VISS

VISS...man skola ir beigusies. Šonedēļ bija mana pēdējā nedēļa Abraham Lincoln High School un svētdien bija izlaidums. Es pat nezinu, ar ko lai sāk un ar ko lai beidz manā šajā ierakstā, jo ir noticis tik daudz kas, bet es visu laiku biju tik slinka, lai kaut ko te uzrakstītu. Tātad, tā kā senior (12.klases) tika no skolas ārā 2 nedēļas iepriekš par visiem pārējiem, mums nekādi dižie final eksāmeni nebija, jo šeit visas klases ir jauktas ar dažādu klašu līmeņu skolēniem. Kā, piemēram, es biju vienīgais senior manā spāņu valodas klasē, kur es no sava final diezgan viegli izspruku, jo skolotāja man jautāja vai gribu to rakstīt....hahaha – PROTAMS, ka NĒĒĒ ! :D Anyway – beigās es eksāmenus rakstīju tikai government, english, math, chemistry un religion klasēs. Bet atzīšos, ka es manas skolas pēdējās nedēļas ļoti palaidos, neko vispār negribējās darīt – visam biju par slinku, stundu sākumus visu laiku sanāca nokavēt, kas vienu reizi pat iznāca diezgan smieklīgi, jo ienākot kādas 2 min pēc zvana manā drama class, skolotājs tāds saka – are you late because of kissing with boys? – es tādā bišk šoā, bet smieklīgākais, ka šis viņa topiks (pārīšu mīlināšanās gaiteņos starpbrīžu laikos) izraisīja vētrainas diskusijas kādas 10 min no mūsu mācību stundas laika....lai nu kā, jā es biju reāli palaidusies, jo pat mājas darbus gandrīz vispār nepildīju, stundās tikai pļāpāju ar draugiem vai gulēju.....ai......vispār besis bija uz visu, lai gan tai pat laikā bija ļoti žēl apzināties to, ka es vairs nekad nestaigāšu par tiem pašiem skolas gaiteņiem, kur pavadīju 9 mēnešus, nekad nesatikšu tos cilvēkus un skolotājus, kas bija manā dzīvē šo laika posmu......tas mani dara ļoti skumīgu, taču laikam tā ir tā saucamā DZĪVE, jo mums vienmēr ir jāvirzās uz priekšu, lai padarītu savu ceļojumu cauri tai krāsaināku un bagātāku. Nekas diži interesants gan skolas nedēļā nenotika, jo visi bija tā kā bišk saskumuši. Uz skolu mums 12tajiem bija jāiet tikai 4 dienas, jo 5dien bija izlaiduma izmēģinājuma ceremonija. Man, Andi un Sabinai bija plānots neiet arī otrdien, jo tā bija diena, kad mēs domājām iet ar vienu citas skolas klasi ekskursijā uz īstu cietumu, taču tas tika atcelts PĒDĒJAJĀ momentā, nezināmu iemeslu dēļ. Es biju tik nikna,jo šo ekskursiju gaidījumēnešiem ilgi. Bet nu nekas, mēs abas vakarā ar Sabinu aizvilkām uz soccer spēli, kur spēlēja mūsu skola un Matthieu skola. Reāli pārsalām līdz kaulam, taču bija interesanti. Vispār visu nedēļu laiks bija drausmīgs, taču paldies dievam uz nedēļas beigām tas palika ļoti smuks. Bet dēļ tā aukstuma un lietus es esmu galīgi slima – puņķi, klepus ... visu laiku jāšķauda, zb jau! 5dien bija izlaiduma izmēģinājuma ceremonija, uz kuru es no rīta braucu ar school bus, bet no tās mani un Sabinu uz manu māju atveda Tiffanie. Tas bija gari un garlaicīgi, taču vismaz palīdzēja saprast visu kas un kā. Sākumā es biju salikta pārī ar kaut kādu nesmuku meksikāni, bet pēc tam es tiku nomainīta un biju pārī ar kaut kādu punduri, taču tad beigās es tiku salikta kopā ar garu, muskuļainu futbolspēlētāju, par ko biju ļoti priecīga. Bet tad beidzot pienākot izlaiduma dienai, pāris minūtes pirms izziešanas es atkal tiku pārlikta citā rindā, kas man uzdzina drebuļus – ar ko es būšu?! Reāli beigās es biju ar TĪK smuku džeku, pluss viņš bija garš, populārs, pieklājīgs un džentelmenis....perfekta kombinācija. Un es par mata tiesu izsprku no DRAUSMĪGI PRETĪGIEM SĪKIEM SMIRDĪGIEM NEPIEKLĀJĪGIEM diviem dvīņiem kas bija nākamie aiz viņa. Kā man noveicās !!! Lai nu kā, vispirms par to, cik „interesanti” sākās mana nedēļas nogale. 