Minessota

Beidzot esmu mājās no šī "jaukā" ģimenes ceļojuma :D Foršākais ir tas, ko man tik tiko nācās piedzīvot. Beidzot paliku mājās uz brītiņu viena (Deb aizbrauca uz veikalu, bet Nyle aigāja skriet). Nodomāju: jes, BEIZDZOT šo pēdējo dienu laikā, BET....protams šis īsais brītiņš izvērtās patiešām "interesants". Es tāda aizeju uz toleti [..], nolaižu podā ūdeni, mazgāju rokas....ūdens vēljoprojām nebeidz tecēt...aizeju paskatīties...BĻĪN...tek un tek...es cenšos apstādināt, bet jūtu ka tulīt tas sāks iet pāri. Pirmais, ko paķeru, lai smeltu viņu ārā ir .... DEBas krūzīti ar ko viņa skalo zobus :D :D BET protams nekā! Tad norauku poda vāku un cenšos ar to, bet arī nekā, tas tikai uztaisīja vēllielāku bardaku! Tad izrāvu miskasti un sāku smelt ar to...whū, beidzot apstājās...BET grīda tā pat pludoja :( Tākā mājās biju viena, vienai arī nācās to visu savākt. Šoreiz gan nebiju tik ļauna un neņēmu talkā kādu Debas vai Nyla drēbi, bet gan savu dvieli! Man jau sen gribējās, lai Deb viņu nomaina, tagad būs iemesls :D :D Taču atgriežoties pie "jaukā" ģimenes ceļojuma :D Tātad: bijām Minessotā, kur pa vasaru dzīvo Grandma Barb. Mums vajadzēja tur visu savākt un sagatavot ziemai. Primārais bija aizvākt no ezera koka laipiņu un ievest iekšā kkādu tur treileri. Taču es šos abus darbus paldies dievam nogulēju un man palika tikai lapu grābšana. Lai gan tas būtu diezgan maigi teikts - TIKAI! Tas bija smagi, jo lapas bija tonnām! Mēs grābām visu dienu! Jaukākais bija tas, ka pār mani beidzot nāca kāda atskārsme....VĪRIEŠI vienmēr izvēlas vieglākos darbus, jo kamēr mēs ar Deb cītīgi grābām tās sasodītās, slapjās lapas...Nyle svilpodams staigāja apkārt ar to lapu pūtēju un tik taisīja čupiņas. Kamēr mēs ar Deb vilkām lielās plastmasas miskastes pilnas ar lapām uz ugunskuru, Nyle vēsi stūma savas lapas lielā konteinerī ar ritentiņiem. Nu ok. nevar jau arī teikt, ka viņš neko nedarīja...viņš PĀRIS reizes palīdžeja man aizvilkt smago konteineri līdz ugunkuram, bet tik un tā...atzīšos man pēc tā visa mazliet sāp mugura :( Taču jums noteikti radās jautājums, kur palika Gma Barb!? Es nezin kāpēc biju sapratusi, ka viņa nebrauks, tāpēc man bija liels pārsteigums viņu ieraudzīt sēžam mašīnā no rīta, kad izbraucām. Braucām mēs 7h! NEPĀRSPĪLĒJOT! Diezgan smagi, taču es pa ceļam noskatījos 2 filmas - Alfie(ar Jude Law galvenajā lomā) un An American Carol. ABAS FILMAS STULBAS...īpaši otrā :( Lai nu kā...pa šīm divām dienām gandrīz pabeidzu savu mājas darbu angļu valodā. Man ir jālasa 6 nodaļas grāmatai, kas ir pilna ar Afroamerikāņu slengiem, ko pat sarežģīti ir lasīt amerikāņu skolēnam un jāaizpilda par katru nodaļu speciāla darba lapa. Labi, ka Deb man palīdz + pēc tam kad viņa izskaidro un es saprotu, ir pat ļoti interesanti. Tā ir 1937.gada klasika - "Their eyes were watching god" by Zora Neale Hurston. Atgriežoties vēlreiz pie ierašanās...kad beidzot pēc 7h nonstopa braukšanas bijām klāt, biju limīga :D Īstenībā vietiņa smuka. Mājiņa jauka, tieši blakus liels ezers...skaisti! Īsten'bā tas izskatījās, kā kempingā, jo mājiņas bija diezgan tuvu viena otrai, pie katras bija kāda laiva vai ūdensmoči...ehh...vasarā te būtu jautri :D Taču tur pat blakus bija arī viena lielāka māja ar MILZĪGU kūti pilnu ar govīm. Deb man pastāstīja, ka tur ģimenē, kas tur dzīvo esot NENORMĀLi daudz