29.05

Šorīt pamostoties....beidzot varu teikt - ES SAPŅOJU ANGĻU VALODĀ. Iespējams, ka tas jau ir bijis ilgu laiku atpakaļ, bet šoreiz es tiešām sevi pieķēru.

Agri no rīta ar Deb devāmies uz pasta ofisu, kur es gibēju nosūtīt 2 kastes uz Latviju ar savām ziemas drēbēm. Ma vispār tādas dusmas uz YFU, jo ja viņi būtu nopirkuši manu avio biļeti 2009 gadā, viss būtu perfekti, taču tie maitas nopirka viņu īsi pēc jaunā gada, kad tagad ir jauns likums, un es varu atgriezties tikai ar vienu koferi, lpar otru maksājot. Nice....es atbraucu ar 2!!! Tagad dēļ tā aizies tādas naudas...brrrrrrr...

Viena no manām kastēm svēra 9kg un otra 6kg. Pastā man tas onka tāds uzmanīgi pirms saka cenu, pajautā, vai es esmu apskatījusi i-netā,cik man tas izmaksās. Pēc manas noliedzošās atbildes viņš pasaka, ka par abām kastēm būs $160. Es ŠOKĀ! Šis tāds iesaka mums pamēģināt vienu citu pasta ofisu,kas man likās ļoti jauki no viņa puses, jo viņš tādā veidā pats sev zaudē klietntus. Abas ar Deb aiznesamies uz pilsētas otru galu, kur pēc to cenu idzirdēšanas, vienārši zibenīgi atgriezāmies uz pirmo ofisu. Viņi TIKAI par vienu kasti prasīja $480 !!! Pēc tā man pat $160 cena par 2 kastēm manu drēbju likās SATRIECOŠA. Protams, tas man iztīrija visu karti un arī skaidrās naudas man vairāk nav. Jūtos tagad kā bomzis!

Tad 11 no rīta mani savāca Tiffany un mēs devāmies uz ZOO. Sākumā bija paredzēts, ka brauksim es, viņa, viņas boyfriend un Pedro, TAČU tam muļķim bija jāpavada šī diena kopā ar ģimeni, jo viņa viesbrālis rīt brauc atpakaļ uz Ķīnu. Lai nu kā...tas bija vnk GARĀM! Sākumā viņi abi mašīnā plēsās, tad salīga un visu laiku ņēmās...es domāju NAFIG viņa vispār mani aicināja. Pietam bija TĪK karsts ārā, ka man likās, ka es atsprāgšu - es pa šo dienu esmu izdzērusi kādus 10L ūdens - NEPĀRSPĪLĒJOT! Tad ap 4 beidzot, kad viņa mani veda mājās, mēs piestājām pie kaut kādu gangstu bara, kur tas džeks sasveicinājās ar saviem čubakiem. Vispār es nesaprotu, kā Tiffany var viņu paciest?! Viņš ir kaut kāds narkomāns, kam nav nauda - viņa maksāja par visu viņam. Pietam viņš ar viņu runā kā ar pēdējo sūdu. Kur šīm attiecībām vispār ir jēga? Bet smejies nesmejies - šiem jau vairāk kā gads kopā....

Atbraucot mājās mani sazvanīja Sabina, aicināja uz kaut kādām tur autosacīkstēm, taču es atteicu, JO man nav naudas! Tā vietā pavadīju jauku vakaru ar savu mīļo visu ģimenīTi!

28.05

Rīt man būs palicis tieši viens mēnesis līdz mājās braukšanai. Tas ir tik neaptverami un es pat nezinu, kā lai apraksta tās emocijas. No vienas puses es esmu NEŽĒLĪGI noilgojusies pēc visiem, es nespēju noticēt, ka neesmu redzējusi savu ģimeni, draugus un visus citus mīļos gandrīz 11 mēnešus. Kā es tā vispār varēju ... ?! Taču tai pat laikā es iedomājos to, ka drīz pienāks tā diena, kad tas nebūs tā, ka varēšu uzzvanīt Sabinai vai Andi, vai Marissai un Elizabetei....vai citiem draugiem, lai vienkārši aizietu uz filmu vai iepirkties un forši pavadīt laiku. Tas būs tik smagi atvadīties....atvadīties ne tikai no draugiem, bet arī no dzīves, kas man te bija....lai nu kā, savu īsto pasauli, kas man bija un IR Latvijā, es nekad negribētu mainīt NEPRETKO!

Šodiena bija so so. No rīta biju ar maniem viesvecākiem uz viņu darba vietas - skolas, kur viņi strādā izlaiduma cerimoniju. Tur mācās tā viena meitene, kas Nylu saukā par dady un, ko Nyle saukā par manu sister. Vai nav cute?! NOT! Anyways...tas bija jauks izladums, jo galā mēs varējām ēst kūku :D Pēc visām runām un diplomu izsniegšanas bija aptuveni 15min video ar 10 jauniešu video (tiem, kas izlaidās šogad). Tur bija bildītes no viņu bērnības, utt....un es tā nodōmāju par Nyle un Deb, vai viņiem to vērojot tiešām nekad dzīvē nav gribējies kādu, ko uzzaudzināt, kādu par ko rūpēties un uztraukties, bet tai pat laikā priecāties un lepoties. Šie apmaiņas studenti, ko viņi paņem pa pāris gadiem...es nedomāju, ka tas kaut ko atsver, taču tā ir viņu dzīve un izvēle!