5dien es palūdzu Debai mani un Sabinu 6dien aizvest uz Ebrahim party, uz ko viņa man atbildēja „I`m not interested to go to Omaha”....es biju tādā šokā, jo biju jau novērojusi, ka viņas attieksme un arī Nyle attieksme ir ļoti mainījusies, ka viņi beidzot ir sapratuši, kā man viņi besij. Es, cenšoties savaldīties, lepni paziņoju, ka tad es braucu pie Sabinas līdz 7dienai. Protams, šie abi – NOOO, you have to be at home on Sunday – we will go together to graduation !!! Es tikai kko pretī un beigās es nedēļas nogali pavadīju pie Sabinas :D :D 7dien agri cēlāmies un gatavojāmies savam izlaidumam. Sabinas mamma mani aizveda uz mājām ap 2 pēcpusdienā un tad es ar saviem troļļiem braucu uz savu izlaidumu. Es, protams, pielīdu un biju cik vien jauka iespējams – un tagad liekas, ka viss starp mums atkal ir it kā ok, jo man negribas pēdējo mēnesi kasīties un ņemties par kaut ko. Ok, tagad par vienu no superīgākajām dienām manā mūžā! 7diena – GRADUATION! Man vajadzēja ierasties tur stundu ātrāk, lai mūs visus var salkt pa vietām. Tas bija ļoti karsi un bez gaisīgi tur stāvēt, taču viss tas bija to vērts! Kad sākās ienākšana – omg, bija tik kruti. Tur bija kādi tulkstots skatītāju, kas sauca un kliedza un atbalstīja. Kad visi bijām sasēdušies par vietām – ļoti skaista un interesanta ceremonija sākās. Tikai lasītas runas un dziedāja koris. Tad tika saukti visi pēc kārtas un veiktas profesionālas bildes brīdī, kad ikviens saņem diplomu. Mana sirds sitās tik stipri un es jutos tik lepna par sevi. Beigās kad ceremonija bija cairi, visi meta cepures gaisā un pūta tos mākslīgos puņķus. Bija tik smieklīgi, taču protams, vēlāk mani abi nūģi par to bija tādā šokā – cik neaudzināti :D :D Lai nu kā, tagad man ir diploms, ka es oficiāli esmu beigusi Amerikas vidusskolu. Ahhh..... Pēc ceremonijas, protams, taisījām 9876545678 bildes, un devāmies uz mūsu mazo par godu manam un Sabinas izlaidumam par godu ballīti pie Sabinas mājās. Bija tik jauki – es biju pārsteigta par kūku un apsveikumiem. Deb un Nyle protams arī grozija acis, jo viņi domāja, ka tā ir tikai Sabinas ballīte. Vispār kaut kādi nūģi, jo šie jau man pašā sākumā pateica, ka man izlaiduma balli negrib rīkot – ka tā ir domāta prekš studentiem, kas dodas uz koledžu, ka es esmu tikai Exchange student! Stulbeņi! :D Jā, tāda, lūk, ir bijusi mana pēdējā nedēļa ĻOTI lielos vilcienos! Tagad es būšu mājās līdz trešdienai, jo ceturtdien man jābrauc vergot uz Minessotu uz to Grandma Barbas māju. Sounds so exciting :/ Cerams, ka pa šīm dažām dienām man sanāks satikties ar manu brazīlieti, jo izskatās, ka viss kas var notikt, lai mēs nesatiktos NOTIEK! Piemēram, trešdien viņš speciāli nobastoja savu treniņu un par lietu atnāca līdz manai skolai, jo mēs bijām norunājuši satikties. Taču tā kā viņš man neatbildēja uz īsziņām (vēlāk izrādījās viņa baterija bija nomirusi), es aizbraucu mājās. Mēs varētu satikties šajā 6dienā Ebrahims ballītē un 7dienā manā izlaidumā – bet, protams, viņa viesģimenei bija jābrauc šajās dienās uz viņu meitas izlaidumu. ĀĀhhhhhhhh...........laikam vienkārši nav lemts :/

