriezāmies viesnīcā, vakarā un mums bija PIZZA PARTY! :D Pēctam spēlējām spēles un tad atkal plunčājāmies pa swimming pool :) Protams atkal līdz mūs izsvieda laukā. Tad nākamais rīts pie brokastu galda nebija mans veiksmīgākais - viss bruka un juka :D Vispirms es piededzināju savu pankūku, nu ok - uzcepu jaunu. Tad redzēju putukrējumu uz kura uzzīmēts, ka to pūš uz pankūkas, tāpēc pūtu pūtu, līdz beigās atklāju, ka tā ir eļļa, ko pūš uz pannas pirms cep pankūku. Ok. pankūkām atmetu ar roku. Tad sataisīju sev šķīvīti ar oliņu un kkādu desu un maizīti + aprikožu ievārījumu...kad nonācu līdz savai sēžamajai vietai, kas bija dziļi stūrī un grūti tikt ārā, atklāju, ka tas nav aprikožu džems, bet gan zemesriekstu sviests, kas man ļoti negaršo + es aizmirsu dzeramo. Tad atkal stūķējos laukā un gāju dabūt ZEMEŅU ievārījumu un āolu sulu. Protams, es visu to sulu pa ceļam sev uzgāzu virsū un forši atlikušo dienu lipu un smirdēju pēc āboliem :D Pirmā mūsu pietura bija Sears Tower - augstākais debesskrāpis Amerikā. Mēs uzbraucām līdz pašai augšai minūtes laikā,tā ka arat iedomāties ar kādu ātrumu tas bija. Man pat ausis aizkrita :D Lai nu kā - diemžēl tieši tajā dienā vajadzēja būt nenormāliem mākoņiem, ka neko nevarēja redzēt. Taču tas bija pasakaini tā patās - jo visas sienas bija no stikla un tur pat bija tādi izbīdījumi sienās, kad tu tajā iekāp, ir sajūta, ka tu stāvi vienkārši gaisā, jo gan grīda, gan visas sienas ir no stikla. Varu iedomāties to sireālo sajūtu tur stāvēt, kad ārā ir pilnīgi skaidrs laiks :) Pēctam mēs devāmies uz Millennium park. ĀK man Dievs - vnk kolosāla vieta. Tur ir tā slavenā Čikāgas milzīgā pupa, kur var redzēt atspulgu un vispār, kas veido burvīgu skatu. Es tā negribēju nekur citur braukt, vienkārši stāvēt un skatīties! Bija tik skumīgi braukt mājās, man šai īsajā laikā izveidojās tik daudz draudzīgu attiecību, gandrīz vai raudiens nāca, kad visi atvaījāmies un apskāvāmies. Taču visvairāk žēl man bijaatvadīties no Čikāgas. Es iemīlējo šo vietu tik spēcīgi, ka zinu-es atgriezīšos! Un īstenībā mēs bijām ļoti labā laikā - kad pilsēta visa bija Ziemassvētku noskaņās :) Ceļš mājup bija garš un nogurdinoš, taču itāļu restorāns kur pieturējām - ak, vārdos neizsakāmi superīgs. Tik stilīgs - pilns ar kolosālām fotogrāfijām un veco laiku lietām. Pat tolete bija vnk IDEĀLA :D Kad iebraucām Iowā, apkārt tikai stulbie kukurūzas lauki - vnk besij ārā :D Mājās biju ap pus vieniem naktī - vispār spēka nebija neko darīt, kā tikai iekrist gultā un čučāt. P.S. man ir tiešām grūti aprakstīt to visu, kas notika šais 3 dienās, varu saderēt, ka daudz kas man pat tagad šai blogā būs piemirsies, bet nu es centos :)

