Marriage of Figaro

NETICAMI, ka marts jau ir klāt. Tas nozīmē,ka man vēl palikuši TIEŠI 4 mēneši. Godīgi sakot, esmu tik nenormāli noilgojusies pēc visiem mīļajiem. Tik ļoti, ka to ir neiespējami aprakstīt. Man tiešām krīt uz nerviem mani viesvecāki, viss ko viņi dara, man vienkārši besij. Es jūtos tik laimīga, kad neesmu ar viņiem kopā, kad varu atpūsties no šiem aizvēsturiskajiem īpatņiem. Tad nu tā sanāca, ka mans weekends bija superforšs, jo pavadīju to kopā ar Sabinu un Andy.

6dien no rīta papļāpāju ar mammīti skype un tas man uzlaboja visu dienu, jo atgādināja, ka šie divi man ir tikai uz laiku, un ka man ir visforšākā ģimene un draugi pasaulē. Vēlāk man atbrauca Sabina ar Timu (viņas patēvu) pakaļ. Sabina bija pie stūres - šī mācās braukt. Lai nu kā viņa nešķita īpaši pārliecināta, taču gan jau ar laiku iemācīsies un dragās, ka tik nemetas. Vēlāk Andy atbrauca un mums pievienojās. Tim pagatavoja garšīgas pusdienas - bārbekjū ceptu gaļiņu un kartupelīšus......mmmmmmmmm..........pēctam mēs visas 3 beidzot saņēmāmies un uztaisījām friendshp rokassprādzes. Sabīnas pusmāsai bija speciāla tāda kaste uzdāvināta ar kurām tu taisi tāda tipa rokassprādzītes, ta ka mums pa nopietnam :D :D Sabīnai sanāca visslabāk, nabaga Andy mocijās ar vienu grūtu, ko es lūdzu, taču viņai atšķirībā no manis pieleca, kā to grūto taisīt, jo es nekādi nevarēju neko uztaisīt. Tā nu beigās es viņām uzpinu parastas 3krāsainas pīnītes ar ievērtiem akmentiņiem :D Pēc tam vakarā nolādējām Hangover. VISLABĀKĀ filma EVER!!! Protams, Andy atkal aizmiga, bet nu ok.

Lai nu kā, Sabina man parādīja web site kur es varu pa brīvu kačāt filmas un mūziku, taču, lai es to varētu man vajag saņemt vispirms manā e-pastā apstiprinājumu. taču visu laiku šis apstiprinājums nenāk un nenāk....tā nu es izdomāju, ka jāpaskatās spamos un,lai gan tur arī neatradu to, bet atradu kādas 6 vēstules no YFU, kur bija dažādi uzaicinājumi uz dažādiem pasākumiem, kas jau sen ir beigušies. Man vienkārši tādas dusmas. Lai nu kā - tur bija arī viena YFU konkursa reklāma, kur man prasa uztaisīt video par manu exchange year un pirmā vieta vinnē 1500$, 2.vieta 1000$ un 3. vieta 500$. ŠERPI. Tā nu mēs izdomājām, ka derētu mums uztaisīt to video un ja vinnējam kko, tad liekam šo naudu mūsu "ceļojuma budžetā". Reāli mums visām ir plāns, katru gadu apciemot vienai otru un tad, kad apciemošana būs cauri (kad būsim jau bijušas LV, Krievijā, Ķīnā un Vācijā), tad sāksim katru gadu taisīt kopīgo ceļojumu uz KAUT KURIENI, piemēram, Āfriku, vai kaut kur Eiropā, piemēram, uz Parīzi .... ehh...būtu baigi kruti .... NĒ - BŪS KRUTI :)

No rīta pamodāmies un viņas mamma mums lika būt gatavām 11:50, jo 12:00 mēs izbraucam. Mums šodien bija plāns doties uz operu - Figaro kāzas. Protams visa taisīšanās kā jau meitenēm ievilkās un viņas mamma, kā jau īsta krievu bāba sāka ārdīties :D Beigās jau viss bija labi, šī pat atvainojās :D

Opera bija jauka. Komēdija. Pēc operas uzaicināju meitenes uz SubWay, jo man bija tā vinnētā dāvanu karte. NOĒDĀM VISU manu dāvanu karti :D Lai nu kā, šīs bija jaukas brīvdienas un es nenožēloju, ka aizgāju ar viņām uz operu, jo sākumā man negribējās dēļ tā, ka jātaupa nauda, bet beigās sapratu,ka nevar sēdēt visu laiku mājās, jo tad es toč nojūgošos. Un $20 nav daudz prekš opeas biļetes.

