Līdz 5dienai....

Šī bija gara, gara nedēļa...un tā pat nav vēl cauri! Man ir uzmetusies milzīga aukstum pumpa uz lūpas, kas dikti sāp un nelabi izskatās. No Elizabeth uzzināju vairākus iemeslus, kāpēc cilvēkiem metas augstumpumpas, un uz sevi varēju atsaukt 2 no tiem: 1kārt – vitamīnu trūkums organismā un STRESS! Jā, šī nedēļa man ir bijusi pilna stresa, dusmu, bēdu un bezspēcības pilna. Galveno kārt dēļ mana „jaukā” basketbola trenera. KĀPĒC?! Tāpēc, ka viņš ir kretīns augstākajā pakāpē. Viņam interesē tikai viņa vecās meitenes un tās, kas būs nākamgad ... par pārējām nospļauties!!! ĀĀĀ...es visu nedēļu par to vien gruzos, bet tad es izlasīju savā dienasgrāmatā vienu spēcīgu citātu – FOR EVERY MINUTE YOU ARE ANGRY YOU LOSE SIXTY SECONDS OF HAPPINESS! Tātad tas nozīmē, ka es vairs dēļ kretīniem savus nervus nebojāšu, un aukstum pumpas neaudzēšu :D Reāli kas un kā, man negribas iedziļināties, bet viss sākās kopš otrdienas spēlēm. Lai nu kā – labo ko varu teikt, tas bija kā filmās! Karsējmeitenes, starp puslaikiem deju grupas un priekšnesumi, ko es diemžēl neredzēju jo bijām ģērbtuvē, kā arī visi tie uznācieni sākumā...tā pa kruto vispar! Šodien izkratīju sirdi Alexes, kas ņēma no manis interviju skolas avīzei par basketbolu. Viņa izrādās ir vienkārši pacēlusi cepuri un aizgājusi tieši dēļ tiem pašiem iemesliem, par ko es gruzos – GRUZĪJOS! Godīgi sakot palika labāk, kad varēju ar kādu izrunāties... Šīs nedēļas laikā es ievēroju, ka mani skolotāji ir diezgan „INTERESANTI”! Kā jau vienmēr pigorus taisīja English teacher Mr. Demott. Vienu dienu viņš dalīja ārā visus mūsu darbus un par katru manu darbu (kopā kādi 5) viņš atkārtoja VIENU UN TO PAŠU – Ouh, Elina, you are so smart. I am so glad that you came to America this all far way from Latvia! OMG – VIENU UN TO PAŠU KĀDAS 5x !!! Es jutos apkaunota citu acīs :D Taču es viņam par to piedodu, jo viņš tai dienā mūsu klasei tāpat bez nekāda lielā iemesla atnesa šokolādes pīrāgu, kas bija vienkārši DIEVĪGI PASAKAINS!!! Nebiju ēdusi ko tik labu ĻOTI ilgu laiku :) Arī Spanish teacher šonedēļ parādīja sevi no cita punkta ar saviem stāstiņiem iz dzīves. Piemēram, to kā viņa baidās no podiem ar melniem vakiem, jo pirms daudziem gadiem viņa redzēja sapni, kur daudzi podi ar melniem vākiem centās viņu apēst...tāpēc no tā laika, viņai pat var uznākt panika, ja ieraudzīs ko tādu. Tad viņa arī paspēj mūs „iepazīstināt” ar sava vīra interesanto pusi. To ka viņš ienīst cilvēkus un ka viņš BAIDĀS no vārdu saīsināšanas (piem. do not pārvērsts par don`t), viņš pat nelasot viņas e-mailus, kuros ir kaut viens no šādiem saīsinājumiem. Ā un vēl viņa šodien izšāva joku, ka zinot ķīniešu valodā vienu vārdu – NOPIRSTIES :D Njam...es vēl aizmirsu piebilst, kā mums Mr.Demott stāstīja kā viņš mākot ar pēdu pacelt beisbola bumbiņu :D Kamēr mani valodu skolotāji jūk prātā, mans drāmas skolotājs nemaz tik daudz neatpaliek, jo katru stundu mums ir jānoskaita zvērests, kas izpaužas, ka mēs pacēļam labo roku un atkārtojam viņa sacīto, kas izklausās apmēram tā – ES ZVĒRU, KA DARĪŠU VISU PĒC LABĀKĀS SIRDSAPZIŅAS, KA NESMIEŠOS UN NEBŪŠU MUĻĶIS! ES VISU DARĪŠU SUPERPUPERKRUTI UN FORŠI! ES ZVĒRU PIE SAVA MAZĀ PIRKSTIŅA....blablabla :D Tas bija īss ieskats manā ikdienā un skolas dzīvē :D Vēl joprojām sēžu ēdnīcā pie viena galda ar to trako meiteni, kas vienu dienu tā iezviedzās, ka visi tuvākie galdiņi pavērsās pret mums un es tikai dzirdēju nopūtas ar vārdiem OMG :D :D Es jutos tik apkaunota :D :D Un jā – 3dien un 4dien bija noklausīšanās skolas mūziklam, kur uz noklausīšanos aizgāja arī Sabina. Viņa jau gribēja atteikties, bet es viņu pierunāju – esmu ar viņu lepna. Gāju, protams, viņu arī atbalstīt  Ehh...vismaz viena laba lieta man ir – man ir forša draudzene, ar ko jūtos labi un kas nav viena no stulbajiem amerikāņiem :D Starp citu – viņa man tagad māca krievu valodu :D Haha...tas ir smieklīgi :D Njam, tad vakar pēc sava treniņa biju skatīties Nyle spēli.Viņš ir savā tajā skolā džeku treneris. Biju pārsteigta, ka kurlie tik labi spēlē – kā maziņos apspēlēja otru skolu, kas, starp citu, bija dzirdīgi!