18

Es pat nezinu kā lai apraksta to visu, kas notika šajās brīvdienās. Viennozīmīgi varu teikt, ka tā ir bijusi otrā superīgākā nedēļas nogale manā šeit būšanas laikā (pirmā bija ceļojums uz Čikāgu). Tā bija vienreizēja 18 gadu jubileja, ko es nekad neaizmirsīšu. Pirmkārt jau mana jubileja nekad iepriekš nav likusies tik gara, jo pēc LV laika mani 18 gadi iestājās 5dien 16:00 pēcpusdienā, taču pēc ASV laika tikai nākamajā dienā (pēc 8h), bet svētku sajūta tomēr radās man jau piektdien. Piektdien pēc tenisa spēles Nyle un Deb atveda mūs 3 pie manis, lai nākamajā rītā varam fiksi apēst kūku un doties uz Sabinas māju, gatavoties lielajai skolas ballei – PROM! Pie manis no rīta atbrauca arī Elizabeth un Marissa. Tik jaukas dāvanas, no Andi es saņēmu kaut kādu tur Ķīnas nacionālo papīra izgriezumu, no Marissas smuku rokassprādzi, no Elizabeth es saņēmu slikto sapņu ķērāju un 30$(!!!), taču no Sabinas es saņēmu viskrutāko dāvanu EVER! Es vienkārši pārsteigumā iekliedzos tā, ka pat Nyle ar Deb gandrīz lejējajā stāvā sirdstrieku ķēra :D Viņa man uzdāvināja gleznu ar manu portretu. Tas ir tik profesionāls, ideāls un vienkārši perfekts, pat neņemot vērā faktu, ka viņa ko tādu pirmo reizi dzīvē zīmējusi! Es esmu sajūsmā, nespēju vēl joprojām beigt smaidīt  Es vispār nevaru beigt smaidīt, es esmu tik labā garīgajā šās pēdējās dienas, ka esmu pat nometusi pāris kg :o Taču pieļauju, ka drīz tos atgūšu, jo man tika paralēli uzdāvināta KAUDZE konču un mani mīļie troļļi man uzdāvināja dāvanu karti uz SubWay (ātrās ēšanas kafejnīca)! Nice............. Kad nonācām pie Sabinas, aptuveni ap 12, sākām gatavoties mūsu vakaram. Reāli visām sataisīt matus, make up, duša, kleitas VISS....omg, tas aizņēma TIK daudz laika, ka mēs knapi bijām gatavas uz apmēram 17:30, kad ieradās mūsu puiši  Tas bija tīk superkolosāli un jauki, jo mēs sataisījām 8765434567 bildes, un visi bija tik smuki un saposušies. Meitenes skaistās kleitās un puiši smokingos – krāšņi. Šī balle ir par godu 11. un 12. klases skolēniem un viņu pavadoņiem. Ejot uz šo balli tu vari iegūt visspilgtāko un vienu no lielākajām Amerikas pieredzēm, jo tā ir klasika, tā ir tradīcija katru gadu, katrā vidusskolā visā plašajā Amerikā. Viena no jaukākajām tradīcijām ir pašā sākumā uzdāvināt zēnam puķi, ko piesprauž pie krūšu kabatiņas un zēns uzdāvina meitenei tādu pašu puķu dekoru, ko meitene velk uz rokas. Viss jau ir skaisti, taču tas ir TĪK dārgi – labi, ka meitenēm tas izmaksā gandrīz pusi lētāk :D Sataisījām kaudzi bildes un devāmies uz restorānu vakariņās. Protams, tā kā nevienam no mums nav mašīnas, uz turieni mūs aizveda „vecāki”, un no turienes uz balli arī, taču paldies dievam mēs sasitāmies ar džeku, kam ir lielais busiņš un, kas mūs visur pēc tam visus vedāja  Vakariņas bija jaukas, un pats jaukākais, ka mans pavadonis man visu maksāja :D Tad, kad ieradāmies ballē – viss bija vienkārši perfekti. Varu teikt tā – „mans vakars” sākās un beidzās ap 6 no rīta tieši uzsākot pirmās dejas :D Balle beidzās pēc 11:00 un tad mūs savāca tas džekiņš un pēc mūsu lūguma aizveda uz drošu vietiņu, kur kā sacīt varam atzīmēt manu dzimšanas dienu. Tā bija ideāla vieta, no kuras varēja redzēt visu pilsētu – vnk perkefto! Tad mēs skolas autostāvvietā, kā tādi bomži mašīnā pārģērbāmies un devāmies uz PostProm (pēc balles pasākums). Tur bija miljoniem krutu spēļu un atrakciju, un ēdieni un dzērieni – VISS PAR BRĪVU. Tur pat bija tāds automāts, kurā tu ieej un tev tiek dota 1 min, lai tu censtos noķert naudu, kas lido pa gaisu. Es dabūju 3 $ haha, un vienu no tiem pa nakts burzmu pazaudēju :D Vakars nobeidzās ap 4:30, kur pēdējā stunda tika dota hipnotizētājam. Kādi 15 skolēni brīvprātīgi pieteicās un ļāvās, lai viņus nohipnotizē. Tas bija vienkārši tik neticami, tik vājprātīgi, tik bailīgi, taču tās lietas, ko viņi darīja, man vienkārši aknas lika izrēkt :D Es nespēju noticēt, ka tas ir tik vienkārši spēlēties ar cilvēku prātiem. Es nespēju vispār to visu aptvert, kas tajā pusotrā stundā notika, un kur nu vēl aprakstīt. Lai nu kā – nekad to neaizmirsīšu  Pēc tam mūsu šoferonis mūs aizveda uz kafejnīcu uz brokastīm. Tur reāli nobumbulējām līdz kādiem 6 no rīta, sēžot, jeb guļot mašīnā, kamēr gaidījām, kad mūs savāks un aizvedīs pa mājām. Lai nu kā, kopsavilkumā varu teikt, ka tā bija ideāla dzimšanas diena un neko vairāk pat prasīt nevaru. Protams, ja mani mīļie īstie draugi būtu ar mani – būtu vēl labāk!!!!!! Ok....tagad pēc visa šā, man ir palikusi pēdējā nedēļa un skola ir cauri! JEAH 

