Super 3 pavadītas dienas

Manas pēdējās 3 dienas bija ĻOTI foršas. Es pildu savu plānu, un daru visu, lai mas pavadītais laiks šeit būtu interesantāks un pēc iespējas aizraujošāks. Ko tad es esmu sadarījusi?...

• 5dien vakarā, savācu Marissu un mēs devāmies 19:00 uz skolas mūziklu. Jā! Tas ir toč tā pat kā tai filmā - High School Musicl. Kādi 15 jaunieši aptuveni 3 mēnešus katru dienu pēc stundām trenējās un iestudēja muzikālu lugu - Godspell. Protams, dēļ tā, ka tas bija saistīts ar Dievu un galvenajās lomās bija Jēzus, protams, tas izraisīja daudz negatīvas emocijas, taču godīgisakot man liekas, ka tas tikai piesaistīja publiku, jo skatītāju bija daudz. Andy spēlēja piano, kas īstenīā ir liels gods un es esmu lepna par viņu. Reāli nenožēlou, ka aizgāju, jo bija forši un smieklīgi. Īstenībā manu uzmanību piesaistīja 3 šajā mūziklā iesaistītie un man liekas, ka viņiem varētu būt laba nākotne.
• 6dien no rīta, kad es knapi biju pamodusies, Sabina jau bija klāt pie manis. Reāli līdz kādiem 3:30 nobumbulējām pie manis - uzcepām cepumus un tad devāmies pie manas kontaktpersonas uz mājām, kur viņa mūs (mani, Sabīnu un Metjū) aizveda pie Ebrahim uz exchange studentu movie night. Tas bija reāli jautri - mēs ļoti izbauījām šo vakaru.
• 7dien ap 11 mūs savāca Sabinas mamma un tad mēs līdz kādiem 4 bijām pie Sabinas un tad devāmies uz Mekka House. Tā ir bezpajumtnieku māja, kur mēs BEIDZOT dabūjām darīt brīvprātīgo darbu. Sākumā bija mazliet neērti, mazliet bailīgi un neomolīgi, taču tas ātri vien pagaisa, kad ķērāmies pie darba. Mūsu uzdevums bija servēt dzērienus visiem. - PIENS, KAFIJA, ŪDENS....tas bija tik jautri, 90% bija tik jauki un draudzīgi un pieklājīgi - visi man visu laiku jautāja no kurienes es esmu, no kurienes man tas akcents un blablabla...tāka izpļāpājos un izsmējos uz nebēdu. Es nezinu - man smaids nenogāja no sejas visas 2h ko tur pavadījām. Tas bija tik ... tik paīstam, es tiešām izbaudīju to, ka varu palīdzēt - sajutos, kā tāda Māte Terēza. Tur bija viens melnis, kas uzauga Vācijā, tā ka ar to es mēīnāju kko vāciski runāt :D Taču izgāzos protams..... vēlāk kad pēc visa šitā braucām mājās, man bija tik laba sajūta, ka zinu, ka man ir mājas.............

P.S. man liekas, ka Nyle jūt, ka man viņš ir vnk ZB! :D

P.S.S. esmu izturējusi pirmo nedēļu uz tādas kā diētas un labākais ir tas, ka IR rezultāts :))