trešdiena, 2009. gada 9. decembris

Snow Days

FANTASTIKA! Tā es varu aprakstīt pēdējās dienas! Kopumā ņemot visur apkārt ir juceklis, ziņās to tik vien rāda, ka visur uz ceļiem ir emergency situation, jo sniegs ir TONNĀM. Taču kas man ?! Man ideāli - skola jau 3 dienas kā nav :D Un rīt es uz Chicago laižu, tāka šonedēļ uz skolu biju tikai 1dien, kas pati par sevi jau ir īsā diena :D Ha! Bet tai īsajā dienā jau vien atkal daži mani skolotāji izcēlās. Spāņu valodas skolotāja visiem tiem, kas atnesīs salvetes(neprasiet kāpēc, nav ne jausmas), nodziedās klases priekšā viņas sacerēto dziesmiņu par gadalaikiem, vai arī uz ielas, veikalā, vai da jebkur, tikai ne skolā, kur viņu satiks nokliegs darbības vārda IR visus locījumus - viņa pacelšot iepriekšējo darbu sliktās atzīmes uz A !!! Man bija reāls šoks! Bet nu jā ... pat pēc tā visa, klasē atrodas kāds kam Spanish ir D :D Tā kā ziņās to vien rādīja, ka sniega vētra tuvojas Council Bluffs, pirmdien visās malās varēja dzirdēt, kā cilvēki apspriež iespējamās SNOW DAYS, kas nozīmē, ka skolas tādās dienās ir slēgtas lielā sniega dēļ. Taču gada beigās, šīs dienas tiek atstrādātas...HA, bet ne jau tiem, kas ir senior(kā es), mēs beidzam savā 14.maijā un VISS! :p :D Tā ka bija daudzi skeptiski noskaņoti, daudzi vienaldzīgie, bet viss vairāk pozitīvie slinķi, kā ES :D Ķīmijā, tā kā učuka aizraušanās ir laikapstākļu pētīšana, mēs pirmo klases daļu nosēdējām un noklausījāmies viņa prognozes un pētījām kartes, kur rādījās cik tuvu ir vētra un blablabla. Stundas otro daļu mēs pavadījām pie eksperimenta, kur svērām savu vārdu. JĀ - es nepārakstījos :D Katrs pēc kārtas gāja, nosvēra krītu, tad uz tāfeles ar cik lieliem burtiem vien varēja uzrakstīja savu vārdu, lai pēc tam atkal nosvērtu krītu. Mans vārds svēra 0.8 gramus :D :D Vakarā pēc treniņa pārbraucot mājās tiešām manējie saņēma uz mājām zvanu no skolas, ka skola otrdien ir slēgta. Tā nu man bija lielie prieki.
No rīta pamodos - pa logu ārā viss balts! Tik skaisti - pasakains skats. Uztaisīju sev fantastiskas brokastis un noskatījos vienu no savām biblotekas paņemtajām filmām - Zack and Miri. HA! Labi vien ir, ka noskatījos to viena pati, nevis kopā ar šamējiem, jo pirmkārt cilvēki tur aiz katra otrā vārda lietoja vārdiņu FUCK, bet otrām kārtām un galvenām kartām tā bija komēdija par to kā 2 draugi aiz tā kā, ka vairāk nav naudas, izdomāja uztaisīt pono filmu :D Nu jā - lai gan tā nebija nekāda porno filma, tā bija gana perversa, jo pat filmās, kur tikai divi cilvēki bučojas, manējie jau rīstas un šausminas :D
Pēc filmas es piezvanīju Andy un ar kājiņām aiztipināju pie šīs. Pirmstam sakārtojot māju un notīrot iebraucamo ceļu no sniega. Tie, kas mani pazīst, zin, ka orientēšanās nav mana stiprā puse, vai pareizāk sakot - esmu totāls topogrāfiskais idiots, tāpēc NENORMĀLAIS SNIEGA DAUDZUMS PLUS PUTENIS manas spējas atrast Andy māju padarīja vēl grūtāk, taču es to izdarīju :D Tā mēs super forši izdzīvojāmies pa āru - viena no viņas briesmoņu māsām mani tā nokaitināja, ka beigās viņai pateicu dažu labu skarbāku vārdu - man liekas, ka viņa mani pēc šī apciemojuma ienīst :D Bet nu atvaino - tāda lūzere sen nebija redzēta. Tad mēs paēdām pusdienas, noskatījāmies filmu - The Shaggy Dog, uzspēlējām Wii un devāmies atkal ārā sniedziņā. Ehh - es dievinu baltu, pūkainu, mīkstu sniedziņu jaukā saulainā dienā! Kad ienācām iekšā, Andy man parādīja visas savas bildes no Ķīnas. Ehh...nevaru sagaidīt dienu, kad došos viņu apciemot - tā zeme ir fantastiski skaista! Pēc tam visi noskaījāmies šovu BIGGEST LOSER,kas ir šovs,kurā resnīši cenšas zaudēt pēc iespējas vairāk svara. Tā kā tas bija fināls - mēs redzējām IZNĀKUMU. Es biju šokā! Tie cilvēki bija SKALIŅI! Tas bija neatptverami, kā kaut kāda tonna var pārvērsties par tieviņu un smalciņu cilvēciņu. Tā kā atkal zvanija no skolas, lai pateiktu ka tā ir atcelta es paliku pa nakti pie Andy. Mēs uzpūtām madraci lejstāvā, kur līdz pus2 skaījāmies movie - Relative Strangers. Protams Andy aizmiga filmas vidū - bet tas tā.
Visu nakti nevarēju gulēt, jo tas madracis bija nežēlīgi neērts un man galvgalī uz MĪKSTA DĪVĀNIŅA gulēja krancis, kas visu nakti kasījās, kratot savu siksniņu, kas izraisīja kaitinošu troksni un KRĀCA, kā tāds vecs vecis!
No rīta paēdām brokastis, palīdzējām salikt kārtējo amerikāņu mākslīgo egli(Andy mājā ir 8(!) egles) un atkal gājām ārā. Man nekad vairs mūžā negribas redzēt mākslīgu egli Ziemassvētkos. Man vienmēr būs smuka, smaržīga, tiko cirsta eglīte no meža!
Pēctam abas izstaigājām līku loču, līdz mani pārsteidza zvans no Debas, kas pavēstīja, ka man būšot treniņš. ĀĀ...tas sabojāja visu noskaņojumu. Abi atbrauca man pakaļ, es ieskrēju mājās, lai sataisītos un devāmies uz treniņu. No 19 bijām tikai 13! Pēc treniņa Nyle mani savāca un mēs devāmies pie grandma Barbas ēst picu. Tad atbraucām mājās un - atka zvans, ka skola atcelta. Man lielie prieki, kamēr Nyle čut ne depresijā, jo viņam SNOW DAY ir jābūt darbā un jāpieskata visi tie sīkie briesmonēni, kas pa darba dienām dzīvo skolā, jo viņiem arī mācību stundas ir atceltas :D :D Īstenībā pēc ciemošanās pie Andy, es sapratu kā man ir paveicies. Es nespētu dzīvot tai sūdu bedrē, kur viņai nākas dzīvot. Pirmkārt tur smird, apkārt staigā 2 suņi, kas guļ visur tur pat kur cilvēki VISUR ir spalvu kušķi, netīrs - bjēēēh.... + tā ģimenīte pati par sevi ir krimināla! Es tur ar viņiem nespētu nodzīvot vairāk kā divas dienas, kur nu vēl visu gadu!
Ceturdienas rītā atkal varēju izgulēties. Pēc pamošanās pasēdēju internetā, papļāpāju caur skype ar mammu un tad ap 12 gāju taisīt sev brokastiņas. Atkal uzmeistaroju kārtīgu maltīti, jo apnicis visu laiku tās pārslas no rītiem ēst. Noskatījos pēdējo filmu, ko paņēmu no biblotekas - SEMI-PRO ar Will Ferell galvenajā lomā...lai gan viņš ir kolosāls aktieris, šoreiz neteikšu, ka pa filmu būtu bijusi baigākajā sajūsmā.
Tad no 3:30 - 5:30 biju treniņā, kas pēc ilgiem laikiem atkal bija reāli smags, taču IZTURĒJU :D
Tad Nyle mani savāca, aizbraucām uz automātu izņemt man naudu Cicago tripam un devāmies mājās.
Es nomazgājos, paēdām vakariņas un sāku kārtoties savam ceļojumam. Satikšanās ir 6 no rīta pie mola, tā ka diezko daudz nesanāks gulēt.
P.S. Esmu sapratusi,ka šai mājā dzīvo spoks. Nē, nu toč. Visu laiku apkārt dīvaini trokšņi + viens sūdiņš, kas ir vannasistabā nepārtraukti krīt no savas vietas. Un šodien punktu visam uzlika tas, ka kamēr es kārtojos, pēkšņi manas žalūzijas uzsitās aukšā. Neteikšu jau, ka man sirds apstājās :D :D

