Nu grūti bija saņemties, lai piesēstos pie datora šitik smukā dienā, bet nu saņēmos, jo vajag tak man pastāstīt to pēdējo stāstu, bet nu tad toč pēdējais! Nu man īstenībā vspār ir jau piemirsies kas un kā man tajā pēdējajā dienā bija, bet katrā ziņā nekāda lielā drāma nebija. Sabina palika pie manis pa nakti, un no rīta mēs visi devāmies uz lidostu. Es vēl mājās viņiem iedevu kā pateicības dāvanu LaiMas končas un vēstuli, kur es mīļi par visu pateicos. Lidostā sagaidīju, kad būs mana lidmašīna un tā pilnīgi pa mierīgo atvadījāmies, apskāvāmies un es devos. Pirmais, ko es satiku Čikāgas lidostā bija Valters - akdievs, cik tas bija smieklīgi, jo kad satikāmies, es tur aiz sajūsmas ar viņu pati nepamanot angliski runāju. Nākamais bija Andža un tad Anete. Mēs satikām vēl 2 latvietes - viena arī no YFU, bet ar vecākiem un viena pati par sevi, kkāda tūriste vai kas! No Čikāgas līdz Frankfurtei sēdēju ar Valteru un Andri, ar ko visu ceļu dropējām, jo tajās lielajās lidenēs ir par brīvu. Tas vspār bija smieklīgi, jo mums pat dokumentus uzjautāja, a šie abi kko samūldēja, ka soma tālu vai kas :D Tad no Frankfurtes uz Rīgu man jau bija atrubonis - tā ka viss ir PILNĪGI VIENALGA, taču kad ieraudzīju televīzijas torni un citus Latvijas skatus, sapratu, ka beidzot esmu mājās, un man pat laikam asaras sāka tecēt. Rīgas lidostā gaidot somas, vnk viss iekšā trīcēja aiz sajūsmas, jo nespēju noticēt, ka tūlīt visus redzēšu. Smieklīgākais, ka tieši pie pašām durvīm mūs apturēja - TIKAI MŪS 4 apmaiņas studentus, lai pārbaudītu somas...taču tad kad beidzot atvērās tās durvis un mani ar kliedzieniem,plakātiem sagaidīja bars draugu un ģimenes - es vnk čurāju biksēs aiz laimes! Tas bija tik kruti. Tad maucām visi pie manis uz mājām un tusējām līdz rītam. Sākumā es vēl dabūju rosoliņu un auksto zupiņu - tā ka viss pa skaisto :) Nu un jā - tagad 2 nedēļas jau pagājušas, kā esmu mājās un varu teikt tā, ka esmu notusējusi pa visu dzīvi jau ... man pat vairs negribas! Un starpcitu galīgi nav sajūtas, ka esmu bijusi kaut kur - nu galīgi nav ;p Paldies, ka lasījāt - lai jums visiem veicas :)

Pēdējā Diena

Nu tad beidzot ir pienācis TAS brīdis, kad varu teikt, ka esmu nodzīvojusi savu pēdējo apmaiņas studentes dienu štatos. Man gan rīt vēl sanāks būt ASV kādu laiciņu, dzīvojoties no vienas lidostas uz otru, bet tas jau vairs nav tas. Neticama šķiet sajūta, ka rīt satikšu latviešus - Andžu, Valteru, Aneti, mošk vēl kādu. Zinu, ka Čikāgā satiksim un kopā uz Frankfurti lidosim arī ar 3 lietuviešiem, no kuriem viena ir tā meitene Mia, ko satiku decembrī, kad ar YFU braucām uz tripā uz Čikāgu. 

Lai gan somas jau biju sākusi kārtot pāris dienas atpakaļ, šodien nācās daudz ko pārkārtot, lai koferi svērtu, cik tiem jāsver. Ouhh...knapi knapi būšu visu sastūķējusi tajos iekšā. Man gan rokas bagāža gigantiska, tas stulbi, bet paldies Dievam savus koferus neredzēšu no Omahas lidostas līdz pat Rīgas lidostai - viss ir iečekots līdz galam. 

Es lidošu no Omahas (Nebraska) lidostas uz Čikāgu, tad uz Frankfurti un tad Rīgu. Man gan būtu patiecies, ja mēs pavadītu nakti Čikāgas lidostā, jo tad varētu "nosvinēt" ar saviem latviešiem, bet nu nekas, gan jau "nosvinēsim", ja ne Čikāgā, tad Frankfurtē nu toč, ja saprotat uz ko es tēmēju :)

Vispār mana šodiena paldies Dievam ir pagājusi uz jaukas nots. Piecēlos no rīta, paēdu brokastis un Nyle mani aizveda līdz Sabīnai. Mēs abas pēc viņas draba aizgājām uz savu iecienīto ķīniešu restorānu, kur šī kā strādājoša un tapēc tagad bagāta jaunkundze man uzsauca. Pārēdāmies - nu toč tā ka sāp. Bet, protams, ar to jau mums nepietiek un abas aizgājām uz savu iecienīto saldējuma kafējnīcu, kur nopirkām gigantiskus salčukus. Bet vispār dienu abas pavadījām jauki, tā nosmējāmies, ka prieks. Tad viņas mamma mani atveda mājās. Izrādīju mazliet interesi pret savējiem aiz tīrās pieklājības, jo pēdējā diena kā nekā - un abi ar Nyle uzcepām tos slavenos šokolādes cepumus, kas man tā garšo, taču tā kā esmu pārēdusies, negāja man nekas iekšā. Tad kad svēru savus koferus, apjautu, ka sava svara ziņā esmu man liekas sasniegusi augstāko latiņu, kas man šajā gadā bijis...man pilnīgi slikti paliek....bet gan jau Latvijā caur tusiņiem nometīšu lieko svaru ... hahah ... un tad mēs ieturējām vakariņas, uz kurām es tiku aicināta ar zvaniņu...pieļauju pēdējā reize, kad dzirdēšu to ... omg ... tas bija smieklīgi. Lai gan biju pilna kā tāda cūka, man aiz pieklājības bija jāizrāda ieinteresētība viņu pēdējajās pagatavotajās vakariņās, kas bija kukurūzas vāle un hamburgers :D Man vēl joprojām ir smagi ap dūšu. Pēc tam mēs noskatījāmies 2 and a half men un vēl vienu stulbu šovu...un nu jā - tā tā diena paritēja. Nekas īpaši savādāks nebija, es visu laiku tikai galvā domāju par mājās braukšanu, ka pat dažreiz nedzirdu ko šie tur runā. Vienīgais, ko mošk Deba pamanīja - es viņai iedevu to apskāvienu pirms gulētiešanas, ko viņas sejā noteikti varēja lasīt kā šoku :D :D

Ap 10 vakarā atbrauca Sabina, tā ka mēs tagad visu nakti tusēsim. Skatīsimies filmas un čilosim. Tad viņa ar mani kopā atbrauks uz lidostu pavadīt un pēc tam Nyle viņu aizvedīs uz darbu. Tā ka man ļoti labi,jo Sabinas kompāniju es izbaudu, bet ar troļļiem es esmu pietiekoši daudz "baudījusi" laiku :D

P.S. šis nav mans pēdējais ieraksts. es, kad būs laiks uzrakstīšu to, kā noritēja mans atpakaļceļš. daudzi jūs sakāt, ka jums gribētos, lai es turpinu rakstīt, taču, mīļie - šis blogs man bija zem nosaukuma MANS GADS ASV...es parīt esmu mājās, atpakaļ Latvijā - tā pat kā gandrīz ikviens no jums. nedomāju, ka kādam būs baigi interesanti lasīt par to :D Anyways - biju ļoti pārsteigta par to, kādu atsaucību šis blogs raisīja, jo sākumā to izdomāju rakstīt dēļ ģimenes un tuvākajiem draugiem, lai man nebūtu katram jāraksta VISU LAIKU viens un tas pats. savā ziņā rakstīju arī to priekš sevis pašas, jo vēlāk būs interesanti pārlasīt to, kam esmu gājusi cauri, kā arī man ir plāns kādu dienu uzrakstīt biogrāfiska rakstura grāmatu ar bildēm, par manu pieredzi, dzīvojot un mācoties ASV. pateicoties šai lielajai atsaucībai no tik daudziem cilvēkiem, ko es pat nepazīstu, man tas rada tikai drosmi tiešām to kādu dienu paveikt. 

Okay, šitās pēdējās dienas ir paritējušas nu ļoti interesantā motīvā. Iesākumam varu minēt faktu, ka pēdējās 3 dienas man sanāca katrā dienā pabūt kapos trīs dažādās vietās. Sākums labs, ne? Nu tad tā...

5dien visu pirmo dienas pusi nosēdēju mājās, darot dažādas lietas, mājās braukšanas ietvaros. Vēlāk ap 5 vakarā, kad Sabina beidza darbu, izdomājām, ka viņa var čāpot ar kājām pie manis un es iešu viņai pretī, lai pussceļā satiktos. Sākumā, kad šī uzzvanīja uz mājas tel., ka viņa izziet, es lēnītēm, lēnītēm sagatavojos un tikai pēc kāda laiciņa izgāju. Taču, kad biju jau nogājusi lielāko ceļa daļu, un sapratusi, ka šī ir apmaldījusies vai arī iet NU ĻOTI lēni, jo viņu nekur nemanīju, lai gan man jau sen ar viņu bija jāsaskrienas.Tad pēkšņi dzirdu mašīnas pīpināšanu...NYLE...nodomāju, ou bļīn, kas nu?! Izrādas Sabina zvanījsui, ka apmaldījusies un, ka vienīgais, ko apkārt redz ir kapi un tad sakari pārtrūkuši. Nu ko, devāmies uz tuvākajiem kapiem, bet tur nekur šo neredzam. Tad zvanīja Deb, ka viņa mūs gaidīs pie viena slavena pieminekļa tur tajos kapos..paldies dievam viss beidzās labi, jo viņa teica, ka gandrīz pārmīzusi jēgu, jo tur kaut kādi 2 veči esot bijuši un lūrējuši uz viņu. 

Nākamā dienā mēs un Deba braucām ekskursijā uz vienu māju, kur 1912. gadā tika noslepkavota viena ģimene ar 6 cilvēkiem + 2 meitenes, kas bija draudzenes vienai no ģimenes meitām un palikušas pa nakti tai reizē. Tagad tā māja ir ĻOTI slavena ar to, ka tur spokojas un tur ir arī daudz pierādījumu. Es par to māju pirmo reizi dzirdēju, kad bijām Dienvid Dakotā ar Elizabeti un maniem viesvecākiem. Redzēju TV, kur bija šovs par top šaušalīgākajām vietām ASV, un šī māja, kas atrodas Iowā, aptuveni stundas attālumā no manām mājām bija TOP 1. vietā. PALDIES DIEVAM es neko neredzēju, bet pieļauju, ka tas tāpēc, ka biju tā pārbijusies, ka turēju acis ciet un biju iekrampējusies Sabīnai rokā. Vēlāk es nevarēju gulēt, it īpaši tāpēc, ka man likās, ka dzirdu kaut kādus trokšņus un vēl sazin ko. Pirmā nakts bija okay, lai gan likās notiek dažas bailīgas lietas, bet Sabina bija ar mani...taču šonakt un rītnakt būšu viena pati !!! Man jau tagad paliek neomulīgi. Un jā, arī tajā dienā bijām kapos, kur visi tie nogalinātie cilvēki ir apbedīti. Vakarā Deb un Nyle nebija mājās, jo Nyle brālēni brauca caur pilsētu un viņi devās vakariņās. Mēs pa to laiku skatījāmies filmu KIK ASS un ēdām-ēdām-ēdām !!!

Svētdien (šodien) pamodāmies pēc 12, un ēdot brokastis skatījāmies filmu Flirting with Forty. OMG...lai gan neredzēju to filmu no sākuma, es tajā iemīlējos, jeb pareizāk sakot galvenajā aktierī...TĪK seksīgu čali man liekas nekad dzīvē nebiju redzējusi, tāpēc šonakt nokačāšu to filmu no neta, lai varu naktī, kad aiz bailēm trīcēšu pie visām miesām, lai varu skatīties un siekaloties :) Pēc tam, Deb mūs ar Sabinu aizveda uz mormāņu muzeju. Tas īstenībā bija ĻOTI interesanti, jo gide bija nu ļoti laba mums tur. Visi, kas tur strādāja bija ļoti jauki jauni cilvēki, kas īstenībā ir mornāņi un, kas veic savu 2 gadu misiju - mācību par savu reliģiju. Interesanti, ka vienas meitenes brālēns bija šajā misijā 2 gadus LATVIJĀ. Viņa vienkārši lēkāja aiz sajūsmas, ka ir satikusi kādu no Latvijas. Pēc tam izstaigājām mirušo mormāņu kapus un tad devāmies uz Lewis un Clark skata memotiāli, kur tiešām pavērās brīnum skaists skats uz Omahu. Vakarā atkal Deb un Nyle nebija mājās, jo spēlēja no sava darba kaut kādu tur volejbolu un mēs atkal....ĒDĀM! Es jau smējos, ko Deb un Nyle padomā par to, ka visu laiku kā viņi nav mājās tiek izrīta visa virtuve! :D

Es koferus esmu pamatā sakrāmējusi. Man tāds prieks, ka varu ņemt un sakraut VISU! Tas pateicoties otram koferim un tam, ka ļoti daudz ko aizsūtīju mājās. Esmu sajūsmā par to, ka nekas nav jāatstāj. Un vēl es esmu sajūsmā, ka Sabina izdomāja man adot savas smukās baltās augstpapēžu kurpes, jo viņai viņas esot biški pa lielu :D

OKay...es tagad iešu dušā,un tad skatīšos savu filmu. Tā fima ir ļoti pamācoša, jo galvenā lomā ir 40 gadus veca sieviete, kas iemīlas 27 gadus jaunā čalī. Ļoti forša filma, komēdija varēt pat teikt, nekas smags :) OMG...es nespēju aptvērt, ka rīt ir mana PĒDĒJĀ diena. Ja, kādam vispār būtu nojausma, kāda man ir sajūta. Tas ir tik neaprakstāmi! Anyway - bye! :)

:/

Šodien atvadījos no Elizabetes un viņas lieliskās ģimenes. Elizabete mani savāca ap pus vieniem, tad mēs paķērām Sabīnu no darba un visas 3 aizlaidām uz molu. Pēc tam devāmies uz restorānu, kur pusdienojām kopā ar viņas ģimeni. Es PĀRĒDOS, un man ir vēljoprojām biški nelabi ap dūšu. Taču jā...tad atbraucām uz viņas māju, skatījāmies filmu un vnk čilojām...līdz ap 8 vakarā beidzot bija jābrauc mājās un nācās man atvadīties. Man ir jau ZB šīs atvadas...tas galīgi nav foršs process, taču tai pat laikā tas liek saprast, ka tās ir beigas visam šim un aizvien reālāka šķiet sajūta, ka drīz redzēšu savu ģimeni un draugus, pēc kuriem esmu PĀRILOGOJUSIES!