PĒDĒJĀ NEDĒĻA

Šī ir bijusi oficiāli pēdējā nedēļa, man esot 17 gadus jaunai un teorētiski esot "bērna kurpēs", jo rīt es būšu jau PIEAUGUŠAIS :D Lai gan, ja godīgi saka - diezcik ļoti mūsu paaudzes jauniešiem nevajadzētu sajust atšķirību, jo nekas prekš mums nav AIZLIEGTS. Hah....lai gan es savus pēdējos 8 mēnešus tiešām esmu pavadījusi kārtīgi, kā nepieaugušajam pienākas :D Taču es protams nevarēju nociesties, un vēl 2dien paspēju izdarīt kaut ko "NELEGĀLU" :D :D Mēs ar Sabinačku pēc skolas čāpojot uz iepirkšanas centru, izdomājām nopirkt cigaretes, un kopā kaut kādā pretīgā mežā beidzot acerējāmies vecos laikus (es neesmu pīpmanis, taču kādreiz var). Kāpēc pretīgā mēžā? Jo mēs nezinam, vai ASV ir atļauts uz ielas pīpēt, pluss katrā otrā mašīnā sēž kāds pazīstamais - pārāk liels risks. Tāpēc mēs atradām vienu "labu" vietiņu, kur es gandrīz uzkāpu virsū beigtam SMIRDĪGAM dzīvniekam (neprasiet, kas tas bija - es necentos to īpaši noskaidrot). Trakākais, ka, kad mēs pirmo reizi iegājām benzīntankā, mēs uzkrējām virsū savam tenisa trenerim, tā ka tad mums nācās nopirkt tikai RedBull, taču pēc shoppinga mēs atgriezāmies :D Pēc mūsu "piedzīvojuma", mēs atgriezāmies skolā, kur Andi bija KORA KONCERTS un viņas piano solo. Viņa vienkārši ATKAL bija nepārspējama. Tas ir neticami, kā viņa spēlē - liekas, ka viņai brīdī, kad viņa spēlē pieaug 9876545678 papildus pirksti!!!

Trešdien mēs atkal čāpojām ar kājiņām uz molu iepirkt kaut ko, jo mums bija 2h līdz treniņam. Es nopirku TĪK krutas kurpītes, ka pašai pilnīgi prieks. Es gan iemetu vēlreiz aci veikalā, kurā jau esmu bijusi 3 reizes, jautājot pēc sava izmēra vienām IDEĀLĀM kurpītēm, un visas 3 reizes es tieku atšūta....tā nu ieejot 4. reizē (tās ir bijušas 4 dažādas dienas), pārdevējs mani ieraugot sāka smieties un uzsuca - AGAIN YOU?! :D Vispār jau forši ne?! :D

Tad devāmies uz savu treniņu, kur trenere (palīdze) man vēlreiz pierādīja savu stulbumu, jo pašās beigās viņa lika uzvarētāju komandai skriet 2 apļus ap stadionu! KĀDS SAKARS? Zoss....uz maniem iebildumiem, viņa tikai man draudēja ar 4 apļiem. Grrrrrrrr :@