svētdiena, 2009. gada 6. decembris

Pirmās decembra brīvdienas

Sestdien, lai gan uz spēli vajadzēja izbraukt tikai pus12, tikuntā jutu, ka labprāt būtu vrējusi pagulēt vēl mazlietiņ. Jā - miegs ir lieta, kas man ļoti ir vajadzīga un, kas man dikti patīk :D
Spēle notika milzīgā arēnā - viss aptuveni tā pat kā ARĒNA RĪGA! Ierados par ieeju, kur tikai spēlētāji var ienākt, pieteicos, kā ALHS spēlētāja Elina Macius pie apsarga un viņš mani palaida uz ģērbtuvēm. Aizgāju, noliku mantas un devos uz zāli, kur mēs skatījāmies TJ spēli, jo viņi ir mūsu LIELĀKIE pretinieki. Mūsu komanda vaēja sēdēt speciālās vietās, kas ir pirmā rinda praktiski uz laukuma. Aptuveni tā pat, kā kad prezidents vai kāda augstāka persona sēž Arēnā Rīga un skatās basketbola spēli.
Kad spēle gāja uz beigām, devāmies uz savu ģērbtuvi pārģērbties un noskaņoties, kā arī uzsklausīt trenera sacīto. Mēs piedevām visas dabūjām sporta kulītes ar kreklu un cepurīti :D
Tad pēc visa tā, devāmies gaitenī un izpildījām rituālu, ko meitenes dara pirms lielām spēlēm. Tas bija vienreizēji, īstenībā grūti aprakstīt, bet tas izskatījās apmēram tā - visas nostājās aplī un lēkā uz vietas saucot kaut kādu saulkli un tad no vienas sākot katra nosauc savu saukli - tas ir tā, ka viņa saka MY NAME IS Tylore, visas JEa...I am so...lalaa visas Jea...utt ...u reāli tādu saulki, kas sākas ar to kā tevi sauc un jā - tā riktīgi forši ar atskaņām! Pēc tam beigās ir kaut kāds vēl viens krutais sauklis ko visas kopā nosauc un tad ir lūgšana, kad visas saliek botu purngalus kopā, noliec galvas un kaptēne skaļi lūdz par visām!
Tad devāmies savās vietās, tieši pirms ieejas, gaidījām kad spēle būs cauri un skrējām iesildīties!
Vinnējām, taču es no spēles neaizgāju apmierināta. Treneris mani uzlaida pēdējajā minūtē, kur pat tad es guvu punktu :D Lai nu kā, es jūtos apdalīta, jo nesaprotu viņa attieksmi pret mani. Es treniņos mierīgi apspēlēju dažu labu no galvenā piecinieka. Man vienreiz ir jāsaņemās un jāiet ar viņu runāt, kas par lietu. Katrā ziņā es ar savu punktu arī tiku avīzē, jo avīzēs publicē ik vienu vārdu, kas guvis punktus. Kad metu savus sodiņus, pirmo neiemetu, jo sāku smieties par to, kā izrunāja manu uzvārdu...tas pat nebija nekas tuvu, tam kā īstenībā jābūt :D
Atbraucu mājās, kā pūce un aizgāju uz savu istabu MĀCĪTIES. Jo protams tuvojoties finālu eksāmeniem mājas darbi arī tiek uzdoti daudz vairāk.
Mana host ģimene katru gadu taisa Ziemassvētku kartiņas, ko izsūta radiem, draugiem utt. Tāpēc mums vajadzēja taisīt ģimenes foto, ko mēs protams darījām uz taimeri. Tas bija tik smieklīgi. Viņi abi bija zaļos eglītes krāsas džemperīšos. Mēs taisījām kādas miljons bildes, jo katru reizi kaut kas nebija tā kā vajag - galvenokārt Nyla vainas dēļ, jo tad viņam plecs bija pa augstu, tad skatiens tāds it kā spoku būtu ieraudzījis, un beigu beigās, kad beidzot viņam viss bija ideāli, viņam bija nogriesta pus seja :D
Svētdien atkal nesanāca izgulēties, jo devos ar Marissu uz baznīcu. Mans večukiņš kā jau katru reizi mani sagaidīja un apskāva. Arī viņa sieva atnāca sasveicināties. Viņa atklāja, ka šie mani saucot par OUR GIRL, jo šis par mani vien mājās runājot :D
Pēc tam atbraucu mājās,bišk vēl pamācījos un tad devāmies uz basketbola iksvēdienas spēli, pa ceļam iebraucot biblotekā, kur es paņēmu pāris filmas. Protams ceļā uz zāli ačohnījos, ka aizmirsu botas, tāpēc griezām atpakaļ un braucām pēc manām botām.
Šoreiz bija riktīgi daudz cilvēku. Viens bija tik baismīgs vecis - tāds gaļas gabals, ar tetovējumiem + vienmēr ārdījās, ja nedabūja punktu. Man viņš atgādināja cietumnieku, bet izrādās, ka viņš dzīvē esot šausmīgi jauks cilvēks - mierīgs un draudzīgs! :D
Reāli šodien kādi 3 cilvēki dabūja traumas, es pat brīnos, ka man nekas nenotika, jo maucos nost kādas 100 reizes, kā tāda tizlene :D Un protams es ar paspēu vienu čali satraumēt - 2 REIZES! Nabagam vienrez par brillēm iedevu un otreiz ar bumbu par galvu :( :D
Njam...tad atbraucām mājās, paēdām gigantiskas vakariņas un skatījāmies HOME MAKEOVER šovu(tas mums tāds 7dienas ģimenes rituāls) :D Protams, tie komentāri, kas katru reizi nāk no manējiem ārā :D NJamm....
Vispār laiks paliek aukstāks un aukstāks. Varētu būt ka tagad dienā ir apmēram -10 grādi. Pluss šodien sniegs riktīgi sasniga. Ziņās teica, ka 2dien būs baigi daudz sniega, kas nozīmē, ka varbūt būs SNOW DAY, kas nozīmē, ka nav jāiet ne uz skolu ne uz treniņu! Wuhū...un reāli visiem SNOW dienas ir jāatsrādā vasarā, bet ne SENIORIEM(12. klasēm), jo graduation datums nemainīsies jebkurā gadījumā un pēc graduation, uz skolu mums vairs nav jāiet. Eh...16. maijs - LIELĀ DIENA :)

sestdiena, 2009. gada 5. decembris

Līdz 5dienai....