Pagājušo 6dien Matthieu mani uzaicināja uz savu māju, jo nevarējām izštukot, ko lai daram. Protams, Deborite un Nyle mazliet izbolija acis, jo šie 2 aprobežotie cilvēki domā, ka ja meitene un zēns ir draugi...tas ir, kas NETIKLS :D Anyways - viņi neko neteica un mani pat aizveda no rīta pie viņa. Mājās bija arī viņa viesvecāki. Atgādināšu, ka viņa viesmamma ir mana kontaktpersona, tā, ka sākumā sanāca izpļāpāties ar viņu. Vispār viņiem ir tik gigantiska māja, kas no iekšpuses, kā tāds muzejs izskatās (man tas nepatīk). Bet viņi dzīvo baigi labajā rajonā, un blakus mājā Matthieu ir draugs ar LIELU peldbaseinu. Lai nu kā - laiku pavadījām forši, skatījāmies filmas un vienkārši čilojām. Viņam vienam pašam tur ir atvēlēts viss pagrabstāvs.

Nākamā dienā Matthieu viesmāte mani pa ceļam paķēra un abus mūs aizveda pie Sabinas uz māju. Tur mēs uztaisījām MILZONĪGU fotosesiju ar Matthieu. Es biju Sabinas asistente :D Un starpcitu ES nācu klajā ar daudzām tiešām krutām idejām, kas galarezultātu padarīja PERFEKTU. Tiešām bija jautra diena, tā izsmējāmies un pats labākais, ka viņš jutās tik komfortabli, vispār neko nečīkstēja - darīja VISU ko likām.

Paliku tur svētdien pa nakti, un nākamā rītā, kamēr Sabina bija darbā, palīdzēju Andi sākt kravāt visas mantas. Vienkārši biju ļoti stingra un liku viņai TIEŠĀM izdomāt, kas ir vajadzīgs un kas NAV, jo viņa pa šo gadu bija apaugusi ar tonām mantu. Tad ap vieniem, Sabinas opis mūs savāca un aizveda uz Gesas(vācu meitenes, kas mājās aizbrauca februārī) viesģimenes māju, kur mēs visu atlikušo dienu čilojām pa baseinu. Viņiem ir tik kruts baseins...vnk mmmm... diena arī bija saulaina un karsta. Vispār trakums te, jo dienas ir karstas sutoņas, bet naktīs te ir mežonīgs negaiss un zibens, kas visu laiku korķus sit laukā un liek čurāt biksēs aiz bailēm. Pēc tā Nyle mūs savāca un aizveda Sabinu mājās, amēr Andi izdomāja braukt pie manis. Atbraucot mājās, Nyle un Deb mūs patīkami pārsteidza ar ierosinājumu doties uz DQ (garšīgāko saldējuma vietu pasaulē).

Otrdien no rīta, kad pamodāmies, devāmies abas ar Andi AR KĀJĀM uz Sabinas darba vietu, kas ir aptuveni stundas attālumā. Tā kā ārā bija apmēram +28 grādi, tas bija ELLES GĀJIENS, jo es vnk biju pārsvīdusi. Tad satikām Sabinu, aizčāpojām līdz bibloteikai, paņēmām filmu un gājām uz saldējuma kafeni, kur katra nopirkām sev vienu GARŠĪGO un uz Andi laptopa skatījāmies tur filmu. Vēlāk mūs savāca Sabinas opis un mēs devāmies uz viņu māju. Tur Andi un arī es atvadījāmies no Sabinas "vecvecākiem" ( MAN JAU PALIEK NELABI, JO VISU LAIKU IR JĀATVADĀS....tas ir TĪK neforši ). Tajā naktī, kas bija Andijas pēdējā nakts Amerikā, mēs skatījāmies filmas, mūsu vecās bildes un vienkārši čilojām līdz kādiem 6 no rīta. Man ta kas...bet Sabinai nākamā dienā darbs :D

Nu jā...un šodien ir tā diena, kad esam palikušas ar Sabinu tikai divas, jo mūsu trešā jaunkundze šajā brīdī, kad rakstu ir Denveras lidostā...CERAMS, jo viņas lidmašīna visu laiku tika pārlikta un pārlikta un ceru, ka beigās viss kārtībā. Bija ĻOTI skumīgi, taču man asaras vispār nenāca, kamēr viņa dikti raudāja. Man ir emocijas, bet es neesmu to īsti vēl aptvērusi, ka viņas vairs te nav...man tas vēl nav aizgājis līdz galvai. Man pat nav ticības, ka es pēc nedēļas esmu mājās...nu vienkārši nav, tas šķiet tā nereāli :/ Bet, lai to visu atvadīšanos padarītu mazliet jaukāku, mēs abas ar Sabinu uzlikām klauna degunus, kad pavadījām Andi. JĀ, reāli vis internacionālākajā vietā tajā apkārnē, mēs izskatījamies kā divas trakās, taču mums vienalga ... haha ... īstenībā cilvēki uz mums pat smaidīja :D

Šī nedēļa bija kā pa kalniem! Atbraucot mājās no kolosāla ceļojuma, kur katra diena bija kā piedzīvojums, bija diezgan liels morālais šoks atkal iezstigt garlaicībā, jo pirmdien, otrdien un trešdien es visu dienu sēdēju mājās un NEDARĪJU NEKO. Es vienkārši miru nost aiz garlaicības un sajūta bija, ka vienkārši sajukšu prātā no 4 sienām....pietam te ir tik KARSTS, tik ļoti karsts, ka es sēžu pie kondicioniera no rīta līdz vakaram. Visi ir aizņemti, nevienam nav laika...Sabina un Andi bija savā Floridā, un mājās bija tikai trešdien. Paldies Dievam Sabina izlūdzās savai mātei un es varēju trešdienas vakarā doties uz to māju. Reāli gan viņas, gan arī es bija diezgan nogurušas un neko daudz mēs tajā vakarā nedarījām, ja neskaita, ka pēkšņi mēs ar Sabinu izštukojām laizt uz ezeru naktī pa pliko peldēties....taču pat līdz pusceļam nenoskrējušas aiz bailēm no koijotsuņiem un citiem meža zvēriem(kas tur nav retums) nesāmies atpakaļ :D Atgriežoties es vnk atplīsu, nezinu kāpēc, bet visas šitās naktis man paldies Dievam ir tik dziļš miegs. Pieļauju, ka tas tāpēc, ka 10 dienas biju vienkārši PĀRĀK aizņemta, ka pat nepamanīju, cik daudz enerģijas biju patērējusi.

Nākamā dienā pēc kārtējās Sabinas mātes izverdzināšanas mēs abas ar Sabinu devāmies sauļoties. Reāli visa pirmā dienas puse tika pavadīta krāsojot garāžas durvis, sienas, logu rāmjus, utt. Tā sieviete ir vienkārši apbrīnojama...viņa darbus atradīs jebkurā laikā, un kā tāda lapsa liks darīt visiem citiem, kamēr pati tikai komandē, kā darīt un kā nedarīt, taču, kad viņas Tims ir mājās, tad šai pirmajai pindzele rokās un seja sienā. Kā man viņa besij. Bet es jau arī esmu izfunktierējusi, ka viņa MAN neko neliek darīt, ja es nepiedāvāju...hahaha...bet es tik pa brītiņam kko palīdzu pati par sevi un tad atkal čiloju un skatos, kā visi citi kko dara :D WHATEVER !

Vakarā mani un Andi savāca Nyle un mēs devāmies pie manis. Nākamā dienā nevarējām izštukot, ko lai dara un beigās izdomājām, ka jātiek KAUT KĀ shoppingot....taču kā lai mēs tiekam kaut kur. Nu ok...izdomājām uzrakstīt tam vienam čalim, kas mūs veda uz skolas balli, un šis piekrita. HAhahaha....atbrauca un savāca viņš mūs vnk TĀDĀ grabažā, ka es nespēju beigt brīnīties, kā tā lieta vispār kustas uz priekšu. Īstenībā braucām mēs diezgan ātri un bija smieklīgi, taču tikuntā .... hahhahaha .... Izvedāja viņš mūs pa visām vietām, kur gribējām, gaidīja viņš uz mums, nečīkstēja nevienā mirklī, pluss viņš pat neuzmeta lūpu, kad aprunāju viņa mašīnīti :D Vispār viņš ir diezgan interesants sarunu biedrs, jo lai gan viņam ir tikai 20 gadi, viņš ir armijā un bijis jau ir pat Afganistānas karā. Viņš ir nošāvis cilvēkus karā un pats vienreiz lodi dabūjis kājā - tā ka diezgan nopietni! Bet nu jā....dīvains viņš arī ir un man pat mazliet žēl palika, ka tā viņu izmantojām, bet nu mēs mācamies no Sabinas mammas, kā būt lapsiņām un dabūt savu labumu :D

P.S. es pēdējās dienās esmu TĀ uzzēdusies. Es vienkārši nespēju pārstāt rīt....pietam Nyle uztaisīja VISGARŠĪGĀKOS un KALORIJĀM bagātākos cepumus pasaulē. Es esmu pārēdusies viņus, taču man tikuntā vēljoprojām lien iekšā un es nespēju apstāties....man ir dusmas pašai uz sevi, taču es neko tur nevaru padarīt :(

WEST COAST OF AMERICA

Vakar es atgriezos no ceļojuma, kas manā atmiņā iespiedīsies uz visu atlikušo mūžu. To visu ko es tiku piedzīvojusi nav pat iespējams aprakstīt. Tas vienkārši bija neapakstāmi...tās bija skaistākās 10 diena manā mūžā, gan dēļ cilvēkiem no visām pasaules malām, ko es sastapu, gan vietām ko tiku apskatijusi, gan vienkārši iespaidiem un emocijām, ko viss tas kopā uz mani atstāja. Es tā būtu gribējusi dalīties ar ikvienu šajā ceļojumā, jo tas tiešām ir kas tāds, ko novēlu ikvienam izdzīvot. Es sataisīju DAUDZ DAUDZ bildes....draugiem.lv tās var apskatīt ikviens (es uzliku tā, ka visi var redzēt). Vēlāk salikšu arī savā facebook...tur arī uzlikšu, lai visi var redzēt, jo no vizuālā visiem būs daudz labāka ideja par to, ko es tiku piedzīvojusi un par ko es tagad te sajūsminos.

Tātad 4.jūnijā es agri piecēlos un Nyle mani aizveda uz lidostu, kur es satiku arī Matthieu un vēlāk mēs satikām arī citus exchange studentus no mūsu apkārtnes. Foršākais ir tas, ka lai ceļotu starp štatiem man nav vajadzīga pase, bet pietiek ar manu ID, pie tam es visur rādīju savu skolas ID, kur pat nav manu dzimšanas gadu. Kad tikām lidmašīnā, mēs ar Matthieu (puisis no Francijas) sēdējām kopā. Reāli mums ir žēl ikvienu, kas bija apkārt mums, jo mēs reāli 5h no vietas vienkārši muļķojāmies un pieļauju, ka traucējām ikviena mieru. Taču lidojumā līdz Kolorādo mēs sākām runāt ar mūsu trešo blakussēdētāju, kas bija vienkārši sajūsmā, ka esam exchange studenti, utt. Tā kā viņai apkārt sēdēja puse viņas ģimenes, kas visi brauca uz kaut kādām tur kāzām, sarunā iesaistījās vēl kādi 5 cilvēki. Vispār tas ir tik superīgi, ka šeit tu vari sākt runāt ar nepazīstamiem cilvēkiem da jeb kur un tas nav dīvaini, tas ir pilnīgi normāli. Es pie tā esmu tagad tā pieradusi, ka man bail ka LV uz mani sāks šķībi skatīties, ja pēkšņi autobusā sākšu ar kādu runāt...haha....Tad mēs sēdējām Kolorādo kādu stundu, līdz lidmašīna piepildīsies ar jauniem cilvēkiem un mēs dosimies tālāk uz San Francisko. Stāvot tur mēs sadraudzējāmies ar stjuartiem un viņi mums pat deva kkadus tur ekstra našķus turpmākajā ceļā. Nākamais blakussēdētājs bija kāds jauns čalis, kas centās lasīt, taču turpmāko stundu laikā bija grūti ieraudzīt viņa sajūsmu par grāmatu, vai kaut vai to, ka viņš pāršķir lapu, jo mēs bijām nenogurdināmi n no garlaicības palikām tikai stulbāki. Taču tad kad es viņam iedevu kožļeni, viņš palika draudzīgs pret mums. Haha...Beidzot, kad nonācām San Francisko, satikām arī citus exchange studentus un kopā gidījām busu uz viesnīcu. Visi bija jauki un draudzīgi, un man jau no paša pirmā momenta patika VISS. Nonākuši viesnīcā satikām pārējos, kas ik pa vienam visas dienas garumā ieradās viesnīcā. Baigi žēl, ka pirmo un pēdējo dienu bija tikai iebraukšanas un izbraukšanas diena...darīt nedarījām neko. Tas tā stulbi, bet nu okay. Launch ēdām McDonald, kas bija pretī ielai, taču vakariņas visi pavadījām ķīniešu restorānā CHINA TOWN, San Francisco. Bija tik jautra kompānija. Taču viss protams nevarēja visu laiku iet gludi, jo kad atgriezāmies savās istabās, man naktī šausmīgi sāka sāpēt vēdars. Reāli visu laiku uz toleti bija jāskrien. Nākamā rītā, kad mana istabas biedrene man iedeva tailenolu un es tukšā dūšā viņu iedzēru, man palika pavisam slikti, taču es ieskaidroju grupas vadītājai, ka man paliek labāk un, ka es vau doties ekskursijās. Paldies Dievam man palika labāk, taču tikai līdz vakaram, kad es atkal dabūju ēst, jo tad atkal visu nakti sākās tas pats, pluss, mans organisms bija vienkārši izžuvis un es pat noģību. Man tā bija noveicies ar manām istabas biedrenēm (Vācija;Somija; Urugvaja), jo viņas riktīgi palīdzēja un atbalstīja. Nākamā rītā es konstatēju, ka man ir pārsista ass un galva un ka man ir zila acs, kas vienkāši man lika kliegt - KĀPĒC ES?!?! Taču tad, beidzot tas YFU sākarīkoties un mēs aizbraucām uz aptieku un sapirkām visu nepieciešamo medicīnu un vitamīnus, pēc kā man vairāk nekas nebija un es varēju atkal dzīvot uz 100%. Labākais, ka gids, kas man palīdzēja visu sapirkt bija aktieris. Mums bija tik kolosāli gidi. Viens bija čalītis no San Francisko, bet otrs no Los Angeles. No Los Angeles, gida vārds ir Christopher Birt, un viņš ir filmējies pat tādā grāvējā kā MIESAS SARGS ar Vitniju Hjūstoni un Kevinu Kostneru. Bet abi viņi bija TĪK smieklīgi...vienkārši biksēs bija jāčurā, kad šamējie sāka plēst jokus, vai vienkārši runāt. Chris pat vienu reizi baigi sāka dejot un dziedāt pie dziesmas California Girl un, kad viņš izpildīja savu TOP MOVEMENT ar savu ass, tas tika darīts uz manis :D :D Haha....omg BIJA TIK JAUTRI!