Nākamā dienā es jutos TĪK šausmīgi pārgurusi, jo norunāju ar savu draugu skype līdz 2:30 no rīta un 7:00 jau man vajadzēja celties........es jutos, kā izkakāta jāņoga :/

Pirmdien mēs ar meitenēm bijām uz futbol spēli, kur vienā komandā spēlēja mūsu draugs no Francijas un otrā komandā spēlēja mūsējie - ķīnietis un brazīlietis. Bija jauki, ja neskaita, ka tieši kā atbraucām, sākās pērkona negaiss un spēle tika atcelta uz 30 min. Taču vēlāk laiks ļoti noskidrojās un viss bija jauki.

5dien bija spēle - es protams ATKAL uzvarēju :D haha....zb, tikai ka drausmīgs vējš, taču tas nekas, bija jautri tāpat. Vispār 5diena man bija forša - visi mani priekšlaicīgi apsveica un Spāņu klasē mums pat bija ballīte - KRUTI :)

Tā kā šī īstenībā bija mana priekšpēdējā nedēļa, pirms skola man būs galā - es izmantoju izdevību un katru dienu gāju treniņbiksēs, T-kreklos un vienkārši stiliņā ar nosaukumu - WHATEVER :D Ja neskaita 4dienu, kad sapucējos un uzvilku savas janās kurpītes ar 10cm papēdi un biju vienkārši beigta dienas beigās :D

Šajā nedēļā visi ir kā traki un runā tikai un vienīgi ap un par PROM (balle). Lai students varētu nopirkt biļeti, viņam ir jāsaņem 3 paraksti (bibloteka, galvenais ofiss, kavējumu ofiss), jo uz to balli tu vari iet tikai tad, ja esi nomaksājis visus parādus. Bet man kā apzinīgai skolniecei ar to protams nebija nekādu problēmu :D

P.S. Es gribu pateikt paldies VISIEM maniem draugiem - klasesbiedriem, kas man palīdz ar mācībām prekš LV skolas. Es vārdos nevaru izteikt, cik ļoti tas man palīdz un, cik ļoti es to novērtēju. MĪLU :*

:)(:

Tagad IOWĀ skaitās tornādo sezona, tāpēc visu laiku tiek izmēģinātas sirēnas, skolās tiek taisītas izmēģinājuma evakuācijas, utt. 4dienas naktī mums gāja pāri viens tornādo, taču smieklīgākais, ka es nezinu, kas bija noticis ar mani, jo es NEKO nedzirdēju. Es gulēju pie atvērta loga un nedzirdēju ne vētru, ne sirēnas, NEKO! Es pat nedzirdēju no rīta savu modinātāju, kam ir DRAUSMĪGA skaņa, bet paldies dievam Deb mani pamodināja. Visi bija šokā, kā tas iespējams, ka es vispār neko neesmu dzirdējusi, jo pat Marissa, kam istaba ir pagrabstāvā, pieleca kājās no sirēnām. Taču tieši mūsu māja neatradās bīstamā vietā (tā tornādo ceļā), tāpēc arī neviens mani nemodināja, lai ietu uz pagrabu drošībā. UN PALDIES DIEVAM, jo tas būtu diezgan baisi - melnā tumsā (elektrība tai naktī uz 2 stundām esot pazudusi), vētrā, pagrabā stāvēt ar diviem troļļiem - Deb un Nyle :D Tad jau mazāk bailīgi būtu aptīties ar elektrības vadiem un iziet pašā epicentrā zibens un vētras laikā, nekā būt ar viņiem tumsā kopā :D 5dien skolā vakarā notika improvizācijas teātra nakts ar saldējumu par brīvu. Protams, sākumā bija jāsamaksā par biļetēm 5$, taču tas bija to vērts. Tas bija tiešām interesants un smieklīgs šovs, ko bija izveidojuši studenti no manas skolas. Pēc tam es un Andi braucām uz manu māju, jo Sabinai nākamā dienā bija jāiet uz balli ar Ebrahim :D Mēs ar Andi pavadījām super laiku kopā. 6dien bija muzeju diena, kad visi muzeji bija par brīvu manā pilsētā. Tā nu Deb un Nyle mūs izvedāja. Bija interesanti :) Taču, protams, vai tad Elīna nevar iztikt bez kādas izgāšanās?!? Protams, NĒ! Tai dienā bija diezgan liels vējš, lai gan diena bija saulaina un silta....tā nu mēs baigi ar Andi uzrāpjamies pie vienas statujas, kur pēkšņi sacēlās TĀDS vējš, ka mani lielie kuplie svārki UZŠĀVĀS gaisā PILNĪBĀ!!!! :D :D OMG....nu tā kā filmās! Tas bija diezgan APKAUNOJOŠI, maigi sakot :D Tad šie mani aizveda uz veikalu, lai varu nopirkt vienas kurpītes, kas man tik ļoti patīk, taču diemžēl nebija izmēru. Es biju tik bēdīga, jo tās ir vienas no skaistākajām kurpēm EVER. Taču tā ka tās ir 8cm papēžu kurpes, Deb neiztika bez saviem stulbajiem komentāriem, uz ko būtībā man nospļauties. Tad šī baigi man lika tai dienā braukt uz veikalu, pasūtīt puķi manam tam džekam ar ko eju uz balli, jo te ASV ir tradīcija, ka puisis tai dienā dod meitenei puķi, ko viņa apliek ap roku, bet meitene sos puķi, ko iesprauž puiša smokinga krūšu kabatiņā. Es pasūtīju tik smuku....ļoti ceru, ka viņa arī dzīvē izskatīsies labi :) Nu tādas pamatā ir bijušas manas pēdējās dienas. Esmu ļoti priecīga, ka Andi bija ar mani, jo mums gāja baigi jautri. Mēs skatījāmies filmas, staigājāmies pa āru saulītē, runājāmies un vienkārši super jauki pavadījām laiku :)

