Kārtējā garā diena

Šis bija pirmais rīts, kad bija nenormāli grūti piecelties...beidzot laikam esmu iegājusies šajā laikā un neceļos vairs 2 naktī augšā....arī sapņi beidzot parādījušies, pat tīri forši :D Kārtējo rītu brokāstīs ēdu pārslas :D Man jau pašai ar viņas ir apnikušas, bet tas ir ātri un viegli... Teātra klasē šodien piedāvāja pieteikumus uz teātra izrādes lomām...es saņēmos un vienu paņēmu arī prekš sevis. Nākam nedēļ ir noklausīšanās...nu nezinu vai tā ir mana stihija, BET mēģināt jau var. Beztam tas varētu būt interesanti, vismaz kāda pēcstundu nodarbība, iespēja labāk apgūt valodu, uzstāties auditorijas priekšā kā arī iegūt jaunus draugus. BĒT, ja izgāzīšos, tā pat esmu te tikai vienu gadu :D :D Angļu valodā kārtējo reizi mani skolotājs sagaidīja ar sveicienu - LABRĪT! :D Šoreiz angļu val. nenotika, jo tās vietā mums visiem bija jājiet uz zāli, kur pa tv raidīja visus skolas iekšējās kārtības noteikumus.Pie reizes mums visiem izdalīja speciālās ALHS dienasgrāmatas, tā ka beidzot man būs viena vieta, kur pierakstīt visus mājas darbus, kodus skapīšiem un lunch code. PE šodien spēlējām Amerikāņu futbolu. Pirmo reizi mūžā to darīju, bet es guvu mūsu komandai vienu punktu...yē! Es starpcitu esmu vienīgā meitene, kas vakar iekļāvās limitā krosiņā!...puiši tikai 2! Vispār kaut kāds sviests...es dažreiz tos amerikāņus nesaprotu. Visi tikai rij, rij, rij...pāri savam vēderam vairs neredz kāju pirkstus un vēl nesporto... Tad nesteidzīgi aizgāju uz ēdnīcu...šoreiz paņēmu ČĪSBURGERU, bet viņš bija auksts un ne īpaši garšīgs :/ Esmu atklājusi arī kā vieglāk un ātrāk tikt pie ēdamā - nevis stāvēt gigantiski garā rindā pēc paplātēm, bet vnk iesprukt starp kasēm tur iekšā, aiziet paņemt paplāti no otras puses un uz tās vnk atliek tikai uzkrāmēt ko tu gribi ēst :D Mani mazliet pārsteidz tas, cik ļoti šeit rūpējās par drošību. Jo šodien pusdienās, direktors staigāja un ar mikrafonu stāstīja kur katram galdiņam jāskrien trauksmes situācijā :D Matemātikā atkal sajutos gudra :D Mēs mācamies to, ko LV mācījos 10.kl, tā ka nav tik traki...vismaz iespēja atkārtot. Bet es nesaprotu kā normāliem, jauniem, izglītotiem jauniešiem var nepielekt kā atrast definīcijas un vērtību abgabalus?!?! Zīmēšanā, es atkal reāli visu nozīmēju no blakussēdētāja, jeb pareizāk sakot viņš man uzzīmēja lielāko daļu :D Tāpēc, ka mums liek tur zīmēt kkādu telpisku pilsētu, kas ir redzama no konkrēta acu līmeņa...ai vispār sviests. Es domāju, ka mēs taisīsim kaut ko no māla vai tamlīdzīgi, bet NĒ! Tad atkal izgāju ārā šai nenormāli sutīgajā gaisā! :o Ar autobusu atkratījos 15 minūtēs līdz mājām. Esmu atradusi beidzot vienu foršu meiteni ar ko papļāpāt. Mēs visu laiku sēžam tagad kopā mājupceļā, kā arī izrādās, ka mums ir viens lunch period..tā ka visdrīzāk sēdēsim kopā arī ēdnīcā...wuhū :D Tad atvilkos mājās un vispirms iegāju draugiem.lv, lai atbildētu uz visām vēstulēm, jo savādāk vakarā pēc visiem mājas darbiem ir baigais slinkums :/...tad sāku pildīt mājasdarbus. Pēc kādas stundas pārnāca Deb un mēs atkal ķērāmies pie vēstures. Šodienas tikšanās ar YFU pārstāvi atcēlās uz rītdienu, tā ka vēsturē mēs izņēmām 2 nodaļas. ĀK dievs, cik tas ir grūti...tāpēc pēctam atmetu ar roku spāņu val. un angļu val. mājas darbiem, jo man īpaši nenesas prāts uz mācīšanos naktī...tad ir jāizguļas, lai gan daudzi skolnieki to dara stundās. Tiešām-tas nav tikai filmās, viņi tiešām GUĻ...un skolotāji, ja mēģina un nevar viņus piecelt arī atmet ar roku :D Vakariņās ēdām milzīgas, bet garšīgas senvičmaizes, starp kurām bija sviests, bekons, labas, tomāts un majonēze :D Tā kā Nyle rīt ir dzimšanas diena, mēs ar Deb viņam cepām kūku. Protams, kaut kādu pusfabrikātu :D Ne tā kā mana ōmīte, kas visu visu taisa pati un tad vnk beigās mēli var norīt, cik garšīgi. Jā, tā kā ir vēls, tad vairāk mājas darbiem klāt neķēros, labāk izvēlējos uzrakstīt šo blogu un papļāpāt skype ar savu morālo atbalstu :D Kurš man apsolīja novembrī atbraukt ciemos (viss, Dāvi, tev vairs atpakaļ ceļa nav...tagad visi zin, ka man apsolīji ! ) :D Esmu vienkārši izpumpējusies! Šī nedēļa vispār kaut kāds murgs!!! Šodien tā padomāju, ka galīgi neliekās, ka būtu šeit tikai 7 dienas...liekas, jau ka mēnešus 5! Bet atkal no otras puses es jūtu, ka dienas skrien nenormāli ātri - vakars, rīts, vakars, rīts... Katru vakaru ejot gulēt es saprotu, ka pietuvojos pa vienu dienu braukšanai mājās.Tas palīdz! Jo jau tagad esmu ļoti noilgojusies pēc visiem mīļajiem... :) Ok. visiem sveicieni un liela buča!