5.jūnijā cēlāmies agri un mūsu tūre sākās ar dažādiem skatiem uz San Francisco. Redzējām daudzas slavenas vietas, kur ir filmētas filmas, piemēram FULL HOUSE. Redzējām Golden Gate Bridge un Alcatraz cietumu, kā arī izstaigājām China Town. Dabūjām izbraukt vakarā ar mazo busiņu, kur tu vari stāvēt kājās un karāties gandrīz vai ārā. Haha...es protams, karājos un gandrīz vai izmaucos ārā, taču tur man bija labs kompanjons, kas izrādās ir darba tūrē saistībā ar kaut kādiem datoriem. Izrādās šis no Vācijas. Vispār mēs bijām 75 exchange studenti un 50% bija no Vācijas...tīk garlaicīgi ... haha ...

6.jūnijā dabūjām iet pār lielajam Golden Gate Bridge un tuvāk apskatīt pašu pilsētu. Vispār esmu pārsteigta cik daudz dīvainu cilvēku ir ASV lielajās pilsētās. Tas ir vienkārši CRAZY!

Nākamo dienu pavadījām ceļā uz Los Angeles, kas bija stulbi, jo bija sajūta, ka vienkārši tiek izniekota diena. Taču skatījāmies dažādas filmas, kur ir skati no vietām ko tikām apskatījuši un skati ko vēl apskatīsim. Tas man baigi patika. Mēs visu laiku busā sēdējām ar Matthieu, taču bija tā, ka ja viņam uznāk akīvais man ir pilnīgs pagurums un otrādi...mēs vnk tracinājām viens otru ārā :D

8.jūniju visu pavadījām Disneyland. Biju mazliet sarūgtināta, jo manā uztverē tā bija mazliet savādāka, ar trakākiem karuseļiem, utt., bet nebija tik slikti. Taču bija TĀDS nogurums beigās, jo uz kājām bijām pavadījuši kādas 13h. Taču salūts bija neaprakstāms - skaistākais, ko es vispār jelkad esmu redzējusi. Bet diena kopumā bija jautra. Es šajā ceļojumā īpaši sadraudzējos ar vieu meiteni no Vācijas ar kuru mēs pavadījām ideālas dienas kopā. Lai gan mums visu laiku bija jāstaigā grupās ar vismaz 3 cilvēkiem, mēs bieži vien divatā klīdām apkārt, jo ir grūti daūt vairāk kā divus cilvēkus gribēt darīt vienas un tās pašas lietas, taču mēs abas bijām kā cimds ar roku, jo bijām izsalkušas vienlaikus, mums pat uz toleti gribējās vienlaikus un visas idejas, kā pavadīt dienu sakrita, tā ka es esmu ļoti apmierināta gan ar Disneyland, gan arī nākamās dienas tūri pa Universal Studio Holivudā. Universal Studio noteikti bija daudz jāutrāks pasākums, jo tur mēs redzējām kā veido filmas, kā tas viss tur Holivudā strādā. Tas bija TĪK forši - tas nav iespējams izstāstīt. Es redzēju tās vietas, kur taisa Bīstamās Mājsaimnieces, Drakula, Grinčs un vēl miljoniem pazistamu filmu un vietas, kur ir bijuši PASAULES SLAVENi aktieri. Vispār Holivuda esot visu iespēju zeme, jo gandrīz ikviens tur dzīvojušais kādreiz ir savu dzīvi saistījis ar movie buisness. Tur ir tik viegli uzskriet virsū slavenībām, kas ir pilnīgi normāli cilvēki un nekas WOW. Cris mums pastāstīja dažādus atgadījumus no paša dzīves un no iepriekšējo exchenge studentu pieredzēm. Piemēram, vienreiz studenti ir taisījuši bildi un palūguši kādam čalim iziet no bildes. Vēlāk izrādījies, ka tas bija Džastins Timberleiks. Pats Cris tusē kopā ar tām slavenībām, vai arī mūsu bus šoferis ir tas, kurš vada visādus mobīļus priekš slavenībām un viņš zinot visneķītrākos stāstiņus gan par Lindsey Lohan, gan Paris Hilton un visām pārējām dūdām. Es pati uz ielas pēkšņi ieraudzīju Mike no MTV šova Real World Washington DC. Es kā tāda muļķe nespēju neko izburtot, bet beigās uztaisīju foršu bildi ar viņu. Neviens no maniem draugiem viņu nezināja, un sākumā viņi domāja, ka es tikai palūdzu nofečēties smukam čalim uz ielas. Haha...bet tas ir izskaidrojams, jo es un mana draudzene, kad bijām Disneyland, mēs nopirkām Minneymouse ausis un, kad redzējām kādu smuku čali, tad teicām PĪ PĪ PĪ :D Tas mums tā iegājās, ka darījām to visu atlikušo laiku. To, pamanīja arī Matthieu un Dominiks ar ko bijām kopā, kad es ieraudzīju to čalīti, tāpēc viņi arī domāja, ka es tikai smukam čalim pēkšņi jautāju nofočēties. Lai nu kā....es īstenībā dabūju no viena puiša e-mail adresi, kad bijām Disneyland. Viņš mūs abas uzaicināja uz Kaliforniju jebkurā laikā, ka viņš parādīšot mums visu. Labākais tajā visā, ka viņš bija sasodīti smuks, kamēr es biju tiko izlīdusi no karuseļa pa visam slapja :D Haha...whatever!

10.jūnijā bijām Los Angeles downtown, kur redzējām slaveno Venice Beach, kas ir slavena ar Muscle Beach, jo tur ir krastā vieta, kur tu vari kačāt savus muskuļus un tur ir pilns ar tādiem,kas to dara. Es īstenībā biju ļoti pārsteigta par sabiedrību Los Angeles, jo sajūta pat dažreiz bija kā esot kaut kādā Turcijā, jo uz ielas tev sauc jaukus vārdus un koķetē, daži pat izsaka slimus, neķītrus piedāvājumus.....bet tikuntā, tas tur viss ir TĪK normāli. Tā ir Los Angeles. Bijām arī uz garāko rīteņbraucēju celiņu ASV, kas tevi aizved līdz tālākajam punktam okeānā no ASV zemes robežas. Vakarā mēs bijām jau Las Vegasā un redzējām nakts dzīvi. Pēdējās dienas pavadījām šai interesantajā pilsētā. Tur īsti nav ko darīt uz ilgu laiku, ja neesi 21 gadus vecs, taču priekš mums bija dažādas citas lietas ko varējām darīt. Tiešām vienreizēja pilsēta nakts laikā, kā arī dienas laikā. Redzējām daudz dažādu krāšņu šovu, dažādu krāšņu celtņu un kazino. Redzējām tās vietas, kur tika filmēts HANGOVER. Vispār tur ir tik smieklīgi, jo katru dienu es redzēju kādas 4 kāzas. Cilvēki tur precas katru dienu, tur mazas baznīciņas ir uz katra stūra. Tur pat ir vietas, kur tu kā McDonaldā brauc cauri un pasūti ēdienu pa lodziņu, tikai šajā gadījmā tu aprecies pa lodziņu. Haha....kazino ir tik iespaidīgi, taču bildes tajos nevarēja uzņemt, jo šie baidas, ka tā cilvēki var izštukot kā krāpties vai kkas tamlīdzīgs. Katrs kazino ir būvēts tā, ka tu tur vari apmaldīties TĪK viegli un tā kā tur nav logu, tava laika sajūta arī var pazust tīk vnkārši. Maukas ir UZ KATRA STŪRA. Tu vari viņas dabūt jebkurā laikā un par jēbkādām cenām. Tā ir vienkārši tik atšķirīga pilsēta no visām. PARTY EVERY DAY...tā ir pilsēta, kas nekad neguļ, tā ir grēku pilsēta :) Es 100% atgriezīšo, kad būšu vsmaz 21 gadus veca...tas noteikti būtu kas ļoti jautrs. Tur īstenībā ir daudz un dažādu krutu dienu izklaižu, piemēram gigantisks karuselis apkārt "NEW YORK". Tas bjia tik kruti. Bija tik smieklīgi, jo es sēdēju blakus kkādam čalim, kur var redzēt, ka šis iepriekšējā vakarā tusējis. Mēs baigi sākam runāt un es ar grūtībām saprotu ko viņš saka, jo viņa akcents ir vnk HUGE, un beigās izrādas, ka šis ir no ANGLIJAS. Tas bija vnk WOW....labākais, ka šim tiko apritējuši 21, kas nozīmē LABĀKAIS kas vien var būt, ja esi Las Vegasā....beigās pēc karuseļa, šis tāds - euh, I feel sick...es tāda - ouh, you better keep everythin in yourself for a little while :D Ja uz manis uzvemtu kkāds brits, es vnk nojūgtos :D

Vienu dienu mēs aizšāvām līdz Lielajam Kanijonam, ks ir viens no pasaules 7 brīnumiem. Bija iespaidīgi, taču neteikšu, ka tas bija interesantākais no visa ceļojuma. Mana favourite diena bija, kad bijām Holivudā.

Man liekas, ka es varētu tikai rakstīt un raktīt, taču to visu nav iespējams aprakstīt. Esmu tiešām ļoti apmierināta ar visu, jo mēs dzīvojām kolosālās viesnīcās. Īpaši kruta bija viesnīca Los Angeles. Tie bija kā mazi kruti dzīvoklīši nevis nummuriņi. Arī ēdiens bija labs. Visu laiku ēdām baigi labajās vietās vakariņas, ko YFU protams maksāja. Piemēram Ķīniešu restorāns, Hard Rock Cafe, Brazīļu restorāns, taču labākās bija pēdējās vakariņas, kad ēdām kazino, kur varēja ņemt ēdienu cik vien gribas un tur bija TĪK garšīgi. Visi mēs bijām pārēdušies, man vnk nebija vairs gaiss, ko elpot, cik pilna es jutos :D

Kad atgriezāmies viesnīcā, visi atvadījāmies un tas bija tik sasodīti skumji, jo es sastapu vienkārši vienreizējus cilvēkus. Pie manis jau ir pieteikušies braukt tik daudzi, un es tā pat pie viņiem. Es tā ienīstu atvadīšanos. Tas viss paskrēja tik ātri. No rīta visas manas istabas biedrenes jau aibrauca 6 no rīta, a man bija jābūt gatavai tikai 11 no rīta, tā ka es dabūju kārtīgi izgulēties. Braucām mājās kopā ar Matthieu un Marvin (no vācijas). Visvairāk man bija žēl teikt atā Matthieu, lai gan zinu, ka vēl tiksimies, taču mēs palikām tik tuvi draugi....ai tas nav izstāstāms, taču mēs ļoti pieķērāmies viens otram.

Njam....un lidostā, protams, mani sagaidīja mana mīļā DEBORĪTE. Vispār ir grūti aprakstīt manas iekšējās sajūtas tagad. Es pati pat nevaru tās izprast. Ir tā, ka man ir palikušas 15 dienas šeit ASV. 15 !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Salīdzinājumā ar 11 mēnešiem 15 dienas ir NEKAS! Taču ļoti daudzi no ceļojuma brauc mājās jau nākamajā dienā pēc atgriešanās no West Coast Tripa, kas salīdzinājumā ar manām 15 dienām šķiet tik ātri. Es īstenībā esmu gatava braukt mājās, jo esmu tiešām no šī gada paņēmusi visu ko vien varēju. Es jau biju atradusi no Iowas, no tā kas man bija te, taču tagad es atkal tieku iesviesta šeit un man atkal būs jāatrod. Tas 'tā stulbi bišk, bet nu okay....

Bļāviens es TIK ilgi neesmu rakstījusi, ka man vienkārši nav pat ar ko sākt.