Protams, atbraucu mājās un tur priekšā šie. Es prasu kāda jums bija diena, un šie - Ouh, really good, we were home all day, relaxing, cleaning stuff.... Njam..............ĻOTI AIZRAUJOŠI.

2 mēneši un 8 dienas līdz manai dzimšanas dienai - 18 gadi!

2 mēneši un 16 dienas līdz manam izlaidumam.

3 mēneši un 3 dienas līdz manam West Coast Trip.

4 mēneši līdz braukšanai mājās.

BRĪNUMI NOTIEK

Okay, šīs dienās notikušais mani nebeidz pārsteigt. Taču vispirms fiksi par dažām lietām, kas nav tik foršas: Es saņēmu to pieteikumu no slimnīcas par brīvprātīgo darbu un paliku ar muti vaļā par visiem tiem noteikumie. Pluss tam visam ir tas, ka man ir jāmaksā 10$ par T-shirt ar tās slimnīcas logo un tā kā man te nav haki krāsas bikses, arī tās man būtu jāpērk. Un vēl tur ir pārāk strikti noteikumi, kas manam neparedzamajam dienu grafikam būtu par šerpu, tāpēc mēs mēģināsim atrast ko citu. Šonedēļ mani ļoti tracina Nyle. Viņš ir kā tāds liels bērns. Viss ko viņš dara ir vienkārši TRACINOŠS!!!! Viņš VISU LAIKU atraugājas, kas man vienkārši raisa vēmienu, tad viņš man vienkārši drīz sirdstrieku piedzīs ar savu skaļo un pēkšņo šķaudīšanu. Iedomājieties - klusums, klusums un PĒKŠŅI - APČĪ, APČĪ :o VISU LAIKU !!!! Tad dažreiz, kad mēs ar Deb mācamies, kad viņa man palīdz ar mājas darbiem, tad viņš vienkārši ir neizturams, jo visu laiku jaucas pa vidu ar kaut kādiem stulbiem, ne pa tēmu jautājumiem. Es apbrīnoju Debōras pacietību, jo viņš toč špēj krist uz nerviem. Un, protams, viņa komentāri, kad skatamies filmas, vai olimpiskās spēles,vai vienkārši par kaut ko runājam...viņa viedoklis ir TĪK aizvēsturisks, ka dažbrīd liekas, ka viņam ir 345676545678 gadu. Tagad labās un izcilās lietas. Pirmkārt esmu ļoti lepna par mūsu hokejistu pēdējo spēli, tas bija vienkārši NETICAMI. Reāli mēs skatījāmies, un kad sākās 3.puslaiks es sapratu, ka nav vērts vairāk mocīties, šie tā pat zaudēs (2:0) un man rīt agri jāceļas, taču, kad jau biju ielīdusi gultiņā,jau sākusi gandrīz sapņot pēkšņi mans lielais draugs Nyle sāka klauvēties pie durvīm un saukt 2:2 !!! Tā nu es pielecu kājās un skrēju skatīties papildlaiku. Tas bija vienkārši 50 uz 50 un, jā tas būtu KOLOSĀLI, ja mēs būtu nospieduši to stulbo Čehiju, bet arī tas, ka viņi sāka slapināt bikšeles jau bija liels panākums. Laikam vienkārši šoreiz nebija reize prekš mums, bet jebkurā gadījumā, būt 12tajiem pasaulē arī ir gods :) Okay, otrā - NETICAMI KRUTĀ lieta: esmu sapratusi, ka pasaule tiešām ir maza mazītiņa, JO, pāris dienas atpakaļ biju skatīies gan meiteņu, gan zēnu koledžas basketbola spēles. Mana viesmāte mani savāca no skolas un, ceļā uz spēli, šī man saka - klau,es tā paskatījos internetā un ieraudzīju, ka meiteņu komandai ir apmaiņas studente no Latvijas. Es vispār šokā, kā tā sagadījies, ka vienīgais apmaiņas students komandā un tas pats no Latvijas. Tad es tāda skatos bildi, ko viņa man izprintējusi bija no interneta un tā meitene šķiet NU ĻOTI redzēta, bet nu tomēr daži fakti nesakrita. Nu ok, izdomāju, ka pēc spēles jāpieiet klāt un jāsasveicinās. Tā nu es aizgāju un TIEŠĀM, tā ir tā pati meitene. Tā bija Linda Rubene no 49.vidusskolas, pagājušo gadu mēs trenējāmies skolā kopā. Vai nav neticama sagadīšanās? Tas bija super satikt savu tautieti + skolas/komandas biedreni. Diemžēl gan neredzēju viņu spēlējot, jo viņa pēdējās divas spēles dabūja tehniskās piezīmes un tas viņai liedza spēlēt šo spēli, kur es biju. Mēs jau smējāmies, ka vo tie ir latvieši! :) Bet treneris ļoti atzinīgi par viņu izeicās, teica, ka ļoti laba spēlētāja un ka viņš ir ļoti priecīgs par to, ka viņa ir viņu komandā. Bet tā ir totāli NETICAMA sagadīšanās. Spēles bija labas, taču foršākais tajās bija smukie melnīši. Nu tik daudz smukus, stilīgus meļņus es nebiju redzējusi vienu viet. Es sapratu, ka nevaru sagaidīt savus koledžas gadus, jo tas būs tik kruti. Varu saderēt viņiem visu laiku kaut kādi tusiņi kopā notiek utt. Nu un mans trešais miracle notika šodien. Šodien ēdnīcā atkal vilka sarkanās kartiņas. Šoreiz izvilka 6 laimīgos, kas dabūja katrs snikeru un tad vienam no s6 bija iespēja dabūt dāvanu karti 15$ SubWay. Es un arī Sabina no kaut kādām 200 kartiņām tikām izvilktas un dabūjām snikerus. Taču ar to jau mana veiksme nebeidzās, jo es biju laimīgā, kas dabūja dāvanu karti. Es vienkārši lēkāju aiz laimes...haha....man liekas visi uz mani skatījās, kā tādu atpalikušo :D Bet nu smaidu no manas sejas nekādi nevarēja dabūt nost visas dienas garumā :)))))))))))