Novembris arī jau galā

Mana pēdējā novembra diena šeit Amerikā bija tāda, kā no laivas izmestai. Nezināju, ka Līvas apciemojums liks justies tik dīvaini. Godīgisakot, ne jau tas mani pat gruza, drīzāk TAS bija punkts uz visa pārējā.

Lai gan šodien bija vēlais rīts, tikuntā no rīta šausmīgi nāca miegs. Pamodos, saģērbos, paēdu savu kukurūzu ar pienu, izmazgāju zobus, vilkos uz autobusu, nosalu to gaidot, pļāpāju ar Marrisu pa ceļam uz skolu, iegāju skolā un blablaba (kā jau KATRU RĪTU), kas nozīmē, ka arī man jau ir iestājusies RUTĪNA!

Pēc sava skapīša "apmeklējuma" devos uz savu Drama class. Pa ceļam satiku Elizabeth, kas bija baigi jautā noskaņojumā. Jautāju ko tad tā - šī tāda - BECAUSE TODAY IS MY BIRTHDAY! Man tāds FUCK - pareizi!!! Man pat kalendārā bija atzīmēts, tāpēc es sajutos diezgan stulbi, taču tā kā Elizabeth ir ļoti jauka, viņa neņēma ļaunā.

Ēdnīcā šodien, kad aiznesu savu paplāti un nācu atpakaļ pie mūsu galdiņa, kā tāda idiote iekliedzos, jo ieraudzīju uz savas somas lielu zirnekli, kas nozīmēja, ka tas zirneklis mošk visu to laiku bija man aiz murguras, kamēr ēdu. Es tāda nositu viņu nost no savas somas uz krēsla, bet tā kā mums vēl bija krietns laiciņš līdz stundai, es gribēju vēl pasēdēt, tāpēc "drosmīgais" Austhin nāca palīgā un nospieda viņu :D :D Vispār tāda izrādes tur visiem bija :D

Visu manu dienu vēl "jaukāku" padarīja, tas, ka biju mājās aizmirsusi savu penāli, kas nozīmēja, ka man vispār nebija neviena rakstāmā. Tāpēc Elizabeth man no rīta aizdeva savu zīmuli, kuram protams vajadzēja saplīst ķīmijas stundā, jo netīšām man izlidoja dzēšgumija un pēc tam viss kodols. Tad matemātikā Sabina man aizdeva savu zīmuli, kas bija nodrāzts tik tālu, ka galviņa jau ļodzijās, bet tā kā bija 10 min tests, man nebija laika aiziet viņu noasināt, tāpēc ar to ļodzošu galvu centos kko uzdrukāt.

Braucot mājās man mazliet uzlabojās garīgais, jo tā forši papļāpājām ar Marrisu. Vienīgais pa ceļam, netālu no manas skolas bija baigā avārija. Sākumā likās un izskatījās, ka kādas 5 mašīnas sasitušās + ķermeņi zemē bija. Galvenais visi cilvēki, kas tur bija, bija jaunieši. Pat ātrie vēl nebija atbraukuši. Traki! Vēlāk vakarā uzzināju, ka bijis tā, ka meitene, kas mācās manā skolā vienkārši braukusi un džeks, kas arī ir no manas skolas izskrējis un BAMS! Šobrīd tas džeks ir kritiskā stāvoklī slimnīcā, cīnās par dzīvību. Cerams, ka būs labi. Domāju, ka rīt uzzināšu skolā ko vairāk.

Vakarā biju treniņā. Labi notrenējos. Rīt spēleS! Ceru sevi parādīt no labākās puses. Baigi stulbi bija tas, ka šodien manai komandai ir KOMANDAS VAKARIŅAS, ko man pateica tikai treniņā, jo redz man neesot telefons. ĒĒmm...man ir facebooks ! Ai PO! Vispār dīvainā kārtā šodien visas bija tik jaukas...