Atkal forši sanāca parunāt ar to Nyle draugu John Cool. Viņš ir tā basketbolista tētis, kas man tik ļoti mēdza patikt. Anyway viņš ir tik foršs onka! Es tā gribētu, lai viņi būtu mani paņēmuši savā ģimenē, jo viņi ir jautri, skaļi un mīļi! Un viņiem ir seksīgs dēls manā vecumā :D

P.S. man ir lūgums ikvienam, kas lasa šo blogu. mīļie, negribat pajautāt, painteresēties apkārt, vai nav kāds, kas vēlētos šogad savās mājās uzņemt exchange student. YFU ir tiešām laba organizācija un viņi palīdzētu visam sagatavoties, un jūs atbalstītu visa gada garumā, ja rastos kādas problēmas. šobrīd vienkārši ir situācija, ka dēļ krīzes pietrūkst ģimeņu, un jā YFU nespēs noorganizēt ģimenes nākamā gada studentiem Latvijā....šī organizācija slēgsies mūsu valstī. Un tas būtu ļoti skumji, jo ne tikai daudzi latviešu jaunieši nevarēs piedalīties labās un kvalitatīvās apmaiņas programmās, ko sniedz šī organizācija bet arī daudzi jauni cilvēki no citām valstī negūs iespēju gadu dzīvot Latvijā un mācīties, iespējams pat iemīlēt mūsu kultūru, mūsu valsti, mūsu Latviju!!!

27.03.

Šodienu pavadīju ar Andi. No rīta pamodāmies, brokastīs ēdām šokolādes saldējumu un skatījāmies vienu foršu, smieklīgu DVD filmu - RV! Pēc tam ap 12 mūs savāca Pedro un Stevena viesbrālis un mēs visi 5 braucām uz cinema. Tas iesbrālis vispār kaut kāds frīks, bet nu ok. Es jau zināju, ka būs grūti izvēlēties uz kuru filmu iet, ņemot vērā, ka mēs esam TIK dažādi cilvēki kopā - dažādi dzimumi, valstis un vecumi. Tā nu beigās mēs aizgājām uz..........Šreku III :D Amerikas kino teātros parasti ir tā, ka tu nopērc biļeti pie ieejas un tad ej uz savu filmu, taču tu vari vēsi pēc savas filmas aiziet uz nākamo zāli un skatīties filmas kaut vai visu dienu, tas ir elementāri tur krāpties, PLUSS....tu nopērc popkornu un dzeramo vienu reizi un vari to papildināt vēlreiz un vēlreiz BEZ MAKSAS. Vai nav paradīze?? Taču protams mēs nevarējām krāpties, jo stulbais amītis negribēja. ZB! :D Nu ok....domājām varam iet uz kartingiem, TAČU protams tur bija rezervēts un lai mēs tiktu būtu jāgaida 5h. Nu neko....šie mūs atveda mājās un mēs ar Andi visu atlikušo dienu nočilojām pie manis :)

Paldies Dievam Deb uztaisīja garšīgas vakariņas - spageti! Mūsu dienas ēdienkarte savādāk būtu vienkārši nobeigusi manu kuņģi, JO brokastīs man bija šokolādes saldējums, bet pusdienās popkorns un kola :D

šodiena

Es varu teikt tā, ka mirstu vienkārši nost šeit no karstuma. Pat naktī nav glābiņa. Ir tiešām SASODĪTI karsts un smacīgs un tas ir NEIZTURAMI! Vakar palūdzu Debai mani aizvest uz Andi un Sabinas māju. Tur mēs reāli dienas otrajā pusē smuki izdzīvojāmies un vakarā uztaisījām ugunskuru uz kā cepām desiņas un zefīrus. Taču lai gan viss tas sākās skaisti, beidzās traģiski, jo mēs saplēsāmies ar Andi. Reāli kaut kā runājot nonācām pie temata, kas mani un Sabinu jau kādu laiciņu bija nomocijis. Temats ir tāds, ka viņa ļoti ātri aizsviļas par sīkumiem, utt. Protams, viņa aizsvīlās par šito PILNĪGĀ vājprātā. Tas bija kā tāds ŠOKS prekš manis un Sabinas. Lai nu kā, es centos viņu vēlāk nomierināt un nākamajā dienā jau viss bija labi starp mums, un mēs šo tematu vairāk neesam pacēlušas. Nākamā rītā cēlos 6, un tas bija smagi, jo gulēt nez kāpēc aizgāju tik pēc 2. Lai nu kā, man bija jāiet uz skolu nokārtot pāris dokumentus, tāpēc kopā ar Andi devāmies uz AL. Viņai tā bija pēdējā diena, tā ka man ar viņu bija jāuzņem bildes visās iespējamās malās - nu kā jau aziāti ar savām fotokameiņām :D Ap 10 satikos ar Pedro un mēs kopā nositām laiku līdz 2:30, kad es atgriezos skolā un devos ar Andi atpakaļ uz viņas mājām. Bija ļoti smaga, karsta un dēļ mana īsā miega nogurdinoša diena. Pēc tam devāmies ar Sabinas mammu savākt Sabinu no darba un aizbraucām bišk pašopingot, taču tas protams atkal dēļ Sabinas mātes izvērtās par sviestu, jo šī dēļ savas steidzināšanas man vnk uzsita par nerviem. Tad mēs tikām ar Andi atvestas uz manu māju un vnk tagad čilojam...jā es tagad tā fiksi uzrakstu lielos vilcienos par savu dienu, kamēr viņa mieg ciet, tā ka davai - ČAU ! :D P.S. rīt ejam ar Steven un Pedro un Andi uz kino :)