P.S. šonedēļ mums 2 dienas ķīmijā bija labrotorijas darbs,kurā bija jālieto alkohlols. Hahaha....es kā tāda alkoholiķe pieķēru sevi pie domas, ka mošk varētu nočiept bišku....es pat paostīju, un toč iesita nāsīs tā kā šņapsītis mēdz darīt. Bet nu ok. neko nepaņēmu, jo neesmu jau tik stulba, pluss, mošk tas kaut kāds medicīniskais spirts īstenībā :D

b r ī v ī b a

Jūs zinājāt, ka Kanzasā svēdienās ir aizliegts pārdot alkoholu?! Es nesaprotu, kāpēc ASV ir tik strikta šai jomā. Laikam tas, kas šos likumus izdomāja ir viens pamatīgs izbijis alkāns :D

7dien kārtējo reizi gāju spēlēt basīti ar savējiem. Tā kā mazajā zālē tur kaut kādi rekonstrukcijas darbi, mēs tagad "pārvācamies" uz lielo zāli. Man patīk, jo ir daudz vairāk vietas un platības, nav tā kloustorfobiskā sajūta. Tur ir tāds foršs onka, Nyle šefs, kas ir riktīgi smieklīgs un vienmēr mēs ar viņu jautrojamies. Viņš ir diezgan dūšīgs un gados 50, taču spēlē basi kā kaut kāds Džordans, esmu šokā. Lai nu kā, es viņam nekad ceļā nestājos, kad viņš pilnā ātrumā nesas uz grozu, jo vēlos palikt dzīva, taču 7dien nesanāca izvairīties un viņš manī ienesās kā tāds GIGANTS. Es pilnīgi dzirdēju kā man kakla skriemeļi nočarkst, tas bija sāpīgi, taču nekas traks man nenotika. Vismaz tad visi pret mani sāka DAUDZ maigāk spēlēt :D

Vakarā mēs skatījāmies hoķi....ASV-Kanāda. Tas bija smieklīgi, jo Nyle fanoja par ASV, bet Deb par Kanādu, jo viņa īstenībā piedzima un uzauga Kanādā. Spēle bija tik laba, jo lielākā daļa no spēlētājiem ir no NHL, kas spēli padarīja ātrāku, spēcīgāku un neapšaubāmi baudāmāku.

1diena, lai gan bija īsā diena, pie tam pēdējā stunda nenotika, jo bija PEPERALIJS, man diena šķita NEIZTURAMI gara.

Tā kā šī ir mana pirmā diena, kad esmu brīva un pēc skolas nekas nav jādara, man atnāca vaļā kaut kāds mākslinieciskais gars, jo sāku dekorēt savu istabu ar visu ko vien varēju :D Deb bija mazliet šokā :D Lai nu kā, tagad mana istaba iskatās daudz mājīgāka un pozitīvāka.