Arī botas beidzot dabūjām. Man patīk! Smukas un ērtas!

emocijas

Pat nezinu ar ko sākt. Manī par šīm divām dienām ir bijis tik daudz emociju, ka man pat grūti aprakstīt kā jūtos. Lai gan vienu varu teikt, šobrīd jūtu sevī tik smeldzīgu tukšumu, ka pilnīgi nezinu kur likties.

Bet nu labi, par visu pēc kārtas. 6dienas rītā pamodos ar tādu sajūtu, kā Ziemassvētkos, jo zināju, ka pēc mazāk kā stundas satikšu Līvu. Viņas viesvecāki dēļ Thanksgiving brauca ciemos pie saviem draugiem Omahā, kas bija tikai kādas stundas attālumā no manis. Tāpēc izdomājām, ka varētu satikties pusceļā - manējie viņu savāktu, lai nākamajā dienā viņas host parents atbrauktu viņai atkal pakaļ.

Tajā brīdī, kad mēs stāvējām un gaidījām, man vēders meta kūlņus. Es biju tik satraukusies un aiz laimes nezināju, kur lai liekas. Bet tai momentā,kad viņu mašīna piebrauca un es sapratu, ka tas tiešām notiek, un viņa parādījās - ahh...tas bija vnk kolosāls feelings. Tas bija tik neticami un reāli vienā laikā. Abas sēdējām aizmugurē, kad braucām atpakaļ uz manu māju un īsti nevarēja saprast, kā labāk un pieklājīgāk izsturēties pret "manējiem", jo sākumā centāmies viņu dēļ runāt angliski, bet tā kā bija tik sakāpinātas emocijas, nospļāvāmies un tarkšķējām pa latviskam :D :D Atbraucām pie manis, izrādīju Līvai savu māju, palūrējām vienas otras bildes,kas katrai no USA šai laikā sakrājušās un tad braucām uz manu basketbola treniņu. Pirms treniņa vēl izmēģinājām manu jauno web camer un abas uztaisījām mazo suprise Annai :)) Nu jā, un kamēr es 2h rukāju treniņā, Līva lasīja manus latvijas vecos žurnālus un klausījās prāta vētru.