Šī bija gara, gara nedēļa...un tā pat nav vēl cauri! Man ir uzmetusies milzīga aukstum pumpa uz lūpas, kas dikti sāp un nelabi izskatās. No Elizabeth uzzināju vairākus iemeslus, kāpēc cilvēkiem metas augstumpumpas, un uz sevi varēju atsaukt 2 no tiem: 1kārt – vitamīnu trūkums organismā un STRESS! Jā, šī nedēļa man ir bijusi pilna stresa, dusmu, bēdu un bezspēcības pilna. Galveno kārt dēļ mana „jaukā” basketbola trenera. KĀPĒC?! Tāpēc, ka viņš ir kretīns augstākajā pakāpē. Viņam interesē tikai viņa vecās meitenes un tās, kas būs nākamgad ... par pārējām nospļauties!!! ĀĀĀ...es visu nedēļu par to vien gruzos, bet tad es izlasīju savā dienasgrāmatā vienu spēcīgu citātu – FOR EVERY MINUTE YOU ARE ANGRY YOU LOSE SIXTY SECONDS OF HAPPINESS! Tātad tas nozīmē, ka es vairs dēļ kretīniem savus nervus nebojāšu, un aukstum pumpas neaudzēšu :D Reāli kas un kā, man negribas iedziļināties, bet viss sākās kopš otrdienas spēlēm. Lai nu kā – labo ko varu teikt, tas bija kā filmās! Karsējmeitenes, starp puslaikiem deju grupas un priekšnesumi, ko es diemžēl neredzēju jo bijām ģērbtuvē, kā arī visi tie uznācieni sākumā...tā pa kruto vispar! Šodien izkratīju sirdi Alexes, kas ņēma no manis interviju skolas avīzei par basketbolu. Viņa izrādās ir vienkārši pacēlusi cepuri un aizgājusi tieši dēļ tiem pašiem iemesliem, par ko es gruzos – GRUZĪJOS! Godīgi sakot palika labāk, kad varēju ar kādu izrunāties... Šīs nedēļas laikā es ievēroju, ka mani skolotāji ir diezgan „INTERESANTI”! Kā jau vienmēr pigorus taisīja English teacher Mr. Demott. Vienu dienu viņš dalīja ārā visus mūsu darbus un par katru manu darbu (kopā kādi 5) viņš atkārtoja VIENU UN TO PAŠU – Ouh, Elina, you are so smart. I am so glad that you came to America this all far way from Latvia! OMG – VIENU UN TO PAŠU KĀDAS 5x !!! Es jutos apkaunota citu acīs :D Taču es viņam par to piedodu, jo viņš tai dienā mūsu klasei tāpat bez nekāda lielā iemesla atnesa šokolādes pīrāgu, kas bija vienkārši DIEVĪGI PASAKAINS!!! Nebiju ēdusi ko tik labu ĻOTI ilgu laiku :) Arī Spanish teacher šonedēļ parādīja sevi no cita punkta ar saviem stāstiņiem iz dzīves. Piemēram, to kā viņa baidās no podiem ar melniem vakiem, jo pirms daudziem gadiem viņa redzēja sapni, kur daudzi podi ar melniem vākiem centās viņu apēst...tāpēc no tā laika, viņai pat var uznākt panika, ja ieraudzīs ko tādu. Tad viņa arī paspēj mūs „iepazīstināt” ar sava vīra interesanto pusi. To ka viņš ienīst cilvēkus un ka viņš BAIDĀS no vārdu saīsināšanas (piem. do not pārvērsts par don`t), viņš pat nelasot viņas e-mailus, kuros ir kaut viens no šādiem saīsinājumiem. Ā un vēl viņa šodien izšāva joku, ka zinot ķīniešu valodā vienu vārdu – NOPIRSTIES :D Njam...es vēl aizmirsu piebilst, kā mums Mr.Demott stāstīja kā viņš mākot ar pēdu pacelt beisbola bumbiņu :D Kamēr mani valodu skolotāji jūk prātā, mans drāmas skolotājs nemaz tik daudz neatpaliek, jo katru stundu mums ir jānoskaita zvērests, kas izpaužas, ka mēs pacēļam labo roku un atkārtojam viņa sacīto, kas izklausās apmēram tā – ES ZVĒRU, KA DARĪŠU VISU PĒC LABĀKĀS SIRDSAPZIŅAS, KA NESMIEŠOS UN NEBŪŠU MUĻĶIS! ES VISU DARĪŠU SUPERPUPERKRUTI UN FORŠI! ES ZVĒRU PIE SAVA MAZĀ PIRKSTIŅA....blablabla :D Tas bija īss ieskats manā ikdienā un skolas dzīvē :D Vēl joprojām sēžu ēdnīcā pie viena galda ar to trako meiteni, kas vienu dienu tā iezviedzās, ka visi tuvākie galdiņi pavērsās pret mums un es tikai dzirdēju nopūtas ar vārdiem OMG :D :D Es jutos tik apkaunota :D :D Un jā – 3dien un 4dien bija noklausīšanās skolas mūziklam, kur uz noklausīšanos aizgāja arī Sabina. Viņa jau gribēja atteikties, bet es viņu pierunāju – esmu ar viņu lepna. Gāju, protams, viņu arī atbalstīt  Ehh...vismaz viena laba lieta man ir – man ir forša draudzene, ar ko jūtos labi un kas nav viena no stulbajiem amerikāņiem :D Starp citu – viņa man tagad māca krievu valodu :D Haha...tas ir smieklīgi :D Njam, tad vakar pēc sava treniņa biju skatīties Nyle spēli.Viņš ir savā tajā skolā džeku treneris. Biju pārsteigta, ka kurlie tik labi spēlē – kā maziņos apspēlēja otru skolu, kas, starp citu, bija dzirdīgi!

pirmdiena, 2009. gada 30. novembris

Novembris arī jau galā

Mana pēdējā novembra diena šeit Amerikā bija tāda, kā no laivas izmestai. Nezināju, ka Līvas apciemojums liks justies tik dīvaini. Godīgisakot, ne jau tas mani pat gruza, drīzāk TAS bija punkts uz visa pārējā.
Lai gan šodien bija vēlais rīts, tikuntā no rīta šausmīgi nāca miegs. Pamodos, saģērbos, paēdu savu kukurūzu ar pienu, izmazgāju zobus, vilkos uz autobusu, nosalu to gaidot, pļāpāju ar Marrisu pa ceļam uz skolu, iegāju skolā un blablaba (kā jau KATRU RĪTU), kas nozīmē, ka arī man jau ir iestājusies RUTĪNA!
Pēc sava skapīša "apmeklējuma" devos uz savu Drama class. Pa ceļam satiku Elizabeth, kas bija baigi jautā noskaņojumā. Jautāju ko tad tā - šī tāda - BECAUSE TODAY IS MY BIRTHDAY! Man tāds FUCK - pareizi!!! Man pat kalendārā bija atzīmēts, tāpēc es sajutos diezgan stulbi, taču tā kā Elizabeth ir ļoti jauka, viņa neņēma ļaunā.
Ēdnīcā šodien, kad aiznesu savu paplāti un nācu atpakaļ pie mūsu galdiņa, kā tāda idiote iekliedzos, jo ieraudzīju uz savas somas lielu zirnekli, kas nozīmēja, ka tas zirneklis mošk visu to laiku bija man aiz murguras, kamēr ēdu. Es tāda nositu viņu nost no savas somas uz krēsla, bet tā kā mums vēl bija krietns laiciņš līdz stundai, es gribēju vēl pasēdēt, tāpēc "drosmīgais" Austhin nāca palīgā un nospieda viņu :D :D Vispār tāda izrādes tur visiem bija :D
Visu manu dienu vēl "jaukāku" padarīja, tas, ka biju mājās aizmirsusi savu penāli, kas nozīmēja, ka man vispār nebija neviena rakstāmā. Tāpēc Elizabeth man no rīta aizdeva savu zīmuli, kuram protams vajadzēja saplīst ķīmijas stundā, jo netīšām man izlidoja dzēšgumija un pēc tam viss kodols. Tad matemātikā Sabina man aizdeva savu zīmuli, kas bija nodrāzts tik tālu, ka galviņa jau ļodzijās, bet tā kā bija 10 min tests, man nebija laika aiziet viņu noasināt, tāpēc ar to ļodzošu galvu centos kko uzdrukāt.
Braucot mājās man mazliet uzlabojās garīgais, jo tā forši papļāpājām ar Marrisu. Vienīgais pa ceļam, netālu no manas skolas bija baigā avārija. Sākumā likās un izskatījās, ka kādas 5 mašīnas sasitušās + ķermeņi zemē bija. Galvenais visi cilvēki, kas tur bija, bija jaunieši. Pat ātrie vēl nebija atbraukuši. Traki! Vēlāk vakarā uzzināju, ka bijis tā, ka meitene, kas mācās manā skolā vienkārši braukusi un džeks, kas arī ir no manas skolas izskrējis un BAMS! Šobrīd tas džeks ir kritiskā stāvoklī slimnīcā, cīnās par dzīvību. Cerams, ka būs labi. Domāju, ka rīt uzzināšu skolā ko vairāk.
Vakarā biju treniņā. Labi notrenējos. Rīt spēleS! Ceru sevi parādīt no labākās puses. Baigi stulbi bija tas, ka šodien manai komandai ir KOMANDAS VAKARIŅAS, ko man pateica tikai treniņā, jo redz man neesot telefons. ĒĒmm...man ir facebooks ! Ai PO! Vispār dīvainā kārtā šodien visas bija tik jaukas...
Arī botas beidzot dabūjām. Man patīk! Smukas un ērtas!