Nu sveicināti, tautieši! :D Varu atskaitīties, ka esmu dzīva un vesela atgriezusies no mana murga - Minessotas. Man pat to visu sviestu tagad galīgi nemaz negribas atcerēties un aprakstīt, bet nu jāsaņemas! Tātad 4dien, 6:30 no rīta mēs sēdāmies mašīnā un mani pārņēma mans PIRMAIS un PĒDĒJAIS pozitīvais vilnis pēdējo 4 dienu laikā. Es sapratu, ka grandma Barb šajā reizē nebrauks ar mums uz Minessotu. Ja tā padomā - baigā maita, mēs tur braucam dēļ viņas vergot, utt. bet šī paliek mājās un atpūšas, taču no otras puses LAI TIK PALIEK....man vismaz viena liela nasta no kakla nost! Lielāko daļu ceļa es gulēju, un mani vienkārši besija fakts, ka mēs apstājāmies tikai kaut kādos ātrās ēšanas restorānos, no kuriem man jau vēders bija aizštopējies. Pie tam ik pēc pāris stundām....man tagad ir diēta un es esmu nometusi jau kādus 3kg, taču pateicoties saviem stulbajiem viesvecākiem es tik pat ātri viņus varu atgūt, jo mēs vispār šīs dienas ēdām TĪK neveselīgi, tikai kaut kādus pusfibrikātus. Lai nu kā, dēļ manas gulēšanas, 7h no braukšanas paskrēja diezgan ātri un mēs bijām klāt jau ap kādiem 13:30. Bija ĻOTI karsts, kādi +24. Galvenais, kā mēs atbraucām, tā bija jāsāk strādāt. Taču es labāk strādāju, un daru kaut ko, jo tas liek laikam skriet mazliet ātrāk un man nav jāpavada laiks ar viņiem. Laiks vilkās nenormāli, man pat likās, ka kaut kas ar pulksteni nav kārtībā, jo minūtes likās ka velkās kā stundas. Man tiešām likās, ka no tās BORRING elles nekad netikšu ārā. Sākumā man bija jāsalasa VISI zari uz zemes, pēctam jāpļauj zāle ar to stumjamo mašīnu ap visiem kokiem....un bļāviens, viņi dzīvo kaut kādā meža vidū, kur ir kādi 67098765345678 koki. Pļaujot es pat ieskrēju ar muguru tai elektriskajā sētā priekš govīm. Belziens bija tāds, ka likās, ka man kāds ar beisbola nūju iebelzis, jo pat līdz zobiem aizgāja :D Pēc "interesantaiem" piedzīvojumiem, pļaujot zāli, sākās trakākais - jāberž krāsa nost no laipiņas dēļiem. Man rokas tagad kā tādam strādniekam - raupjas un noberztas. Reāli visu mēs izdarījām jau pirmajā dienā, kas man uzdzina dusmas, jo NAFIG mēs te paliekam papildus 2 veselas dienas. Nu ok. nākamajā dienā vēljoprojām palika dēļi no kuriem kasīt krāsu, bet tad atlikušo dienu es vienkārši lasīju 2006 gada žurnālus no grandmas Barb kolekcijas. Wuhū...interesanti, ne?! Pietam man jau mana MP3 mūzika bija ZB, tāpēc izdomāju paklausīties radio, un vienīgā stacija, ko perfekti ķēra bija KRISTĪGAIS RADIO, tā ka tagad es zinu visas dziesmas par Jēzu. Nākamās dienas vakarā mēs skatījāmies Nyle lielo pirkumu - HARRY POTER movie. OMG - man likās, kāpēc es esmu šeit iesprostota ar šiem 2 dīvaiņiem??? Man viņi tā nobesija, jo Nyle visu laiku mētāja vienkārši debīlus jokus par kuriem smējās TIKAI viņš un dažreiz Deb, kas vispār visu laiku viņam tikai priekšā un pakaļā, ka tik lai viņš kā karalis justos. Tad viņa vienīgais topiks par ko viņš runāja VISU LAIKU bija tas, cik viņam daudz vēl jānoskrien, lai šgad būtu 1000 miles. OMG - mani tas NEINTERESĒ!!!!!!!! Un visam par virsu bija fakts, ka man uz viņiem jāskatās. Nyle vēl var paciest, pat ņemot vērā to ka viņa sirmās spalvas lien ārā pa visiem T-shirt caurumiem un viņš visu laiku čīkst, bet Debōra......omg........viņa ir tik neglīta un ar savu ģērbšanās stilu viņa sevi padara vienkārši kriminālu. Pluss viņai ir nežēlīgas alerģijas, kā dēļ man visu laiku bija jāklausās viņas šķaudīšanā un deguna šņaukšanā, kas uz viņas sejas atstāja nesmukas sarkanas pēdas. Viņas acis bija aizpampušas un balss kā zombijam....es vispār iztāstīt nespēju to skatu. Un kad mēs braucām mājās man bija jāskatās uz viņas piena baltajām, spalvainajām un ar nesmukām pumpām izsitušajām kājām. Man tiešām vilka uz sliktu dūšu. Tā kā mēs reāli visu jau bijām paveikuši pirmajā dienā un otrās dienas pirmajā pusē, atlikušo pusotru dienu man bija jāsēž pilnīgā borringā. Tad kad viņi nemuld savas stulbības, tad mājā ir pilnīgs klusums. Ne TV, ne mūzika - NEKĀ. Arī mašīnā visu laiku kapa klusums, taču tad, kad es sāu klausīties mūziku, vai skatīties filmu, tad protams tiek uzslēgta mūzika uz skaļāko un es neko vairāk nedzirdu. ZB!

Īstenībā tā vieta ir smuka, tieši blakus ezeram. Ļoti atgādināja mājas, kad mēs vasarā braucām uz ādažiem, uz ezeru. Cilvēki smuki vizinājās ar laiviņām, un atpūtās, kamēr maniem troļiem vienīgā nodarbe bija sēdēt lasīt grāmatu, vai skatīties Harry Poter. Un man šausmīgi besij tolete tajā mājā, jo viņa ir tieši ienākot pa durvīm iekšā. Ir tā, ka tev ir jāieiet toletē un jāiztaisa durvis uz āru un durvis uz pirmo istabu, un tad jācer, ka neviens neienāks.

Pēdējā diena bija visnormālākā, jo es sapratu, ka tā ir PĒDĒJĀ un, ka nākamajā dienā mēs dosimies atpakaļ. Mēs pat aizgājām līdz blakus fermai, kur es apskatīju govis, ko pirmajā reizē tur esot atceros, kā mazus teliņus. Nekad nebiju domājusi, ka govju apraudzīšana manā dzīvē būs liels un interesants notikums, jo starp šīm GARLAICĪGAJĀM dienām, tas noteikti bija vislabākais, kas ar mani notika, ja neņem vērā jaunumu par Brbas palikšanu mājās. Vakarā mēs arī izbraucām vakariņās ārpus mājās....sen nebiju TĀ pārēdusies.