Par treniņu īsumā varu pateikt - LABI, KA LĪVA ŠAI LAIKĀ BIJA TE, JO DĒĻ VIŅAS ES VISMAZ BIJU IZSMĒJUSIES LĪDZ ASARĀM, PRETĒJĀ GADĪJUMĀ VISU LAIKU GRUZĪTOS PAR TO, KAS NOTIKA TRENIŅĀ. UN KAS TAD NOTIKA!? PĒC TRENIŅA TRENERIS MAN PATEICA, KA MAN 2DIEN JĀBŪT IR UZ JUNIOR LYNX SPĒLI(kas ir zemāka līga par varsity, kur sākotnēji es tiku paredzēta), NU UN JĀ - JĀPALIEK, ARĪ UZ VARSITY, KĀ SUBSTITUT, KAS NOZĪMĒ VARBŪT TIKŠU,VAR'BŪT NĒ! TAS JAU NEKAS, KA TAS VISS NOTIKA TĀ PĒKŠŅI, BEZ NEKĀDA PASKAIDROJUMA. PAT LĪVA TEICA, KA VIŅA JŪTAS PĀRSTEIGT, JO NEREDZĒJA TUR NEVIENU ĪSTI LABU SPĒLĒTĀJU! TAČU NU JĀ - TAD ES NOMIERINĀJOS, JO SAPRATU, KA MAN TAS SVIESTS IR JĀIZTUR TIKAI LĪDZ FEBRUĀRIM. Pēc treniņa atbraucām mājās un līdz vakariņām abas skatījāmies vecās bildes no Latvijas tusiņiem. Kā mēs pārēcāmies - tīk smieklīgi bija atcerēties visu, kas noticus pa šo trako vasariņu. Un labākais - apcerēt, kas vēl notiks :D Aizgājām, paēdām kkādus tur makaronus un pēc vakariņām, lai gan ārā jau bija tumšs, izgājām izstaigāties un apskatīt Ziemassvētkiem izdekorētās mājas. Kad aizgājām uz bērnu laukumiņu šūpolēs, tad pēkšņi no meža nāca šausmīgi dīvaina skaņa. Līva pēkšņi iekliedzas, ka tur liels suns, bet tad saprotam ka briedis, un tad vēlviens un vēlviens - apmēram 10m attālumā no mums. Es vēl nozibsniju foto flešu uz viņiem un tik baisi tumsā iemirdzējās viņu acis. Bišk nomīzām, bet tad viņi visi aizjoņoja prom. Kad pārnācām, paēdām saldo - Dairy Queen sadējuma kūku ar Debas gatavoto karsto šokolādi. Nammīgi, taču lai cik mēs ēstu - LĪVAI VISU LAIKU GRIBĒJĀS ĒST :D Smieklīgākais- gaidot, kamēr Deba sagriezīs to kūku, pa TV gāja pārvērtību šovs. Es tāda jautāju, kas tad te notiekas un Deba baigi gudro izskaidroja, ka tur cilvēkiem māca,kā pareizi ģērbties blablabla un PĒKŠŅI Līva tāda - TEV VAJADZĒTU UZ TO ŠOVU IET! Es sapratu, ka viņa to uz mani kā baigo JOKU, bet reāli izklausījās, ka tas bija veltīts Debai, tāpēc iestājās tik neveikls klusums, jo īstenībā Debai toč derētu tā šova palīdzība :D :D Bet tas bija labs - es iekšēji rēcu :D Njam un tad jau atkal gājām un pļāpājām un smējāmies, bija tik labi būt kopā ar kādu savējo - bet tai pat laikā, šausmīgi neticami. Tik neticami, ka tavā priekšā stāv latvietis un tu droši vari runāt latviski. Tik smieklīgi, varējām jabkuram stāvēt blakus un mierīgi latviski aprunāt - tā vēsi, bez emocijām :D Stulbākais, ka abas bijām baigi sataisījušās visu nakti negulēt un pļāpāt, taču ap pus2 jau nolūzām. Un 9 jau manējā mūs cēla augšā, ka Līvai jātaisās, ka pēc 30 min viņas mīļie vecāki būs pakaļ :D :D Ehh...un tas bija viss. Tik ātri tas paskrēja. Mēs vēl tās 30 min paspējām kko papļurkšķēt un tad jau šie bija klāt. Es ieraugot to viņas host dad vnk nokritu. Tāds čibriks. Viņš jau pārspēj pat manu Deboru :D Mute tāda liela, zobi uz āru, mati atlaizīti - bjēēēh....diezgan pretīga paskata! Kad Līva iekāpa mašīnā un aizbrauca un es sapratu, ka viņu neredzēšu vairāk kā 7 mēnešus es iekšēji sabruku. Man tik tukši palika. Es vispār nevarētu iedomāties, kas notiktu, ja man piemēram, mamma uz pāris dieniņām atbrauktu vnk ciemos. Es tiešām nespēju pateikt vai spētu palikt un atvadīties, apzinoties, ka tik ilgi atkal viņu neredzēšu. Smagi šaubos! Nyle bija tik laipns un man uztaisīja pankūkas brokastīs. Tā ka paēdu, bet galīgi negribējās ar viņiem tur sēdēt un kaut ko runāt, tāpēc gāju atpakaļ uz savu istabu un runājos ar mammu skype, kas man arī uzdzina vēl lielāku depresiju. TAČU MAN JĀIZSTUR! Ar Līvu nonācām pie daudz un dažadiem secinājumiem: - kad bijām Latvijā, ASV bija tā neaizsniedzamā sapņu zeme, taču tagad, esot šeit, sapņu zeme ir mājas - Latvija, pat neskatoties uz visām krīzēm un sūdiem, kas tur notiekas. Tā ir mūsu dzīve, ģimene, draugi...viss! Un tas ir pats labākais,-apzināties, ka tava sapņu pasaule ir TAVA īstā pasaule un, ka tu tur agrāk vai vēlāk atgriezīsies. -mēs sapratām, cik vecāki spēj būt atšķirīgi. Cik ŠAUSMĪGI mums ir noveicies ar mūsu īstajām ģimenēm. Tas ir vienkārši neaptverami, jo reāli, ja es būtu piedzimusi šai ģimenē - es būtu PILNĪGI cits cilvēks, ar pilnīgi citu domāšanu un uzvedību. -mums abām īstenībā ir žēl amerikāņi, jo pēc idejas viņi ir iesprostoti savos mazajos miestos. Mums eiropiešiem ir iespēja ceļot, mācīties ārzemēs, redzēt pasauli - mācīties un iegūt LABU izglītību, kamēr viņi liela daļa notup visu savu mūžu savā mazajā miestā, nekur nekad neizbraucot, neko neredzot un mācoties TIKAI UN VIENĪGI par savu Ameriku. Nav jau brīnums, ka Līvai viena meitene esot pajautājusi - kas ir Eiropa?!? -Mums ir lielāka brīvība. Mēs varam kļūt pieauguši DAUDZ ātrāk. Mūs dzīve norūda, jo mēs atļaujamies dzīvot un izstrakoties, kamēr amerikāņiem jābūt piesardzīgiem un, kad pienāk tie viņu "trakie" gadi, tad viņi pilnīgi sāk uzvesties KĀ norāvušies no ķēdes. -Nu un lielākā tēma un biežākais vārds ko pieminējām bija - 7 mēneši! 7 mēneši, kas šeit vēl jāpavada. No vienas puses tas ir daudz - vairāk kā pusgads! Man jau sirds lūzt, ka savus mīļos neesmu redzējusi gandrīz 4 mēnešus, bet, kad saprotu, ka vēl 7 neredzēšu, skudriņas pārskrien! Bet no otras puses - gandrīz 4 jau pagājuši, jeb pareizāk sakot PASKRĒJUŠI! Decembris paskries nenormāli ātri un tad jau janvārī man atliks tikai 4.5 mēneši ko mācīties un sāksies vasara(prekš manis)...un tad jau būs jūnijs un MĀJAS! Reāli, loģiskā domāšana jau saka, ka beidz domāt, cik ir vēl palicis, izdzīvo šo savu dzīves posmu, kas tev tiek dots, īpaši jau tāpēc, ka tik nežēlīgi daudzi gribētu būt tavā vietā. Un tieši tas man ļauj dzīvot, jo lai gan loģiskā domāšana strādā, sirdij nepavēlēsi - mīļie vienmēr liks par sevi atcerēties un saskumt, neesot viņiem blakus! Mēs abas aptvērām, ka diena, kad brauksim mājās, kad sēdēsim lidmašīnā - tad 100% varēs teikt, JĀ-TĀ IR MANA LAIMĪGĀKĀ DIENA MŪŽĀ. Bez liekulības...jo mēs bieži sakām - ou, tā ir mana laimīgākā diena mūžā, taču, kad es atkal varēšu apskaut, sabūčot savu ģimeni un draugus - tā diena man būs dārgākā un skaistākā, pozitīvu emocijām piepildītākā! Labi, ka šodien bija basketbols, tas novērsa domas. Bija nenormāli jautri. Ehh...es katru 7dienu gaidu ar nepacietību. Kāpēc? Tas,lai paliek manā ziņā :p