Man jau kādu laiku ir tāds mērķītis te pastrādāt kādus brīvprātīgos darbus, jo ASV tie ir ļoti popolāri. Šodien sazvanīju vienu slimnīcu, kas r prieku uzņem brīprātīgos, tā ka drīz es, Sabina un Andy iesim uz apmācību un tad katru nedēļu vismaz vienreiz dienā iesim palīdzēt :)

7.martā, jau mums ir sarunāts, ka ejam uz bezpajumtnieku māju, kur pamatā ir jāpalīdz servēt ēdiens un jāspēlējas ar bērniem :) Esmu vnk sajūsmā :)))))))))))

FINAL

Viss. Tas ir beidzies. Šovakar bija pēdējā spēle un mēs zaudējām. Basketbola sezona ir cauri. Esmu lepna par sevi, ka nepadevos, ka izturēju līdz galam, taču esmu pārsteigta par savām pašreizējajām izjūtām. Manī nav tas prieks un līksmība, ko es domāju ka būs. Es īstenībā jūtos skumīgi. Pēc trenera emocionālās runas ģērbtuvē, pēc tā ka VISI raudāja, man arī gribējās raudāt. Man bija žēl....man ir žēl....un es pat nezinu īsti ko man ir žēl, jo es tak jutos tik nelaimīga, nesaprasta un nenovērtēta. Iespējams tās ir tikai tagad tādas emocijas, taču es nojaušu, ka man pietrūks tas, ka nevarēšu vairs katru dienu driblēt, mest pa grozu, skriet....es laikam vienkārši mīlu basīti, pat ja man bija jāsadzīvo ar iedomīgām meitenēm un divkosīgiem treneriem. Treneris mani apskāva un pateicās par to, ka biju komandā. Es nezinu, cik īsti tas no viņa puses bija, taču arī es viņam pateicos par trenēšanu - un es to tiešām no sirds arī domāju. Visi nevar būt ideāli, viņam noteikti bija kādi mistiski principi attiecībā pret mani, taču neskatoties uz to - es tiku trenēta un viņš savā ziņā tērēja savu laiku prekš manis. Arī lielais zēns Rass, teica, ka negrib no manis šķirties, teica,lai nākam gad nāku atpakaļ - varot dzīvot pie viņa bēniņos, kas īstenībā skan labāk par trenera piedāvājumu - pagrabā :D Lai nu kā, tas ir beidzies - galvu aukšā. Man pēc 3 nedēļām sāksies tenisa sezona un gan jau būs viss jauki un labi. Taču kas un kā man pa pēdējām dienām ir noticies? Pirmkārt esmu diezgan nelaimīga dēļ savas saaukstēšanās. Jau 2 nedēļas šņaukājos, klepoju utt. Dēļ sava deguna vienkārši naktīs nevaru gulēt. Man godīgi sakot jau ZB tā ziema un aukstums - gribas karstu vasariņu. Taču mani mazliet biedē tas, ka viņiem te vasaras ir pārcilvēciski karstas, kas ir +45/+48 grādi. Esmu ļoti bēdīga, ka mūsu hokejistiem tā neveicās. 4dien pēc treniņa skrēju mājās un skatījos ierakstu. Esmu priecīga, ka vismz nepalikām tukšā, taču varējām pacīnīties mazliet vairāk. Ārī 5dien skrēju mājās un man perfektā laikā gāja spēle - 7 vakarā. Baigi kapājām, taču beigās ar nekā. Tie pēdējie vārti bija BAIGI sāpīgi, taču pozitīvā puse - nepalikām uz nullēm. Spēli ar Slovākiju neredzēju, jo biju spēlē. Dzirdēju, ka šamējie zaudēja. Taču prieks par 2 sudrabiem. Un vēl man prieks, ka mani treneri un arī draugi šeit seko līdzi notikumiem ar Latviju. Tas man kaut kādā veidā rada pieku, ka es mūsu valsts vārdu iznesu pasaulē, un mūsu mazā Latvijiņa tiek atpazīta un atbalstīta. Arī pēdējie treniņi tika aizvadīti labi. Manam trenerim ir vienkārši kolosāls runātāja gars. Viņš spēj tā iedvesmot. Godīgi pēc viņa runām man dažbrīd likās - eu, bāc, mēs toč varam vinnēt Lewis Central. Smieklīgākais - viņš VIENMĒR skatās man acīs, kad runā ar visu komandu. Labākas, ka es jau parasti netieku uzlaista uz laukuma, taču, kad viņš runā - iskatās, ka viņš to stāsta visu man. Starpcitu viens interesants gadījums. Vienā treniņā mēs spēlējām un pēc baltās komandas sarunas, visi saka TOGETHER! Treneris tāds man - eu, kā jūs Latvijā sakāt together. Es tāda - mēs tā nesakām, taču nu vārds together būtu - KOPĀ! Pēc tam es tā padomāju, un es nekādi nevarēju atcerēties kādi mums Latvijā latviski ir tie izsaucieni pirms spēlēm??? Nu un īsi par to kas bez spēles šodien vēl notikās. Vispār šī bija gara diena. No rīta 12:00 mani aizveda pie Elizabeth. Tur mēs + viņas mamma un vēl 2 draudzenes braucām pie viena vīrieša, kas taisa renesances stila tērpus. Mēs braucām pie viņa, lai apskatītu - mošk tur ir kaut kas, ko varētu aizņemties prekš PROM (pēdējās balles). Diemžēl es neko sev interesējošu neatradu. Pēc tam Elizabeth mamma mani un Elizabeth aizveda uz Dairy Queen, kur super forši pasēdējām un papļāpājām, kā arī notiesājām SUPERGARDU salčuku. Tad viņas mamma mani aizveda uz AL,kur mēs visa komanda tikāmies un bišk patrenējāmies pirms spēles. Pēc "treniņa" braucām TEAM pusdienās. Nu un pēc tam uz spēli........................................................................