Tātad pēdējais, ko rakstīju bija par sesdienu, kad biju uz ZoO ar Tiffany. Vakarā tajā dienā skatījāmies NBA spēles ar Nyle un Deb, un izštukojām, ka varētu nākamā dienā aiziet uz baseball spēli, jo tas ir tāds nu ļoti amerikānisks sporta veids, ko es vēl šeit nebiju pieredzējusi redzēt. Tajā vakarā man Nyle tur baigi sāka stāstīt par noteikumiem un atklāja, ka baseball ir tāda tradīcija, ka pēc 7. bāzes(vai kas tas ir), visi ceļas kājās un dzied vienu smieklīgu dziesmiņu. Tā tradīcija iesākās, kad ĻOTI daudzus gadus atpakaļ viens no ASV prezidentiem pēkšņi piecēlās pēc 7. bāzes, lai izstaipītu kājas, bet tā kā tas ir prezidents, viss stadions beigās piecēlās kājās...lai nu kā, stāsts ir par to, ka tagad šie man liek mācīties to stulbo dziesmu. Es, protams, tēloju muļķi un pēc kādiem 2 Nyle paraugmēģinājumiem pateicu ka es visu zinu, lai viņš mani liktu mierā.

Nākamā rītā devāmies uz Omaha Royal baseball stadium, kur notika tiešām kolosāla spēle. Ļoti reti ir iespējams redzēt vairāk kā 2 home run pa spēli (tas ir tad, kad aizsit bumbu pāri visam stadionam), bet šajā spēlē bija kādi 6! Pēc 4 home run, visi skatītāji dabūja picu pa brīvu. Pirms spēles es arī dabūju autogrāfus no diviem spēlētājiem un arī bildi :)) Njam...un tad pienāca tas mirklis, kad visi dziedāja to dziesmu un uz manu nedziedāšanu Nyle baigi uzmeta lūpu...hahaha :D Pēc spēles mēs atbraucām mājās un viņi mani aizveda pie Sabinas, kur es nodzīvojos līdz otrdienas rītam, kad Sabinas mamma, vedot viņu uz darbu, izmeta mani un Andi manās mājās. Pie Sabinas reāli jauki pavadījām laiku, sauļojāmies un vienkārši čillojām visu dienu. Taču tad notika, kas BRIESMĪGS....mēs tādas sauļojoties sākām kko fočēties, līdz vienā mirklī mana kamera atteicās vērties vaļā. Es vienkārši panikā, jo kā var saplīst tā TIEŠI pirms mana lielā ceļojuma, kas ir pēc 2 dienām. Es paspēju saplēsties ar Sabinu, jo šā sāk tur burkšķēt nezin kādus gudros tekstus, un vnk krīt uz nerviem ar savu VISZINĪBU, tāpēc gulēju naktī ar Andi :D Reāli mēs abas aizgājām gulēt ap 3, jo visu laiku pļāpājām par Sabinas mammu, kas to nabaga Andi ir izverdzinājusi. Viņa viņai liek darīt visu, kamēr pati šā nedara neko. Pluss viņa ir kaut kāda dīvaine, kas rakņājas pa Andi mantām un lieto viņas austiņas, kamēr Andi nav mājās. Šā jau pieķērusi viņu pāris reizes tā, ka tai mātei kauns pa visu ģīmi. Ai, man tā sieviete tā nepatīk, jo viņa to savu vīru paceļ pa KINGU, kamēr Andi īstenībā visu dara, jo Sabīnīte tak ir tik gudra un laba un viņa strādā utt. Tā māte ir reāla mantkāre, jo viss ir tik EXPENSIVE :D Viņa ir tā kā no trešās pasaules valsts atbraukusi, jo Andi tāda saka, ka tad kad viņa nopērk kko tad visiem uzsver, kas tas ir EXPENSIVE! hhaaha...tā mums tagad ar Andi baigā frāze. Otra viņas biežāka frāze ir - I am living in paradise :D :D OMG...es pa šīm dienām ar Andi esam tā izzviegušās. '

Nākamā rītā Forida(Sabinas māte) mūs atveda uz manu māju. Tur es visu rītu noņēmos ar Nyle un manu salūzušo fotokameru. Reāli viņš tur zvanījās uz visām vietām, kur kaut kādi atpalikušie strādā, kas vienkārši šamējo tā izbesija :D Beigās no visām iespējām labākā bija vienkārši sūtīt manu kameru uz USA vienīgo SAMSUNG servisu, kas ir Kalifornijā, lai šie salabo. Reāli, kas nozīmēja, ka kameru dabūtu tikai pēc sava tripa. Reāli jautāju visiem, kas man varētu aizdot, taču neviens nevar. Sabinai ir vajadzīga viņas kamera, jo šie visi pa šīm dienām brauc ceļojumā uz Floridu, bet Andi (manas vnk dvīņu māsas it visā) kamera arī jau kādu laiku ir noplīsusi. Beigās Andrea(mana kontaktpersona) teicās aizdot savas meitas kameru, taču kad viņa man uzrakstīja ar kādiem noteikumiem, es nospļāvos uz visu. Šī man aizdos kkādu vecu digitālu sūdu uz baterejām(kas nozīmē, ka man jāpērk), taču ja kamera tiek pazaudēta vai saplēsta, man ir jāmaksā 100$! Nu vai zini...ja tā ir kaut kāda veca kamera, tad viņa var saplīst jebkurā brīdī - tas ir pārāk liels risks. Tā nu es gruzījos gruzījos, līdz beigās notika viss perfektākais variants un visam izdodoties es atkal esmu ar kameru :) Bet nu jā, atgriežoties pie otrdienas rīta, Nyle tika nomocīts ne pa jokam, jo viss viņa rīts tika pavadīts pie telefona, tad viņš veda mani uz pasta ofisu, lai varu nosūtīt to kameru, un tad, kad beidzot šamējais iesēdās savā lielajā krēslā, lai atpūstos, no virtuves atkal skanēja saucieni no manis pēc palīdzības vienas maizes cepšanā. Haha...to ka es viņam nelieku mieru aptvēru tieši tai momentā, kad viņš ienāca virtuvē ar savu bēdīgo skatienu :D Taču mēs par to visi tik pasmējāmies un tad atlikušo dienu es viņam liku mieru. Dienas vidū mēs ar Andi aizgājām un satikāmies ar Marissu. Tā bija pēdējā reize kad es viņu satiku, jo viņa arī tagad aizbrauks ceļojumā līdz kādam jūlija vidum, tā ka nu jā....bet nez....man kaut kā nebija nemaz TIK skumji no viņas atvadīties, jo kaut kas man viņā kaitina. Tad vakarā atkal izskanēja sirēnas par tornādo trauksmi un mēs visi 4 devāmies uz pagrabu. Tur mēs ar Andi spēlējām kaut kādas stulbas spēles, līdz beidzot pēc 2h viss atkal bija čikiniekā un mēs gājam vakariņās. Andi nakšņoja pie manis un tas atkal izvērtās vakars līdz kādiem 2 no rīta, jo lūrējām vienkārši debīlus MTV šovus un ĒDĀM! Mēs abas vienkārši esam neizsturamas ar to drausmīgo ēšanu. Šajās dienās TIEŠI pirms sava ceļojuma es esmu pieēdusies un apvēlusies kā cūka, jo mēs ēdam abas nonstopā. 'Pat naktī lavamies uz virtuvi, kur rijam rijam un vēlreiz rijam. Smieklīgākais, kad 1dien pie Sabinas ēdām vakariņas, tikai Andi un Elina paņēma veselīgo gaļu savā burgerā, kas baigi ķipa parādīja, ka mēs esam veselīgas pārtikas piekritējas un domājam par savu svaru. Taču tās pašas dienas naktī, kad es tāda Andi saku - eu, negribi uzēst kūciņas....un viņa, kurai būtu jācenšas atrunāt mani, atbild man : AK DIEVS, es gribēju tev jautāt tieši to pašu :D Nu ko var sagadīt no šāda dueta tad? Labi, ka mēs tagad viena otru neredzēsim uz 2 nedēļām un man nebūs naudas, tā ka lounch ar man būs manā ceļojumā tādi vieglie :D haha....moš beidzot atkal nometīšu kādu lieko bagāžiņu!

Trešdien mēs abas ar Andi ar kājām nogājām kādus 3km līdz Council Bluffs centram, kur satikāmies ar Pedro un Sabinu. Tā bija mana pēdējā tikšanās ar manu brazīļu brūtgānu, kas bija mazliet skumīgi, taču dienu mēs visi pavadījām ļoti jauki. Pārijāmies sauldējumus un saldējuma koktēļus, bet tas jau tikai piederas pie lietas :D Tad Pedro pēc pieciem mūs pameta, jo sešos viņš ar savu futbola komandu aizbrauca uz štata čempionātu, kas ilgs kādas 5 dienas. Mums 3 atlika 2 iespējas...iet uz Dairy Queen, kur tai vakarā notika baznīcas jauniešu gr. satikšanās, vai arī uz Pizza King, kur notika pavasara sportu bankets. Mēs izvēlējāmies neiet ne uz vienu, ne uz otru, bet palikt parkā un sagaidīt džeza koncertu, kas sākās ap pus septiņiem. Tas bija tik forši, jo laiciņš bija perfkekts...mēs gulējām zālītē, klausījāmies mūziku un malkojam savus milkšeikus :) Pasaka! Tad Sabinas mamma ap deviņiem mūs savāca un mēs palikām tur pa nakti. Šajā reizē mēs ar Andi aizgājām gulēt 4:30 no rīta, jo visu nakti runājām ar Ebrahim skype un taisījām misijas uz virtuvi, kur atkal RIJĀM. Mēs apgaismojām virtuvi ar ledusskapja gaismu, lai nepamodinātu Sabinas mammu. Mēs reāli sākam saprast, ka mūsu uzvedība šajās dienās jau paliek kā slimība, kā tāda atkarība no ēdiena...tas ir vienkārši briesmīgi :D Njam...un tad mums nācās celties 8:30 un arī Andi cēlās, jo negribēja palikt mājās viena ar Foridu, kas atkal viņu sāktu verdzināt. Tā nu mēs atkūlāmies pie manis un vienkārši nobumbulējām visu dienu te. Mēs pat bijām tik ļoti pārgurušas, ka aizgājām abas diendusītē. Pluss es sāku kārtot beidzot savu koferi savam West Coast tripam....kā jau es protams - viss pēdējā mirklī. Šodien arī mani pārsteidza zvans pie durvīm no Ashley, kas man gribēja parādīt divus vienkārši smukākos dvīnīšus pasaulē, ko viņa auklē pāris dienas nedēļā. Viņi bija tādi mīļumiņi, taču kad es ar vienu nofočējos un iedevu pēc tam Andi .... tas bēbis bija tā apdirsies, ka Andi viss krekls palika brūns...hahaha :D :D Paldies Dievam man nekas netrāpīja, bet tas bija diezgan smirdīgs momento :D

Lai nu kā....īsumā tādas ir bijušas manas pēdējās dienas. Mans nākamais ieraksts varētu būt tikai kaut kad 14.jūnijā, jo 13. jūnijā esmu atpakaļ no kolosālākā tripa manā mūžā! Wuhūu....

29.05

Šorīt pamostoties....beidzot varu teikt - ES SAPŅOJU ANGĻU VALODĀ. Iespējams, ka tas jau ir bijis ilgu laiku atpakaļ, bet šoreiz es tiešām sevi pieķēru.

Agri no rīta ar Deb devāmies uz pasta ofisu, kur es gibēju nosūtīt 2 kastes uz Latviju ar savām ziemas drēbēm. Ma vispār tādas dusmas uz YFU, jo ja viņi būtu nopirkuši manu avio biļeti 2009 gadā, viss būtu perfekti, taču tie maitas nopirka viņu īsi pēc jaunā gada, kad tagad ir jauns likums, un es varu atgriezties tikai ar vienu koferi, lpar otru maksājot. Nice....es atbraucu ar 2!!! Tagad dēļ tā aizies tādas naudas...brrrrrrr...

Viena no manām kastēm svēra 9kg un otra 6kg. Pastā man tas onka tāds uzmanīgi pirms saka cenu, pajautā, vai es esmu apskatījusi i-netā,cik man tas izmaksās. Pēc manas noliedzošās atbildes viņš pasaka, ka par abām kastēm būs $160. Es ŠOKĀ! Šis tāds iesaka mums pamēģināt vienu citu pasta ofisu,kas man likās ļoti jauki no viņa puses, jo viņš tādā veidā pats sev zaudē klietntus. Abas ar Deb aiznesamies uz pilsētas otru galu, kur pēc to cenu idzirdēšanas, vienārši zibenīgi atgriezāmies uz pirmo ofisu. Viņi TIKAI par vienu kasti prasīja $480 !!! Pēc tā man pat $160 cena par 2 kastēm manu drēbju likās SATRIECOŠA. Protams, tas man iztīrija visu karti un arī skaidrās naudas man vairāk nav. Jūtos tagad kā bomzis!

Tad 11 no rīta mani savāca Tiffany un mēs devāmies uz ZOO. Sākumā bija paredzēts, ka brauksim es, viņa, viņas boyfriend un Pedro, TAČU tam muļķim bija jāpavada šī diena kopā ar ģimeni, jo viņa viesbrālis rīt brauc atpakaļ uz Ķīnu. Lai nu kā...tas bija vnk GARĀM! Sākumā viņi abi mašīnā plēsās, tad salīga un visu laiku ņēmās...es domāju NAFIG viņa vispār mani aicināja. Pietam bija TĪK karsts ārā, ka man likās, ka es atsprāgšu - es pa šo dienu esmu izdzērusi kādus 10L ūdens - NEPĀRSPĪLĒJOT! Tad ap 4 beidzot, kad viņa mani veda mājās, mēs piestājām pie kaut kādu gangstu bara, kur tas džeks sasveicinājās ar saviem čubakiem. Vispār es nesaprotu, kā Tiffany var viņu paciest?! Viņš ir kaut kāds narkomāns, kam nav nauda - viņa maksāja par visu viņam. Pietam viņš ar viņu runā kā ar pēdējo sūdu. Kur šīm attiecībām vispār ir jēga? Bet smejies nesmejies - šiem jau vairāk kā gads kopā....

Atbraucot mājās mani sazvanīja Sabina, aicināja uz kaut kādām tur autosacīkstēm, taču es atteicu, JO man nav naudas! Tā vietā pavadīju jauku vakaru ar savu mīļo visu ģimenīTi!