Vispār nākamās dienas Minessotā bija diezgan drēgnas un vējainas, bet, kad devāmies mājās....ouh my gosh.....tas bija drausmīgi. To vispār ir neiespējami aprakstīt,kāds laiks šeit ir. Viņi to sauc par humanity, kas ir smacīgs, ar spēcīgu spiedienu, mitrs un ĻOTI karsts. Tas ir neizturami būt ārpus mājas. Un šeit Iowā tas ir pat vēl trakāk, nekā Minessotā. Man ir nolaimējies, ka es šeit nebūšu jūlijā, jo tad tempratūra var uzkāpt pat līdz +40!

M E L O D R Ā M A

Šīs pēdējās dienas manā dzīvē ir bijušas melodrāmas cienīgas. Man vienkārši riebjas fakts, ka man nav mašīnas, ka es esmu tik ĻOTI atkarīga no visa un visiem. Dmn it............

OK. pirmdiena bija COOL - es gulēju līdz kādiem pus2, brokastis ēdu ap 3jiem....nice :D Vakarā, protams, Sabīnai vajadzēja visu sabojāt un sākt ārdīties par to, ka es viņai neveltot pietiekoši daudz laika dēļ sava Pedro utt. nu ZB....

Otrdien es atkal čučēju līdz kādiem 12 un tad Hetther mani savāca braucot uz savu tennisa treniņu, lai es varu satikties pie skolas ar Andi, Sabinu, Pedro un Felixu ( vācu džeks )...mēs ar Felixu bijām saderējuši, kurš ir stiprāks tennisā. Vispār viņš ir tik traks čalis, mēs jau abi smejamies, ka ja mēs dzīvot kopā - viens no mums jau būtu miris, jo ietiepība mums abiem ir stiprā puse. Reāli viņš mani ar tenisa bumbu iesita kādas 3 reizes, un tad visu Pedro soccer spēli, uz kuru mēs visi devāmies pēc tennisa, es tiku apdauzīta zili melna .... bet es jau protams nepaliku parādā :D ... ai vispār bija jautri! Nu īsumā runājot par to dienu bija tā, ka mēs visi satikāmies pie manas skolas....tad lēnā garā čāpojām uz vieniem citiem tenisa kortiem. Tur mums nācās gaidīt kamēr tās skolas treniņš beigsies, kas bija labi, jo man bija brītiņš ar manu brazīļu puisieti......mmmm.......un tad viņam atbrauca pakaļ draugs, kas aizveda uz spēli. Tad mēs 4 beidzot sagaidījuši brīvus kortus sākām spēlēt. Visi izbesijās (taču neviens neizrādīja) uz Andi, kas spēlēja vnk krimināli, pluss laiks bija kaut kādi +30 .... bija vienkārši neizturami. Pēc tā visa Felixa mamma mums atbrauca pakaļ un visus aizveda uz Pedro spēli. Blablabla....un pienāca 3diena :D

Man bija sarunāts, ka Pedro pēc skolas mani savāks un mēs ar viņa draugiem brauksim uz shopping mall. Mēs norunājām, ka viņš man 11:30 piezvanīs, jo tad viņi izbrauc no skolas, un es zināšu tad zvanīt Nyle un sagudrot kādu pasaku, kur un kapēc es būšu šodien. Šis man nezvana, nezvana - es tikai skype pļāpāju ar Līgu, kad pēkšņi zvans - HEY .... WE ARE NEXT TO UR HOUSE NOW! un es dzirdu kā ārā kāds pīpina un bļaustās. Es atveru durvis - tur liels džips, pilns ar džekiem :D :D ... viss jau ir skaisti, tikai es neesmu izdarījusi neko ko man Deb lika, es neesmu nevienam paziņojusi NEKO...taču trakākais ir viņu bļaustīšanās un pīpināšana, jo visi mani vecie simtgadīgie kaimiņi ir pa savām mājiņām, un mana kaimiņiene pāri ielai VIENMĒR redz un dzird visu....un viss ko viņa redz un dzird tiek pastāstīts ikvienam, kas viņā klausās! OMG....es biju vnk tīk dusmīga, jo man pa galvu pa kaklu bija jāķer viss...jācenšas sazvanīt Nyle vai Deb....un PROTAMS neviens no tiem nūģiem necēla, tā nu es beigās nospļāvos uz visu un aizbraucu ar šiem neko nepateikusi. Hahah - tas bija tik kruti, tas džegerītis brauca vnk tik traki, pluss mašīna forša....mmm.....

Tā mēs atbraucām uz shopping mall, lai ieturētu vēlās brokastis, kur mēs pēkšņi uzskrējām virsū savam baznīcas skolotājam. Viņš bija tik šokēts, kad ieraudzīja mani un Pedro, taču neviens neko neteica. Pēc tam mēs satikām kādus 10 citus džegerīšus no viņu skolas un iedomājieties manu svētlaimīgo skatu - liels galds ar kādiem 14 džekiem skolas uniformās un es viena zeltene :D Lai nu kā, beigās palikām tikai es, Pedro un Felix. Reāli klaiņojām apkārt, pļāpājām, pīpojām....līdz 3jos, kad es skolā noķēru savu skolas busu un ar Andi devāmies pie manis. Es paspēju uz to pēdējajā sekundē, jo busi jau sāka kustēt....omg, ja es to būtu nokavējusi - būtu ČAU ar mani :D

Starpcitu - šodien ar savu drausmīgo papīra YFU ID karti nopirku savas pirmās legālās cīgas :D Hahha....AnyWay...atbraucām mājās - pēc 2 min Sabina arī bija klāt un mēs nobumbulējām pie manis līdz Deb mūs aizveda uz baznīcu, kur šovakar bija exchange student "party". Tur mēs atkal satikāmies ar Pedro un Felixu....ai sviests tā baznīca.....zb jau! Reāli visi jau nojauš, ka kaut kas ir starp mani un Pedro, tāpēc Brad (priesteris) kaut ko ar šķību aci visu laiku lūrēja uz mums, ņemot vēl vērā faktu, ka viņš mūs satika shopping mall. Protams viņam jau šo faktu vajadzēja izcelt gaismā, Pedro viesmātes priekšā, kas domāja, ka viņš šai dienā bija savā soccer practice. Bet izskatās, ka viss ir beidzies beigās labi, jo viņa neko viņam īpaši nav prasījusi un arī maniem viesvecākiem nav nemazākās nojausmas par manu trako dieniņu :D

P.S. tagad man priekšā ir 4 DRAUSMĪGI stulbas dienas, jo mēs braucam vergot uz mīļās pirdeles grandmas Barbas vasaras māju. 3 naktis man būs jāguļ ar viņu vienā istabā un jāklausās viņas dibena ventilācijā. Will be so "fun"!!! Un man vispār nebūs nekādas pieejas internetam.......ahhhh........DievS, kāpēc tu mani tā sodi?!