PUSGADS

Tas skan tik neticami, ka 6 (!!) mēneši jau ir paskrējuši. Taču vēl dramatiskāk skan PUSGADS, kas nozīmē, ka man ir palikuši bišku vairāk kā 4 mēneši.

Un varu saderēt, ka tie būs lieliski 4 mēneši, jo basketbola sezona būs cauri, sāksies teniss, sāksies jautrība, sāksies pavasaris, saulīte un visi foršie plāni, kas man ir uz tuvāko nākotni....ehhh....būs labi :)

Kas tad ir noticies pa šo laiciņu, kamēr neesmu rakstījusi. Nu šī ir mana pēdējā nedēļa, kad man jāiet uz tiem basīša treniņiem...vismaz es tā ceru. 3dien sākās tournament, kur ik pa dažām dienām ir spēle ar kādu citas skolas komandu un ja tu vinnē, tu ej tālāk, ja zaudē, tad izkrīti, līdzarto arī sezona ir cauri. Mēs 3dien vienkārši nospiedām TJHS, tāpēc virzamies tālāk, kas nozīmē papildus treniņus līdz 6dienai, kad būs spēle ar LCHS. TJ spēle bija vienkārši drausmīga. Es zināju, ka mums ir lielas iespējas uzvarēt, bet klusa cerība mani tomēr nepameta par zaudējumu.......taču šī cerība tika vnk NOGALINĀTA pirmajās minūtēs, jo mana komanda tik labi sen nebija spēlējusi. Nu ko....nākamā ir spēle ar LC. Tur ir 90% ka zaudējam, jo tā ir ĻOTI stipra komanda, tāpēc arī droši jau plānoju savu laiku nākamajai nedēļai, jo rēķinos, ka sezona būs beigusies. Katrā ziņā es nošaušos, ja nebūs. Taču domāšu pozitīvi - MĒS ZAUDĒSIM :D

Kas bija starpcitu interesanti?! Treneris (tas trakais, kas tai vienā spēlē sapsihojās), viņš bija atstādināts no trenera amata uz vienu spēli. Vislielākais šoks man bija par meitenēm, kas sāka liekuļot - OMG, I am so mad, that he can't sit with us. That wasn't so big deal, why he can`t sit with us..............blablabla...............tādas dirsā līdējas. Lai nu kā - viņš nesēdēja ar komandu, bet gan skatītājos tur pat blakus, tā ka es viegli varēju redzēt viņa ģīmi. Tas bija sarkans, likās, ka viņam pilnīgi velk uz pinkšķi. Tas ir ļauni, taču es priecājos, ka viņš sajuta to riebīgo sajūtu, ko viņš ir licis just ne vienam vien. Es gan mazliet nobrīnijos, kas tad viņu nosūdzējis, un biju pamatīgā šokā, ka Nyle jau bija paspējis aizsūtīt nikno e-mail. Viņš gan teica, ka tad, kad viņš nosūtījis, viņam atnākusi atbilde - PALDIES, mēs jau esam brīdināti, un strādājam pie šīs lietas. Tas nozīmē, ka daži vecāki jau pasteigušies priekšā.

Un jā, kā jau biju rakstījusi iepriekš, tagad baigi visi te seko līdzi Olimpiskajām spēlēm. Es 2dien neredzēju spēli, taču manējie ierakstīja, lai varu vēlāk noskatīties, tāpēc neļāvu nevienam man teikt rezultātu, taču pēc sejas izteiksmēm un balss toņa nebija grūti noprast, ka RUSSIA mūs vnk ir piebeigusi. TAČU LŪDZU NERAKSTIET REZULTĀTU, es tomēr gribu noskatīties pati.