zb

ak ak ak.............................es laikam beidzot esmu dabujusi rozā brilles !!! hi hi :)) Mēs iepazināmies pāris mēnešus atpakaļ jauniešu grupā baznīcā. Viņš arī ir exchange student. Mēs abi iesim uz manu skolas balli kopā. Un reāli viss notiekas. Biju uz viņa futbola spēli 2dien. Arī Sabina un Andi bija ar mani. Viņa skola spēlēja pret manējo. Manējā uzvarēja, bet es reāli fanoju par abām komandām :D Tad 3dien mēs atkal satikāmies baznīcas jauniešu gr. dienā. Paldies Dievam tai dienā bija TIKAI spēles, tā ka mēs abi dabūjām pļāpāt kādas 3h no vietas. Beigās vispār bija riktīgi labais, jo mēs spēlējām basīti viens pret vienu ...... ehhhhhhhh ...... - tas tā īsi par manu rozā briļļu iemeslu :D Šodien vakarā Nyle mani aizveda uz savas tās skolas TEEnAge vakaru, kur es baigi izpļāpājos ar to meiteni, kas man aizdeva PROM dress, un tā zoss pateica Nyle, ka man patīk kāds. OMG....tagad Nyle un Deb visu laiku to apspriež....es esmu tik dusmīga :( Kas vēl man labs noticies? Hmm...

• šodien tenisa treniņā aiz karstuma vienkārši sprāgu nost - TIEŠĀM SPRĀGU NOST. Te tā saule ir neizturama :/
• dienā kad braucām uz to futbola spēli mēs iebraucām maķītī pirmstam, un tur viens džeks baigi sāk koķetēt (darbinieks)...šis no vienas citas skolas. Lai nu kā, mani tā sasmīdināja viņa pēdējie vārdi - Nu tev vajadzētu biežāk nākt :D :D :D :D Mhm....un kļūt par kaut kādu tonnu no čīzīšiem katru dienu :D :D :D
• 3diena skolā vispār bija čiliņš, jo spāņu valodā mums nebija neviena skolotāja, un mēs nedarījām NEKO. Angļu val. bija aizvietotājskolotājs, ko es zināju pirms tam, mēs ar viņu mēdzām 7dienās basi spēlēt. Šis tāds baigi, kad sauca pa vārdiem kas ir un kas nav, kad viņš nonāca pie mana vārda šis tāds - ouh, Elina - she is the best basketball player in AL :D Labi ka tajā klasē man nav neviena meitene no komandas, jo tad es dabūtu vnk strange look :D
• ķīmijā mūsu klasei ir kopā jāizveido ziepes, un katram ir savs uzdevums - viens taisa reklāmu, viens meklē kā tās ziepes uztaisīt, viens to otrs šito, un es un vēl divi džeki esam tieši tie, kas taisa tās ziepes :D :D Haha....vnk tāds murgs, jo tie kas mani zina, zina, ka es neesmu īpaši laba ķīmiķe, lai gan ziepes taisīt māku :D