Winter Sport Program

4dien, 4. martā, 6:30 notika visu ziemas sportu apbalvošanas cerimonija. Šajā programmā piedalījās sekojošie sporta veidi (meitenes/zēni) - basketbols, boulings, peldēšana, reslings, dejas. Skolā ieradāmies laikā, kopā ar maniem "vecākiem". Protams, nosēdāmies pirmajā rindā. Sākumā galvenais sporta adminstrators teica runu - īstenībā ļoti laba, interesanta un atbilstoša runa šim vakaram. Pēctam sekoja apbalvošana par dažādām nozarēm. Pirmais bija - Missouri River Conference, all Conference Scholarship Award for achieving academic exellence while participating in (basketbolā, boulingā, peldēšanā, dejās vai reslingā. ) Lai saņemtu šo apbalvojumu bija jāatbilst 3 kritērijiem - jāspēlē varsity, jābūt pretedentam uz letter saņemšanu un vidējajai jābūt vismaz 3.5p mācībās(maximums ir 4p). Biju šokā, jo es biju VIENĪGĀ meitene no visas manas komandas, kas saņēma šo goda rakstu. Puiši bija kādi 10, kas arī ir diezgan neierasti, jo parasti jau meitenes mācību ziņā ir pārākas par zēniem, taču laikam ne ASV. Lai nu kā, jutos ļoti īpaša, jo šis diploms ir īpašs, jo, ja nākotnē gribēšu pretendēt uz kādām stipendijām koledžās ar basketbola palīdzību - šis ir fantastisks dokuments un apstiprinājums manām spējam pavilkt gan sportu, gan mācības - pietam šajā reizē es mācos ar savu otro nevis pirmo valodu, kas visā šajā ir pats smieklīgākais.

Pēctam sekoja dažādi citi apbalvojumi, un, kad tas beidzās - katrai komandai bija pašai sava mazā konforencīte. Vienīgi meiteņu basketbols brauca uz restorānu, kamēr pārējās komandas savācās kopā kaut kur skolas telpās.

Vakariņojām Pizza King. Sākumā mums draudēja tas, ka mēs netiksim iekšā savā banketa zālē, jo šamējie bija sajaukuši datumus un mēs bijām paredzēti citā dienā, taču tie kas tur bija šajā dienā (bēru bankets), šie bija tik laipni un aiztinās uz citurieni. Kamēr mēs gaidījām savus pasūījums, treneri teica runu un izsniedza citus sertifikātus. Es saņēmu vēl 2. Vēl vienu par ekselentu akadēmisko sasniegumu un otru par letter saņemšanu. Noteikti jūs visi domājat - par kādu letter viņa pie velna runā?! Letter pamatā ir kaut kas ļoti ļoti īpašs, jo parāda to, ka tu esi baigais profs vai nu sportā, vai arī letter var saņemt, ja esi baigi labs mūzikas jomā. Abraham Lincoln High School tie ir burti (letter) AL, ko parasti piesprauž pie jakas (esat filmās redzējuši tādas ķipa beizbola jakas)? Nākamās šādas atzinības vairs nav letter, bet gan kaut kādas piespraudes. Taču nākamais jūsu jautājums noteikti ir - kā pie velna viņa dabūja to letter, ja viņa nav nekāds profs!? Nu par to man arī radās jautājums, taču tas tika atbildēts mūsu banketa beigās,kad runāju ar foršo zēnu Russ. Mēs atkal maziet pārspriedām to netaisnību, kas valdīja šīs sezonas laikā pret mani - un viņš teica, ka viņš manī redzēja lielisku piespēļu un atlēkušo bumbu savācēju, kā arī pamatīgu cīnītāju, tāpēc viņš ir teicis treneriem, ka man IR jāsaņem šis letter, pat ja viņi man kaut kādu mistisku iemeslu dēļ neļāva spēlēt. Manuprāt tas bija ĻOTI cēlsirdīgi no Russ puses :)

Lai nu kā - emocijas man ir gūtas pozitīvas, jo šie 3 diplomi man dzīvē vēl noderēs. Pietam esmu guvusi ļoti lielu pašapziņu - es saprotu, ka esmu gudra un spējīga uz neiespējamo. Jo man tas ir fantastisks pagodinājums VIENĪGAJAI no komandas saņemt diplomu par izcilu akadēmisko sniegumu VISĀ MISSOURI RIVER konforencē (kas ir kādas 12 skolas). Nice! Es gan negribu te izklausīties lielīga un iedomīga, bet šajā reizē man liekas, ka es varu palielīties un papriecāties par sevi :) :)

. . . . . . . . . . .

