Easter in South Dakota

Priecīgas visiem Lieldienas! Es tās pavadīju South Dakotā kopā ar savu viesģimeni un manu draudzeni Elizabeth. Bija interesanti........................

Ja man likās, ka Iowā ir šausmīgas laikapstākļu svārstības, tad nonākot South Dakotā es savas domas mainīju, jo tur katra diena bija savāka. Pirmā diena bija karsta, kādi +20, nākamā diena bija vējaina un ar sniegu, kaut kur ap -3, trešā diena bija viss dīvainākā, jo mēs piedzīvojām gan sauli, gan lietu, gan snegu un tad atkal sauli. Paldies Dievam mūsu pēdējā diena bija ļoti saulaina un skaista, ja neskaita īsu smidzināšanu uz dienas beigām. Traki!

Man likās, ka Elizabeth būs labs kontakts ar Deb un Nyle, taču tas gluži tā nebija. Viņai riebjas mani viesvecāki, jo viņi ir tik pareizi un klusi. Mašīnā katrs klausījās savu MP3,kas viņai likās ļoti dīvaini. Un daudz dažādu sīkumu, kas man reāli bojāja ceļojumu, jo man bija ZB klausīties viņas čīkstēšanu. Viņa ir kā tāda veca grandma, kam ir tikai vienas problēmas. Tad viņai ir problēmas ar vēdaru un viņa nevar ēst to, to un to, tad viņai sāp galva, tad viņai aizkrīt ausis, jo mēs esam kalnainā štatā, tad viņai ir bail no tumsas un mums uz nakti jāatstāj gaisma un blablabla !!! Lai gan ja godīgi jārunā, es biju ļoti priecīga, ka viņa piekrita braukt, jo man vismaz bija kompānija, un ja neskaita viņas sākotnējo čīkstēšanu, tad bija ļoti jautri. Viņai un maniem viesvecākiem arī uz beigām izveidojās labāks kontaks, jo man jau liekas, ka viņiem viņa arī ne tā. Viņi visu laiku gandrīz aizrijās, kad viņa mierīgi viņu klātbūtnē runāja ar mani par saviem boyfriend, vai mierīgi pajautā viņiem - kāda mums te politika, kurš maksā pa pusdienām? Deb un Nyle maksāja par visām ēdienreizēm un aktivitātēm, kas man ļoti patika, jo es justos neērti, ja Elizabeth vajadzētu maksāt katru reizi atsevišķi, tāpēc es pat savā ziņā biju priecīga, ka viņa pajautāja.

Reāli šā ceļojuma laikā es sapratu beidzot kā esmu savā prātiņā pieaugusi, jo redzu pamatīgu atšķirību starp mani un Elizabeth. Es pat nedomāju pieklājības manieres - tās man ir bijušas vienmēr, taču to, kā tu pieņem cilvēkus. Viņa nesaprot, ka dzīvē mēs satiksim DAUDZ un dažādus cilvēkus, kas būs jāpieņem pat ja viņi galīgi neatbilst tam, pie kā tu esi pieradis. Ta viņus nepadara par sliktākiem kā tu. Es esmu iemācījusies šo īpašību - sadzīvot un pieņemt cilvēkus, kas man pat ne īpaši patīk, kā arī necensties otram pierādīt kaut kādu savu taisnību, jo ja tā padomā, vai nav vienalga, ko citi domā? Tā ir viņu dzīve un viņu domas........

Vēl viena lieta, ko gribu piezīmēt pirms sāku stāstīt par to, ko es redzēju šai izbraucienā. Es nezinu kāpēc, bet beidzot, gandrīz pēc 8 mēnešiem man tiešām nāk virsū reālais homesick. Es vienmēr centos visas domas par ģimeni, draugiem un mājām aizgaiņāt, lai nebūtu skumīgi, taču šoreiz man tas tik labi neizdevās. Varbūt dēļ tā, ka garš ceļš un daudz laika domām, varbūt tāpēc, ka Elizabeth visu laiku runāja par savu ģimeni, varbūt tāpēc, ka biju kopā tik daudz ar Deb un Nyle un sapratu, kā man ir paveicies ar savu ģimeni....ai nez....man tiešām tiešām visi ļoti pietrūkst :(

Labi....tātad.....

pirmā diena - 4dien 7:30 no rīta mēs savācām Elizabeth. Pirmā apskates vieta bija kukurūzas pilsēta, kur visur kur skaties kukurūza. Pat milzīga pils veida ēka visa bija aptaisīa ar zīmējumiem no kukurūzas. Katru gadu zīmējumi tiek mainīti. Iespaidīgi. Nākamā pietura bija muzejs, kur pamatā bija doma - AUKSTAIS KARŠ. Rendžeris, ko satikām savā dzīvē ir saticis vēl 3 latviešus, kad savos studijas gados bija Polijā. Viņš arī daudz zināja stāstīt par Rīgu Padomju Savienības laikos. Tiešām iespaidīgi.