3 nedēļas līdz skolas beigšanai

Neesmu ilgi rakstījusi, bet tas galvenokārt, jo biju ļoti aizņemta gan ar aizraujošām, gan arī ar ne tik aizraujošām lietām. Reāli visu savu sestdienas dienu es sēdēju mājās un drukāju referātu prekš kultūras klases Latvijā. Tagad manas dienas brīvos mirkļus aizņem "Dvēseļu Puteņa" lasīšana prekš manas Literatūras klases Latvijā. Tas ir tik murgains storry :/

Labi, sākšu stāstīt no 5dienas, jo mana atmiņa neiet īpaši tālāk par to dienu. 5dien mums spāņu valodā bija BINGO ar jaunajiem vārdiņiem. Es nezinu kāda veiksme man bija piesitusies, bet es vinnēju VISAS spēles izņemot vienu. Trakākais, ka uzvarētājs vienmēr dabūja kaut kādu saldumu, kas manai riepai diezko par labu nenāca :D

Tad pēc skolas mēs braucām uz Sabinas māju, lai pēc tam brauktu uz baznīcas vakariņu pasākumu. Tas bija tik jautri, jo mēs - ptuveni 15 jauniešu, braucām no vienas mājas uz otru, un ēdām dažādus garšīgus ēdienus, ko pieaugušie no tās baznīcas bija sagādājuši. Pirmajā mājā, kur mēs bijām, bija tik gigantiski 2 suņi - es nekad mūžā nebiju redzējusi TĀDUS milzeņus. Smagākais no viņiem svēr ap 80kg. Viņi bija tāda maza zirga lielumā, taču tik mīlīgi, lai gan dīvainā kārtā neviens no sņiem negribēja nākt mīlēties pie manis, jo kā es nācu klāt lai viņus papaijātu, viņi sāka nesties prom :( :D Bija riktīgi kruti, visas mājas, kaut kādas krutās villas, bet cilvēki tik forši un draudzīgi. Taču pēdējā maltīte bija vienkārši punkts uz visa, jo man bija tik smagi, es pilnīgi nevarēju pecelties no dīvāna, taču beigās, kad piecēlos, es nevarēju pateikt nē MILZĪGAM KRUTAM BATUTAM, tāpēc pēc smagās lēkāšanas man bija sajūta, ka viss ēdiens ir sagājis man galvā un tā kuru katru mirkli pārsprāgs :D

Starpcitu, runājot par baznīcu, man notika ĻOTI liels apkaunojuma moments trešdien, kad bijām uz jauniešu vakaru. Mēs tādi sēžam un mācītājs mums uzdod uzdevumu (protams pēc vēlēšanās), lai mēs pasakam kaut ko tādu, par ko mēs gribētu, lai cits palūdz Dieviņu. Tā nu viens pēc otra cilvēki tur teica kko, kamēr citi vilcinoties cēla rokas, lai par viņiem palūgtu. Tad pēc vienas meitenes stāsta neviens necēla roku, un man viņas palika žēl, tāpēc es pacēlu. Tā nu mēs aizvērām acis, un ķipa iegrimām klusumā, lai tagad lūgtu, kad pēkšņi tie cilvēki, kas cēla rokas sāka viens pēc otra skaļi lūgt. Man vienkārši acis atsprāgst šokā vaļā, jo es saprotu, ka BĀC, man būs skaļi jālūdz........Sabina un Andi par mani rēc, taču es panikā nezinu ko darīt. Tad pienāca mana kārta, un es vnk noburkšķēju tādu sūdu, vispār ne tuvu tam, kā ir pareizi, jo tie citi cilvēki lūdz tur ar tādiem vārdiem kā dārgais lords, blablabla....kamēr mana runa vairāk izklausījās - yeah, paldies vecīt, ka esi tik foršs un blablabla :D Es vnk nezināju kur lai aiz kauna liekos :D Td kad visi bija beiguši, mācītājs lūdza par visiem un pirmie viņa vārdi bija - lūdzu palīdzi Elīnai atrast viņas īsto ceļu dzīvē, un paldies, ka viņa to ir meklējusi šeit :D :D :D ĀĀĀ......tas manu sajūtu neuzlaboja :D Pēc tās dienas, tai ēšanas 5dienā Andi visu laiku mani ar elkoni buhņija mirkļos, kad mācītājs jautāja, kurš vēlas lūgt pirms maltītes uzsākšanas .... ehhhhhhhhhhh