• mums english class bija jāraksta ķipa zinātniskā eseja. mana tēma bija - "labākais veids kā iemācīties valodu ir dzīvot attiecīgās valodas vidē". savu eseju pabeidzu diezgan ātri, jo tas bija ļoti vienkārši, tāpēc, ka skolotājs prasīja no mums tik vien kā iekopēt informāciju no interneta un pierakstīt klāt savas domas. lai nu kā, kad gāju tirdīt viņu par to, kāpēc man nav vēl ieliktas dažas atzīmes, viņš izrādās jau bija izlabojis manu darbu, ko nosūtīju viņam uz meilu. kad viņš sāka slavināt, cik man lieliska eseja un, cik labas domas tajā ieliktas un rādīt uz manu lielo A+ es neizpratnē skatījos uz izprintēto lapu kaudzi. šis nezin kādā sakarā ir izlabojis manas piezīmes(visu info, ko biju iekopējusi no neta,lai vēlāk apstrādātu savā esejā). es zināmā šokā, kaut ko sāku murmulēt un viņš saprata savu kļūdu, tāpēc lūdza man anest manu īsto eseju, taču es izlikšos par beigtu, kamēr vecā atzīme (A) stāvēs attiecīgajā ailītē un neko tajā nemainīšu. Ok. šajā gadījumā man noveicās, ka skolotājs kļūdījās, taču man ZB jau, ka man visu laiku ir jāiet manā web kontā, lai pārbaudītu vai viss ir kārtībā un VIENMĒR, kāds no skolotājiem ir kaut ko nokļūdījies un tad man jāiet skaidroties kas un kā. Tas īstenībā ir tik negodīgi, ka citreiz tikai dēļ skolotāju aizmāršības students var dabūt zemāku atzīmi, nekā viņam pienākas.
• lai gan vēstures skolotājs šai jomā ir topa virsotnē ar savām kļūdām, es uz viņu nedusmojos, jo viņš ir tik labs pret mani. ļauj man vienmēr izmantot manus pierakstus testu laikā, kamēr citiem jāzubrās, viņš ļauj vienmēr pārakstīt testus un vienmēr dod vienu un to pašu. vienā manā testā es atbildēju tikai 4 variantu jautājumus, domājot, ka pēdējais kaut kāds tur lasīšanas uzdevums mums nav jādara, taču kļūdījos - tas arī bija, taču viņš man teica, ka tas nekas - viņš MAN vienkārši to pēdējo (kas bija grūtākais un, kur daudzi izkrita) neskaitīs un beigās es dabūju B :)
• matemātikas skolotājs vispār ir klauns. reāli katrā stundā es esmu pārsmējusies. tā nu trešdien viņš visiem mums stāstīja par savu jauno matemātikas klubiņu, kurā viņš un gudrie skolnieki gatavojas kaut kādam tur štata konkursam. šis man pēkšņi uzdod pāris (VIENKĀRŠUS) jautājumus uz kuriem es mierīgi atbildēju. pēc tā šis tāds - eu, tev jānāk mūsu klubiņā. taču es negribu - es par sevi nejūtos TIK pārliecināta - īpaši jau matemātikā, kas ir ANGĻU valodā, beztam tie ir vēli trešdienu vakari. lai nu kā - sajutos gudra, jo LV man nekad neviens nepiedāvāja piedalīties matemātikas olimpiādēs :D.
• ķīmijā šodien pārsitu skolotāju gudrībā. es izfunktierēju kaut kādu tur grūto kovelento saiti, kaēr šis nekādi nevarēja. Ha - tas man atkal cēla pašapziņu. nevaru teikt, ka mācības te būtu TĪK vieglas, taču skolotāji visu paskaidro 5x labāk nekā LV, tāpēc man lietas, ko mācījos LV un nekādi nevarēju saprast, šeit man aiziet easy :)
• neesmu rakstījusi par savu english teacher kādu laiciņu. laikam esmu jau vairāk vai mazāk pieradusi pie viņa jociņiem, ka vairs neliekas tik SPECIAL, taču šodien viņš atkal vienu labu izspļāva. viens čalis šim tāds saka - I like your shirt. Mr. Demott lepns - yeah, it is cool, isn`t it? it picks up everything (noslauka ķipa kkādu putekli no krekla un pēc pauzes).....except babes :D
• vakar saņēmu pastā vēstuli no skolas, kur iekšā bija atzinības raksts par labu uzvedību utt. + klāt bija pievienota mana sarkanā kartiņa, ar ko uzvarēju pagājušajā piektdienā.
• also vakar Marissa mani uzaicināja līdzi uz savu baznīcu, kur trešdienās ir ķip ģimeņu vakari, bet pamatā tās ir dienas, kad pa visam mazajiem bērniem ir tāda kā 7dienas skola. lielie bērni kā Marissa ir tā saucamie palīgi. sākumā visi sīči spēlēja douchball un pēctam visi gāja uz klasi, kur sākās visa tā stāstīšana par Dievu. smieklīgākais, ka viņi ir tik nenomierināmi - visu laiku spraucas iekšā ar kaut kādiem ne pa tēmu komentāriem - vnk tik smieklīgi. pēc tās klases katrs mazais bērns gāja pie viena lielā bērna, kas palīdzēja viņiem zubrīt galvā kaut kādus citātus no bībeles. vo tas gan ir stulbi - nabaga bērni. lai nu kā biju pārsteigt kā 8 gadīgā dūda, kam Marissa palīdzēja mocījās, taču iemācījās kādus 10 citātus. Un jā - es protams nevienam nepalīdzēju, jo, ko es varu kādam paskaidrot, ja pati šai sakarā neko nejēdzu :D
• spāņu valodā mums bija jātaisa prijekts par kādu no ģimenes locekļiem. uz liela plakāta vidū jāuzlīmē bilde un gar malām jāapraksta šī persona. es izvēlējos mammu. pāris cilvēki man klasē nāca klāt ar vaļā mutēm, neticot KA TĀ IR MANA MAMMA, ka viņa esot tik skaista. ehhh...tas man darīja tādu gandarījumu, jo man tiešām ir visskaistākā un foršākā mamma pasaulē. ta kā pēc projekta pabeikšanas mums tas bija jāuzlīmē kaut kur pie sienas, es uzlīmēju vietā, kurā varu uz to skatīties katru dienu.