Taču manai "ģimenītei" tie ir lielie preki skatīties Olimpiskās spēles. Vienu vakaru vienkārši pārsmējāmies, kas starpcitu bija ļoti jauks vakars. Beidzot viņi nevar teikt, ka nu vispār nepavadu ar šiem laiku kopā!

Šodien beidzot mana grupa aizstāvēja Drāmā projektu par teātra vēsturi - resteration posmu. Mēs novadījām savu powerpoint prezentation un tad mums bija jānospēlē mazs šovs. Mēs izdomājām attēlot to, ka tas bija laika periods, kad beidzot sievietes varēja spēlēt. Tā nu mana grupas partnere bija režisors un es biju vīrietis, kam jātēlo sieviete stāvoklī, taču es nekādi nevaru izskatīties dabiski, tāpēc beigu galā mēs nonākam pie secinājuma, ka kāpēc sieviete nevar spēlēt šo lomu un tā nu mēs izdomājam, ka VAR GAN,un tad mana grupas partnere ķipa pēc 2 mēnešiem spēlē tagad jau prekš skatītājiem īsto lugu, to pašu, ko es iepriekš mēģinājumā un viņai sanāk perfekti. :D Taču iedomājieties mani - man bija iebāzts vēders, cepure un salaveča bārda, lai attēlotu, ka nu toč vīrietis nekādi nevar tēlot un izskatīties pēc sievietes. Bija jautri!

P.S. beidzot dabūju krēslas 4.daļu. Izlūdzos biblotekārei, lai man dod to grāmatu, jo viņa negribēja dot, tāpēc, ka tā grāmata ir sliktā stāvoklī - saplēsts vāks. Taču es dabūju! Wuhū!