7dien man bija pēdējā YFU satikšanās, kur mēs runājām par mājās braukšanu un par tāda tipa lietām. Es sapratu, ka visi tur ir šaumīgi samīlējušies savās viesģimenēs un blablabla....kamēr man par vņiem vispār nav nekādu emociju. Man vairāk pat pietrūks mana istaba, teniss un spāņu valoda nekā viņi abi kopā :D taču ok, nevar jau teikt, ka nebūs skumīgi pamest šo vietu, jo tomēr šai gada laikā man te ir bijusi dzīve un draugi, kas noteikti ir neatsverams ieguvums :)

Mani aizveda un mājās atveda vienas vācu meitenes viesmāte. Mašīnā bija arī viņas viesmāsa. Es sapratu, ka esmu vnk tik greizsirdīga, jo viņai ir tik kruta viesmamma un viesmāsa, viņas mierīgi runā un lieto tādus vārdus kā BullShit, WTF, MotherFucker, utt. Mani pareizie elfi man vienkārši elli uzsūt'tu virsū, ja es lietotu kaut vai vārdu SHIT mūsu pareizajās baznīcas sienās :D :D Anyway - man reāli patika viņas viesmamma, tāda jautrīte. Eh...man jau vairs nekas nav palicis, drīz pienāks tā diena, kad man vairs nekad nebūs jāredz un jāsadzīvo ar to piepi- Debu!

P.S. šodien atkal tas dročītājs no spāņu valodas bojāja manus nervus. es tiešām nezinu ko lai dara :/

18/18

Šodien ir palikušas tieši 18 dienas līdz maniem 18 gadiem! Es nespēju noticēt, ka tik īss laiciņš man ir palicis no dzīves, kad varu teikt, ka esmu vēl bērns. Es jau nesaku, ka man negribas būt 18 gadus JAUNAI, bet gan tas, ka sajūta vienkārši ir ļoti dīvaina, taču nav ko daudz domāt par to, jo tā pat mainīt jau es neko nevaru.........

Šodien tenisā varēju palikt pēc JV treniņa ar varsiy meičām un džekiem. ES NEKAD NEVIENĀ TRENIŅĀ nebiju dabujusi ar bumbu, taču šajā treniņā 2 (!!!) reizes....2 ļoti sāpīgas reizes. Pirmā bija no meitenes kāda metra attālumā, kad vņa gribēja sist to bumbu pret zemi no visa spēka, bet trāpija man tieši zem zoda pa kaklu. Tas bija tik stipri, kad pirmajā momentā pat elpa aizsitās, taču es centos uz to skatīties pozitīvi, jo man vismaz netika izsists zobs, vai uzsitsa zila acs. Tas nebūtu īpaši skaists skats manā ballē, kas ir pēc 3 nedēļām.

Bet tā par tenisu nesūdzos, jo vakar bija mana trešā spēle UN es izrāvu uzvaru ELEMENTĀRI! :)

Lai nu kā............esmu sapratusi, ka ASV jaunieši mani nekad nebeigs pārsteigt, jo šoreiz atkal šo divu dienu laikā man bija 2 "piedzīvojumi"....

• viena meitene angļu valodas stundā baigi gaudās par to cik viņas boyfriend slikts, ka šis nekad nedāvinot viņai dāvanas un blablabla....viņš pat neesot uzdāvinājis viņai neko uz viņas dzimšanas dienu. pēkšņi viena cita čikse tāda lepni, a man gan manējais visu laiku kaut ko dāvina. uz manu dzimeni viņš man uzdāvināja NAZI. OMG....cik romantiski...... :D
• šī bija terrible day for me. KAPĒc, jo pirmkārt es nezināju, ka man Spanish ir tests, kas nozīmē, ka vispār nebiju gatavojusies. Taču es pat viņu nevarēju arī normāli uzrakstīt, jo viens slims čalis, kas man sēž blakus rindā visu stundu mīcīja savus pautus. Es vienkārši gandrīz izvēmos....es galīgi nespēju koncentrēties, centos griezties uz otru pusi, taču nekādi navarēju TO ignorēt. IDIOTS kaut kāds..............dročītājs....................

Man tagad baigais uzdevums prekš manas kultūras vēstures klases LV. Man ir jāsalīdzina divas kultūras - LV un ASV, tāpēc kā man brīvs moments es skrienu uz libary un meklēju info. Vakar es to darīju Spnish un Math klašu laikos, bet šodien ķīmijas. Reāli mēs tais klasēs neko nedarījām tais dienās, jeb pareizāk sakot man viss jau bija paveikts, tāpēc, lai vienkārši gulētu, es labāk izmantoju laiku liederīgi :)