bērnu. Kad Nyle esot bijis maziņš, tur bijuši 12 bērnu + pāris aizgājuši bojā pat nepiedzimstot. Nu camoon...vai tiešām nevarēja kaut kā izdomāt izsargāties!? :D Taču Debs stāstam turpinoties, es sapratu, kāpēc viņiem tur tika audzēta tāda bērnu varza. Izrādās, ka tas tēvs nav viņiem atļāvis darīt neko kā tikai strādāt viņa fermā. Viņš pat nav atļāvis viņiem piedalīties nekādos ārpusskolas pulciņos! Smieklīgākais, ka Nyle dzīve esot bijusi pilnīgi pretēja, jo kamēr šie mugurām svīstot darīja visus darbus, Nyle plunčājies pa ezeru un atpūties. Tagad visi esot jau lieli,šamējiem jau pašiem savi bērni...arī daudz! Taču cik Deb zinot, tad viņi tiek audzināti pilnīgi pretēji...viņi dabon visu, ko vien vēlas! Njamm...atkal novirzijos no temata...TĀTAD...ieejot iekšā mājiņā, pirmais, ko ieraudzīju bija...PODS! Iedomājieties - priekšnamā TOLETE :D Ou boy ou boy...tas nozīmē, ka ja es gribu aiziet uz toleti, man visu laiku jābīstas, ka tik kāds neienāk pa ārdurvīm, jo tās jau arī aizslēgt nevar. Nolikām mantas. Man ierādīja istabu, kopā ar Gma Barb. Khemm...jūs jau varat iedomāties, cik laimīga es jutos :( Viņa pirž un atraugājas nonstopā. Cik reizes mašīnā mūs nepāšalca smakas vilnis. Bjeh...pretīgi....Taču ziniet, šo dienu laikā es sapratu, kur meklējama problēma. Reāli viņa visu laiku dzer kolu. Vienārši neatsātjoties...viņu nav iespējams neredzēt ar kolas bundžu rokās. Tad mēs aizbraucām vakariņās uz Double R kafējnīcu. Vispār tā Minessotas daļa, ko es redzēju man reāli atsauca filmās redzētās ainas ar ieliņām, kur gar malām ir dažādi krogi un ieskrietuves ar spīdīgiem virsrakstiem. Paldies dievam nākamajā vakarā braucām uz Picēriju, kas bija daudz labāka par Double R. Picērijā varēja izvēlēties ko grib uz picas un es nosaucu savas mīļākās picas - PIKANTĀS - sastāvdaļas...: siers, ananāsi, vista....Šamējie bija tik pārsteigti par šādu salikumu. Gma Barb atkal izteica savus stulbos komentārus, taču paldies dievam es viņu īpaši labi nesaprotu, jo viņas balss ir kā ķērcošas vārnas kvārnēšana. Braucot mājās, man bija jāparaksta grāmata, ko katru reizi paraksta cilvēki, kas nakšņojuši tai mājā. Tā grāmata tur tiek parakstīta jau kādus 45 gadus. Visas iepriekšējās exchange studentes, kas viņiem bijušas arī ir tur atstājušas savu vārdu. Dažas tur pat uzrakstīja vēstules. Mazliet iemetu aci...un iesākums tiešām bija tīrākā taisnība, jo tas sākās ar vārdiem - Gma Barb, you are absolutely different from all gma who I have ever known. - TIEŠĀM, varu piekrist. Nezinu otru tādu kundzīti, kas atraugājas, lamājas, nonstopā dzer kolu un + māca man zagt :D Jā, tieši tā! :D Foršākais atpakaļ ceļā bija pietura Capital city of Ice Cream. Tur es dabuju nogaršot vienkārši FANTASTISKU salčuku. Paņēmu arī lielāko un dārgāko :D :D :D Vispār atpakaļ ceļš paskrēja daudz ātrāk...varbūt tāpēc, ka gulēju kādu laiciņu un protams skatījos filmas. Šoreiz - Bewiched, kas arī nebija baigi aizraujošā, taču pēc reklāmām, kas bija diskā, man ir izveidojies jauns saraksts ar filmām, ko vēlos noskatīties! Lai nu kā, beidzot esam mājās. Viss jau būtu jauki, ja man vēl priekšā nebūtu jālasa 2 nodaļas grāmatas un tā salūzusī tolete uz ko manējie skatās tā it kā es tur būtu vainīga.' Rītdienas plāns : Aizbraukt uz viņu skolu un apstīties noliktavā kādu halloween kostīmu, kā arī basketbol spēle 5 pm!