Tad turpinājām ceļu līdz WALL DRUGS. Tā ir leģendāra vieta ar interesantu vēsturi, kas tagad ir kļuvusi par iecienītu tūristu apskates vietu. Wall Drugs bija maza bodīte, ko sen jo sen atpakaļ atvēra kāda ģimene. Tā kā bizness negāja viegli, viņi izdomāja, ka varētu pievilināt savus pircējus, ja tur pasniegs ūdeni par brīvu. Tā nu šie sataisīja zīmes un salika ceļa malā prekš tālbraucējiem. Pēkšņi bizness sāka iet tā no rokas, ka viņi kļuva bagāti. Tagad ja tu brauc uz to pusi, arī ir saliktas desmitiem zīmes, kas vēsta - FREE ICE WATER in Wall Drugs. Protams, mūsdienās tu vari dabūt ūdeni jebkurā vietā par brīvu, taču tas ir kā tāds komisks atgādinājums par Wall Drugs vēsturi. Kad nonācām tur, pamatā nekas īpašs tur nebija - daudz tūristu veikaliņi utt. Bet reāli es sapratu, ka South Dakota ir pamatīgs cowboy štats, kas man likās ļoti interesanti.

Vakarā nonācām savā viesnīcā, kas bija ļoti jauka un omulīga ar lielu ūdens parku iekšā. Diemžēl viesnīcas iemītnieki par brīvu varēja izmantot tikai burbuļvannu, ko mēs ar Elizabeth arī katru vakaru darījām.

otā diena - bija dikti auksts un vējains, taču tākā Elīnai vajadzēja bildes ar visiem prezidentiem, kas rotāja katru South Dakotas parka ielas stūri, mani viesvecāki un nabaga Elizabeth pārsala līdz kaulam, taču es biju priecīga. Viņiem tur uz ielām ir salikti gandrīz visi ASV prezidenti īstajā augumā, nebija tikai Abraham Lincoln, Bush un Obama. Dēļ nejaukajiem laikapstāļiem pirmo dienas pusi pamatā pavadījām pa muzejiem. Īstenībā ļoti interesantiem muzejiem. Viens bija par dabas un sabiedrības attīstību South Dakotas teritorijās un otrs bija par lidmašīnām. Otro dienas daļu mēs pavadījām mūsu viesnīcas ūdens atrakciju parkā, kur pāris reizes nošļūcām pa trubām un vnk atpūtāmies. Lai gan nezinu vai to īsti var nosaukt par atpūtu, kad simtiem sīku knēveļu baurē un ārdās :D

trešā diena - tā bija visslabākā. Pirmkārt laiks bija diezgan smuks un otrkārt, jo beidzot sasniedzām savu ceļojuma pamata mērķi - Mount Rushmore. Tā ir mizlīga klints ar 4 prezidenta sejām. Tas bija tik kolosāli un vādiem neaprakstāmi, ko tādu redzēt ar savām acīm. Vienreizējs skats. Nākamā pietura bija WILD LIFE PARK, kur mēs redzējām daudz meža zvērus. Sākumā ļoti cītīgi centāmies atrast bufalos, taču vienīgais, ko visur redzējām bija viņu sūdi....pietam vienā no tiem bija M&M konča :D Taču vēlāk atradām tos baros mierīgi ēdot zālīti ceļa malā. Pasakaini. Protams redzējām arī briežus, stirnas, zaķus un citus sauvaļas zvērus.

ceturtā diena - pēdējā diena šai skaistajā štatā, kur daba mainās ik uz soļa. Mēs devāmies apskatīt tā saucamās Badlands, kas ir milzīga bedre ar klintīm dažādās figurās. To sauc par badlands, jo tur gadrīz nekas neaug, lai gan zvēri tur arī ir visdažādākiem. Tiešām iespaidīgs skats :)

Kad beidzot nonācām mājās, Elizabeth`s mamma man uz lieldienām uzdāvināja MILZĪGU lieldienu grozu - pilnu ar saldumiem. Nice....mana diēta var sākties :D