otrais marts

Andy mani pārsteidza no rīta ar savu attapību un "veiksmi". Pāris nedēļas atpakaļ viņa toletē aizmirsa savu gredzenu, ko tā arī nav atradusi. Šodien tai pašā toletē viņa pazaudēja savu kakla kuloniņu (atslēdziņu), ko Sabina viņai no Washington atveda. Es tādā neizpratnē prasu, kā to viņa dabūja gatavu un viņas atbilde mani vienkārši nogāza no krēsla aiz smiekliem :D Tātad, izrādās bijis tā, ka šī sēdējusi uz poda un knubinājusi savu kuloniņu, kas pēkšņi notrūcis un iegāzies podā. Viņa vienkārši sastingst, jo mums skoloā pods nolaižas automātiski, kā tu izdari strauju kustību(=piecelies). Reāli tā sastingusi, viņa cenšas izštukot, kā lai dabon to ārā - ļoti lēnītēm piecēlusies un kā liekusies lai to dabūtu, ūdens pēkšņi ar spēcīgu strūklu nolaidās. Andy par to bija TĪK ļoti bēdīga, ka es apsoliju viņai adot manu atslēdziņu, ko Sabina atveda man, jo es viņu tā pat nenēsāju un ja tas viņu dara laimīgu, tad kāpēc ne?!

Taču manu uzjautrināto garastāvokli satrieca (pareizākais vārds manām tā brīža emocijām) Mr. Furgoson ar paziņojumu, kāds būs mūsu final exam Governmentā. 10(!!!!) esejas!!! Es esmu autā, jo tas tak ir pārcilvēciski. Taču viņš teica, ka ļaus mums tās esejas pa atlikušo gadu pēc katras nodaļas rakstīt, lai vnk padarītu savas un arī viņa dzīvi vienkāršāku.

Spāņu valodā man atkal uzlabojās garīgais, jo mums ir jauns skolnieks, kas ir viens smukiņš melnītis. Diemžēl visu viņa smukumu izjauc viņa stulbais repera stils. Es nesaprotu, kāpēc lielākā daļa melnīšu piekopj šo savu ganstas stilu!? Bojā visu skatu uz sevi.