VISS

VISS...man skola ir beigusies. Šonedēļ bija mana pēdējā nedēļa Abraham Lincoln High School un svētdien bija izlaidums. Es pat nezinu, ar ko lai sāk un ar ko lai beidz manā šajā ierakstā, jo ir noticis tik daudz kas, bet es visu laiku biju tik slinka, lai kaut ko te uzrakstītu. Tātad, tā kā senior (12.klases) tika no skolas ārā 2 nedēļas iepriekš par visiem pārējiem, mums nekādi dižie final eksāmeni nebija, jo šeit visas klases ir jauktas ar dažādu klašu līmeņu skolēniem. Kā, piemēram, es biju vienīgais senior manā spāņu valodas klasē, kur es no sava final diezgan viegli izspruku, jo skolotāja man jautāja vai gribu to rakstīt....hahaha – PROTAMS, ka NĒĒĒ ! :D Anyway – beigās es eksāmenus rakstīju tikai government, english, math, chemistry un religion klasēs. Bet atzīšos, ka es manas skolas pēdējās nedēļas ļoti palaidos, neko vispār negribējās darīt – visam biju par slinku, stundu sākumus visu laiku sanāca nokavēt, kas vienu reizi pat iznāca diezgan smieklīgi, jo ienākot kādas 2 min pēc zvana manā drama class, skolotājs tāds saka – are you late because of kissing with boys? – es tādā bišk šoā, bet smieklīgākais, ka šis viņa topiks (pārīšu mīlināšanās gaiteņos starpbrīžu laikos) izraisīja vētrainas diskusijas kādas 10 min no mūsu mācību stundas laika....lai nu kā, jā es biju reāli palaidusies, jo pat mājas darbus gandrīz vispār nepildīju, stundās tikai pļāpāju ar draugiem vai gulēju.....ai......vispār besis bija uz visu, lai gan tai pat laikā bija ļoti žēl apzināties to, ka es vairs nekad nestaigāšu par tiem pašiem skolas gaiteņiem, kur pavadīju 9 mēnešus, nekad nesatikšu tos cilvēkus un skolotājus, kas bija manā dzīvē šo laika posmu......tas mani dara ļoti skumīgu, taču laikam tā ir tā saucamā DZĪVE, jo mums vienmēr ir jāvirzās uz priekšu, lai padarītu savu ceļojumu cauri tai krāsaināku un bagātāku. Nekas diži interesants gan skolas nedēļā nenotika, jo visi bija tā kā bišk saskumuši. Uz skolu mums 12tajiem bija jāiet tikai 4 dienas, jo 5dien bija izlaiduma izmēģinājuma ceremonija. Man, Andi un Sabinai bija plānots neiet arī otrdien, jo tā bija diena, kad mēs domājām iet ar vienu citas skolas klasi ekskursijā uz īstu cietumu, taču tas tika atcelts PĒDĒJAJĀ momentā, nezināmu iemeslu dēļ. Es biju tik nikna,jo šo ekskursiju gaidījumēnešiem ilgi. Bet nu nekas, mēs abas vakarā ar Sabinu aizvilkām uz soccer spēli, kur spēlēja mūsu skola un Matthieu skola. Reāli pārsalām līdz kaulam, taču bija interesanti. Vispār visu nedēļu laiks bija drausmīgs, taču paldies dievam uz nedēļas beigām tas palika ļoti smuks. Bet dēļ tā aukstuma un lietus es esmu galīgi slima – puņķi, klepus ... visu laiku jāšķauda, zb jau! 5dien bija izlaiduma izmēģinājuma ceremonija, uz kuru es no rīta braucu ar school bus, bet no tās mani un Sabinu uz manu māju atveda Tiffanie. Tas bija gari un garlaicīgi, taču vismaz palīdzēja saprast visu kas un kā. Sākumā es biju salikta pārī ar kaut kādu nesmuku meksikāni, bet pēc tam es tiku nomainīta un biju pārī ar kaut kādu punduri, taču tad beigās es tiku salikta kopā ar garu, muskuļainu futbolspēlētāju, par ko biju ļoti priecīga. Bet tad beidzot pienākot izlaiduma dienai, pāris minūtes pirms izziešanas es atkal tiku pārlikta citā rindā, kas man uzdzina drebuļus – ar ko es būšu?! Reāli beigās es biju ar TĪK smuku džeku, pluss viņš bija garš, populārs, pieklājīgs un džentelmenis....perfekta kombinācija. Un es par mata tiesu izsprku no DRAUSMĪGI PRETĪGIEM SĪKIEM SMIRDĪGIEM NEPIEKLĀJĪGIEM diviem dvīņiem kas bija nākamie aiz viņa. Kā man noveicās !!! Lai nu kā, vispirms par to, cik „interesanti” sākās mana nedēļas nogale. 