18

Es pat nezinu kā lai apraksta to visu, kas notika šajās brīvdienās. Viennozīmīgi varu teikt, ka tā ir bijusi otrā superīgākā nedēļas nogale manā šeit būšanas laikā (pirmā bija ceļojums uz Čikāgu). Tā bija vienreizēja 18 gadu jubileja, ko es nekad neaizmirsīšu. Pirmkārt jau mana jubileja nekad iepriekš nav likusies tik gara, jo pēc LV laika mani 18 gadi iestājās 5dien 16:00 pēcpusdienā, taču pēc ASV laika tikai nākamajā dienā (pēc 8h), bet svētku sajūta tomēr radās man jau piektdien. Piektdien pēc tenisa spēles Nyle un Deb atveda mūs 3 pie manis, lai nākamajā rītā varam fiksi apēst kūku un doties uz Sabinas māju, gatavoties lielajai skolas ballei – PROM! Pie manis no rīta atbrauca arī Elizabeth un Marissa. Tik jaukas dāvanas, no Andi es saņēmu kaut kādu tur Ķīnas nacionālo papīra izgriezumu, no Marissas smuku rokassprādzi, no Elizabeth es saņēmu slikto sapņu ķērāju un 30$(!!!), taču no Sabinas es saņēmu viskrutāko dāvanu EVER! Es vienkārši pārsteigumā iekliedzos tā, ka pat Nyle ar Deb gandrīz lejējajā stāvā sirdstrieku ķēra :D Viņa man uzdāvināja gleznu ar manu portretu. Tas ir tik profesionāls, ideāls un vienkārši perfekts, pat neņemot vērā faktu, ka viņa ko tādu pirmo reizi dzīvē zīmējusi! Es esmu sajūsmā, nespēju vēl joprojām beigt smaidīt  Es vispār nevaru beigt smaidīt, es esmu tik labā garīgajā šās pēdējās dienas, ka esmu pat nometusi pāris kg :o Taču pieļauju, ka drīz tos atgūšu, jo man tika paralēli uzdāvināta KAUDZE konču un mani mīļie troļļi man uzdāvināja dāvanu karti uz SubWay (ātrās ēšanas kafejnīca)! Nice............. Kad nonācām pie Sabinas, aptuveni ap 12, sākām gatavoties mūsu vakaram. Reāli visām sataisīt matus, make up, duša, kleitas VISS....omg, tas aizņēma TIK daudz laika, ka mēs knapi bijām gatavas uz apmēram 17:30, kad ieradās mūsu puiši  Tas bija tīk superkolosāli un jauki, jo mēs sataisījām 8765434567 bildes, un visi bija tik smuki un saposušies. Meitenes skaistās kleitās un puiši smokingos – krāšņi. Šī balle ir par godu 11. un 12. klases skolēniem un viņu pavadoņiem. Ejot uz šo balli tu vari iegūt visspilgtāko un vienu no lielākajām Amerikas pieredzēm, jo tā ir klasika, tā ir tradīcija katru gadu, katrā vidusskolā visā plašajā Amerikā. Viena no jaukākajām tradīcijām ir pašā sākumā uzdāvināt zēnam puķi, ko piesprauž pie krūšu kabatiņas un zēns uzdāvina meitenei tādu pašu puķu dekoru, ko meitene velk uz rokas. Viss jau ir skaisti, taču tas ir TĪK dārgi – labi, ka meitenēm tas izmaksā gandrīz pusi lētāk :D Sataisījām kaudzi bildes un devāmies uz restorānu vakariņās. Protams, tā kā nevienam no mums nav mašīnas, uz turieni mūs aizveda „vecāki”, un no turienes uz balli arī, taču paldies dievam mēs sasitāmies ar džeku, kam ir lielais busiņš un, kas mūs visur pēc tam visus vedāja  Vakariņas bija jaukas, un pats jaukākais, ka mans pavadonis man visu maksāja :D Tad, kad ieradāmies ballē – viss bija vienkārši perfekti. Varu teikt tā – „mans vakars” sākās un beidzās ap 6 no rīta tieši uzsākot pirmās dejas :D Balle beidzās pēc 11:00 un tad mūs savāca tas džekiņš un pēc mūsu lūguma aizveda uz drošu vietiņu, kur kā sacīt varam atzīmēt manu dzimšanas dienu. Tā bija ideāla vieta, no kuras varēja redzēt visu pilsētu – vnk perkefto! Tad mēs skolas autostāvvietā, kā tādi bomži mašīnā pārģērbāmies un devāmies uz PostProm (pēc balles pasākums). Tur bija miljoniem krutu spēļu un atrakciju, un ēdieni un dzērieni – VISS PAR BRĪVU. Tur pat bija tāds automāts, kurā tu ieej un tev tiek dota 1 min, lai tu censtos noķert naudu, kas lido pa gaisu. Es dabūju 3 $ haha, un vienu no tiem pa nakts burzmu pazaudēju :D Vakars nobeidzās ap 4:30, kur pēdējā stunda tika dota hipnotizētājam. Kādi 15 skolēni brīvprātīgi pieteicās un ļāvās, lai viņus nohipnotizē. Tas bija vienkārši tik neticami, tik vājprātīgi, tik bailīgi, taču tās lietas, ko viņi darīja, man vienkārši aknas lika izrēkt :D Es nespēju noticēt, ka tas ir tik vienkārši spēlēties ar cilvēku prātiem. Es nespēju vispār to visu aptvert, kas tajā pusotrā stundā notika, un kur nu vēl aprakstīt. Lai nu kā – nekad to neaizmirsīšu  Pēc tam mūsu šoferonis mūs aizveda uz kafejnīcu uz brokastīm. Tur reāli nobumbulējām līdz kādiem 6 no rīta, sēžot, jeb guļot mašīnā, kamēr gaidījām, kad mūs savāks un aizvedīs pa mājām. Lai nu kā, kopsavilkumā varu teikt, ka tā bija ideāla dzimšanas diena un neko vairāk pat prasīt nevaru. Protams, ja mani mīļie īstie draugi būtu ar mani – būtu vēl labāk!!!!!! Ok....tagad pēc visa šā, man ir palikusi pēdējā nedēļa un skola ir cauri! JEAH 