Šī bija īsā nedēļa – 4diena un 5diena mums ir brīva, jo 3 daļa no mācību gada beidzās šodien. Neticami, ka man ir palikuši tikai praktiski 2 mēneši ko mācīties. Un tas arī ir tas dīvainākais. Man atkal nāk virsū stulbie sapņi, kad es esmu atgriezusies mājās pirms laika, un viss it kā ir labi, TAČU es galīgi neesmu priecīga, jo saprotu, ka nekad vairs nebūs tā, ka varu pavadīt katru dienu kopā ar Andy un Sabinu. Man viņas abas ir palikušas pārāk svarīgi cilvēki, lai tā vienkārši šķirtos, taču tai pat laikā, mani mājās gaida ne mazāk svarīgi cilvēciņi, pēc kuriem es ļoti ilgojos....tās ir ļoti grūti aprakstāmas sajūtas un emocijas. Tad mans ieradums svītrot dienas, kas palikušas ko pavadīt te, sāk likties stulbs, jo man negribas tās svītrot, man ir apnicis apzināties, ka dienas skrien tik šaušalīgi ātri un tu nekādīgi nevari apturēt laiku. Jā, kā jau teicu, šī bija īsā nedēļa, TAČU notikumi, kas ir notikuši par šīm dienām ir gana dramatiski, lai nedēļa liktos īsa. Pamatā stāsts atkal ir par manu nabaga Andy. Tā kā viņai mūzikls ir beidzies, viņai arī nav īsti ko pēc skolas darīt tāpēc norunājām, ka otrdien viņa varētu nākt pie manis pēc skolas, taču 2dienas rītā viņa man paziņo, ka viņai ir uzlikts punishment, jo viņa iepriekšējā naktī aizgāja gulēt pēc 23:00. Taču tas jau nav trakākais, jo host māte atkal sāka ņemties par to, ka Andy melo viņai. Reāli bija tā, ka viņa no rīta jautājusi, cikos tu aizgāji gulēt vakarnakt un Andy atbildēja, ka nezinot precīzi – ap 24:00, taču šī uzreiz – NEMELO MAN, es redzēju facebook, ka tu esi ielādējusi bildes tur 24:40. Andy neko vairāk arī viņai neteica taču viņai uz sirds palika tas, ka šī atkal viņai brūk virsū par melošanu. Es ieteicu viņai to nepaturēt pie sevis un pateikt vienreiz par visām reizēm, lai tā govs atslābst. Nu ok....vēlāk vakarā man sekoja video zvans no Andy skype. Tas bija drausmīgi, viņa raudāja tik ļoti, ka nevarēja pat parunāt – lai gan esmu viņu redzējusi raudam miljons reižu, kad viņa stāsta par savu viesģimeni, taču nekad nebiju redzējusi tādu izmisumu viņas sejā. Es nekādi nespēju viņu nomierināt, sapratu, ka viņas sākušas šausmīgu strīdu, jo tā govs viņai pateica – ka tā kā viņa neuzticas Andy, viņai jāatdod viņas laptops katru nakti viesmātei. Andy teikusi, ka par to padomāšot, kas vienkārši uzspridzinājis to māti. Tā nu es kādu brītiņu centos viņu nomierināt, kad pēkšņi istabā ienāca tā māte. Andy neizslēdza skype un es dzirdēju VISU viņu sarunu, kas bija apmēram 45 min....haha es jutos kā tāds spiegs. Katrā ziņā es beidzot sapratu par kādu sviestu Andy man vienmēr ir stāstījusi – tā sieviete tak ir pilnīgi slima. Viņai reāli kaut kas nav kārtībā ar galvu. Ok viņa nepacēla balsi vai ko tādu, bet tas ko viņa teica, ir pilnīgs murgs. Īsumā – viņa neuzticas vairs Andy, jo viņa neatzīst, ka melojot visu laiku (pat ja reāli viņa nemelo), ka viņa var panākt atkal uzticēšanos ar darbiem, nevis vārdiem, kas pamatā nozīmē – sēdi ar mums mājās, rij picu un lūri TV, nevis pavadi FANTASTISKU laiku kopā ar draugiem. Karoč drausmīgi, bet Andy turējās pretī ĻOTI labi un viņai bija labi argumenti pretī tam murgam ko tā nelaimīgā viņai brauca virsū. Andy nākamā dienā skolā bija vienkārši ar aizpampušām un aizraudātām acīm. Reāli tā ir elle, kas viņai mājās darās. Meitenes viņu ignorē un māte visu laiku brauc virsū. Es ļoti ceru, ka viņa drīz varēs nomainīt ģimenes un dzīvot ar Sabinu. Pēc tās skype sarunas gāju un runāju ar Deb, vai mēs nevaram ko mainīt, kaut kā palīdzēt. Mēs nopļāpājām kādas 45 min, un īstenībā es sapratu, ka man ir ļoti noveicies ar maniem elfiem, jo viņi vismaz ir sakarīgi un esmu sapratusi arī to, ka KATRĀ ģimenē ir kaut kādi mīnusi un problēmas. Taču manai nabaga Andy galīgi neiet. Visam šitam + nāca klāt šodiena. Viņa ir kā nelaimes čupa, kas velk līdzi visas neveiksmes. Pirmkārt šodien kāds viņai no sporta skapīša nočiepa $40 un tad mēs abas nokavējām viņas skolas busu, jo es pēc skolas braucu pie viņas. Taču es sarunāju ar manu zīmēšanas skolotāju mūs aizvest mājās – viņa ir tik super mīļa. Protams, mājās gaidīja lielais monstrs, kas atkal sāka kaut kādu sūdu bīdīt, taču es visu izskaidroju un viņa ticēja. Bet cammon, kaut kas tai sievietei prātiņā nav riktīgi. Lai nu kā – es parādīju Andy vienu filmu – GOOD LUCK CHUCK, kur galvenajiem varoņiem reāli arī ir reāli neveiksme pēc neveiksmes, kas padarīja Andy neveiksmes smieklīgi maziņas. Tas viņai uzlaboja garīgo. Lai nu kā, pēc tam devāmies ar viņas „burvīgajām” māsām uz baznīcu – youth group activity night. Tas bija KOLOSĀĀĀĀLI!!!! Es gribu tur katru trešdienu iet, jo mēs spēlējām spēles un tas ko priesteris mums stāstīja bija pat interesanti. Un viņš pats ir jauns džeks, kas spēlēja ar mums kopā un kas ir reāls Jautrītis. Tur bija vēl 2 exchange studenti. Viens no Brazīlijas otrs no Ķīnas. Pēc visa tā es iepazinos ar viņu host māti un mēs visi kopā nopļerkšķējām kādu stundu un vairāk. Mums tik pievienojās vēl un vēl cilvēki. Bija jautri – es tiešām izbaudīju. Nu jā....šis blogs pārsvarā bija par netaisnībām, kas notiek ar Andy, bet es to visu izfiltrēju arī caur sevi un jūtu to pašu sāpi par savu bezspēcību palīdzēt. Bet nu jā – par sevi varu pateikt – WUHŪ, es dabūju sarkano kartiņu no sava mīļākā skolotāja Mr.DeMott (English teacher).