28.05

Rīt man būs palicis tieši viens mēnesis līdz mājās braukšanai. Tas ir tik neaptverami un es pat nezinu, kā lai apraksta tās emocijas. No vienas puses es esmu NEŽĒLĪGI noilgojusies pēc visiem, es nespēju noticēt, ka neesmu redzējusi savu ģimeni, draugus un visus citus mīļos gandrīz 11 mēnešus. Kā es tā vispār varēju ... ?! Taču tai pat laikā es iedomājos to, ka drīz pienāks tā diena, kad tas nebūs tā, ka varēšu uzzvanīt Sabinai vai Andi, vai Marissai un Elizabetei....vai citiem draugiem, lai vienkārši aizietu uz filmu vai iepirkties un forši pavadīt laiku. Tas būs tik smagi atvadīties....atvadīties ne tikai no draugiem, bet arī no dzīves, kas man te bija....lai nu kā, savu īsto pasauli, kas man bija un IR Latvijā, es nekad negribētu mainīt NEPRETKO!

Šodiena bija so so. No rīta biju ar maniem viesvecākiem uz viņu darba vietas - skolas, kur viņi strādā izlaiduma cerimoniju. Tur mācās tā viena meitene, kas Nylu saukā par dady un, ko Nyle saukā par manu sister. Vai nav cute?! NOT! Anyways...tas bija jauks izladums, jo galā mēs varējām ēst kūku :D Pēc visām runām un diplomu izsniegšanas bija aptuveni 15min video ar 10 jauniešu video (tiem, kas izlaidās šogad). Tur bija bildītes no viņu bērnības, utt....un es tā nodōmāju par Nyle un Deb, vai viņiem to vērojot tiešām nekad dzīvē nav gribējies kādu, ko uzzaudzināt, kādu par ko rūpēties un uztraukties, bet tai pat laikā priecāties un lepoties. Šie apmaiņas studenti, ko viņi paņem pa pāris gadiem...es nedomāju, ka tas kaut ko atsver, taču tā ir viņu dzīve un izvēle!

Atkal forši sanāca parunāt ar to Nyle draugu John Cool. Viņš ir tā basketbolista tētis, kas man tik ļoti mēdza patikt. Anyway viņš ir tik foršs onka! Es tā gribētu, lai viņi būtu mani paņēmuši savā ģimenē, jo viņi ir jautri, skaļi un mīļi! Un viņiem ir seksīgs dēls manā vecumā :D

P.S. man ir lūgums ikvienam, kas lasa šo blogu. mīļie, negribat pajautāt, painteresēties apkārt, vai nav kāds, kas vēlētos šogad savās mājās uzņemt exchange student. YFU ir tiešām laba organizācija un viņi palīdzētu visam sagatavoties, un jūs atbalstītu visa gada garumā, ja rastos kādas problēmas. šobrīd vienkārši ir situācija, ka dēļ krīzes pietrūkst ģimeņu, un jā YFU nespēs noorganizēt ģimenes nākamā gada studentiem Latvijā....šī organizācija slēgsies mūsu valstī. Un tas būtu ļoti skumji, jo ne tikai daudzi latviešu jaunieši nevarēs piedalīties labās un kvalitatīvās apmaiņas programmās, ko sniedz šī organizācija bet arī daudzi jauni cilvēki no citām valstī negūs iespēju gadu dzīvot Latvijā un mācīties, iespējams pat iemīlēt mūsu kultūru, mūsu valsti, mūsu Latviju!!!

27.03.

Šodienu pavadīju ar Andi. No rīta pamodāmies, brokastīs ēdām šokolādes saldējumu un skatījāmies vienu foršu, smieklīgu DVD filmu - RV! Pēc tam ap 12 mūs savāca Pedro un Stevena viesbrālis un mēs visi 5 braucām uz cinema. Tas iesbrālis vispār kaut kāds frīks, bet nu ok. Es jau zināju, ka būs grūti izvēlēties uz kuru filmu iet, ņemot vērā, ka mēs esam TIK dažādi cilvēki kopā - dažādi dzimumi, valstis un vecumi. Tā nu beigās mēs aizgājām uz..........Šreku III :D Amerikas kino teātros parasti ir tā, ka tu nopērc biļeti pie ieejas un tad ej uz savu filmu, taču tu vari vēsi pēc savas filmas aiziet uz nākamo zāli un skatīties filmas kaut vai visu dienu, tas ir elementāri tur krāpties, PLUSS....tu nopērc popkornu un dzeramo vienu reizi un vari to papildināt vēlreiz un vēlreiz BEZ MAKSAS. Vai nav paradīze?? Taču protams mēs nevarējām krāpties, jo stulbais amītis negribēja. ZB! :D Nu ok....domājām varam iet uz kartingiem, TAČU protams tur bija rezervēts un lai mēs tiktu būtu jāgaida 5h. Nu neko....šie mūs atveda mājās un mēs ar Andi visu atlikušo dienu nočilojām pie manis :)

Paldies Dievam Deb uztaisīja garšīgas vakariņas - spageti! Mūsu dienas ēdienkarte savādāk būtu vienkārši nobeigusi manu kuņģi, JO brokastīs man bija šokolādes saldējums, bet pusdienās popkorns un kola :D

šodiena

Es varu teikt tā, ka mirstu vienkārši nost šeit no karstuma. Pat naktī nav glābiņa. Ir tiešām SASODĪTI karsts un smacīgs un tas ir NEIZTURAMI! Vakar palūdzu Debai mani aizvest uz Andi un Sabinas māju. Tur mēs reāli dienas otrajā pusē smuki izdzīvojāmies un vakarā uztaisījām ugunskuru uz kā cepām desiņas un zefīrus. Taču lai gan viss tas sākās skaisti, beidzās traģiski, jo mēs saplēsāmies ar Andi. Reāli kaut kā runājot nonācām pie temata, kas mani un Sabinu jau kādu laiciņu bija nomocijis. Temats ir tāds, ka viņa ļoti ātri aizsviļas par sīkumiem, utt. Protams, viņa aizsvīlās par šito PILNĪGĀ vājprātā. Tas bija kā tāds ŠOKS prekš manis un Sabinas. Lai nu kā, es centos viņu vēlāk nomierināt un nākamajā dienā jau viss bija labi starp mums, un mēs šo tematu vairāk neesam pacēlušas. Nākamā rītā cēlos 6, un tas bija smagi, jo gulēt nez kāpēc aizgāju tik pēc 2. Lai nu kā, man bija jāiet uz skolu nokārtot pāris dokumentus, tāpēc kopā ar Andi devāmies uz AL. Viņai tā bija pēdējā diena, tā ka man ar viņu bija jāuzņem bildes visās iespējamās malās - nu kā jau aziāti ar savām fotokameiņām :D Ap 10 satikos ar Pedro un mēs kopā nositām laiku līdz 2:30, kad es atgriezos skolā un devos ar Andi atpakaļ uz viņas mājām. Bija ļoti smaga, karsta un dēļ mana īsā miega nogurdinoša diena. Pēc tam devāmies ar Sabinas mammu savākt Sabinu no darba un aizbraucām bišk pašopingot, taču tas protams atkal dēļ Sabinas mātes izvērtās par sviestu, jo šī dēļ savas steidzināšanas man vnk uzsita par nerviem. Tad mēs tikām ar Andi atvestas uz manu māju un vnk tagad čilojam...jā es tagad tā fiksi uzrakstu lielos vilcienos par savu dienu, kamēr viņa mieg ciet, tā ka davai - ČAU ! :D P.S. rīt ejam ar Steven un Pedro un Andi uz kino :)

Nu sveicināti, tautieši! :D Varu atskaitīties, ka esmu dzīva un vesela atgriezusies no mana murga - Minessotas. Man pat to visu sviestu tagad galīgi nemaz negribas atcerēties un aprakstīt, bet nu jāsaņemas! Tātad 4dien, 6:30 no rīta mēs sēdāmies mašīnā un mani pārņēma mans PIRMAIS un PĒDĒJAIS pozitīvais vilnis pēdējo 4 dienu laikā. Es sapratu, ka grandma Barb šajā reizē nebrauks ar mums uz Minessotu. Ja tā padomā - baigā maita, mēs tur braucam dēļ viņas vergot, utt. bet šī paliek mājās un atpūšas, taču no otras puses LAI TIK PALIEK....man vismaz viena liela nasta no kakla nost! Lielāko daļu ceļa es gulēju, un mani vienkārši besija fakts, ka mēs apstājāmies tikai kaut kādos ātrās ēšanas restorānos, no kuriem man jau vēders bija aizštopējies. Pie tam ik pēc pāris stundām....man tagad ir diēta un es esmu nometusi jau kādus 3kg, taču pateicoties saviem stulbajiem viesvecākiem es tik pat ātri viņus varu atgūt, jo mēs vispār šīs dienas ēdām TĪK neveselīgi, tikai kaut kādus pusfibrikātus. Lai nu kā, dēļ manas gulēšanas, 7h no braukšanas paskrēja diezgan ātri un mēs bijām klāt jau ap kādiem 13:30. Bija ĻOTI karsts, kādi +24. Galvenais, kā mēs atbraucām, tā bija jāsāk strādāt. Taču es labāk strādāju, un daru kaut ko, jo tas liek laikam skriet mazliet ātrāk un man nav jāpavada laiks ar viņiem. Laiks vilkās nenormāli, man pat likās, ka kaut kas ar pulksteni nav kārtībā, jo minūtes likās ka velkās kā stundas. Man tiešām likās, ka no tās BORRING elles nekad netikšu ārā. Sākumā man bija jāsalasa VISI zari uz zemes, pēctam jāpļauj zāle ar to stumjamo mašīnu ap visiem kokiem....un bļāviens, viņi dzīvo kaut kādā meža vidū, kur ir kādi 67098765345678 koki. Pļaujot es pat ieskrēju ar muguru tai elektriskajā sētā priekš govīm. Belziens bija tāds, ka likās, ka man kāds ar beisbola nūju iebelzis, jo pat līdz zobiem aizgāja :D Pēc "interesantaiem" piedzīvojumiem, pļaujot zāli, sākās trakākais - jāberž krāsa nost no laipiņas dēļiem. Man rokas tagad kā tādam strādniekam - raupjas un noberztas. Reāli visu mēs izdarījām jau pirmajā dienā, kas man uzdzina dusmas, jo NAFIG mēs te paliekam papildus 2 veselas dienas. Nu ok. nākamajā dienā vēljoprojām palika dēļi no kuriem kasīt krāsu, bet tad atlikušo dienu es vienkārši lasīju 2006 gada žurnālus no grandmas Barb kolekcijas. Wuhū...interesanti, ne?! Pietam man jau mana MP3 mūzika bija ZB, tāpēc izdomāju paklausīties radio, un vienīgā stacija, ko perfekti ķēra bija KRISTĪGAIS RADIO, tā ka tagad es zinu visas dziesmas par Jēzu. Nākamās dienas vakarā mēs skatījāmies Nyle lielo pirkumu - HARRY POTER movie. OMG - man likās, kāpēc es esmu šeit iesprostota ar šiem 2 dīvaiņiem??? Man viņi tā nobesija, jo Nyle visu laiku mētāja vienkārši debīlus jokus par kuriem smējās TIKAI viņš un dažreiz Deb, kas vispār visu laiku viņam tikai priekšā un pakaļā, ka tik lai viņš kā karalis justos. Tad viņa vienīgais topiks par ko viņš runāja VISU LAIKU bija tas, cik viņam daudz vēl jānoskrien, lai šgad būtu 1000 miles. OMG - mani tas NEINTERESĒ!!!!!!!! Un visam par virsu bija fakts, ka man uz viņiem jāskatās. Nyle vēl var paciest, pat ņemot vērā to ka viņa sirmās spalvas lien ārā pa visiem T-shirt caurumiem un viņš visu laiku čīkst, bet Debōra......omg........viņa ir tik neglīta un ar savu ģērbšanās stilu viņa sevi padara vienkārši kriminālu. Pluss viņai ir nežēlīgas alerģijas, kā dēļ man visu laiku bija jāklausās viņas šķaudīšanā un deguna šņaukšanā, kas uz viņas sejas atstāja nesmukas sarkanas pēdas. Viņas acis bija aizpampušas un balss kā zombijam....es vispār iztāstīt nespēju to skatu. Un kad mēs braucām mājās man bija jāskatās uz viņas piena baltajām, spalvainajām un ar nesmukām pumpām izsitušajām kājām. Man tiešām vilka uz sliktu dūšu. Tā kā mēs reāli visu jau bijām paveikuši pirmajā dienā un otrās dienas pirmajā pusē, atlikušo pusotru dienu man bija jāsēž pilnīgā borringā. Tad kad viņi nemuld savas stulbības, tad mājā ir pilnīgs klusums. Ne TV, ne mūzika - NEKĀ. Arī mašīnā visu laiku kapa klusums, taču tad, kad es sāu klausīties mūziku, vai skatīties filmu, tad protams tiek uzslēgta mūzika uz skaļāko un es neko vairāk nedzirdu. ZB!

Īstenībā tā vieta ir smuka, tieši blakus ezeram. Ļoti atgādināja mājas, kad mēs vasarā braucām uz ādažiem, uz ezeru. Cilvēki smuki vizinājās ar laiviņām, un atpūtās, kamēr maniem troļiem vienīgā nodarbe bija sēdēt lasīt grāmatu, vai skatīties Harry Poter. Un man šausmīgi besij tolete tajā mājā, jo viņa ir tieši ienākot pa durvīm iekšā. Ir tā, ka tev ir jāieiet toletē un jāiztaisa durvis uz āru un durvis uz pirmo istabu, un tad jācer, ka neviens neienāks.

Pēdējā diena bija visnormālākā, jo es sapratu, ka tā ir PĒDĒJĀ un, ka nākamajā dienā mēs dosimies atpakaļ. Mēs pat aizgājām līdz blakus fermai, kur es apskatīju govis, ko pirmajā reizē tur esot atceros, kā mazus teliņus. Nekad nebiju domājusi, ka govju apraudzīšana manā dzīvē būs liels un interesants notikums, jo starp šīm GARLAICĪGAJĀM dienām, tas noteikti bija vislabākais, kas ar mani notika, ja neņem vērā jaunumu par Brbas palikšanu mājās. Vakarā mēs arī izbraucām vakariņās ārpus mājās....sen nebiju TĀ pārēdusies.