Black Friday

BLACK FRIDAY - diena, kad visos veikalos ir NEŽĒLĪGĀKĀS atlaides un, kad cilvēki, lai dabūtu savu vēlamo preci ir gatavi stāvēt rindās jau no 2 naktī, kā arī pat reāli kauties - KĀ FILMĀS! Pagājušajā gadā pat bijuši bojā gājušie :o Sapratām ar savējām, ka mums šitas pasākums jāredz, tāpēc līdz 3jiem naktī skatījāmies pie Gesas filmas - atkal ELF, My Sister Keeper(nobimbājām visas filmas garumā), Memories of Geisha :D Njammm....migām ciet, līdz beidzot Nicky atbrauca un mūs savāca. TAS BIJA TIK REĀLI. Bija melna nakts, bet tauta tā kā sestdienas rītā - busy, busy, busy :o RINDAS ārā TĪK garas :D Izbraukājām pa miljons veikaliem un McDonaldiem :D Labākais bija, kad pēdējā veikalā pirku dāvanu saviem host vecākiem un man čalīts tāds - SORRY, jūsu karte ir tukša :o :D :D ĀĀĀĀ...tāds kauns, rēķinoties, ka es biju braukusi, lai neko nepirktu, bet TIKAI paskatītos :D Labākais pirkums - Web kamera, tā ka varat man tagad zvanīt uz skype, un mani redzēt :p haha :D Es atbraucu mājās pirms 9 no rīta un 12 jau cēlos lai brauktu ar savējiem basi spēlēt. ĀĀ...biju beigta, bet atbraucot mājās man vajadzēja ar savējiem skatīties filmu, jo sestdien jau jāatdod biblotekā...āāā...vnk rubijos ārā :D

Thanksgiving day

ESMU PAAREEDUSIES!!!! Njamm...shodien ir Thanksgiving day, kur galvenais ir DAUDZ eediena! Vispaar shii diena izveertaas diezgan gjimeniska. Pamodos tikai peec kaadiem divpadsmitiem, kas noziimee, ka biju nokaveejusi lielo maajas kaartoshanu :D Bet nu jaa...shodien nez kapeec mees jau dekoreejaam maaju ar ziemassveetku rotaajumiem + protams egliiti. Lai gan pareizaak sakot 2(!) egliites, kas pie tam nav iistas, bet plastmasnieces :( Redz, 2 jo vinjiem ir PAARAAK daudz rotaajumu. Viena egliite, kas ir lielajaa istabaa visa ir ar rotaajumiem, kas ir visdazaadaakajaas zilonja forminjaas. Debai vinju ir tik daudz, ka nepiecieshama papildus egliite. Pie tam - lielaakaa no egliiteem. Otra egliite bija pilna ar citiem rotaajumiem, kas arii ne buut nebija iisti normaali, jo lielaakaa dalja bija vinju mirusaa sunja figuurinjas un raamiishi :D Pat engjelis egles galaa bija ar vinju sunja galvu :D Njamm...interesanti! PLUSS, man visu dienu bija jaastaigaa ar ruukja cepuri galvaa :D :D AAA...un protams fonaa skaneeja ziemassveetku dziesmas, kuraam vinji atkl gaudoja liidz. Jauki bija tas, ka vinji izskaara 3 ziemasveetku zekjes - ar muusu visu 3 vaardiem :) Vakar saakaas mana briivdiena, bet diezko nevareeju izguleeies, jo taa kaa man no riita bija treninjsh, izmantoju iespeeju PIRMS taa papljaapaat ar mammu skype. Vismaz tas man paldiesdievam uzlaboja gariigo. Iisteniibaa arii treninjsh bija ok. Preksh sevis diezgan labi notreneejos, aizgaaju apmierinaata. Bet meitenes veeljoprojaam besij - ne visas - bet lielaakaa dalja :D Pirms treninja visaam iedeva formas, iesildiishanaas un celjoshanas kostiimus. SARKANI :D Man ir 42/43 nr. Katrai ir 2 nummuri, jo seit ir noteikums, ka maajas speelee tu speelee ar paara nummuru bet izbraukumos ar nepaara.