Šodien skolā sajutos īpaši gudra. Matemātikā skolotājs sadalīja klasi 3 grupās - gudrie, dumjie1 un dumjie2 :D Gudrajā grupā bijām tikai 4 meitenes, dumjajā1 grupā bija visi zēni (kādi 9) un dumjajā2 grupā visas atlikušās meitenes (arī kādas 9) :D Visiem bija jāaizpilda darba lapa. Mēs 4 gudrās tikām aizsūtītas uz citu telpu, lai neviens nevarētu špikot. Starpcitu pa ceļam kā tāda tizlene nomaucos, jo slidinājos pa pārāk slideno grīdu ar pārāk lielu ātrumu un ar pārāk slideniem apaviem :D

Tad, nākamā stunda bija ķīmija, kur arī visi bija sadalīti grupās un mums kopīgi bija jāaizpilda darba lapas. Viens no maniem partneriem bija iedomājies, ka ir nezin kāds ģēnijs, jo visu laiku rakstīja īziņas un tik ik pa laikam iestarpināja kādu "gudru" komentāru, taču otrs bija galīgs idiots,kas centās iesaistīties, tāpēc paņēma periodisko tabulu, lai meklētu elementus un man pateiktu to grupas nummurus - taču es pati to būtu atradusi 5x ātrāk, nekā viņš ar saviem tempiem. Lai nu kā, ja sākumā centos viņus arī iesaistīt darbā, tad kad stunda nāca uz beigām sapratu, ka mēs nepaspēsim, vnk paņēmu un visu fiksi aizpildīju. Labi ka viņi nebija vismaz tik slinki un stulbi lai uzrakstītu uz lapas savus vārdus.

P.S. kā jau esmu teikusi, basketbols ir cauri un man nekādas dižās aktivitātes te nenotiek tāpēc, kad uzkāpu vienu dienu uz svariem sapratu, ka ir PAKAĻĀ. Kaut kas jāsāk darīt, tāpēc tagad ļoti piedomāju ko ēdu un dzeru tonnām ūdeni. Taču, protams, Nyle vajag katru vakaru taisīt cepumus un man gar degunu viņus ēst ......................................

Marriage of Figaro

NETICAMI, ka marts jau ir klāt. Tas nozīmē,ka man vēl palikuši TIEŠI 4 mēneši. Godīgi sakot, esmu tik nenormāli noilgojusies pēc visiem mīļajiem. Tik ļoti, ka to ir neiespējami aprakstīt. Man tiešām krīt uz nerviem mani viesvecāki, viss ko viņi dara, man vienkārši besij. Es jūtos tik laimīga, kad neesmu ar viņiem kopā, kad varu atpūsties no šiem aizvēsturiskajiem īpatņiem. Tad nu tā sanāca, ka mans weekends bija superforšs, jo pavadīju to kopā ar Sabinu un Andy.

6dien no rīta papļāpāju ar mammīti skype un tas man uzlaboja visu dienu, jo atgādināja, ka šie divi man ir tikai uz laiku, un ka man ir visforšākā ģimene un draugi pasaulē. Vēlāk man atbrauca Sabina ar Timu (viņas patēvu) pakaļ. Sabina bija pie stūres - šī mācās braukt. Lai nu kā viņa nešķita īpaši pārliecināta, taču gan jau ar laiku iemācīsies un dragās, ka tik nemetas. Vēlāk Andy atbrauca un mums pievienojās. Tim pagatavoja garšīgas pusdienas - bārbekjū ceptu gaļiņu un kartupelīšus......mmmmmmmmm..........pēctam mēs visas 3 beidzot saņēmāmies un uztaisījām friendshp rokassprādzes. Sabīnas pusmāsai bija speciāla tāda kaste uzdāvināta ar kurām tu taisi tāda tipa rokassprādzītes, ta ka mums pa nopietnam :D :D Sabīnai sanāca visslabāk, nabaga Andy mocijās ar vienu grūtu, ko es lūdzu, taču viņai atšķirībā no manis pieleca, kā to grūto taisīt, jo es nekādi nevarēju neko uztaisīt. Tā nu beigās es viņām uzpinu parastas 3krāsainas pīnītes ar ievērtiem akmentiņiem :D Pēc tam vakarā nolādējām Hangover. VISLABĀKĀ filma EVER!!! Protams, Andy atkal aizmiga, bet nu ok.