Vispār nākamās dienas Minessotā bija diezgan drēgnas un vējainas, bet, kad devāmies mājās....ouh my gosh.....tas bija drausmīgi. To vispār ir neiespējami aprakstīt,kāds laiks šeit ir. Viņi to sauc par humanity, kas ir smacīgs, ar spēcīgu spiedienu, mitrs un ĻOTI karsts. Tas ir neizturami būt ārpus mājas. Un šeit Iowā tas ir pat vēl trakāk, nekā Minessotā. Man ir nolaimējies, ka es šeit nebūšu jūlijā, jo tad tempratūra var uzkāpt pat līdz +40!

M E L O D R Ā M A

Šīs pēdējās dienas manā dzīvē ir bijušas melodrāmas cienīgas. Man vienkārši riebjas fakts, ka man nav mašīnas, ka es esmu tik ĻOTI atkarīga no visa un visiem. Dmn it............

OK. pirmdiena bija COOL - es gulēju līdz kādiem pus2, brokastis ēdu ap 3jiem....nice :D Vakarā, protams, Sabīnai vajadzēja visu sabojāt un sākt ārdīties par to, ka es viņai neveltot pietiekoši daudz laika dēļ sava Pedro utt. nu ZB....

Otrdien es atkal čučēju līdz kādiem 12 un tad Hetther mani savāca braucot uz savu tennisa treniņu, lai es varu satikties pie skolas ar Andi, Sabinu, Pedro un Felixu ( vācu džeks )...mēs ar Felixu bijām saderējuši, kurš ir stiprāks tennisā. Vispār viņš ir tik traks čalis, mēs jau abi smejamies, ka ja mēs dzīvot kopā - viens no mums jau būtu miris, jo ietiepība mums abiem ir stiprā puse. Reāli viņš mani ar tenisa bumbu iesita kādas 3 reizes, un tad visu Pedro soccer spēli, uz kuru mēs visi devāmies pēc tennisa, es tiku apdauzīta zili melna .... bet es jau protams nepaliku parādā :D ... ai vispār bija jautri! Nu īsumā runājot par to dienu bija tā, ka mēs visi satikāmies pie manas skolas....tad lēnā garā čāpojām uz vieniem citiem tenisa kortiem. Tur mums nācās gaidīt kamēr tās skolas treniņš beigsies, kas bija labi, jo man bija brītiņš ar manu brazīļu puisieti......mmmm.......un tad viņam atbrauca pakaļ draugs, kas aizveda uz spēli. Tad mēs 4 beidzot sagaidījuši brīvus kortus sākām spēlēt. Visi izbesijās (taču neviens neizrādīja) uz Andi, kas spēlēja vnk krimināli, pluss laiks bija kaut kādi +30 .... bija vienkārši neizturami. Pēc tā visa Felixa mamma mums atbrauca pakaļ un visus aizveda uz Pedro spēli. Blablabla....un pienāca 3diena :D

Man bija sarunāts, ka Pedro pēc skolas mani savāks un mēs ar viņa draugiem brauksim uz shopping mall. Mēs norunājām, ka viņš man 11:30 piezvanīs, jo tad viņi izbrauc no skolas, un es zināšu tad zvanīt Nyle un sagudrot kādu pasaku, kur un kapēc es būšu šodien. Šis man nezvana, nezvana - es tikai skype pļāpāju ar Līgu, kad pēkšņi zvans - HEY .... WE ARE NEXT TO UR HOUSE NOW! un es dzirdu kā ārā kāds pīpina un bļaustās. Es atveru durvis - tur liels džips, pilns ar džekiem :D :D ... viss jau ir skaisti, tikai es neesmu izdarījusi neko ko man Deb lika, es neesmu nevienam paziņojusi NEKO...taču trakākais ir viņu bļaustīšanās un pīpināšana, jo visi mani vecie simtgadīgie kaimiņi ir pa savām mājiņām, un mana kaimiņiene pāri ielai VIENMĒR redz un dzird visu....un viss ko viņa redz un dzird tiek pastāstīts ikvienam, kas viņā klausās! OMG....es biju vnk tīk dusmīga, jo man pa galvu pa kaklu bija jāķer viss...jācenšas sazvanīt Nyle vai Deb....un PROTAMS neviens no tiem nūģiem necēla, tā nu es beigās nospļāvos uz visu un aizbraucu ar šiem neko nepateikusi. Hahah - tas bija tik kruti, tas džegerītis brauca vnk tik traki, pluss mašīna forša....mmm.....

Tā mēs atbraucām uz shopping mall, lai ieturētu vēlās brokastis, kur mēs pēkšņi uzskrējām virsū savam baznīcas skolotājam. Viņš bija tik šokēts, kad ieraudzīja mani un Pedro, taču neviens neko neteica. Pēc tam mēs satikām kādus 10 citus džegerīšus no viņu skolas un iedomājieties manu svētlaimīgo skatu - liels galds ar kādiem 14 džekiem skolas uniformās un es viena zeltene :D Lai nu kā, beigās palikām tikai es, Pedro un Felix. Reāli klaiņojām apkārt, pļāpājām, pīpojām....līdz 3jos, kad es skolā noķēru savu skolas busu un ar Andi devāmies pie manis. Es paspēju uz to pēdējajā sekundē, jo busi jau sāka kustēt....omg, ja es to būtu nokavējusi - būtu ČAU ar mani :D

Starpcitu - šodien ar savu drausmīgo papīra YFU ID karti nopirku savas pirmās legālās cīgas :D Hahha....AnyWay...atbraucām mājās - pēc 2 min Sabina arī bija klāt un mēs nobumbulējām pie manis līdz Deb mūs aizveda uz baznīcu, kur šovakar bija exchange student "party". Tur mēs atkal satikāmies ar Pedro un Felixu....ai sviests tā baznīca.....zb jau! Reāli visi jau nojauš, ka kaut kas ir starp mani un Pedro, tāpēc Brad (priesteris) kaut ko ar šķību aci visu laiku lūrēja uz mums, ņemot vēl vērā faktu, ka viņš mūs satika shopping mall. Protams viņam jau šo faktu vajadzēja izcelt gaismā, Pedro viesmātes priekšā, kas domāja, ka viņš šai dienā bija savā soccer practice. Bet izskatās, ka viss ir beidzies beigās labi, jo viņa neko viņam īpaši nav prasījusi un arī maniem viesvecākiem nav nemazākās nojausmas par manu trako dieniņu :D

P.S. tagad man priekšā ir 4 DRAUSMĪGI stulbas dienas, jo mēs braucam vergot uz mīļās pirdeles grandmas Barbas vasaras māju. 3 naktis man būs jāguļ ar viņu vienā istabā un jāklausās viņas dibena ventilācijā. Will be so "fun"!!! Un man vispār nebūs nekādas pieejas internetam.......ahhhh........DievS, kāpēc tu mani tā sodi?!

VISS

VISS...man skola ir beigusies. Šonedēļ bija mana pēdējā nedēļa Abraham Lincoln High School un svētdien bija izlaidums. Es pat nezinu, ar ko lai sāk un ar ko lai beidz manā šajā ierakstā, jo ir noticis tik daudz kas, bet es visu laiku biju tik slinka, lai kaut ko te uzrakstītu. Tātad, tā kā senior (12.klases) tika no skolas ārā 2 nedēļas iepriekš par visiem pārējiem, mums nekādi dižie final eksāmeni nebija, jo šeit visas klases ir jauktas ar dažādu klašu līmeņu skolēniem. Kā, piemēram, es biju vienīgais senior manā spāņu valodas klasē, kur es no sava final diezgan viegli izspruku, jo skolotāja man jautāja vai gribu to rakstīt....hahaha – PROTAMS, ka NĒĒĒ ! :D Anyway – beigās es eksāmenus rakstīju tikai government, english, math, chemistry un religion klasēs. Bet atzīšos, ka es manas skolas pēdējās nedēļas ļoti palaidos, neko vispār negribējās darīt – visam biju par slinku, stundu sākumus visu laiku sanāca nokavēt, kas vienu reizi pat iznāca diezgan smieklīgi, jo ienākot kādas 2 min pēc zvana manā drama class, skolotājs tāds saka – are you late because of kissing with boys? – es tādā bišk šoā, bet smieklīgākais, ka šis viņa topiks (pārīšu mīlināšanās gaiteņos starpbrīžu laikos) izraisīja vētrainas diskusijas kādas 10 min no mūsu mācību stundas laika....lai nu kā, jā es biju reāli palaidusies, jo pat mājas darbus gandrīz vispār nepildīju, stundās tikai pļāpāju ar draugiem vai gulēju.....ai......vispār besis bija uz visu, lai gan tai pat laikā bija ļoti žēl apzināties to, ka es vairs nekad nestaigāšu par tiem pašiem skolas gaiteņiem, kur pavadīju 9 mēnešus, nekad nesatikšu tos cilvēkus un skolotājus, kas bija manā dzīvē šo laika posmu......tas mani dara ļoti skumīgu, taču laikam tā ir tā saucamā DZĪVE, jo mums vienmēr ir jāvirzās uz priekšu, lai padarītu savu ceļojumu cauri tai krāsaināku un bagātāku. Nekas diži interesants gan skolas nedēļā nenotika, jo visi bija tā kā bišk saskumuši. Uz skolu mums 12tajiem bija jāiet tikai 4 dienas, jo 5dien bija izlaiduma izmēģinājuma ceremonija. Man, Andi un Sabinai bija plānots neiet arī otrdien, jo tā bija diena, kad mēs domājām iet ar vienu citas skolas klasi ekskursijā uz īstu cietumu, taču tas tika atcelts PĒDĒJAJĀ momentā, nezināmu iemeslu dēļ. Es biju tik nikna,jo šo ekskursiju gaidījumēnešiem ilgi. Bet nu nekas, mēs abas vakarā ar Sabinu aizvilkām uz soccer spēli, kur spēlēja mūsu skola un Matthieu skola. Reāli pārsalām līdz kaulam, taču bija interesanti. Vispār visu nedēļu laiks bija drausmīgs, taču paldies dievam uz nedēļas beigām tas palika ļoti smuks. Bet dēļ tā aukstuma un lietus es esmu galīgi slima – puņķi, klepus ... visu laiku jāšķauda, zb jau! 5dien bija izlaiduma izmēģinājuma ceremonija, uz kuru es no rīta braucu ar school bus, bet no tās mani un Sabinu uz manu māju atveda Tiffanie. Tas bija gari un garlaicīgi, taču vismaz palīdzēja saprast visu kas un kā. Sākumā es biju salikta pārī ar kaut kādu nesmuku meksikāni, bet pēc tam es tiku nomainīta un biju pārī ar kaut kādu punduri, taču tad beigās es tiku salikta kopā ar garu, muskuļainu futbolspēlētāju, par ko biju ļoti priecīga. Bet tad beidzot pienākot izlaiduma dienai, pāris minūtes pirms izziešanas es atkal tiku pārlikta citā rindā, kas man uzdzina drebuļus – ar ko es būšu?! Reāli beigās es biju ar TĪK smuku džeku, pluss viņš bija garš, populārs, pieklājīgs un džentelmenis....perfekta kombinācija. Un es par mata tiesu izsprku no DRAUSMĪGI PRETĪGIEM SĪKIEM SMIRDĪGIEM NEPIEKLĀJĪGIEM diviem dvīņiem kas bija nākamie aiz viņa. Kā man noveicās !!! Lai nu kā, vispirms par to, cik „interesanti” sākās mana nedēļas nogale. 5dien es palūdzu Debai mani un Sabinu 6dien aizvest uz Ebrahim party, uz ko viņa man atbildēja „I`m not interested to go to Omaha”....es biju tādā šokā, jo biju jau novērojusi, ka viņas attieksme un arī Nyle attieksme ir ļoti mainījusies, ka viņi beidzot ir sapratuši, kā man viņi besij. Es, cenšoties savaldīties, lepni paziņoju, ka tad es braucu pie Sabinas līdz 7dienai. Protams, šie abi – NOOO, you have to be at home on Sunday – we will go together to graduation !!! Es tikai kko pretī un beigās es nedēļas nogali pavadīju pie Sabinas :D :D 7dien agri cēlāmies un gatavojāmies savam izlaidumam. Sabinas mamma mani aizveda uz mājām ap 2 pēcpusdienā un tad es ar saviem troļļiem braucu uz savu izlaidumu. Es, protams, pielīdu un biju cik vien jauka iespējams – un tagad liekas, ka viss starp mums atkal ir it kā ok, jo man negribas pēdējo mēnesi kasīties un ņemties par kaut ko. Ok, tagad par vienu no superīgākajām dienām manā mūžā! 7diena – GRADUATION! Man vajadzēja ierasties tur stundu ātrāk, lai mūs visus var salkt pa vietām. Tas bija ļoti karsi un bez gaisīgi tur stāvēt, taču viss tas bija to vērts! Kad sākās ienākšana – omg, bija tik kruti. Tur bija kādi tulkstots skatītāju, kas sauca un kliedza un atbalstīja. Kad visi bijām sasēdušies par vietām – ļoti skaista un interesanta ceremonija sākās. Tikai lasītas runas un dziedāja koris. Tad tika saukti visi pēc kārtas un veiktas profesionālas bildes brīdī, kad ikviens saņem diplomu. Mana sirds sitās tik stipri un es jutos tik lepna par sevi. Beigās kad ceremonija bija cairi, visi meta cepures gaisā un pūta tos mākslīgos puņķus. Bija tik smieklīgi, taču protams, vēlāk mani abi nūģi par to bija tādā šokā – cik neaudzināti :D :D Lai nu kā, tagad man ir diploms, ka es oficiāli esmu beigusi Amerikas vidusskolu. Ahhh..... Pēc ceremonijas, protams, taisījām 9876545678 bildes, un devāmies uz mūsu mazo par godu manam un Sabinas izlaidumam par godu ballīti pie Sabinas mājās. Bija tik jauki – es biju pārsteigta par kūku un apsveikumiem. Deb un Nyle protams arī grozija acis, jo viņi domāja, ka tā ir tikai Sabinas ballīte. Vispār kaut kādi nūģi, jo šie jau man pašā sākumā pateica, ka man izlaiduma balli negrib rīkot – ka tā ir domāta prekš studentiem, kas dodas uz koledžu, ka es esmu tikai Exchange student! Stulbeņi! :D Jā, tāda, lūk, ir bijusi mana pēdējā nedēļa ĻOTI lielos vilcienos! Tagad es būšu mājās līdz trešdienai, jo ceturtdien man jābrauc vergot uz Minessotu uz to Grandma Barbas māju. Sounds so exciting :/ Cerams, ka pa šīm dažām dienām man sanāks satikties ar manu brazīlieti, jo izskatās, ka viss kas var notikt, lai mēs nesatiktos NOTIEK! Piemēram, trešdien viņš speciāli nobastoja savu treniņu un par lietu atnāca līdz manai skolai, jo mēs bijām norunājuši satikties. Taču tā kā viņš man neatbildēja uz īsziņām (vēlāk izrādījās viņa baterija bija nomirusi), es aizbraucu mājās. Mēs varētu satikties šajā 6dienā Ebrahims ballītē un 7dienā manā izlaidumā – bet, protams, viņa viesģimenei bija jābrauc šajās dienās uz viņu meitas izlaidumu. ĀĀhhhhhhhh...........laikam vienkārši nav lemts :/

