BRĪNUMI NOTIEK

Okay, šīs dienās notikušais mani nebeidz pārsteigt. Taču vispirms fiksi par dažām lietām, kas nav tik foršas: Es saņēmu to pieteikumu no slimnīcas par brīvprātīgo darbu un paliku ar muti vaļā par visiem tiem noteikumie. Pluss tam visam ir tas, ka man ir jāmaksā 10$ par T-shirt ar tās slimnīcas logo un tā kā man te nav haki krāsas bikses, arī tās man būtu jāpērk. Un vēl tur ir pārāk strikti noteikumi, kas manam neparedzamajam dienu grafikam būtu par šerpu, tāpēc mēs mēģināsim atrast ko citu. Šonedēļ mani ļoti tracina Nyle. Viņš ir kā tāds liels bērns. Viss ko viņš dara ir vienkārši TRACINOŠS!!!! Viņš VISU LAIKU atraugājas, kas man vienkārši raisa vēmienu, tad viņš man vienkārši drīz sirdstrieku piedzīs ar savu skaļo un pēkšņo šķaudīšanu. Iedomājieties - klusums, klusums un PĒKŠŅI - APČĪ, APČĪ :o VISU LAIKU !!!! Tad dažreiz, kad mēs ar Deb mācamies, kad viņa man palīdz ar mājas darbiem, tad viņš vienkārši ir neizturams, jo visu laiku jaucas pa vidu ar kaut kādiem stulbiem, ne pa tēmu jautājumiem. Es apbrīnoju Debōras pacietību, jo viņš toč špēj krist uz nerviem. Un, protams, viņa komentāri, kad skatamies filmas, vai olimpiskās spēles,vai vienkārši par kaut ko runājam...viņa viedoklis ir TĪK aizvēsturisks, ka dažbrīd liekas, ka viņam ir 345676545678 gadu. Tagad labās un izcilās lietas. Pirmkārt esmu ļoti lepna par mūsu hokejistu pēdējo spēli, tas bija vienkārši NETICAMI. Reāli mēs skatījāmies, un kad sākās 3.puslaiks es sapratu, ka nav vērts vairāk mocīties, šie tā pat zaudēs (2:0) un man rīt agri jāceļas, taču, kad jau biju ielīdusi gultiņā,jau sākusi gandrīz sapņot pēkšņi mans lielais draugs Nyle sāka klauvēties pie durvīm un saukt 2:2 !!! Tā nu es pielecu kājās un skrēju skatīties papildlaiku. Tas bija vienkārši 50 uz 50 un, jā tas būtu KOLOSĀLI, ja mēs būtu nospieduši to stulbo Čehiju, bet arī tas, ka viņi sāka slapināt bikšeles jau bija liels panākums. Laikam vienkārši šoreiz nebija reize prekš mums, bet jebkurā gadījumā, būt 12tajiem pasaulē arī ir gods :) Okay, otrā - NETICAMI KRUTĀ lieta: esmu sapratusi, ka pasaule tiešām ir maza mazītiņa, JO, pāris dienas atpakaļ biju skatīies gan meiteņu, gan zēnu koledžas basketbola spēles. Mana viesmāte mani savāca no skolas un, ceļā uz spēli, šī man saka - klau,es tā paskatījos internetā un ieraudzīju, ka meiteņu komandai ir apmaiņas studente no Latvijas. Es vispār šokā, kā tā sagadījies, ka vienīgais apmaiņas students komandā un tas pats no Latvijas. Tad es tāda skatos bildi, ko viņa man izprintējusi bija no interneta un tā meitene šķiet NU ĻOTI redzēta, bet nu tomēr daži fakti nesakrita. Nu ok, izdomāju, ka pēc spēles jāpieiet klāt un jāsasveicinās. Tā nu es aizgāju un TIEŠĀM, tā ir tā pati meitene. Tā bija Linda Rubene no 49.vidusskolas, pagājušo gadu mēs trenējāmies skolā kopā. Vai nav neticama sagadīšanās? Tas bija super satikt savu tautieti + skolas/komandas biedreni. Diemžēl gan neredzēju viņu spēlējot, jo viņa pēdējās divas spēles dabūja tehniskās piezīmes un tas viņai liedza spēlēt šo spēli, kur es biju. Mēs jau smējāmies, ka vo tie ir latvieši! :) Bet treneris ļoti atzinīgi par viņu izeicās, teica, ka ļoti laba spēlētāja un ka viņš ir ļoti priecīgs par to, ka viņa ir viņu komandā. Bet tā ir totāli NETICAMA sagadīšanās. Spēles bija labas, taču foršākais tajās bija smukie melnīši. Nu tik daudz smukus, stilīgus meļņus es nebiju redzējusi vienu viet. Es sapratu, ka nevaru sagaidīt savus koledžas gadus, jo tas būs tik kruti. Varu saderēt viņiem visu laiku kaut kādi tusiņi kopā notiek utt. Nu un mans trešais miracle notika šodien. Šodien ēdnīcā atkal vilka sarkanās kartiņas. Šoreiz izvilka 6 laimīgos, kas dabūja katrs snikeru un tad vienam no s6 bija iespēja dabūt dāvanu karti 15$ SubWay. Es un arī Sabina no kaut kādām 200 kartiņām tikām izvilktas un dabūjām snikerus. Taču ar to jau mana veiksme nebeidzās, jo es biju laimīgā, kas dabūja dāvanu karti. Es vienkārši lēkāju aiz laimes...haha....man liekas visi uz mani skatījās, kā tādu atpalikušo :D Bet nu smaidu no manas sejas nekādi nevarēja dabūt nost visas dienas garumā :)))))))))))

P.S. šonedēļ mums 2 dienas ķīmijā bija labrotorijas darbs,kurā bija jālieto alkohlols. Hahaha....es kā tāda alkoholiķe pieķēru sevi pie domas, ka mošk varētu nočiept bišku....es pat paostīju, un toč iesita nāsīs tā kā šņapsītis mēdz darīt. Bet nu ok. neko nepaņēmu, jo neesmu jau tik stulba, pluss, mošk tas kaut kāds medicīniskais spirts īstenībā :D