Long Weekend

Šī nedēļas nogale man bija garāka nekā ierasts - 4 dienas. Nezinu īsti, kāpēc 5diena bija brīva (maybe, jo Abraham Lincoln birthday), bet 1diena ir brīva, jo ir PREZIDENTA DIENA. Protams, ne visām Amerikas skolām tāpēc būs brīvs, taču manai ir. Biju domājusi, ka bīvdienas riktīgi forši pavadīšu ar savu krievieti un ķīnieti, taču nekā ... šīs mani uzmeta. Esmu mazliet apvainojusies, taču pārkāpšu tam pāri un izlikšos, ka nekas nav bijis, jo mana apvainošanās tā pat neko labu nenesīs. Īsi aprakstot, kas un kā : Ķīniešu meitenes ģimene aizbrauca "atvaļinājumā", kurā Andy nevarēja braukt, tāpēc viņai bija jāpaliek pie host vecāsmātes. Taču Sabina - labā sirds, izpalīdzēja un ļāva viņai visas 4 dienas palikt pie sevis. Es domāju - wuhūūūū, es ar varētu, taču nekā - viņas māte man neļāva palikt, jo tur kaut kāda jubileja vai kas, tai Sabīnas pusmāsai un tā kā tur jau tā būšot ļoti daudz cilvēku, es nevarot. Es nezinu, kaut kā baigi dīvaini, jo, ko es viens cilvēks tur varu mainīt?! Beztam, tad, kad viņai vajadzēja kāzu palīdzēšanā tad man vieta bija. Reāli, ne jau Sabīna ir vainīga, bet gan tā otra - VECĀ krievuška, jo Sabina viņai visu dienu esot lūgusies, bet šī tik - NĒ un NĒ. Beigās jau es sapratu, ka pat ja viņa izlūgtos, man vairs nekādas vēlēšanās tur nebūtu braukt. Toties manas brīvdienas nemaz nebija tik sliktas. 5dien no rīta mani savāca treneris un mēs braucām uz treniņu (ne jau tas trakais). Taču stulbais psihopāts protams arī bija. Es jau zināju, ka ja viņš man jautās kā man iet, teikšu tieši viņam sejā -SLIKTI!!!! Taču, kad mētāju par grozu, kāds man no muguras pienāca un jautāja - Hey, how are ya? Un man kā jau viemēr automātiski atbildot uz šo amerikāņu jautājumu, izspruka - GOOD! Un BĀC, tas bija tas treneris ! :D Lai nu kā, tad viņš piegāja pie vienas citas meitenes un sāka apsriest iepriekšējās dienas bļaustiņu. Kā viņš pielīda, jo laikam saprata, ka bišk pāršāva pa strīpu un, ka ar to viņš var iekulties nepatikšanās. Taču es viņu ignorēju, tā pat kā viņš vienmēr to darījis ar mani. Pēc īstenībā, ļoti laba treniņa labais treneris mani atveda mājās. Kā ienācu pa durvīm, sēdošais Nyle man gandrīz piedzina sirdstrieku, jo nebju gaidījusi, ka kāds ir mājās. Lai nu kā, mēs kādu stundu nopļerkstējām par to, kas notiek basketbolā. Viņš teica, ka 100% ies runāt ar skolas sporta adminstrātoru par to, kas notika iepriekšējā dienā. Viņš uzskata, ka tādiem cilvēkiem nav nekāda biznesa būt par teneri. Protams, viņš teica arī to, ka nejies runāt tagad, lai man nav nekāda kaitējma no tā, bet gada beigās viņš uzcelšot skandālu par to, kāda ir bijusi mana sliktā pieredze šeit, cik negodīgi pret mani ir izturējušies utt. Jo to, ka mani nelaiž spēlēt jau apspriež ne tkai vecāki, bet pat mans skolas sporta adminstrātors par to esot runājis ar Council Bluffs visu skolu sporta direktoru vienā spēlē. Nyle vnk pazīst to galveno un viņš esot to viņam pateicis. Nyle teica arī, ka tie veči ar