18

Es pat nezinu kā lai apraksta to visu, kas notika šajās brīvdienās. Viennozīmīgi varu teikt, ka tā ir bijusi otrā superīgākā nedēļas nogale manā šeit būšanas laikā (pirmā bija ceļojums uz Čikāgu). Tā bija vienreizēja 18 gadu jubileja, ko es nekad neaizmirsīšu. Pirmkārt jau mana jubileja nekad iepriekš nav likusies tik gara, jo pēc LV laika mani 18 gadi iestājās 5dien 16:00 pēcpusdienā, taču pēc ASV laika tikai nākamajā dienā (pēc 8h), bet svētku sajūta tomēr radās man jau piektdien. Piektdien pēc tenisa spēles Nyle un Deb atveda mūs 3 pie manis, lai nākamajā rītā varam fiksi apēst kūku un doties uz Sabinas māju, gatavoties lielajai skolas ballei – PROM! Pie manis no rīta atbrauca arī Elizabeth un Marissa. Tik jaukas dāvanas, no Andi es saņēmu kaut kādu tur Ķīnas nacionālo papīra izgriezumu, no Marissas smuku rokassprādzi, no Elizabeth es saņēmu slikto sapņu ķērāju un 30$(!!!), taču no Sabinas es saņēmu viskrutāko dāvanu EVER! Es vienkārši pārsteigumā iekliedzos tā, ka pat Nyle ar Deb gandrīz lejējajā stāvā sirdstrieku ķēra :D Viņa man uzdāvināja gleznu ar manu portretu. Tas ir tik profesionāls, ideāls un vienkārši perfekts, pat neņemot vērā faktu, ka viņa ko tādu pirmo reizi dzīvē zīmējusi! Es esmu sajūsmā, nespēju vēl joprojām beigt smaidīt  Es vispār nevaru beigt smaidīt, es esmu tik labā garīgajā šās pēdējās dienas, ka esmu pat nometusi pāris kg :o Taču pieļauju, ka drīz tos atgūšu, jo man tika paralēli uzdāvināta KAUDZE konču un mani mīļie troļļi man uzdāvināja dāvanu karti uz SubWay (ātrās ēšanas kafejnīca)! Nice............. Kad nonācām pie Sabinas, aptuveni ap 12, sākām gatavoties mūsu vakaram. Reāli visām sataisīt matus, make up, duša, kleitas VISS....omg, tas aizņēma TIK daudz laika, ka mēs knapi bijām gatavas uz apmēram 17:30, kad ieradās mūsu puiši  Tas bija tīk superkolosāli un jauki, jo mēs sataisījām 8765434567 bildes, un visi bija tik smuki un saposušies. Meitenes skaistās kleitās un puiši smokingos – krāšņi. Šī balle ir par godu 11. un 12. klases skolēniem un viņu pavadoņiem. Ejot uz šo balli tu vari iegūt visspilgtāko un vienu no lielākajām Amerikas pieredzēm, jo tā ir klasika, tā ir tradīcija katru gadu, katrā vidusskolā visā plašajā Amerikā. Viena no jaukākajām tradīcijām ir pašā sākumā uzdāvināt zēnam puķi, ko piesprauž pie krūšu kabatiņas un zēns uzdāvina meitenei tādu pašu puķu dekoru, ko meitene velk uz rokas. Viss jau ir skaisti, taču tas ir TĪK dārgi – labi, ka meitenēm tas izmaksā gandrīz pusi lētāk :D Sataisījām kaudzi bildes un devāmies uz restorānu vakariņās. Protams, tā kā nevienam no mums nav mašīnas, uz turieni mūs aizveda „vecāki”, un no turienes uz balli arī, taču paldies dievam mēs sasitāmies ar džeku, kam ir lielais busiņš un, kas mūs visur pēc tam visus vedāja  Vakariņas bija jaukas, un pats jaukākais, ka mans pavadonis man visu maksāja :D Tad, kad ieradāmies ballē – viss bija vienkārši perfekti. Varu teikt tā – „mans vakars” sākās un beidzās ap 6 no rīta tieši uzsākot pirmās dejas :D Balle beidzās pēc 11:00 un tad mūs savāca tas džekiņš un pēc mūsu lūguma aizveda uz drošu vietiņu, kur kā sacīt varam atzīmēt manu dzimšanas dienu. Tā bija ideāla vieta, no kuras varēja redzēt visu pilsētu – vnk perkefto! Tad mēs skolas autostāvvietā, kā tādi bomži mašīnā pārģērbāmies un devāmies uz PostProm (pēc balles pasākums). Tur bija miljoniem krutu spēļu un atrakciju, un ēdieni un dzērieni – VISS PAR BRĪVU. Tur pat bija tāds automāts, kurā tu ieej un tev tiek dota 1 min, lai tu censtos noķert naudu, kas lido pa gaisu. Es dabūju 3 $ haha, un vienu no tiem pa nakts burzmu pazaudēju :D Vakars nobeidzās ap 4:30, kur pēdējā stunda tika dota hipnotizētājam. Kādi 15 skolēni brīvprātīgi pieteicās un ļāvās, lai viņus nohipnotizē. Tas bija vienkārši tik neticami, tik vājprātīgi, tik bailīgi, taču tās lietas, ko viņi darīja, man vienkārši aknas lika izrēkt :D Es nespēju noticēt, ka tas ir tik vienkārši spēlēties ar cilvēku prātiem. Es nespēju vispār to visu aptvert, kas tajā pusotrā stundā notika, un kur nu vēl aprakstīt. Lai nu kā – nekad to neaizmirsīšu  Pēc tam mūsu šoferonis mūs aizveda uz kafejnīcu uz brokastīm. Tur reāli nobumbulējām līdz kādiem 6 no rīta, sēžot, jeb guļot mašīnā, kamēr gaidījām, kad mūs savāks un aizvedīs pa mājām. Lai nu kā, kopsavilkumā varu teikt, ka tā bija ideāla dzimšanas diena un neko vairāk pat prasīt nevaru. Protams, ja mani mīļie īstie draugi būtu ar mani – būtu vēl labāk!!!!!! Ok....tagad pēc visa šā, man ir palikusi pēdējā nedēļa un skola ir cauri! JEAH 

PĒDĒJĀ NEDĒĻA

Šī ir bijusi oficiāli pēdējā nedēļa, man esot 17 gadus jaunai un teorētiski esot "bērna kurpēs", jo rīt es būšu jau PIEAUGUŠAIS :D Lai gan, ja godīgi saka - diezcik ļoti mūsu paaudzes jauniešiem nevajadzētu sajust atšķirību, jo nekas prekš mums nav AIZLIEGTS. Hah....lai gan es savus pēdējos 8 mēnešus tiešām esmu pavadījusi kārtīgi, kā nepieaugušajam pienākas :D Taču es protams nevarēju nociesties, un vēl 2dien paspēju izdarīt kaut ko "NELEGĀLU" :D :D Mēs ar Sabinačku pēc skolas čāpojot uz iepirkšanas centru, izdomājām nopirkt cigaretes, un kopā kaut kādā pretīgā mežā beidzot acerējāmies vecos laikus (es neesmu pīpmanis, taču kādreiz var). Kāpēc pretīgā mēžā? Jo mēs nezinam, vai ASV ir atļauts uz ielas pīpēt, pluss katrā otrā mašīnā sēž kāds pazīstamais - pārāk liels risks. Tāpēc mēs atradām vienu "labu" vietiņu, kur es gandrīz uzkāpu virsū beigtam SMIRDĪGAM dzīvniekam (neprasiet, kas tas bija - es necentos to īpaši noskaidrot). Trakākais, ka, kad mēs pirmo reizi iegājām benzīntankā, mēs uzkrējām virsū savam tenisa trenerim, tā ka tad mums nācās nopirkt tikai RedBull, taču pēc shoppinga mēs atgriezāmies :D Pēc mūsu "piedzīvojuma", mēs atgriezāmies skolā, kur Andi bija KORA KONCERTS un viņas piano solo. Viņa vienkārši ATKAL bija nepārspējama. Tas ir neticami, kā viņa spēlē - liekas, ka viņai brīdī, kad viņa spēlē pieaug 9876545678 papildus pirksti!!!

Trešdien mēs atkal čāpojām ar kājiņām uz molu iepirkt kaut ko, jo mums bija 2h līdz treniņam. Es nopirku TĪK krutas kurpītes, ka pašai pilnīgi prieks. Es gan iemetu vēlreiz aci veikalā, kurā jau esmu bijusi 3 reizes, jautājot pēc sava izmēra vienām IDEĀLĀM kurpītēm, un visas 3 reizes es tieku atšūta....tā nu ieejot 4. reizē (tās ir bijušas 4 dažādas dienas), pārdevējs mani ieraugot sāka smieties un uzsuca - AGAIN YOU?! :D Vispār jau forši ne?! :D

Tad devāmies uz savu treniņu, kur trenere (palīdze) man vēlreiz pierādīja savu stulbumu, jo pašās beigās viņa lika uzvarētāju komandai skriet 2 apļus ap stadionu! KĀDS SAKARS? Zoss....uz maniem iebildumiem, viņa tikai man draudēja ar 4 apļiem. Grrrrrrrr :@

Nākamā dienā es jutos TĪK šausmīgi pārgurusi, jo norunāju ar savu draugu skype līdz 2:30 no rīta un 7:00 jau man vajadzēja celties........es jutos, kā izkakāta jāņoga :/

Pirmdien mēs ar meitenēm bijām uz futbol spēli, kur vienā komandā spēlēja mūsu draugs no Francijas un otrā komandā spēlēja mūsējie - ķīnietis un brazīlietis. Bija jauki, ja neskaita, ka tieši kā atbraucām, sākās pērkona negaiss un spēle tika atcelta uz 30 min. Taču vēlāk laiks ļoti noskidrojās un viss bija jauki.

5dien bija spēle - es protams ATKAL uzvarēju :D haha....zb, tikai ka drausmīgs vējš, taču tas nekas, bija jautri tāpat. Vispār 5diena man bija forša - visi mani priekšlaicīgi apsveica un Spāņu klasē mums pat bija ballīte - KRUTI :)

Tā kā šī īstenībā bija mana priekšpēdējā nedēļa, pirms skola man būs galā - es izmantoju izdevību un katru dienu gāju treniņbiksēs, T-kreklos un vienkārši stiliņā ar nosaukumu - WHATEVER :D Ja neskaita 4dienu, kad sapucējos un uzvilku savas janās kurpītes ar 10cm papēdi un biju vienkārši beigta dienas beigās :D

Šajā nedēļā visi ir kā traki un runā tikai un vienīgi ap un par PROM (balle). Lai students varētu nopirkt biļeti, viņam ir jāsaņem 3 paraksti (bibloteka, galvenais ofiss, kavējumu ofiss), jo uz to balli tu vari iet tikai tad, ja esi nomaksājis visus parādus. Bet man kā apzinīgai skolniecei ar to protams nebija nekādu problēmu :D

P.S. Es gribu pateikt paldies VISIEM maniem draugiem - klasesbiedriem, kas man palīdz ar mācībām prekš LV skolas. Es vārdos nevaru izteikt, cik ļoti tas man palīdz un, cik ļoti es to novērtēju. MĪLU :*

:)(:

Tagad IOWĀ skaitās tornādo sezona, tāpēc visu laiku tiek izmēģinātas sirēnas, skolās tiek taisītas izmēģinājuma evakuācijas, utt. 4dienas naktī mums gāja pāri viens tornādo, taču smieklīgākais, ka es nezinu, kas bija noticis ar mani, jo es NEKO nedzirdēju. Es gulēju pie atvērta loga un nedzirdēju ne vētru, ne sirēnas, NEKO! Es pat nedzirdēju no rīta savu modinātāju, kam ir DRAUSMĪGA skaņa, bet paldies dievam Deb mani pamodināja. Visi bija šokā, kā tas iespējams, ka es vispār neko neesmu dzirdējusi, jo pat Marissa, kam istaba ir pagrabstāvā, pieleca kājās no sirēnām. Taču tieši mūsu māja neatradās bīstamā vietā (tā tornādo ceļā), tāpēc arī neviens mani nemodināja, lai ietu uz pagrabu drošībā. UN PALDIES DIEVAM, jo tas būtu diezgan baisi - melnā tumsā (elektrība tai naktī uz 2 stundām esot pazudusi), vētrā, pagrabā stāvēt ar diviem troļļiem - Deb un Nyle :D Tad jau mazāk bailīgi būtu aptīties ar elektrības vadiem un iziet pašā epicentrā zibens un vētras laikā, nekā būt ar viņiem tumsā kopā :D 5dien skolā vakarā notika improvizācijas teātra nakts ar saldējumu par brīvu. Protams, sākumā bija jāsamaksā par biļetēm 5$, taču tas bija to vērts. Tas bija tiešām interesants un smieklīgs šovs, ko bija izveidojuši studenti no manas skolas. Pēc tam es un Andi braucām uz manu māju, jo Sabinai nākamā dienā bija jāiet uz balli ar Ebrahim :D Mēs ar Andi pavadījām super laiku kopā. 6dien bija muzeju diena, kad visi muzeji bija par brīvu manā pilsētā. Tā nu Deb un Nyle mūs izvedāja. Bija interesanti :) Taču, protams, vai tad Elīna nevar iztikt bez kādas izgāšanās?!? Protams, NĒ! Tai dienā bija diezgan liels vējš, lai gan diena bija saulaina un silta....tā nu mēs baigi ar Andi uzrāpjamies pie vienas statujas, kur pēkšņi sacēlās TĀDS vējš, ka mani lielie kuplie svārki UZŠĀVĀS gaisā PILNĪBĀ!!!! :D :D OMG....nu tā kā filmās! Tas bija diezgan APKAUNOJOŠI, maigi sakot :D Tad šie mani aizveda uz veikalu, lai varu nopirkt vienas kurpītes, kas man tik ļoti patīk, taču diemžēl nebija izmēru. Es biju tik bēdīga, jo tās ir vienas no skaistākajām kurpēm EVER. Taču tā ka tās ir 8cm papēžu kurpes, Deb neiztika bez saviem stulbajiem komentāriem, uz ko būtībā man nospļauties. Tad šī baigi man lika tai dienā braukt uz veikalu, pasūtīt puķi manam tam džekam ar ko eju uz balli, jo te ASV ir tradīcija, ka puisis tai dienā dod meitenei puķi, ko viņa apliek ap roku, bet meitene sos puķi, ko iesprauž puiša smokinga krūšu kabatiņā. Es pasūtīju tik smuku....ļoti ceru, ka viņa arī dzīvē izskatīsies labi :) Nu tādas pamatā ir bijušas manas pēdējās dienas. Esmu ļoti priecīga, ka Andi bija ar mani, jo mums gāja baigi jautri. Mēs skatījāmies filmas, staigājāmies pa āru saulītē, runājāmies un vienkārši super jauki pavadījām laiku :)

zb

ak ak ak.............................es laikam beidzot esmu dabujusi rozā brilles !!! hi hi :)) Mēs iepazināmies pāris mēnešus atpakaļ jauniešu grupā baznīcā. Viņš arī ir exchange student. Mēs abi iesim uz manu skolas balli kopā. Un reāli viss notiekas. Biju uz viņa futbola spēli 2dien. Arī Sabina un Andi bija ar mani. Viņa skola spēlēja pret manējo. Manējā uzvarēja, bet es reāli fanoju par abām komandām :D Tad 3dien mēs atkal satikāmies baznīcas jauniešu gr. dienā. Paldies Dievam tai dienā bija TIKAI spēles, tā ka mēs abi dabūjām pļāpāt kādas 3h no vietas. Beigās vispār bija riktīgi labais, jo mēs spēlējām basīti viens pret vienu ...... ehhhhhhhh ...... - tas tā īsi par manu rozā briļļu iemeslu :D Šodien vakarā Nyle mani aizveda uz savas tās skolas TEEnAge vakaru, kur es baigi izpļāpājos ar to meiteni, kas man aizdeva PROM dress, un tā zoss pateica Nyle, ka man patīk kāds. OMG....tagad Nyle un Deb visu laiku to apspriež....es esmu tik dusmīga :( Kas vēl man labs noticies? Hmm...

• šodien tenisa treniņā aiz karstuma vienkārši sprāgu nost - TIEŠĀM SPRĀGU NOST. Te tā saule ir neizturama :/
• dienā kad braucām uz to futbola spēli mēs iebraucām maķītī pirmstam, un tur viens džeks baigi sāk koķetēt (darbinieks)...šis no vienas citas skolas. Lai nu kā, mani tā sasmīdināja viņa pēdējie vārdi - Nu tev vajadzētu biežāk nākt :D :D :D :D Mhm....un kļūt par kaut kādu tonnu no čīzīšiem katru dienu :D :D :D
• 3diena skolā vispār bija čiliņš, jo spāņu valodā mums nebija neviena skolotāja, un mēs nedarījām NEKO. Angļu val. bija aizvietotājskolotājs, ko es zināju pirms tam, mēs ar viņu mēdzām 7dienās basi spēlēt. Šis tāds baigi, kad sauca pa vārdiem kas ir un kas nav, kad viņš nonāca pie mana vārda šis tāds - ouh, Elina - she is the best basketball player in AL :D Labi ka tajā klasē man nav neviena meitene no komandas, jo tad es dabūtu vnk strange look :D
• ķīmijā mūsu klasei ir kopā jāizveido ziepes, un katram ir savs uzdevums - viens taisa reklāmu, viens meklē kā tās ziepes uztaisīt, viens to otrs šito, un es un vēl divi džeki esam tieši tie, kas taisa tās ziepes :D :D Haha....vnk tāds murgs, jo tie kas mani zina, zina, ka es neesmu īpaši laba ķīmiķe, lai gan ziepes taisīt māku :D

3 nedēļas līdz skolas beigšanai

Neesmu ilgi rakstījusi, bet tas galvenokārt, jo biju ļoti aizņemta gan ar aizraujošām, gan arī ar ne tik aizraujošām lietām. Reāli visu savu sestdienas dienu es sēdēju mājās un drukāju referātu prekš kultūras klases Latvijā. Tagad manas dienas brīvos mirkļus aizņem "Dvēseļu Puteņa" lasīšana prekš manas Literatūras klases Latvijā. Tas ir tik murgains storry :/

Labi, sākšu stāstīt no 5dienas, jo mana atmiņa neiet īpaši tālāk par to dienu. 5dien mums spāņu valodā bija BINGO ar jaunajiem vārdiņiem. Es nezinu kāda veiksme man bija piesitusies, bet es vinnēju VISAS spēles izņemot vienu. Trakākais, ka uzvarētājs vienmēr dabūja kaut kādu saldumu, kas manai riepai diezko par labu nenāca :D

Tad pēc skolas mēs braucām uz Sabinas māju, lai pēc tam brauktu uz baznīcas vakariņu pasākumu. Tas bija tik jautri, jo mēs - ptuveni 15 jauniešu, braucām no vienas mājas uz otru, un ēdām dažādus garšīgus ēdienus, ko pieaugušie no tās baznīcas bija sagādājuši. Pirmajā mājā, kur mēs bijām, bija tik gigantiski 2 suņi - es nekad mūžā nebiju redzējusi TĀDUS milzeņus. Smagākais no viņiem svēr ap 80kg. Viņi bija tāda maza zirga lielumā, taču tik mīlīgi, lai gan dīvainā kārtā neviens no sņiem negribēja nākt mīlēties pie manis, jo kā es nācu klāt lai viņus papaijātu, viņi sāka nesties prom :( :D Bija riktīgi kruti, visas mājas, kaut kādas krutās villas, bet cilvēki tik forši un draudzīgi. Taču pēdējā maltīte bija vienkārši punkts uz visa, jo man bija tik smagi, es pilnīgi nevarēju pecelties no dīvāna, taču beigās, kad piecēlos, es nevarēju pateikt nē MILZĪGAM KRUTAM BATUTAM, tāpēc pēc smagās lēkāšanas man bija sajūta, ka viss ēdiens ir sagājis man galvā un tā kuru katru mirkli pārsprāgs :D

Starpcitu, runājot par baznīcu, man notika ĻOTI liels apkaunojuma moments trešdien, kad bijām uz jauniešu vakaru. Mēs tādi sēžam un mācītājs mums uzdod uzdevumu (protams pēc vēlēšanās), lai mēs pasakam kaut ko tādu, par ko mēs gribētu, lai cits palūdz Dieviņu. Tā nu viens pēc otra cilvēki tur teica kko, kamēr citi vilcinoties cēla rokas, lai par viņiem palūgtu. Tad pēc vienas meitenes stāsta neviens necēla roku, un man viņas palika žēl, tāpēc es pacēlu. Tā nu mēs aizvērām acis, un ķipa iegrimām klusumā, lai tagad lūgtu, kad pēkšņi tie cilvēki, kas cēla rokas sāka viens pēc otra skaļi lūgt. Man vienkārši acis atsprāgst šokā vaļā, jo es saprotu, ka BĀC, man būs skaļi jālūdz........Sabina un Andi par mani rēc, taču es panikā nezinu ko darīt. Tad pienāca mana kārta, un es vnk noburkšķēju tādu sūdu, vispār ne tuvu tam, kā ir pareizi, jo tie citi cilvēki lūdz tur ar tādiem vārdiem kā dārgais lords, blablabla....kamēr mana runa vairāk izklausījās - yeah, paldies vecīt, ka esi tik foršs un blablabla :D Es vnk nezināju kur lai aiz kauna liekos :D Td kad visi bija beiguši, mācītājs lūdza par visiem un pirmie viņa vārdi bija - lūdzu palīdzi Elīnai atrast viņas īsto ceļu dzīvē, un paldies, ka viņa to ir meklējusi šeit :D :D :D ĀĀĀ......tas manu sajūtu neuzlaboja :D Pēc tās dienas, tai ēšanas 5dienā Andi visu laiku mani ar elkoni buhņija mirkļos, kad mācītājs jautāja, kurš vēlas lūgt pirms maltītes uzsākšanas .... ehhhhhhhhhhh

7dien man bija pēdējā YFU satikšanās, kur mēs runājām par mājās braukšanu un par tāda tipa lietām. Es sapratu, ka visi tur ir šaumīgi samīlējušies savās viesģimenēs un blablabla....kamēr man par vņiem vispār nav nekādu emociju. Man vairāk pat pietrūks mana istaba, teniss un spāņu valoda nekā viņi abi kopā :D taču ok, nevar jau teikt, ka nebūs skumīgi pamest šo vietu, jo tomēr šai gada laikā man te ir bijusi dzīve un draugi, kas noteikti ir neatsverams ieguvums :)

Mani aizveda un mājās atveda vienas vācu meitenes viesmāte. Mašīnā bija arī viņas viesmāsa. Es sapratu, ka esmu vnk tik greizsirdīga, jo viņai ir tik kruta viesmamma un viesmāsa, viņas mierīgi runā un lieto tādus vārdus kā BullShit, WTF, MotherFucker, utt. Mani pareizie elfi man vienkārši elli uzsūt'tu virsū, ja es lietotu kaut vai vārdu SHIT mūsu pareizajās baznīcas sienās :D :D Anyway - man reāli patika viņas viesmamma, tāda jautrīte. Eh...man jau vairs nekas nav palicis, drīz pienāks tā diena, kad man vairs nekad nebūs jāredz un jāsadzīvo ar to piepi- Debu!

P.S. šodien atkal tas dročītājs no spāņu valodas bojāja manus nervus. es tiešām nezinu ko lai dara :/

18/18

Šodien ir palikušas tieši 18 dienas līdz maniem 18 gadiem! Es nespēju noticēt, ka tik īss laiciņš man ir palicis no dzīves, kad varu teikt, ka esmu vēl bērns. Es jau nesaku, ka man negribas būt 18 gadus JAUNAI, bet gan tas, ka sajūta vienkārši ir ļoti dīvaina, taču nav ko daudz domāt par to, jo tā pat mainīt jau es neko nevaru.........

Šodien tenisā varēju palikt pēc JV treniņa ar varsiy meičām un džekiem. ES NEKAD NEVIENĀ TRENIŅĀ nebiju dabujusi ar bumbu, taču šajā treniņā 2 (!!!) reizes....2 ļoti sāpīgas reizes. Pirmā bija no meitenes kāda metra attālumā, kad vņa gribēja sist to bumbu pret zemi no visa spēka, bet trāpija man tieši zem zoda pa kaklu. Tas bija tik stipri, kad pirmajā momentā pat elpa aizsitās, taču es centos uz to skatīties pozitīvi, jo man vismaz netika izsists zobs, vai uzsitsa zila acs. Tas nebūtu īpaši skaists skats manā ballē, kas ir pēc 3 nedēļām.

Bet tā par tenisu nesūdzos, jo vakar bija mana trešā spēle UN es izrāvu uzvaru ELEMENTĀRI! :)

Lai nu kā............esmu sapratusi, ka ASV jaunieši mani nekad nebeigs pārsteigt, jo šoreiz atkal šo divu dienu laikā man bija 2 "piedzīvojumi"....

• viena meitene angļu valodas stundā baigi gaudās par to cik viņas boyfriend slikts, ka šis nekad nedāvinot viņai dāvanas un blablabla....viņš pat neesot uzdāvinājis viņai neko uz viņas dzimšanas dienu. pēkšņi viena cita čikse tāda lepni, a man gan manējais visu laiku kaut ko dāvina. uz manu dzimeni viņš man uzdāvināja NAZI. OMG....cik romantiski...... :D
• šī bija terrible day for me. KAPĒc, jo pirmkārt es nezināju, ka man Spanish ir tests, kas nozīmē, ka vispār nebiju gatavojusies. Taču es pat viņu nevarēju arī normāli uzrakstīt, jo viens slims čalis, kas man sēž blakus rindā visu stundu mīcīja savus pautus. Es vienkārši gandrīz izvēmos....es galīgi nespēju koncentrēties, centos griezties uz otru pusi, taču nekādi navarēju TO ignorēt. IDIOTS kaut kāds..............dročītājs....................

Man tagad baigais uzdevums prekš manas kultūras vēstures klases LV. Man ir jāsalīdzina divas kultūras - LV un ASV, tāpēc kā man brīvs moments es skrienu uz libary un meklēju info. Vakar es to darīju Spnish un Math klašu laikos, bet šodien ķīmijas. Reāli mēs tais klasēs neko nedarījām tais dienās, jeb pareizāk sakot man viss jau bija paveikts, tāpēc, lai vienkārši gulētu, es labāk izmantoju laiku liederīgi :)