5dien es palūdzu Debai mani un Sabinu 6dien aizvest uz Ebrahim party, uz ko viņa man atbildēja „I`m not interested to go to Omaha”....es biju tādā šokā, jo biju jau novērojusi, ka viņas attieksme un arī Nyle attieksme ir ļoti mainījusies, ka viņi beidzot ir sapratuši, kā man viņi besij. Es, cenšoties savaldīties, lepni paziņoju, ka tad es braucu pie Sabinas līdz 7dienai. Protams, šie abi – NOOO, you have to be at home on Sunday – we will go together to graduation !!! Es tikai kko pretī un beigās es nedēļas nogali pavadīju pie Sabinas :D :D 7dien agri cēlāmies un gatavojāmies savam izlaidumam. Sabinas mamma mani aizveda uz mājām ap 2 pēcpusdienā un tad es ar saviem troļļiem braucu uz savu izlaidumu. Es, protams, pielīdu un biju cik vien jauka iespējams – un tagad liekas, ka viss starp mums atkal ir it kā ok, jo man negribas pēdējo mēnesi kasīties un ņemties par kaut ko. Ok, tagad par vienu no superīgākajām dienām manā mūžā! 7diena – GRADUATION! Man vajadzēja ierasties tur stundu ātrāk, lai mūs visus var salkt pa vietām. Tas bija ļoti karsi un bez gaisīgi tur stāvēt, taču viss tas bija to vērts! Kad sākās ienākšana – omg, bija tik kruti. Tur bija kādi tulkstots skatītāju, kas sauca un kliedza un atbalstīja. Kad visi bijām sasēdušies par vietām – ļoti skaista un interesanta ceremonija sākās. Tikai lasītas runas un dziedāja koris. Tad tika saukti visi pēc kārtas un veiktas profesionālas bildes brīdī, kad ikviens saņem diplomu. Mana sirds sitās tik stipri un es jutos tik lepna par sevi. Beigās kad ceremonija bija cairi, visi meta cepures gaisā un pūta tos mākslīgos puņķus. Bija tik smieklīgi, taču protams, vēlāk mani abi nūģi par to bija tādā šokā – cik neaudzināti :D :D Lai nu kā, tagad man ir diploms, ka es oficiāli esmu beigusi Amerikas vidusskolu. Ahhh..... Pēc ceremonijas, protams, taisījām 9876545678 bildes, un devāmies uz mūsu mazo par godu manam un Sabinas izlaidumam par godu ballīti pie Sabinas mājās. Bija tik jauki – es biju pārsteigta par kūku un apsveikumiem. Deb un Nyle protams arī grozija acis, jo viņi domāja, ka tā ir tikai Sabinas ballīte. Vispār kaut kādi nūģi, jo šie jau man pašā sākumā pateica, ka man izlaiduma balli negrib rīkot – ka tā ir domāta prekš studentiem, kas dodas uz koledžu, ka es esmu tikai Exchange student! Stulbeņi! :D Jā, tāda, lūk, ir bijusi mana pēdējā nedēļa ĻOTI lielos vilcienos! Tagad es būšu mājās līdz trešdienai, jo ceturtdien man jābrauc vergot uz Minessotu uz to Grandma Barbas māju. Sounds so exciting :/ Cerams, ka pa šīm dažām dienām man sanāks satikties ar manu brazīlieti, jo izskatās, ka viss kas var notikt, lai mēs nesatiktos NOTIEK! Piemēram, trešdien viņš speciāli nobastoja savu treniņu un par lietu atnāca līdz manai skolai, jo mēs bijām norunājuši satikties. Taču tā kā viņš man neatbildēja uz īsziņām (vēlāk izrādījās viņa baterija bija nomirusi), es aizbraucu mājās. Mēs varētu satikties šajā 6dienā Ebrahims ballītē un 7dienā manā izlaidumā – bet, protams, viņa viesģimenei bija jābrauc šajās dienās uz viņu meitas izlaidumu. ĀĀhhhhhhhh...........laikam vienkārši nav lemts :/