svētdiena, 2009. gada 29. novembris

emocijas

Pat nezinu ar ko sākt. Manī par šīm divām dienām ir bijis tik daudz emociju, ka man pat grūti aprakstīt kā jūtos. Lai gan vienu varu teikt, šobrīd jūtu sevī tik smeldzīgu tukšumu, ka pilnīgi nezinu kur likties.
Bet nu labi, par visu pēc kārtas. 6dienas rītā pamodos ar tādu sajūtu, kā Ziemassvētkos, jo zināju, ka pēc mazāk kā stundas satikšu Līvu. Viņas viesvecāki dēļ Thanksgiving brauca ciemos pie saviem draugiem Omahā, kas bija tikai kādas stundas attālumā no manis. Tāpēc izdomājām, ka varētu satikties pusceļā - manējie viņu savāktu, lai nākamajā dienā viņas host parents atbrauktu viņai atkal pakaļ.
Tajā brīdī, kad mēs stāvējām un gaidījām, man vēders meta kūlņus. Es biju tik satraukusies un aiz laimes nezināju, kur lai liekas. Bet tai momentā,kad viņu mašīna piebrauca un es sapratu, ka tas tiešām notiek, un viņa parādījās - ahh...tas bija vnk kolosāls feelings. Tas bija tik neticami un reāli vienā laikā. Abas sēdējām aizmugurē, kad braucām atpakaļ uz manu māju un īsti nevarēja saprast, kā labāk un pieklājīgāk izsturēties pret "manējiem", jo sākumā centāmies viņu dēļ runāt angliski, bet tā kā bija tik sakāpinātas emocijas, nospļāvāmies un tarkšķējām pa latviskam :D :D Atbraucām pie manis, izrādīju Līvai savu māju, palūrējām vienas otras bildes,kas katrai no USA šai laikā sakrājušās un tad braucām uz manu basketbola treniņu. Pirms treniņa vēl izmēģinājām manu jauno web camer un abas uztaisījām mazo suprise Annai :)) Nu jā, un kamēr es 2h rukāju treniņā, Līva lasīja manus latvijas vecos žurnālus un klausījās prāta vētru.
Par treniņu īsumā varu pateikt - LABI, KA LĪVA ŠAI LAIKĀ BIJA TE, JO DĒĻ VIŅAS ES VISMAZ BIJU IZSMĒJUSIES LĪDZ ASARĀM, PRETĒJĀ GADĪJUMĀ VISU LAIKU GRUZĪTOS PAR TO, KAS NOTIKA TRENIŅĀ. UN KAS TAD NOTIKA!? PĒC TRENIŅA TRENERIS MAN PATEICA, KA MAN 2DIEN JĀBŪT IR UZ JUNIOR LYNX SPĒLI(kas ir zemāka līga par varsity, kur sākotnēji es tiku paredzēta), NU UN JĀ - JĀPALIEK, ARĪ UZ VARSITY, KĀ SUBSTITUT, KAS NOZĪMĒ VARBŪT TIKŠU,VAR'BŪT NĒ! TAS JAU NEKAS, KA TAS VISS NOTIKA TĀ PĒKŠŅI, BEZ NEKĀDA PASKAIDROJUMA. PAT LĪVA TEICA, KA VIŅA JŪTAS PĀRSTEIGT, JO NEREDZĒJA TUR NEVIENU ĪSTI LABU SPĒLĒTĀJU! TAČU NU JĀ - TAD ES NOMIERINĀJOS, JO SAPRATU, KA MAN TAS SVIESTS IR JĀIZTUR TIKAI LĪDZ FEBRUĀRIM. Pēc treniņa atbraucām mājās un līdz vakariņām abas skatījāmies vecās bildes no Latvijas tusiņiem. Kā mēs pārēcāmies - tīk smieklīgi bija atcerēties visu, kas noticus pa šo trako vasariņu. Un labākais - apcerēt, kas vēl notiks :D Aizgājām, paēdām kkādus tur makaronus un pēc vakariņām, lai gan ārā jau bija tumšs, izgājām izstaigāties un apskatīt Ziemassvētkiem izdekorētās mājas. Kad aizgājām uz bērnu laukumiņu šūpolēs, tad pēkšņi no meža nāca šausmīgi dīvaina skaņa. Līva pēkšņi iekliedzas, ka tur liels suns, bet tad saprotam ka briedis, un tad vēlviens un vēlviens - apmēram 10m attālumā no mums. Es vēl nozibsniju foto flešu uz viņiem un tik baisi tumsā iemirdzējās viņu acis. Bišk nomīzām, bet tad viņi visi aizjoņoja prom. Kad pārnācām, paēdām saldo - Dairy Queen sadējuma kūku ar Debas gatavoto karsto šokolādi. Nammīgi, taču lai cik mēs ēstu - LĪVAI VISU LAIKU GRIBĒJĀS ĒST :D Smieklīgākais- gaidot, kamēr Deba sagriezīs to kūku, pa TV gāja pārvērtību šovs. Es tāda jautāju, kas tad te notiekas un Deba baigi gudro izskaidroja, ka tur cilvēkiem māca,kā pareizi ģērbties blablabla un PĒKŠŅI Līva tāda - TEV VAJADZĒTU UZ TO ŠOVU IET! Es sapratu, ka viņa to uz mani kā baigo JOKU, bet reāli izklausījās, ka tas bija veltīts Debai, tāpēc iestājās tik neveikls klusums, jo īstenībā Debai toč derētu tā šova palīdzība :D :D Bet tas bija labs - es iekšēji rēcu :D Njam un tad jau atkal gājām un pļāpājām un smējāmies, bija tik labi būt kopā ar kādu savējo - bet tai pat laikā, šausmīgi neticami. Tik neticami, ka tavā priekšā stāv latvietis un tu droši vari runāt latviski. Tik smieklīgi, varējām jabkuram stāvēt blakus un mierīgi latviski aprunāt - tā vēsi, bez emocijām :D Stulbākais, ka abas bijām baigi sataisījušās visu nakti negulēt un pļāpāt, taču ap pus2 jau nolūzām. Un 9 jau manējā mūs cēla augšā, ka Līvai jātaisās, ka pēc 30 min viņas mīļie vecāki būs pakaļ :D :D Ehh...un tas bija viss. Tik ātri tas paskrēja. Mēs vēl tās 30 min paspējām kko papļurkšķēt un tad jau šie bija klāt. Es ieraugot to viņas host dad vnk nokritu. Tāds čibriks. Viņš jau pārspēj pat manu Deboru :D Mute tāda liela, zobi uz āru, mati atlaizīti - bjēēēh....diezgan pretīga paskata! Kad Līva iekāpa mašīnā un aizbrauca un es sapratu, ka viņu neredzēšu vairāk kā 7 mēnešus es iekšēji sabruku. Man tik tukši palika. Es vispār nevarētu iedomāties, kas notiktu, ja man piemēram, mamma uz pāris dieniņām atbrauktu vnk ciemos. Es tiešām nespēju pateikt vai spētu palikt un atvadīties, apzinoties, ka tik ilgi atkal viņu neredzēšu. Smagi šaubos! Nyle bija tik laipns un man uztaisīja pankūkas brokastīs. Tā ka paēdu, bet galīgi negribējās ar viņiem tur sēdēt un kaut ko runāt, tāpēc gāju atpakaļ uz savu istabu un runājos ar mammu skype, kas man arī uzdzina vēl lielāku depresiju. TAČU MAN JĀIZSTUR! Ar Līvu nonācām pie daudz un dažadiem secinājumiem: - kad bijām Latvijā, ASV bija tā neaizsniedzamā sapņu zeme, taču tagad, esot šeit, sapņu zeme ir mājas - Latvija, pat neskatoties uz visām krīzēm un sūdiem, kas tur notiekas. Tā ir mūsu dzīve, ģimene, draugi...viss! Un tas ir pats labākais,-apzināties, ka tava sapņu pasaule ir TAVA īstā pasaule un, ka tu tur agrāk vai vēlāk atgriezīsies. -mēs sapratām, cik vecāki spēj būt atšķirīgi. Cik ŠAUSMĪGI mums ir noveicies ar mūsu īstajām ģimenēm. Tas ir vienkārši neaptverami, jo reāli, ja es būtu piedzimusi šai ģimenē - es būtu PILNĪGI cits cilvēks, ar pilnīgi citu domāšanu un uzvedību. -mums abām īstenībā ir žēl amerikāņi, jo pēc idejas viņi ir iesprostoti savos mazajos miestos. Mums eiropiešiem ir iespēja ceļot, mācīties ārzemēs, redzēt pasauli - mācīties un iegūt LABU izglītību, kamēr viņi liela daļa notup visu savu mūžu savā mazajā miestā, nekur nekad neizbraucot, neko neredzot un mācoties TIKAI UN VIENĪGI par savu Ameriku. Nav jau brīnums, ka Līvai viena meitene esot pajautājusi - kas ir Eiropa?!? -Mums ir lielāka brīvība. Mēs varam kļūt pieauguši DAUDZ ātrāk. Mūs dzīve norūda, jo mēs atļaujamies dzīvot un izstrakoties, kamēr amerikāņiem jābūt piesardzīgiem un, kad pienāk tie viņu "trakie" gadi, tad viņi pilnīgi sāk uzvesties KĀ norāvušies no ķēdes. -Nu un lielākā tēma un biežākais vārds ko pieminējām bija - 7 mēneši! 7 mēneši, kas šeit vēl jāpavada. No vienas puses tas ir daudz - vairāk kā pusgads! Man jau sirds lūzt, ka savus mīļos neesmu redzējusi gandrīz 4 mēnešus, bet, kad saprotu, ka vēl 7 neredzēšu, skudriņas pārskrien! Bet no otras puses - gandrīz 4 jau pagājuši, jeb pareizāk sakot PASKRĒJUŠI! Decembris paskries nenormāli ātri un tad jau janvārī man atliks tikai 4.5 mēneši ko mācīties un sāksies vasara(prekš manis)...un tad jau būs jūnijs un MĀJAS! Reāli, loģiskā domāšana jau saka, ka beidz domāt, cik ir vēl palicis, izdzīvo šo savu dzīves posmu, kas tev tiek dots, īpaši jau tāpēc, ka tik nežēlīgi daudzi gribētu būt tavā vietā. Un tieši tas man ļauj dzīvot, jo lai gan loģiskā domāšana strādā, sirdij nepavēlēsi - mīļie vienmēr liks par sevi atcerēties un saskumt, neesot viņiem blakus! Mēs abas aptvērām, ka diena, kad brauksim mājās, kad sēdēsim lidmašīnā - tad 100% varēs teikt, JĀ-TĀ IR MANA LAIMĪGĀKĀ DIENA MŪŽĀ. Bez liekulības...jo mēs bieži sakām - ou, tā ir mana laimīgākā diena mūžā, taču, kad es atkal varēšu apskaut, sabūčot savu ģimeni un draugus - tā diena man būs dārgākā un skaistākā, pozitīvu emocijām piepildītākā! Labi, ka šodien bija basketbols, tas novērsa domas. Bija nenormāli jautri. Ehh...es katru 7dienu gaidu ar nepacietību. Kāpēc? Tas,lai paliek manā ziņā :p