Long Weekend

Šī nedēļas nogale man bija garāka nekā ierasts - 4 dienas. Nezinu īsti, kāpēc 5diena bija brīva (maybe, jo Abraham Lincoln birthday), bet 1diena ir brīva, jo ir PREZIDENTA DIENA. Protams, ne visām Amerikas skolām tāpēc būs brīvs, taču manai ir. Biju domājusi, ka bīvdienas riktīgi forši pavadīšu ar savu krievieti un ķīnieti, taču nekā ... šīs mani uzmeta. Esmu mazliet apvainojusies, taču pārkāpšu tam pāri un izlikšos, ka nekas nav bijis, jo mana apvainošanās tā pat neko labu nenesīs. Īsi aprakstot, kas un kā : Ķīniešu meitenes ģimene aizbrauca "atvaļinājumā", kurā Andy nevarēja braukt, tāpēc viņai bija jāpaliek pie host vecāsmātes. Taču Sabina - labā sirds, izpalīdzēja un ļāva viņai visas 4 dienas palikt pie sevis. Es domāju - wuhūūūū, es ar varētu, taču nekā - viņas māte man neļāva palikt, jo tur kaut kāda jubileja vai kas, tai Sabīnas pusmāsai un tā kā tur jau tā būšot ļoti daudz cilvēku, es nevarot. Es nezinu, kaut kā baigi dīvaini, jo, ko es viens cilvēks tur varu mainīt?! Beztam, tad, kad viņai vajadzēja kāzu palīdzēšanā tad man vieta bija. Reāli, ne jau Sabīna ir vainīga, bet gan tā otra - VECĀ krievuška, jo Sabina viņai visu dienu esot lūgusies, bet šī tik - NĒ un NĒ. Beigās jau es sapratu, ka pat ja viņa izlūgtos, man vairs nekādas vēlēšanās tur nebūtu braukt. Toties manas brīvdienas nemaz nebija tik sliktas. 5dien no rīta mani savāca treneris un mēs braucām uz treniņu (ne jau tas trakais). Taču stulbais psihopāts protams arī bija. Es jau zināju, ka ja viņš man jautās kā man iet, teikšu tieši viņam sejā -SLIKTI!!!! Taču, kad mētāju par grozu, kāds man no muguras pienāca un jautāja - Hey, how are ya? Un man kā jau viemēr automātiski atbildot uz šo amerikāņu jautājumu, izspruka - GOOD! Un BĀC, tas bija tas treneris ! :D Lai nu kā, tad viņš piegāja pie vienas citas meitenes un sāka apsriest iepriekšējās dienas bļaustiņu. Kā viņš pielīda, jo laikam saprata, ka bišk pāršāva pa strīpu un, ka ar to viņš var iekulties nepatikšanās. Taču es viņu ignorēju, tā pat kā viņš vienmēr to darījis ar mani. Pēc īstenībā, ļoti laba treniņa labais treneris mani atveda mājās. Kā ienācu pa durvīm, sēdošais Nyle man gandrīz piedzina sirdstrieku, jo nebju gaidījusi, ka kāds ir mājās. Lai nu kā, mēs kādu stundu nopļerkstējām par to, kas notiek basketbolā. Viņš teica, ka 100% ies runāt ar skolas sporta adminstrātoru par to, kas notika iepriekšējā dienā. Viņš uzskata, ka tādiem cilvēkiem nav nekāda biznesa būt par teneri. Protams, viņš teica arī to, ka nejies runāt tagad, lai man nav nekāda kaitējma no tā, bet gada beigās viņš uzcelšot skandālu par to, kāda ir bijusi mana sliktā pieredze šeit, cik negodīgi pret mani ir izturējušies utt. Jo to, ka mani nelaiž spēlēt jau apspriež ne tkai vecāki, bet pat mans skolas sporta adminstrātors par to esot runājis ar Council Bluffs visu skolu sporta direktoru vienā spēlē. Nyle vnk pazīst to galveno un viņš esot to viņam pateicis. Nyle teica arī, ka tie veči ar kuriem mēs 7dienās spēlējam, neticot, ka mani nelaiž uz laukuma - pat viens večuks, kas ir Lewis Central nepārspēts rekordists punktu ziņā jau kādus 40 gadus ir šokā. Taču es esmu šokā par visiem šiem cilvēkiem, kas mani novērtē...tas manī atkal atdzīvina konfidenci spēlēt un mīlēt to spēli. Un nospļauties par tiem aprobežotajiem cilvēkiem, kas sevi sauc par TRENERIEM. Visu šitās nedēļas otro pusi IST (skola, kurā strādā Nyle&Deb) notika basketbola čempionāts starp šīs Amerikas puses nedzirdīgajām skolām. Tā ka 5dien un 6dien vakarā gājām atbalstīt IST meitenes un Nyle trenēto puišu komandu. Mums ar Deb bija uzdevums rakstīt status Nyle spēlēm. Tas manu sedēšanu padarīja interesantāku. Un nākamajā dienā VISU meiteņu spēli es skatījos Nyle I-podā filmu - 40 years old virgin :D Diemžēl Nyle team palika otrie, taču IST meitenes dabuja zeltu. Īstenībā man patika šī pieredze, ko es guvu šais dienās, redzot visus šos nedzirdīgos cilvēkus. Daļai no viņiem nebija tikai dzirdes problēmas, bet gan arī citas kroplības,piemēram, sejā vai ķermenī, taču tas neaturēja viņiem būt komandā, vai būt par karsēj meiteni. Tikai nepārprotiet, tās nebija kaut kādas atpalikušo bērnu spēles, tas bija īsts baskatbols, viss notikās, taču cilvēkiem, kuriem dzīvē nav tā paveicies arī nav ateikts piedalīties. Mēs dažreiz nenovērtējam tos sīkumus, kas īstenībā prekš cita ir kas MILZĪGS, kā piemēram, dzirde, redze, spēja runāt....vai kaut vai izskatīties kaut cik labi, nevis tā, ka dažreiz cilvēki aiz riebuma skatoties uz tevi aizgriežas. Taču pasaulē IR tādi cilvēki, un es apbrīnoju to, ka viņi spēj smieties, prieāties par tām pašām lietām ko normāli jaunieši....no tā ir jāmācās. Viena no spēlēm man priekšā sēdēja viena no spēlētājiem vecā māte. Viņas mazais mazdēliņa draugs jautāja, KĀPĒC TEV NAV MATU? Viņa teica - man ir vēzis, taču ta nekas traks nav, man viss būs labi. Man pat patīk kā man iskatās īsi mati, taču cepuri man liek nēsāt ōpis. Un tad viņa tik sulīgi smējās, ka man vienkārši smaids nespēja nozust no sejas. Es vienkārši esmu apburta ar šo cilvēku vienkāršību un prieku par dzīvi. 7dien bija Valentīn diena. Iepriekš man bija plānots ar meitenēm iet uz kīno - VALENTINE's Day, taču tas pajuka, iepriekšminēto iemeslu dēļ. Tāpēc mana 7diena ne ar ko īpaši neatšķīrās no pārējām, lai gan uz Baznīcu - noslinkokju un neaizgāju. Basīts bija foršs un pēc tā, Nyle mūs aizveda uz restorānu. Deb,gan sākumā kko burkšķēja, ka dārgi tak utt. bet šis šo nolika pie vietas :D 1diena bija BORRiNG !!!!! Treniņš gan notika, PROTAMS, bet tā pat, atlikušo dienu nebija ko darīt. Starpcitu - esmu TĪK laimīga, ka sezona tūlīt ir cauri - palikusi TIKAI nedēļa :) Wuhūūuūūūū..... !!! P.S. Esmu tādā sajūsmā par Ziemas Olimpiskajām spēlēm. Šeit ASV otrdien es varēšu skatīties hokeju LATVIJA-KRIEVIJA un 5dien LATVIJA-ČEHIJA. Vai nav kruti? Un lielājajā Amerikas sporta žurnālā ir raksts par Latvijas bobslejistu Jāni Minni. Tas ir tik superīgi!!! :)