18

Es pat nezinu kā lai apraksta to visu, kas notika šajās brīvdienās. Viennozīmīgi varu teikt, ka tā ir bijusi otrā superīgākā nedēļas nogale manā šeit būšanas laikā (pirmā bija ceļojums uz Čikāgu). Tā bija vienreizēja 18 gadu jubileja, ko es nekad neaizmirsīšu. Pirmkārt jau mana jubileja nekad iepriekš nav likusies tik gara, jo pēc LV laika mani 18 gadi iestājās 5dien 16:00 pēcpusdienā, taču pēc ASV laika tikai nākamajā dienā (pēc 8h), bet svētku sajūta tomēr radās man jau piektdien. Piektdien pēc tenisa spēles Nyle un Deb atveda mūs 3 pie manis, lai nākamajā rītā varam fiksi apēst kūku un doties uz Sabinas māju, gatavoties lielajai skolas ballei – PROM! Pie manis no rīta atbrauca arī Elizabeth un Marissa. Tik jaukas dāvanas, no Andi es saņēmu kaut kādu tur Ķīnas nacionālo papīra izgriezumu, no Marissas smuku rokassprādzi, no Elizabeth es saņēmu slikto sapņu ķērāju un 30$(!!!), taču no Sabinas es saņēmu viskrutāko dāvanu EVER! Es vienkārši pārsteigumā iekliedzos tā, ka pat Nyle ar Deb gandrīz lejējajā stāvā sirdstrieku ķēra :D Viņa man uzdāvināja gleznu ar manu portretu. Tas ir tik profesionāls, ideāls un vienkārši perfekts, pat neņemot vērā faktu, ka viņa ko tādu pirmo reizi dzīvē zīmējusi! Es esmu sajūsmā, nespēju vēl joprojām beigt smaidīt  Es vispār nevaru beigt smaidīt, es esmu tik labā garīgajā šās pēdējās dienas, ka esmu pat nometusi pāris kg :o Taču pieļauju, ka drīz tos atgūšu, jo man tika paralēli uzdāvināta KAUDZE konču un mani mīļie troļļi man uzdāvināja dāvanu karti uz SubWay (ātrās ēšanas kafejnīca)! Nice............. Kad nonācām pie Sabinas, aptuveni ap 12, sākām gatavoties mūsu vakaram. Reāli visām sataisīt matus, make up, duša, kleitas VISS....omg, tas aizņēma TIK daudz laika, ka mēs knapi bijām gatavas uz apmēram 17:30, kad ieradās mūsu puiši  Tas bija tīk superkolosāli un jauki, jo mēs sataisījām 8765434567 bildes, un visi bija tik smuki un saposušies. Meitenes skaistās kleitās un puiši smokingos – krāšņi. Šī balle ir par godu 11. un 12. klases skolēniem un viņu pavadoņiem. Ejot uz šo balli tu vari iegūt visspilgtāko un vienu no lielākajām Amerikas pieredzēm, jo tā ir klasika, tā ir tradīcija katru gadu, katrā vidusskolā visā plašajā Amerikā. Viena no jaukākajām tradīcijām ir pašā sākumā uzdāvināt zēnam puķi, ko piesprauž pie krūšu kabatiņas un zēns uzdāvina meitenei tādu pašu puķu dekoru, ko meitene velk uz rokas. Viss jau ir skaisti, taču tas ir TĪK dārgi – labi, ka meitenēm tas izmaksā gandrīz pusi lētāk :D Sataisījām kaudzi bildes un devāmies uz restorānu vakariņās. Protams, tā kā nevienam no mums nav mašīnas, uz turieni mūs aizveda „vecāki”, un no turienes uz balli arī, taču paldies dievam mēs sasitāmies ar džeku, kam ir lielais busiņš un, kas mūs visur pēc tam visus vedāja  Vakariņas bija jaukas, un pats jaukākais, ka mans pavadonis man visu maksāja :D Tad, kad ieradāmies ballē – viss bija vienkārši perfekti. Varu teikt tā – „mans vakars” sākās un beidzās ap 6 no rīta tieši uzsākot pirmās dejas :D Balle beidzās pēc 11:00 un tad mūs savāca tas džekiņš un pēc mūsu lūguma aizveda uz drošu vietiņu, kur kā sacīt varam atzīmēt manu dzimšanas dienu. Tā bija ideāla vieta, no kuras varēja redzēt visu pilsētu – vnk perkefto! Tad mēs skolas autostāvvietā, kā tādi bomži mašīnā pārģērbāmies un devāmies uz PostProm (pēc balles pasākums). Tur bija miljoniem krutu spēļu un atrakciju, un ēdieni un dzērieni – VISS PAR BRĪVU. Tur pat bija tāds automāts, kurā tu ieej un tev tiek dota 1 min, lai tu censtos noķert naudu, kas lido pa gaisu. Es dabūju 3 $ haha, un vienu no tiem pa nakts burzmu pazaudēju :D Vakars nobeidzās ap 4:30, kur pēdējā stunda tika dota hipnotizētājam. Kādi 15 skolēni brīvprātīgi pieteicās un ļāvās, lai viņus nohipnotizē. Tas bija vienkārši tik neticami, tik vājprātīgi, tik bailīgi, taču tās lietas, ko viņi darīja, man vienkārši aknas lika izrēkt :D Es nespēju noticēt, ka tas ir tik vienkārši spēlēties ar cilvēku prātiem. Es nespēju vispār to visu aptvert, kas tajā pusotrā stundā notika, un kur nu vēl aprakstīt. Lai nu kā – nekad to neaizmirsīšu  Pēc tam mūsu šoferonis mūs aizveda uz kafejnīcu uz brokastīm. Tur reāli nobumbulējām līdz kādiem 6 no rīta, sēžot, jeb guļot mašīnā, kamēr gaidījām, kad mūs savāks un aizvedīs pa mājām. Lai nu kā, kopsavilkumā varu teikt, ka tā bija ideāla dzimšanas diena un neko vairāk pat prasīt nevaru. Protams, ja mani mīļie īstie draugi būtu ar mani – būtu vēl labāk!!!!!! Ok....tagad pēc visa šā, man ir palikusi pēdējā nedēļa un skola ir cauri! JEAH 

PĒDĒJĀ NEDĒĻA

Šī ir bijusi oficiāli pēdējā nedēļa, man esot 17 gadus jaunai un teorētiski esot "bērna kurpēs", jo rīt es būšu jau PIEAUGUŠAIS :D Lai gan, ja godīgi saka - diezcik ļoti mūsu paaudzes jauniešiem nevajadzētu sajust atšķirību, jo nekas prekš mums nav AIZLIEGTS. Hah....lai gan es savus pēdējos 8 mēnešus tiešām esmu pavadījusi kārtīgi, kā nepieaugušajam pienākas :D Taču es protams nevarēju nociesties, un vēl 2dien paspēju izdarīt kaut ko "NELEGĀLU" :D :D Mēs ar Sabinačku pēc skolas čāpojot uz iepirkšanas centru, izdomājām nopirkt cigaretes, un kopā kaut kādā pretīgā mežā beidzot acerējāmies vecos laikus (es neesmu pīpmanis, taču kādreiz var). Kāpēc pretīgā mēžā? Jo mēs nezinam, vai ASV ir atļauts uz ielas pīpēt, pluss katrā otrā mašīnā sēž kāds pazīstamais - pārāk liels risks. Tāpēc mēs atradām vienu "labu" vietiņu, kur es gandrīz uzkāpu virsū beigtam SMIRDĪGAM dzīvniekam (neprasiet, kas tas bija - es necentos to īpaši noskaidrot). Trakākais, ka, kad mēs pirmo reizi iegājām benzīntankā, mēs uzkrējām virsū savam tenisa trenerim, tā ka tad mums nācās nopirkt tikai RedBull, taču pēc shoppinga mēs atgriezāmies :D Pēc mūsu "piedzīvojuma", mēs atgriezāmies skolā, kur Andi bija KORA KONCERTS un viņas piano solo. Viņa vienkārši ATKAL bija nepārspējama. Tas ir neticami, kā viņa spēlē - liekas, ka viņai brīdī, kad viņa spēlē pieaug 9876545678 papildus pirksti!!!