kuriem mēs 7dienās spēlējam, neticot, ka mani nelaiž uz laukuma - pat viens večuks, kas ir Lewis Central nepārspēts rekordists punktu ziņā jau kādus 40 gadus ir šokā. Taču es esmu šokā par visiem šiem cilvēkiem, kas mani novērtē...tas manī atkal atdzīvina konfidenci spēlēt un mīlēt to spēli. Un nospļauties par tiem aprobežotajiem cilvēkiem, kas sevi sauc par TRENERIEM. Visu šitās nedēļas otro pusi IST (skola, kurā strādā Nyle&Deb) notika basketbola čempionāts starp šīs Amerikas puses nedzirdīgajām skolām. Tā ka 5dien un 6dien vakarā gājām atbalstīt IST meitenes un Nyle trenēto puišu komandu. Mums ar Deb bija uzdevums rakstīt status Nyle spēlēm. Tas manu sedēšanu padarīja interesantāku. Un nākamajā dienā VISU meiteņu spēli es skatījos Nyle I-podā filmu - 40 years old virgin :D Diemžēl Nyle team palika otrie, taču IST meitenes dabuja zeltu. Īstenībā man patika šī pieredze, ko es guvu šais dienās, redzot visus šos nedzirdīgos cilvēkus. Daļai no viņiem nebija tikai dzirdes problēmas, bet gan arī citas kroplības,piemēram, sejā vai ķermenī, taču tas neaturēja viņiem būt komandā, vai būt par karsēj meiteni. Tikai nepārprotiet, tās nebija kaut kādas atpalikušo bērnu spēles, tas bija īsts baskatbols, viss notikās, taču cilvēkiem, kuriem dzīvē nav tā paveicies arī nav ateikts piedalīties. Mēs dažreiz nenovērtējam tos sīkumus, kas īstenībā prekš cita ir kas MILZĪGS, kā piemēram, dzirde, redze, spēja runāt....vai kaut vai izskatīties kaut cik labi, nevis tā, ka dažreiz cilvēki aiz riebuma skatoties uz tevi aizgriežas. Taču pasaulē IR tādi cilvēki, un es apbrīnoju to, ka viņi spēj smieties, prieāties par tām pašām lietām ko normāli jaunieši....no tā ir jāmācās. Viena no spēlēm man priekšā sēdēja viena no spēlētājiem vecā māte. Viņas mazais mazdēliņa draugs jautāja, KĀPĒC TEV NAV MATU? Viņa teica - man ir vēzis, taču ta nekas traks nav, man viss būs labi. Man pat patīk kā man iskatās īsi mati, taču cepuri man liek nēsāt ōpis. Un tad viņa tik sulīgi smējās, ka man vienkārši smaids nespēja nozust no sejas. Es vienkārši esmu apburta ar šo cilvēku vienkāršību un prieku par dzīvi. 7dien bija Valentīn diena. Iepriekš man bija plānots ar meitenēm iet uz kīno - VALENTINE's Day, taču tas pajuka, iepriekšminēto iemeslu dēļ. Tāpēc mana 7diena ne ar ko īpaši neatšķīrās no pārējām, lai gan uz Baznīcu - noslinkokju un neaizgāju. Basīts bija foršs un pēc tā, Nyle mūs aizveda uz restorānu. Deb,gan sākumā kko burkšķēja, ka dārgi tak utt. bet šis šo nolika pie vietas :D 1diena bija BORRiNG !!!!! Treniņš gan notika, PROTAMS, bet tā pat, atlikušo dienu nebija ko darīt. Starpcitu - esmu TĪK laimīga, ka sezona tūlīt ir cauri - palikusi TIKAI nedēļa :) Wuhūūuūūūū..... !!! P.S. Esmu tādā sajūsmā par Ziemas Olimpiskajām spēlēm. Šeit ASV otrdien es varēšu skatīties hokeju LATVIJA-KRIEVIJA un 5dien LATVIJA-ČEHIJA. Vai nav kruti? Un lielājajā Amerikas sporta žurnālā ir raksts par Latvijas bobslejistu Jāni Minni. Tas ir tik superīgi!!! :)