3 nedēļas līdz skolas beigšanai

Neesmu ilgi rakstījusi, bet tas galvenokārt, jo biju ļoti aizņemta gan ar aizraujošām, gan arī ar ne tik aizraujošām lietām. Reāli visu savu sestdienas dienu es sēdēju mājās un drukāju referātu prekš kultūras klases Latvijā. Tagad manas dienas brīvos mirkļus aizņem "Dvēseļu Puteņa" lasīšana prekš manas Literatūras klases Latvijā. Tas ir tik murgains storry :/

Labi, sākšu stāstīt no 5dienas, jo mana atmiņa neiet īpaši tālāk par to dienu. 5dien mums spāņu valodā bija BINGO ar jaunajiem vārdiņiem. Es nezinu kāda veiksme man bija piesitusies, bet es vinnēju VISAS spēles izņemot vienu. Trakākais, ka uzvarētājs vienmēr dabūja kaut kādu saldumu, kas manai riepai diezko par labu nenāca :D

Tad pēc skolas mēs braucām uz Sabinas māju, lai pēc tam brauktu uz baznīcas vakariņu pasākumu. Tas bija tik jautri, jo mēs - ptuveni 15 jauniešu, braucām no vienas mājas uz otru, un ēdām dažādus garšīgus ēdienus, ko pieaugušie no tās baznīcas bija sagādājuši. Pirmajā mājā, kur mēs bijām, bija tik gigantiski 2 suņi - es nekad mūžā nebiju redzējusi TĀDUS milzeņus. Smagākais no viņiem svēr ap 80kg. Viņi bija tāda maza zirga lielumā, taču tik mīlīgi, lai gan dīvainā kārtā neviens no sņiem negribēja nākt mīlēties pie manis, jo kā es nācu klāt lai viņus papaijātu, viņi sāka nesties prom :( :D Bija riktīgi kruti, visas mājas, kaut kādas krutās villas, bet cilvēki tik forši un draudzīgi. Taču pēdējā maltīte bija vienkārši punkts uz visa, jo man bija tik smagi, es pilnīgi nevarēju pecelties no dīvāna, taču beigās, kad piecēlos, es nevarēju pateikt nē MILZĪGAM KRUTAM BATUTAM, tāpēc pēc smagās lēkāšanas man bija sajūta, ka viss ēdiens ir sagājis man galvā un tā kuru katru mirkli pārsprāgs :D

Starpcitu, runājot par baznīcu, man notika ĻOTI liels apkaunojuma moments trešdien, kad bijām uz jauniešu vakaru. Mēs tādi sēžam un mācītājs mums uzdod uzdevumu (protams pēc vēlēšanās), lai mēs pasakam kaut ko tādu, par ko mēs gribētu, lai cits palūdz Dieviņu. Tā nu viens pēc otra cilvēki tur teica kko, kamēr citi vilcinoties cēla rokas, lai par viņiem palūgtu. Tad pēc vienas meitenes stāsta neviens necēla roku, un man viņas palika žēl, tāpēc es pacēlu. Tā nu mēs aizvērām acis, un ķipa iegrimām klusumā, lai tagad lūgtu, kad pēkšņi tie cilvēki, kas cēla rokas sāka viens pēc otra skaļi lūgt. Man vienkārši acis atsprāgst šokā vaļā, jo es saprotu, ka BĀC, man būs skaļi jālūdz........Sabina un Andi par mani rēc, taču es panikā nezinu ko darīt. Tad pienāca mana kārta, un es vnk noburkšķēju tādu sūdu, vispār ne tuvu tam, kā ir pareizi, jo tie citi cilvēki lūdz tur ar tādiem vārdiem kā dārgais lords, blablabla....kamēr mana runa vairāk izklausījās - yeah, paldies vecīt, ka esi tik foršs un blablabla :D Es vnk nezināju kur lai aiz kauna liekos :D Td kad visi bija beiguši, mācītājs lūdza par visiem un pirmie viņa vārdi bija - lūdzu palīdzi Elīnai atrast viņas īsto ceļu dzīvē, un paldies, ka viņa to ir meklējusi šeit :D :D :D ĀĀĀ......tas manu sajūtu neuzlaboja :D Pēc tās dienas, tai ēšanas 5dienā Andi visu laiku mani ar elkoni buhņija mirkļos, kad mācītājs jautāja, kurš vēlas lūgt pirms maltītes uzsākšanas .... ehhhhhhhhhhh

7dien man bija pēdējā YFU satikšanās, kur mēs runājām par mājās braukšanu un par tāda tipa lietām. Es sapratu, ka visi tur ir šaumīgi samīlējušies savās viesģimenēs un blablabla....kamēr man par vņiem vispār nav nekādu emociju. Man vairāk pat pietrūks mana istaba, teniss un spāņu valoda nekā viņi abi kopā :D taču ok, nevar jau teikt, ka nebūs skumīgi pamest šo vietu, jo tomēr šai gada laikā man te ir bijusi dzīve un draugi, kas noteikti ir neatsverams ieguvums :)

Mani aizveda un mājās atveda vienas vācu meitenes viesmāte. Mašīnā bija arī viņas viesmāsa. Es sapratu, ka esmu vnk tik greizsirdīga, jo viņai ir tik kruta viesmamma un viesmāsa, viņas mierīgi runā un lieto tādus vārdus kā BullShit, WTF, MotherFucker, utt. Mani pareizie elfi man vienkārši elli uzsūt'tu virsū, ja es lietotu kaut vai vārdu SHIT mūsu pareizajās baznīcas sienās :D :D Anyway - man reāli patika viņas viesmamma, tāda jautrīte. Eh...man jau vairs nekas nav palicis, drīz pienāks tā diena, kad man vairs nekad nebūs jāredz un jāsadzīvo ar to piepi- Debu!

P.S. šodien atkal tas dročītājs no spāņu valodas bojāja manus nervus. es tiešām nezinu ko lai dara :/