piektdiena, 2009. gada 27. novembris

Black Friday

BLACK FRIDAY - diena, kad visos veikalos ir NEŽĒLĪGĀKĀS atlaides un, kad cilvēki, lai dabūtu savu vēlamo preci ir gatavi stāvēt rindās jau no 2 naktī, kā arī pat reāli kauties - KĀ FILMĀS! Pagājušajā gadā pat bijuši bojā gājušie :o Sapratām ar savējām, ka mums šitas pasākums jāredz, tāpēc līdz 3jiem naktī skatījāmies pie Gesas filmas - atkal ELF, My Sister Keeper(nobimbājām visas filmas garumā), Memories of Geisha :D Njammm....migām ciet, līdz beidzot Nicky atbrauca un mūs savāca. TAS BIJA TIK REĀLI. Bija melna nakts, bet tauta tā kā sestdienas rītā - busy, busy, busy :o RINDAS ārā TĪK garas :D Izbraukājām pa miljons veikaliem un McDonaldiem :D Labākais bija, kad pēdējā veikalā pirku dāvanu saviem host vecākiem un man čalīts tāds - SORRY, jūsu karte ir tukša :o :D :D ĀĀĀĀ...tāds kauns, rēķinoties, ka es biju braukusi, lai neko nepirktu, bet TIKAI paskatītos :D Labākais pirkums - Web kamera, tā ka varat man tagad zvanīt uz skype, un mani redzēt :p haha :D Es atbraucu mājās pirms 9 no rīta un 12 jau cēlos lai brauktu ar savējiem basi spēlēt. ĀĀ...biju beigta, bet atbraucot mājās man vajadzēja ar savējiem skatīties filmu, jo sestdien jau jāatdod biblotekā...āāā...vnk rubijos ārā :D

ceturtdiena, 2009. gada 26. novembris

Thanksgiving day

ESMU PAAREEDUSIES!!!! Njamm...shodien ir Thanksgiving day, kur galvenais ir DAUDZ eediena! Vispaar shii diena izveertaas diezgan gjimeniska. Pamodos tikai peec kaadiem divpadsmitiem, kas noziimee, ka biju nokaveejusi lielo maajas kaartoshanu :D Bet nu jaa...shodien nez kapeec mees jau dekoreejaam maaju ar ziemassveetku rotaajumiem + protams egliiti. Lai gan pareizaak sakot 2(!) egliites, kas pie tam nav iistas, bet plastmasnieces :( Redz, 2 jo vinjiem ir PAARAAK daudz rotaajumu. Viena egliite, kas ir lielajaa istabaa visa ir ar rotaajumiem, kas ir visdazaadaakajaas zilonja forminjaas. Debai vinju ir tik daudz, ka nepiecieshama papildus egliite. Pie tam - lielaakaa no egliiteem. Otra egliite bija pilna ar citiem rotaajumiem, kas arii ne buut nebija iisti normaali, jo lielaakaa dalja bija vinju mirusaa sunja figuurinjas un raamiishi :D Pat engjelis egles galaa bija ar vinju sunja galvu :D Njamm...interesanti! PLUSS, man visu dienu bija jaastaigaa ar ruukja cepuri galvaa :D :D AAA...un protams fonaa skaneeja ziemassveetku dziesmas, kuraam vinji atkl gaudoja liidz. Jauki bija tas, ka vinji izskaara 3 ziemasveetku zekjes - ar muusu visu 3 vaardiem :) Vakar saakaas mana briivdiena, bet diezko nevareeju izguleeies, jo taa kaa man no riita bija treninjsh, izmantoju iespeeju PIRMS taa papljaapaat ar mammu skype. Vismaz tas man paldiesdievam uzlaboja gariigo. Iisteniibaa arii treninjsh bija ok. Preksh sevis diezgan labi notreneejos, aizgaaju apmierinaata. Bet meitenes veeljoprojaam besij - ne visas - bet lielaakaa dalja :D Pirms treninja visaam iedeva formas, iesildiishanaas un celjoshanas kostiimus. SARKANI :D Man ir 42/43 nr. Katrai ir 2 nummuri, jo seit ir noteikums, ka maajas speelee tu speelee ar paara nummuru bet izbraukumos ar nepaara.