Nyle mani peec treninja savaaca, atbraucaam maajaas...es noskatiijos DOGTOWN - stulba filma, tad paeedaam vakarinjas un visi kopaa noskatiijaamies ziemassveetku filmu - ELF ar Will Ferell galvenajaa lomaa. IESAKU - paareekties var :D :D Njam...taadas bija manas 2 dienas iisumaa. Naakamaas solas buut SUPER IDEAALAAKAS! Kaapeec...uzrakstiishu veelaak, tgd man slinkums! P.S. bljaaviens...es nesaprotu kaapeec man dators vairs neraksta garumziimes :@ SHIT, man viss ir sakrukjeets pareizi, bet peeksnji kkas nav ... aaa!

īsā nedēļa

Es nejūtos labi. Ne tik daudz fiziski, kā garīgi. Nezinu pat kāpēc...lai gan viens iemesls varētu būt DRAUGI! Man ļoti pitrūkst manu īsto draugu, kam uzticēties vai vienkārši ar ko kopā justies brīvi un labi. Man ir ļoti noveicies ar Gesu, Andy un it īpaši ar Sabinu, bet diemžēl es nevaru ar viņām būt visu savu laiku kopā, man ir jābūt arī ar šiem debīlajiem amerikāņiem. Nu ok, varbūt es pārspīlēju, jo ne jau visi 100% ir stulbi, bet nu līdz šim 85% ir debīli atlikušie 10% pieciešami un 5% varbūt ir ok. Bet kaut kas man šajā nācijā kretinē. Man kretinē viņu liekulība un divkosība. Visi te vērpj kaut kādas intrigas aiz muguras un taisa ne no kā baigakās drāmas. Atzīšos uz šīm domām vairāk vai mazāk mani uzvedināja mana baskertbola komanda. Pēdējā laikā kaut kas nav. ZB man viņas visas :D Iedomīgas un nu sorry - stulbas bez gala. Jordana, kas man sākmā TĀ patika, tagad man kretinē vissvairāk. Vienkārši - traka govs! Pirmkārt viņai deguns visaugstākajās debesīs un otrkārt viņa ir tik agresīva...ok. viņa ir tiešām laba spēlētāja, bet nu kā viņa šodien nogāza vienu meiteni, galvenais pilnīgi nevajadzīgi(garš stāsts).

Vispār, ja pirms sezonas nevarēju sagaidīt, kad viss sāksies, tad tagad otrādi - nevaru sagaidīt, kad beigsies un PALDIES DIEVAM basketbola sezona ir tikai līdz martam. Man tikai negatīvais no tā visa. Es jūtos tur slikti, jo ZB, ka mēs sēlējam tikai caur kombinācijām(viņš neļauj spēlēt brīvi) un visas tās kombinācijas manā galvā ir tā samaisījušās, jo īpaši jau tāpēc, ka kombināciju nosaukumi ir, piemēram, - 1.1 ; 1.2 ; 1.3 ; 1.22 utt. Nu ZB jau, kā kaut kāda šifru grupīņa mēs tur esam. Kāpēc nevar saukt, piemeram, KREKLS, BĀZE - nu normālos vārdos, kas iespiežās galvā!?

Tā kā vakar nokavēju treniņu 1min(!!!), man šodien bija jāskrien pēc treniņa 5x laukumi -> 13 sek. 1laukums, kas ir turp UN atpakaļ. Biju bišk DEAD!!! Domāju, ka būšu izsprukusi no soda, jo it kā man tas bija jādara vakar, BET vakar es aizlaidos no treniņa 15min ātrāk, jo skolas padome+exchange studenti ieturēja Thanksgiving vakariņas. Viss jau bija šausmīgi jauki(cilvēki, ēdiens, atmosfēra), bet tā kā tiko biju no treniņa tad bildēs, kas tika uzņemtas būšu sarkana kā tomāts :D Šodien, starpcitu, pirms treniņa atkal bija komandas fotogrāfēšanās...

Labi, beigsu čīkstēt - JĀIZSTUR! Kad sāksies tenisa sezona, tad būs labi, jo būšu kopā ar Andy un Sabinu.