Lai nu kā, Sabina man parādīja web site kur es varu pa brīvu kačāt filmas un mūziku, taču, lai es to varētu man vajag saņemt vispirms manā e-pastā apstiprinājumu. taču visu laiku šis apstiprinājums nenāk un nenāk....tā nu es izdomāju, ka jāpaskatās spamos un,lai gan tur arī neatradu to, bet atradu kādas 6 vēstules no YFU, kur bija dažādi uzaicinājumi uz dažādiem pasākumiem, kas jau sen ir beigušies. Man vienkārši tādas dusmas. Lai nu kā - tur bija arī viena YFU konkursa reklāma, kur man prasa uztaisīt video par manu exchange year un pirmā vieta vinnē 1500$, 2.vieta 1000$ un 3. vieta 500$. ŠERPI. Tā nu mēs izdomājām, ka derētu mums uztaisīt to video un ja vinnējam kko, tad liekam šo naudu mūsu "ceļojuma budžetā". Reāli mums visām ir plāns, katru gadu apciemot vienai otru un tad, kad apciemošana būs cauri (kad būsim jau bijušas LV, Krievijā, Ķīnā un Vācijā), tad sāksim katru gadu taisīt kopīgo ceļojumu uz KAUT KURIENI, piemēram, Āfriku, vai kaut kur Eiropā, piemēram, uz Parīzi .... ehh...būtu baigi kruti .... NĒ - BŪS KRUTI :)

No rīta pamodāmies un viņas mamma mums lika būt gatavām 11:50, jo 12:00 mēs izbraucam. Mums šodien bija plāns doties uz operu - Figaro kāzas. Protams visa taisīšanās kā jau meitenēm ievilkās un viņas mamma, kā jau īsta krievu bāba sāka ārdīties :D Beigās jau viss bija labi, šī pat atvainojās :D

Opera bija jauka. Komēdija. Pēc operas uzaicināju meitenes uz SubWay, jo man bija tā vinnētā dāvanu karte. NOĒDĀM VISU manu dāvanu karti :D Lai nu kā, šīs bija jaukas brīvdienas un es nenožēloju, ka aizgāju ar viņām uz operu, jo sākumā man negribējās dēļ tā, ka jātaupa nauda, bet beigās sapratu,ka nevar sēdēt visu laiku mājās, jo tad es toč nojūgošos. Un $20 nav daudz prekš opeas biļetes.

Protams, atbraucu mājās un tur priekšā šie. Es prasu kāda jums bija diena, un šie - Ouh, really good, we were home all day, relaxing, cleaning stuff.... Njam..............ĻOTI AIZRAUJOŠI.

2 mēneši un 8 dienas līdz manai dzimšanas dienai - 18 gadi!

2 mēneši un 16 dienas līdz manam izlaidumam.

3 mēneši un 3 dienas līdz manam West Coast Trip.

4 mēneši līdz braukšanai mājās.