Nyle mani peec treninja savaaca, atbraucaam maajaas...es noskatiijos DOGTOWN - stulba filma, tad paeedaam vakarinjas un visi kopaa noskatiijaamies ziemassveetku filmu - ELF ar Will Ferell galvenajaa lomaa. IESAKU - paareekties var :D :D Njam...taadas bija manas 2 dienas iisumaa. Naakamaas solas buut SUPER IDEAALAAKAS! Kaapeec...uzrakstiishu veelaak, tgd man slinkums! P.S. bljaaviens...es nesaprotu kaapeec man dators vairs neraksta garumziimes :@ SHIT, man viss ir sakrukjeets pareizi, bet peeksnji kkas nav ... aaa!

otrdiena, 2009. gada 24. novembris

īsā nedēļa

Es nejūtos labi. Ne tik daudz fiziski, kā garīgi. Nezinu pat kāpēc...lai gan viens iemesls varētu būt DRAUGI! Man ļoti pitrūkst manu īsto draugu, kam uzticēties vai vienkārši ar ko kopā justies brīvi un labi. Man ir ļoti noveicies ar Gesu, Andy un it īpaši ar Sabinu, bet diemžēl es nevaru ar viņām būt visu savu laiku kopā, man ir jābūt arī ar šiem debīlajiem amerikāņiem. Nu ok, varbūt es pārspīlēju, jo ne jau visi 100% ir stulbi, bet nu līdz šim 85% ir debīli atlikušie 10% pieciešami un 5% varbūt ir ok. Bet kaut kas man šajā nācijā kretinē. Man kretinē viņu liekulība un divkosība. Visi te vērpj kaut kādas intrigas aiz muguras un taisa ne no kā baigakās drāmas. Atzīšos uz šīm domām vairāk vai mazāk mani uzvedināja mana baskertbola komanda. Pēdējā laikā kaut kas nav. ZB man viņas visas :D Iedomīgas un nu sorry - stulbas bez gala. Jordana, kas man sākmā TĀ patika, tagad man kretinē vissvairāk. Vienkārši - traka govs! Pirmkārt viņai deguns visaugstākajās debesīs un otrkārt viņa ir tik agresīva...ok. viņa ir tiešām laba spēlētāja, bet nu kā viņa šodien nogāza vienu meiteni, galvenais pilnīgi nevajadzīgi(garš stāsts).
Vispār, ja pirms sezonas nevarēju sagaidīt, kad viss sāksies, tad tagad otrādi - nevaru sagaidīt, kad beigsies un PALDIES DIEVAM basketbola sezona ir tikai līdz martam. Man tikai negatīvais no tā visa. Es jūtos tur slikti, jo ZB, ka mēs sēlējam tikai caur kombinācijām(viņš neļauj spēlēt brīvi) un visas tās kombinācijas manā galvā ir tā samaisījušās, jo īpaši jau tāpēc, ka kombināciju nosaukumi ir, piemēram, - 1.1 ; 1.2 ; 1.3 ; 1.22 utt. Nu ZB jau, kā kaut kāda šifru grupīņa mēs tur esam. Kāpēc nevar saukt, piemeram, KREKLS, BĀZE - nu normālos vārdos, kas iespiežās galvā!?
Tā kā vakar nokavēju treniņu 1min(!!!), man šodien bija jāskrien pēc treniņa 5x laukumi -> 13 sek. 1laukums, kas ir turp UN atpakaļ. Biju bišk DEAD!!! Domāju, ka būšu izsprukusi no soda, jo it kā man tas bija jādara vakar, BET vakar es aizlaidos no treniņa 15min ātrāk, jo skolas padome+exchange studenti ieturēja Thanksgiving vakariņas. Viss jau bija šausmīgi jauki(cilvēki, ēdiens, atmosfēra), bet tā kā tiko biju no treniņa tad bildēs, kas tika uzņemtas būšu sarkana kā tomāts :D Šodien, starpcitu, pirms treniņa atkal bija komandas fotogrāfēšanās...
Labi, beigsu čīkstēt - JĀIZSTUR! Kad sāksies tenisa sezona, tad būs labi, jo būšu kopā ar Andy un Sabinu.
Bet savādāk par šīm divām(!) darba dienām nav nemaz tik ļoti slikti gājis. Drama class mēs tagad ņemam loti interesantu tēmu - IMPROVISATION! A lot of fun tajās stundās!
Angļu valodā 1dien atkal tā pārsmējāmies par Mr. Demott...tātad, kā jau iepriekš rakstīju, mēs angļu valodā mācamies par Macbeth(Šekspīrs) analizējam izlasīto un pluss skatamies filmu. Filmā vienam varonim bija tāda baigi dziļā bedrīte zodā, ko Mr. Demott šaušalīgi apbrīnoja, jo katru reizi, kā to aktieri parādīja TV, tā viņš skrēja pie TV un urbināja tajā bedrītē, pluss pats mēģināja uztaisīt tādu savā zodā(tik rēcīga seja) :D :D Tad viņš mums kā salīdzinājumu šim stāstam pastāstīja notikumu no savas dzīves. Reāli šajā story Macbeth liek nogalināt Macduff ģimeni, Ross cenšas brīdināt Mucduff sievu, bet viņa viņam netic un saka - BET ES JAU NEKO NEESMU IZDARĪJUSI! Tad Mr. Demott pastāstīja, kā viņš bērnība gājis ciemos pie sava drauga,kas dzīvoja GETO un kā viņu piekāva ar nūjām vesals bars...njam...un viņš esot nodomājies, - BET KO TAD ES ESMU IZDARĪJIS?! Tās viņa grimases un balsis šo diezgan skumjo atmiņu stāstu padarīja TĪK smieklīgu :D :D
Vēstures skolotāja - Mrs. Talley mīl pārsteigt, jo 1dien viņa paziņoja, ka nebūs tests, ja visi iesniegs neizpildītos darbus, ko arī visi izdarīja. No vienas puses biju priecīga, bet no otras puses dusmīga, jo NAFIG es līdz 2 naktī zubrīju to visu. Nākamā dienā, kad kopā ar Sabinu gājām uz Math, jautāju, ko šie darīja vēsturē un viņa man paziņoja, ka rakstīja testu :o Es tāda KOOO?!?!? Bet Sabina mani nomierināja, jo izrādās, ka solotāja pēc kāda brīža, kad klase atapusies no šoka, atļāva izmantot piezīmes, un vēl pēc brīža grāmatu.
Tad vēl skolā izsludināja iespēju uztaisīt par brīvu poti pret cūku gripu, no kuras es laipni atteicos, JO kaut kā neuzticos potēm, pie tam vēl jaunām!
Arī Art klasē bija čiliņš, jo skolotāja šīs 2 dienas nebija skolā, tāpēc mēs skatījāmies SATURDAYS NIGHT SHOW ar Will Ferell galvenajā lomā...BĻĀVIENS, tik smieklīgi!!! Viņš ir vienkārši aktieris nr.1 !!!
Šodien skolā bija tā bišk dīvaini. Pirmkārt, jo es redzēju vismaz 15 meitenes ar maziem bērniem - pieļauju, ka tas bija Parents Class ietvaros un otrkārt, jo šodien atkal bija trauksme, kas bija dīvaina ar to, ka parasti skolotāji par to zin, bet šoreiz nekā - kas mazliet lika sabīties, it īpaši jau tāpēc, ka tā bija trauksme par teroristu skolā. Visi devās uz tuvāko telpu, kur var aizslēgt durvis. Njamm...bet nu it kā beigās tā esot bijusi tikai apmācību trauksme.