Bet savādāk par šīm divām(!) darba dienām nav nemaz tik ļoti slikti gājis. Drama class mēs tagad ņemam loti interesantu tēmu - IMPROVISATION! A lot of fun tajās stundās!

Angļu valodā 1dien atkal tā pārsmējāmies par Mr. Demott...tātad, kā jau iepriekš rakstīju, mēs angļu valodā mācamies par Macbeth(Šekspīrs) analizējam izlasīto un pluss skatamies filmu. Filmā vienam varonim bija tāda baigi dziļā bedrīte zodā, ko Mr. Demott šaušalīgi apbrīnoja, jo katru reizi, kā to aktieri parādīja TV, tā viņš skrēja pie TV un urbināja tajā bedrītē, pluss pats mēģināja uztaisīt tādu savā zodā(tik rēcīga seja) :D :D Tad viņš mums kā salīdzinājumu šim stāstam pastāstīja notikumu no savas dzīves. Reāli šajā story Macbeth liek nogalināt Macduff ģimeni, Ross cenšas brīdināt Mucduff sievu, bet viņa viņam netic un saka - BET ES JAU NEKO NEESMU IZDARĪJUSI! Tad Mr. Demott pastāstīja, kā viņš bērnība gājis ciemos pie sava drauga,kas dzīvoja GETO un kā viņu piekāva ar nūjām vesals bars...njam...un viņš esot nodomājies, - BET KO TAD ES ESMU IZDARĪJIS?! Tās viņa grimases un balsis šo diezgan skumjo atmiņu stāstu padarīja TĪK smieklīgu :D :D

Vēstures skolotāja - Mrs. Talley mīl pārsteigt, jo 1dien viņa paziņoja, ka nebūs tests, ja visi iesniegs neizpildītos darbus, ko arī visi izdarīja. No vienas puses biju priecīga, bet no otras puses dusmīga, jo NAFIG es līdz 2 naktī zubrīju to visu. Nākamā dienā, kad kopā ar Sabinu gājām uz Math, jautāju, ko šie darīja vēsturē un viņa man paziņoja, ka rakstīja testu :o Es tāda KOOO?!?!? Bet Sabina mani nomierināja, jo izrādās, ka solotāja pēc kāda brīža, kad klase atapusies no šoka, atļāva izmantot piezīmes, un vēl pēc brīža grāmatu.

Tad vēl skolā izsludināja iespēju uztaisīt par brīvu poti pret cūku gripu, no kuras es laipni atteicos, JO kaut kā neuzticos potēm, pie tam vēl jaunām!

Arī Art klasē bija čiliņš, jo skolotāja šīs 2 dienas nebija skolā, tāpēc mēs skatījāmies SATURDAYS NIGHT SHOW ar Will Ferell galvenajā lomā...BĻĀVIENS, tik smieklīgi!!! Viņš ir vienkārši aktieris nr.1 !!!

Šodien skolā bija tā bišk dīvaini. Pirmkārt, jo es redzēju vismaz 15 meitenes ar maziem bērniem - pieļauju, ka tas bija Parents Class ietvaros un otrkārt, jo šodien atkal bija trauksme, kas bija dīvaina ar to, ka parasti skolotāji par to zin, bet šoreiz nekā - kas mazliet lika sabīties, it īpaši jau tāpēc, ka tā bija trauksme par teroristu skolā. Visi devās uz tuvāko telpu, kur var aizslēgt durvis. Njamm...bet nu it kā beigās tā esot bijusi tikai apmācību trauksme.

Nu un šodien ir Debas dzimšanas diena, tāpēc pēc vakariņām ēdām saldējuma kūku no Dairy Queen, ko mēs ar Nyle nopirkām 7dien. Es izvēlējos brūno krāsu uzrakstam - Happy birthday Deb, jo tā labi saskanēja ar citām kūkas detaļām + šokolādīgi, taču pirmā reakcija, kad viņa ieraudzīja kūku...-"BRŪNS UZRAKSTS....hmmm....nu tā ir interesanta krāsa" :D Reāli viņai nepatika, bet man PO! :D + es viņai no rīta pasniedzu apsveikuma kartiņu, kur ar lieliem burtiem bija uzrastīts - MOM, THIS IS YOUR BIRTHDAY, HAPPY BIRTHDAY, MOM! :D Tas, tā lai viņai tiek tā mammošana :D Starpcitu pāris dienas atpakaļ mums bija saruna, ka amerikāņu vecāki uzskata to par necieņu, ja bērns viņus sauc vārdā, uz ko mana atbilde bija - TAD MUMS VIENKĀRŠI IR ATŠĶIRĪGAS KULTŪRAS :p :D

P.S. Ok. bedzot sākas brīvdienas, jo 4dien ir Thanksgiving Day, bet mums brīvs ir jau no 3dienas!