BRĪNUMI NOTIEK

Okay, šīs dienās notikušais mani nebeidz pārsteigt. Taču vispirms fiksi par dažām lietām, kas nav tik foršas: Es saņēmu to pieteikumu no slimnīcas par brīvprātīgo darbu un paliku ar muti vaļā par visiem tiem noteikumie. Pluss tam visam ir tas, ka man ir jāmaksā 10$ par T-shirt ar tās slimnīcas logo un tā kā man te nav haki krāsas bikses, arī tās man būtu jāpērk. Un vēl tur ir pārāk strikti noteikumi, kas manam neparedzamajam dienu grafikam būtu par šerpu, tāpēc mēs mēģināsim atrast ko citu. Šonedēļ mani ļoti tracina Nyle. Viņš ir kā tāds liels bērns. Viss ko viņš dara ir vienkārši TRACINOŠS!!!! Viņš VISU LAIKU atraugājas, kas man vienkārši raisa vēmienu, tad viņš man vienkārši drīz sirdstrieku piedzīs ar savu skaļo un pēkšņo šķaudīšanu. Iedomājieties - klusums, klusums un PĒKŠŅI - APČĪ, APČĪ :o VISU LAIKU !!!! Tad dažreiz, kad mēs ar Deb mācamies, kad viņa man palīdz ar mājas darbiem, tad viņš vienkārši ir neizturams, jo visu laiku jaucas pa vidu ar kaut kādiem stulbiem, ne pa tēmu jautājumiem. Es apbrīnoju Debōras pacietību, jo viņš toč špēj krist uz nerviem. Un, protams, viņa komentāri, kad skatamies filmas, vai olimpiskās spēles,vai vienkārši par kaut ko runājam...viņa viedoklis ir TĪK aizvēsturisks, ka dažbrīd liekas, ka viņam ir 345676545678 gadu. Tagad labās un izcilās lietas. Pirmkārt esmu ļoti lepna par mūsu hokejistu pēdējo spēli, tas bija vienkārši NETICAMI. Reāli mēs skatījāmies, un kad sākās 3.puslaiks es sapratu, ka nav vērts vairāk mocīties, šie tā pat zaudēs (2:0) un man rīt agri jāceļas, taču, kad jau biju ielīdusi gultiņā,jau sākusi gandrīz sapņot pēkšņi mans lielais draugs Nyle sāka klauvēties pie durvīm un saukt 2:2 !!! Tā nu es pielecu kājās un skrēju skatīties papildlaiku. Tas bija vienkārši 50 uz 50 un, jā tas būtu KOLOSĀLI, ja mēs būtu nospieduši to stulbo Čehiju, bet arī tas, ka viņi sāka slapināt bikšeles jau bija liels panākums. Laikam vienkārši šoreiz nebija reize prekš mums, bet jebkurā gadījumā, būt 12tajiem pasaulē arī ir gods :) Okay, otrā - NETICAMI KRUTĀ lieta: esmu sapratusi, ka pasaule tiešām ir maza mazītiņa, JO, pāris dienas atpakaļ biju skatīies gan meiteņu, gan zēnu koledžas basketbola spēles. Mana viesmāte mani savāca no skolas un, ceļā uz spēli, šī man saka - klau,es tā paskatījos internetā un ieraudzīju, ka meiteņu komandai ir apmaiņas studente no Latvijas. Es vispār šokā, kā tā sagadījies, ka vienīgais apmaiņas students komandā un tas pats no Latvijas. Tad es tāda skatos bildi, ko viņa man izprintējusi bija no interneta un tā meitene šķiet NU ĻOTI redzēta, bet nu tomēr daži fakti nesakrita. Nu ok, izdomāju, ka pēc spēles jāpieiet klāt un jāsasveicinās. Tā nu es aizgāju un TIEŠĀM, tā ir tā pati meitene. Tā bija Linda Rubene no 49.vidusskolas, pagājušo gadu mēs trenējāmies skolā kopā. Vai nav neticama sagadīšanās? Tas bija super satikt savu tautieti + skolas/komandas biedreni. Diemžēl gan neredzēju viņu spēlējot, jo viņa pēdējās divas spēles dabūja tehniskās piezīmes un tas viņai liedza spēlēt šo spēli, kur es biju. Mēs jau smējāmies, ka vo tie ir latvieši! :) Bet treneris ļoti atzinīgi par viņu izeicās, teica, ka ļoti laba spēlētāja un ka viņš ir ļoti priecīgs par to, ka viņa ir viņu komandā. Bet tā ir totāli NETICAMA sagadīšanās. Spēles bija labas, taču foršākais tajās bija smukie melnīši. Nu tik daudz smukus, stilīgus meļņus es nebiju redzējusi vienu viet. Es sapratu, ka nevaru sagaidīt savus koledžas gadus, jo tas būs tik kruti. Varu saderēt viņiem visu laiku kaut kādi tusiņi kopā notiek utt. Nu un mans trešais miracle notika šodien. Šodien ēdnīcā atkal vilka sarkanās kartiņas. Šoreiz izvilka 6 laimīgos, kas dabūja katrs snikeru un tad vienam no s6 bija iespēja dabūt dāvanu karti 15$ SubWay. Es un arī Sabina no kaut kādām 200 kartiņām tikām izvilktas un dabūjām snikerus. Taču ar to jau mana veiksme nebeidzās, jo es biju laimīgā, kas dabūja dāvanu karti. Es vienkārši lēkāju aiz laimes...haha....man liekas visi uz mani skatījās, kā tādu atpalikušo :D Bet nu smaidu no manas sejas nekādi nevarēja dabūt nost visas dienas garumā :)))))))))))