Trešdien mēs atkal čāpojām ar kājiņām uz molu iepirkt kaut ko, jo mums bija 2h līdz treniņam. Es nopirku TĪK krutas kurpītes, ka pašai pilnīgi prieks. Es gan iemetu vēlreiz aci veikalā, kurā jau esmu bijusi 3 reizes, jautājot pēc sava izmēra vienām IDEĀLĀM kurpītēm, un visas 3 reizes es tieku atšūta....tā nu ieejot 4. reizē (tās ir bijušas 4 dažādas dienas), pārdevējs mani ieraugot sāka smieties un uzsuca - AGAIN YOU?! :D Vispār jau forši ne?! :D

Tad devāmies uz savu treniņu, kur trenere (palīdze) man vēlreiz pierādīja savu stulbumu, jo pašās beigās viņa lika uzvarētāju komandai skriet 2 apļus ap stadionu! KĀDS SAKARS? Zoss....uz maniem iebildumiem, viņa tikai man draudēja ar 4 apļiem. Grrrrrrrr :@

Nākamā dienā es jutos TĪK šausmīgi pārgurusi, jo norunāju ar savu draugu skype līdz 2:30 no rīta un 7:00 jau man vajadzēja celties........es jutos, kā izkakāta jāņoga :/

Pirmdien mēs ar meitenēm bijām uz futbol spēli, kur vienā komandā spēlēja mūsu draugs no Francijas un otrā komandā spēlēja mūsējie - ķīnietis un brazīlietis. Bija jauki, ja neskaita, ka tieši kā atbraucām, sākās pērkona negaiss un spēle tika atcelta uz 30 min. Taču vēlāk laiks ļoti noskidrojās un viss bija jauki.

5dien bija spēle - es protams ATKAL uzvarēju :D haha....zb, tikai ka drausmīgs vējš, taču tas nekas, bija jautri tāpat. Vispār 5diena man bija forša - visi mani priekšlaicīgi apsveica un Spāņu klasē mums pat bija ballīte - KRUTI :)

Tā kā šī īstenībā bija mana priekšpēdējā nedēļa, pirms skola man būs galā - es izmantoju izdevību un katru dienu gāju treniņbiksēs, T-kreklos un vienkārši stiliņā ar nosaukumu - WHATEVER :D Ja neskaita 4dienu, kad sapucējos un uzvilku savas janās kurpītes ar 10cm papēdi un biju vienkārši beigta dienas beigās :D

Šajā nedēļā visi ir kā traki un runā tikai un vienīgi ap un par PROM (balle). Lai students varētu nopirkt biļeti, viņam ir jāsaņem 3 paraksti (bibloteka, galvenais ofiss, kavējumu ofiss), jo uz to balli tu vari iet tikai tad, ja esi nomaksājis visus parādus. Bet man kā apzinīgai skolniecei ar to protams nebija nekādu problēmu :D

P.S. Es gribu pateikt paldies VISIEM maniem draugiem - klasesbiedriem, kas man palīdz ar mācībām prekš LV skolas. Es vārdos nevaru izteikt, cik ļoti tas man palīdz un, cik ļoti es to novērtēju. MĪLU :*

:)(:

Tagad IOWĀ skaitās tornādo sezona, tāpēc visu laiku tiek izmēģinātas sirēnas, skolās tiek taisītas izmēģinājuma evakuācijas, utt. 4dienas naktī mums gāja pāri viens tornādo, taču smieklīgākais, ka es nezinu, kas bija noticis ar mani, jo es NEKO nedzirdēju. Es gulēju pie atvērta loga un nedzirdēju ne vētru, ne sirēnas, NEKO! Es pat nedzirdēju no rīta savu modinātāju, kam ir DRAUSMĪGA skaņa, bet paldies dievam Deb mani pamodināja. Visi bija šokā, kā tas iespējams, ka es vispār neko neesmu dzirdējusi, jo pat Marissa, kam istaba ir pagrabstāvā, pieleca kājās no sirēnām. Taču tieši mūsu māja neatradās bīstamā vietā (tā tornādo ceļā), tāpēc arī neviens mani nemodināja, lai ietu uz pagrabu drošībā. UN PALDIES DIEVAM, jo tas būtu diezgan baisi - melnā tumsā (elektrība tai naktī uz 2 stundām esot pazudusi), vētrā, pagrabā stāvēt ar diviem troļļiem - Deb un Nyle :D Tad jau mazāk bailīgi būtu aptīties ar elektrības vadiem un iziet pašā epicentrā zibens un vētras laikā, nekā būt ar viņiem tumsā kopā :D 5dien skolā vakarā notika improvizācijas teātra nakts ar saldējumu par brīvu. Protams, sākumā bija jāsamaksā par biļetēm 5$, taču tas bija to vērts. Tas bija tiešām interesants un smieklīgs šovs, ko bija izveidojuši studenti no manas skolas. Pēc tam es un Andi braucām uz manu māju, jo Sabinai nākamā dienā bija jāiet uz balli ar Ebrahim :D Mēs ar Andi pavadījām super laiku kopā. 6dien bija muzeju diena, kad visi muzeji bija par brīvu manā pilsētā. Tā nu Deb un Nyle mūs izvedāja. Bija interesanti :) Taču, protams, vai tad Elīna nevar iztikt bez kādas izgāšanās?!? Protams, NĒ! Tai dienā bija diezgan liels vējš, lai gan diena bija saulaina un silta....tā nu mēs baigi ar Andi uzrāpjamies pie vienas statujas, kur pēkšņi sacēlās TĀDS vējš, ka mani lielie kuplie svārki UZŠĀVĀS gaisā PILNĪBĀ!!!! :D :D OMG....nu tā kā filmās! Tas bija diezgan APKAUNOJOŠI, maigi sakot :D Tad šie mani aizveda uz veikalu, lai varu nopirkt vienas kurpītes, kas man tik ļoti patīk, taču diemžēl nebija izmēru. Es biju tik bēdīga, jo tās ir vienas no skaistākajām kurpēm EVER. Taču tā ka tās ir 8cm papēžu kurpes, Deb neiztika bez saviem stulbajiem komentāriem, uz ko būtībā man nospļauties. Tad šī baigi man lika tai dienā braukt uz veikalu, pasūtīt puķi manam tam džekam ar ko eju uz balli, jo te ASV ir tradīcija, ka puisis tai dienā dod meitenei puķi, ko viņa apliek ap roku, bet meitene sos puķi, ko iesprauž puiša smokinga krūšu kabatiņā. Es pasūtīju tik smuku....ļoti ceru, ka viņa arī dzīvē izskatīsies labi :) Nu tādas pamatā ir bijušas manas pēdējās dienas. Esmu ļoti priecīga, ka Andi bija ar mani, jo mums gāja baigi jautri. Mēs skatījāmies filmas, staigājāmies pa āru saulītē, runājāmies un vienkārši super jauki pavadījām laiku :)