Lai gan man rīt tāpat ir treniņš no 1-3pm un 6dien arī :(

weekend

Weekends nepavisam man nesolījās būt jautrs, bet galu galā tas izvērtās pat ļoti labs. Diemžēl man brīvdienās bija uzdota tonna ar mājas darbiem, tāpēc, cik varēju jau izdarīju 5dienas vakarā. Tā kā vēlu aizgāju gulēt, un basketbola treniņš tika atcelts, es 6dienas rītā kārtīgi izgulējos. Paēdu brokastis un devos pildīt dažus no saviem mājas darbiem, zinot, ka man paradzēts "jautrs" pasākums ar saviem host parents- VOLĒJBOLS...piebildīšu, ka neesmu nekāda volējbola fane. Taču pēšņi man skype uzrakstīja Sabina, kas piedāvāja šodien iet uz kino. Mēs izdomājām labu plāniņu, kā varētu nokrāpties un aiziet par vienas filmas cenu uz vesalām trijām - A Christmas Carol (3D);New Moon; Paranormal Activity. Zinot savus pareizos host parents, pateicu, ka iesim tikai uz New Moon, un lai viņiem neliktos aizdomīgi, kāpēc man tas piemēram prasa 6h, pateicu, ka palikšu pie Sabinas pa nakti un mēs mācīsimies vēstures testam. Beigās iznāca tā, ka es aizbraucu uz kādu pusotru stundiņu ar viņiem uz volējbolu(nogarlaikojos) un tad pati ar kājām aizčāpoju uz cinema, jo tas atradās 10 min attālumā. Protams, ka tas jau arī man izvērtās par piedzīvojumu, jo es nostāvēju kādas 5 min pie luksafora spaidot podziņu zaļajai gaismai, līdz man pieleca, ka tā podziņa ir no manis perpendikulārajai ielai. Kad beidzot pārgāju pāri, sapratu, ka šajā pusē nav gājēju ietves, tāpēc nogāju līdz nākamajam krustojumam, pa dubļiem, zāli(paldies dievam tā nebija LV zāle, kas pilna ar suņu sūdiem) un pats labākais mīkstu, tiko klātu asvaltu, kur palika mani pēdu nospiedumi :D Nu un, protams, ka nonākot līdz galam un atkal asvaltam, tur bija luksafors un gājēju pāreja, pa kuru es varētu pārnākt, ja būtu gājusi pa otras ceļa puses daļu, kur BIJA gājēju pāreja! Uz kino nāca arī Gesa un viņas māsa, jo bija doma, ka pēc tā visa, viņu mamma mūs aizvedīs pa mājām. Tad sapratu, kāpēc amerikāņi ir tādi idiņi un nav aizdomājušies tik tālu, ka visi te var krāpties, jo tu biļetes uz filmu nopērc tieši ienākot iekšā un tad vnk ej uz savu zāli, kur neviens priekšā nestāv un nepārbauda, tāpēc mierīgi vari pēc filmas atkal iznākt ārā un iešmaukt citā zālē ... taču kāpēc viņi nav aizdomājušies tik tālu?! Jo amerikāņi nešmaucas, un dēļ tā ka Gesas viesmāsa Jocelyn negribēja to darīt, mēs aizgājām tikai uz New Moon. Tad, kad atbraucām pie Sabinas - paēdām vakariņas un ķērāmies pie History. Mēs pie tā stulbā World War 1 nosēdējām līdz 2 naktī...nē nu protams, jo mēs visu laiku pa vidam lūrējām dažādus smieklīgus video ... bet nu tikuntā :D Hahah...mēs jau beigās gājām tai grāmatai tā cauri, ka - Njamm...šitas nav svarīgi , varam izlaist :D Vispār tai naktī aizgājām gulēt ap 4 no rīta. Viņas mamma, kādas 3 reizes nāca lejā, lai mūs kušinātu :D Njam...no rīta smagi nācās pamosties. Paēdām brokastis, viņa tik garšīgas(diezgan latviskas īstenībā) brokastiņas uzmeistaroja un ķērāmies pie viņas Math web work. Palīdzēju, cik varēju, bet, kad man Deb atbrauca pakaļ, piesaistījām arī viņu un reāli gandrīz visiu arī paveicām. Tad ar Deb atbraucām mājās un uzreiz laidām uz iksvētdienas basketbolu. Šoreiz bija vienkārši kaut kāds ārprāts - visi, kas vien varēja mani traumēja :D Bet nu jā - tai pat laikā šodien tā krita trīnīši, ka pilnīgi prieks :) Pēc treniņa mēs ar Nyle aizbraucām uz Dairy Queen, notiesājām katrs pa salčukam un nopirkām Debai saldējuma kūku uz dzimšanas dienu, kas būs 2dien. Vakarā pabeidzu atlikušo vēsturi un sagatavojos Spanish testam. Nākamnedēļ tikai 2 dienas uz skolu jāiet + 1diena īsā diena. Bet tai pat laikā, šajās 2 dienās sabāzti tik daudz testi un mājas darbi....pilnīgi riebj :(