P.S. šonedēļ mums 2 dienas ķīmijā bija labrotorijas darbs,kurā bija jālieto alkohlols. Hahaha....es kā tāda alkoholiķe pieķēru sevi pie domas, ka mošk varētu nočiept bišku....es pat paostīju, un toč iesita nāsīs tā kā šņapsītis mēdz darīt. Bet nu ok. neko nepaņēmu, jo neesmu jau tik stulba, pluss, mošk tas kaut kāds medicīniskais spirts īstenībā :D

b r ī v ī b a

Jūs zinājāt, ka Kanzasā svēdienās ir aizliegts pārdot alkoholu?! Es nesaprotu, kāpēc ASV ir tik strikta šai jomā. Laikam tas, kas šos likumus izdomāja ir viens pamatīgs izbijis alkāns :D

7dien kārtējo reizi gāju spēlēt basīti ar savējiem. Tā kā mazajā zālē tur kaut kādi rekonstrukcijas darbi, mēs tagad "pārvācamies" uz lielo zāli. Man patīk, jo ir daudz vairāk vietas un platības, nav tā kloustorfobiskā sajūta. Tur ir tāds foršs onka, Nyle šefs, kas ir riktīgi smieklīgs un vienmēr mēs ar viņu jautrojamies. Viņš ir diezgan dūšīgs un gados 50, taču spēlē basi kā kaut kāds Džordans, esmu šokā. Lai nu kā, es viņam nekad ceļā nestājos, kad viņš pilnā ātrumā nesas uz grozu, jo vēlos palikt dzīva, taču 7dien nesanāca izvairīties un viņš manī ienesās kā tāds GIGANTS. Es pilnīgi dzirdēju kā man kakla skriemeļi nočarkst, tas bija sāpīgi, taču nekas traks man nenotika. Vismaz tad visi pret mani sāka DAUDZ maigāk spēlēt :D

Vakarā mēs skatījāmies hoķi....ASV-Kanāda. Tas bija smieklīgi, jo Nyle fanoja par ASV, bet Deb par Kanādu, jo viņa īstenībā piedzima un uzauga Kanādā. Spēle bija tik laba, jo lielākā daļa no spēlētājiem ir no NHL, kas spēli padarīja ātrāku, spēcīgāku un neapšaubāmi baudāmāku.

1diena, lai gan bija īsā diena, pie tam pēdējā stunda nenotika, jo bija PEPERALIJS, man diena šķita NEIZTURAMI gara.

Tā kā šī ir mana pirmā diena, kad esmu brīva un pēc skolas nekas nav jādara, man atnāca vaļā kaut kāds mākslinieciskais gars, jo sāku dekorēt savu istabu ar visu ko vien varēju :D Deb bija mazliet šokā :D Lai nu kā, tagad mana istaba iskatās daudz mājīgāka un pozitīvāka.

Man jau kādu laiku ir tāds mērķītis te pastrādāt kādus brīvprātīgos darbus, jo ASV tie ir ļoti popolāri. Šodien sazvanīju vienu slimnīcu, kas r prieku uzņem brīprātīgos, tā ka drīz es, Sabina un Andy iesim uz apmācību un tad katru nedēļu vismaz vienreiz dienā iesim palīdzēt :)

7.martā, jau mums ir sarunāts, ka ejam uz bezpajumtnieku māju, kur pamatā ir jāpalīdz servēt ēdiens un jāspēlējas ar bērniem :) Esmu vnk sajūsmā :)))))))))))