Nu un šodien ir Debas dzimšanas diena, tāpēc pēc vakariņām ēdām saldējuma kūku no Dairy Queen, ko mēs ar Nyle nopirkām 7dien. Es izvēlējos brūno krāsu uzrakstam - Happy birthday Deb, jo tā labi saskanēja ar citām kūkas detaļām + šokolādīgi, taču pirmā reakcija, kad viņa ieraudzīja kūku...-"BRŪNS UZRAKSTS....hmmm....nu tā ir interesanta krāsa" :D Reāli viņai nepatika, bet man PO! :D + es viņai no rīta pasniedzu apsveikuma kartiņu, kur ar lieliem burtiem bija uzrastīts - MOM, THIS IS YOUR BIRTHDAY, HAPPY BIRTHDAY, MOM! :D Tas, tā lai viņai tiek tā mammošana :D Starpcitu pāris dienas atpakaļ mums bija saruna, ka amerikāņu vecāki uzskata to par necieņu, ja bērns viņus sauc vārdā, uz ko mana atbilde bija - TAD MUMS VIENKĀRŠI IR ATŠĶIRĪGAS KULTŪRAS :p :D

P.S. Ok. bedzot sākas brīvdienas, jo 4dien ir Thanksgiving Day, bet mums brīvs ir jau no 3dienas!

Lai gan man rīt tāpat ir treniņš no 1-3pm un 6dien arī :(

svētdiena, 2009. gada 22. novembris

weekend

Weekends nepavisam man nesolījās būt jautrs, bet galu galā tas izvērtās pat ļoti labs. Diemžēl man brīvdienās bija uzdota tonna ar mājas darbiem, tāpēc, cik varēju jau izdarīju 5dienas vakarā. Tā kā vēlu aizgāju gulēt, un basketbola treniņš tika atcelts, es 6dienas rītā kārtīgi izgulējos. Paēdu brokastis un devos pildīt dažus no saviem mājas darbiem, zinot, ka man paradzēts "jautrs" pasākums ar saviem host parents- VOLĒJBOLS...piebildīšu, ka neesmu nekāda volējbola fane. Taču pēšņi man skype uzrakstīja Sabina, kas piedāvāja šodien iet uz kino. Mēs izdomājām labu plāniņu, kā varētu nokrāpties un aiziet par vienas filmas cenu uz vesalām trijām - A Christmas Carol (3D);New Moon; Paranormal Activity. Zinot savus pareizos host parents, pateicu, ka iesim tikai uz New Moon, un lai viņiem neliktos aizdomīgi, kāpēc man tas piemēram prasa 6h, pateicu, ka palikšu pie Sabinas pa nakti un mēs mācīsimies vēstures testam. Beigās iznāca tā, ka es aizbraucu uz kādu pusotru stundiņu ar viņiem uz volējbolu(nogarlaikojos) un tad pati ar kājām aizčāpoju uz cinema, jo tas atradās 10 min attālumā. Protams, ka tas jau arī man izvērtās par piedzīvojumu, jo es nostāvēju kādas 5 min pie luksafora spaidot podziņu zaļajai gaismai, līdz man pieleca, ka tā podziņa ir no manis perpendikulārajai ielai. Kad beidzot pārgāju pāri, sapratu, ka šajā pusē nav gājēju ietves, tāpēc nogāju līdz nākamajam krustojumam, pa dubļiem, zāli(paldies dievam tā nebija LV zāle, kas pilna ar suņu sūdiem) un pats labākais mīkstu, tiko klātu asvaltu, kur palika mani pēdu nospiedumi :D Nu un, protams, ka nonākot līdz galam un atkal asvaltam, tur bija luksafors un gājēju pāreja, pa kuru es varētu pārnākt, ja būtu gājusi pa otras ceļa puses daļu, kur BIJA gājēju pāreja! Uz kino nāca arī Gesa un viņas māsa, jo bija doma, ka pēc tā visa, viņu mamma mūs aizvedīs pa mājām. Tad sapratu, kāpēc amerikāņi ir tādi idiņi un nav aizdomājušies tik tālu, ka visi te var krāpties, jo tu biļetes uz filmu nopērc tieši ienākot iekšā un tad vnk ej uz savu zāli, kur neviens priekšā nestāv un nepārbauda, tāpēc mierīgi vari pēc filmas atkal iznākt ārā un iešmaukt citā zālē ... taču kāpēc viņi nav aizdomājušies tik tālu?! Jo amerikāņi nešmaucas, un dēļ tā ka Gesas viesmāsa Jocelyn negribēja to darīt, mēs aizgājām tikai uz New Moon. Tad, kad atbraucām pie Sabinas - paēdām vakariņas un ķērāmies pie History. Mēs pie tā stulbā World War 1 nosēdējām līdz 2 naktī...nē nu protams, jo mēs visu laiku pa vidam lūrējām dažādus smieklīgus video ... bet nu tikuntā :D Hahah...mēs jau beigās gājām tai grāmatai tā cauri, ka - Njamm...šitas nav svarīgi , varam izlaist :D Vispār tai naktī aizgājām gulēt ap 4 no rīta. Viņas mamma, kādas 3 reizes nāca lejā, lai mūs kušinātu :D Njam...no rīta smagi nācās pamosties. Paēdām brokastis, viņa tik garšīgas(diezgan latviskas īstenībā) brokastiņas uzmeistaroja un ķērāmies pie viņas Math web work. Palīdzēju, cik varēju, bet, kad man Deb atbrauca pakaļ, piesaistījām arī viņu un reāli gandrīz visiu arī paveicām. Tad ar Deb atbraucām mājās un uzreiz laidām uz iksvētdienas basketbolu. Šoreiz bija vienkārši kaut kāds ārprāts - visi, kas vien varēja mani traumēja :D Bet nu jā - tai pat laikā šodien tā krita trīnīši, ka pilnīgi prieks :) Pēc treniņa mēs ar Nyle aizbraucām uz Dairy Queen, notiesājām katrs pa salčukam un nopirkām Debai saldējuma kūku uz dzimšanas dienu, kas būs 2dien. Vakarā pabeidzu atlikušo vēsturi un sagatavojos Spanish testam. Nākamnedēļ tikai 2 dienas uz skolu jāiet + 1diena īsā diena. Bet tai pat laikā, šajās 2 dienās sabāzti tik daudz testi un mājas darbi....pilnīgi riebj :(