traka dieniņa

Trešdien pēc skolas bija tenisa meetings. Biju mazliet nepatīkamā šokā par to, cik daudz meitenes ir pieteikušās, jo tas solas būt ļoti liels pūlis. Nu bet neko darīt -galvenais, ka būšu kopā ar Sabinu un Andy. Reāli tikai 8 labākās būs varsity un blablabla....taču dzīvosim redzēsim. Pēc meeting Amber mani atveda mājās, tāka vismaz varēju palikt līdz galam, nevis kā Sabīnai, kurai bija jāskrien uz School Bus. Šodien spāņu valodas stundā taisījām valentīn dienas kartiņas. Savējo uztaisīju prekš Deb un Nyle, un labi vien ir, tāpēc, ka Deb man šodien iedeva valentīn d. kartiņu no Gma Barbas ar $10 iekšā :) būs par ko uz kīno aiziet :D Matemātikā es dabūju sarkano kartiņu - pirmo savā otrajā semestrī. Un tā kā Sabinai mamma par katru sarkano kartiņu dod dolāru, es adevu savējo Sabīnai, lai šī uzraksta savu vārdu un dabon dolāru prekš manis :D :D :D :D Angļu valodas skolotājam šodien nekādi lielie joki nenāca ārā. Varētu pat teikt, ka stulbi jociņi, kas galīgi nav smieklīgi. Vienīgais varbūt tad, kad mums bija jāietur klusuma mirklis par katru, kurš šodien nav skolā.... :D :D Ā un tad kad es uzrakstīju uz tāfeles latviski PRIECĪGU VALENTĪN DIENU, viņš teicatā - vācu val skan kā lamāšanās, latviešu valoda kā lūgšana :D :D Taču "labākais" notika šovakar. Man bija pēdējā oficiālā basketbola spēle, tālāk sākas turnīrs, kur ja zaudējam - krītam laukā un sezona ir galā...BEIDZOT! Lai nu kā - visu spēli bijām priekšā par kādiem 10 punktiem, taču pēdējā minūtē viss tika sačakarēts un mēs zaudējām. Mierīgi visas gājām uz ģērbtuvēm klausīties trenera morāli, taču mūs sagaidīja kaut kas pilnigi cits! Kā viņš pārkāpa durvju slieksni - mazā tāfelīte tika izšķaidīta pret sienu, es no viņa bļaušanas gandrīz neko nesapratu, jo viņa seja bija sarkana, balss RĒCOŠA acis ugunīs....viņš dauzīja skapīus ar rokām un kājām....man gandrīz likās, ka viņš iemauks vienai meitenei, taču kad viņš dusmīgs nāca viņi virsū, pēkšņi apmetās riņķī un atkal mauca pa skapīšiem, kas pa brīnumu netika vnk salausti, taču man liekas, ka krāsa gan nobira :D Reāli viņš lamājās visos iespējamos vārdos...visi bija vienkārši autā. Kad viņš beidzot iznesās pa durvīm, dažas sāka bimbāt, taču lielākā daļa mēs sākām smieties par viņu. Reāli es iekšēji rēcu no smiekliem par to seklo kropli, kas ir vis divkosīgākais un liekulīgākais cilvēks ko es zinu. Man pret viņu pēc šīs sēles vairs nav nekāda respekta, es vispār to lopu negribu redzēt, taču man jāiztur vēl daži treniņi un tad lai viņš vnk iet D****! P.S. es visu laiku aizmirstu pastāstīt vienu lietu, kas ir smieklīga taču tai pat laikā mani nenormāli kaitina. Deb un Nyle katru lietu par ko sanāk mazas domstarpības iet un lūr googlē....vienu reizi viņi sāka apspriest, ko nozīmē ar kaut kādiem arābu burtiem rakstiņš uz čipšu pakas, un lai to noskaidrotu - GOOGLE ! :D