Brīvdiena pirms brīvdienas

Lai gan ir 7diena, šorīt nācās celties agri, jo apsolīju saviem host paents skriet ar viņiem. Ļoti smagi piecelties bija, jo visu nakti kaut kāds stulbs vilciens brauca, kas neļāva man gulēt. Vispār baigais besis nāk virsū – gribas mājās, bet tai pat laikā man jau otro nakti sapnī rādās tas, ka atgriežos mājās pirms laika un esmu DIKTI nelaimīga par to, ka neesmu no šī gada paņēmusi visu ko tas sniedz. Un tā tiešām ir – viss jau ir interesanti un jauki. Dažbrīd pieķeru sevi pie domas, ka tas ir tik neticami, ka esmu te – AMERIKĀ! Vienīgais mīnuss ir ilgas pēc ģimenes un draugiem. Taču tas ir kaut kā jāpārvar, jo man šāda iespēja ir dota tikai vienreiz dzīvē! Sākām skriet...man bija plāns ar Nyle noskriet 7km, pēctam mūs priekšā sagaidītu Deb, kas noskrietu 5km un tad Nyle turpinātu ceļu viens – 18km. Mēs ar Deb mašīnu sagaidītu viņu uz FINISH :D Sākām skriet...viss normāli, smuks skats – tāds speciālais skrējēju celiņš, kur abās pusēs pļava, parks – un priekšā lielas Omahas celtnes. 3 km kaut kā izturēju, bet ja būtu turpinājusi tādā pašā garā, tad vienkārši NETURPINĀTU tādā pašā garā, jo būtu kaut kur atkritusi :D Tas bija smagāk nekā domāju. Teicu, lai Nyle skrien vien tālāk – es turpināšu savā tempā. Tā nu es atlikušo ceļu gāju/skrēju/gāju/skrēju...pa ceļam redzēju lielu TĪTARU baru, pāris trušu un vienu stirniņu. Vismaz tas man bija tāds laiks, kad varēju palikt viena un apkopot visas domas, kā arī apskatīt apkārtni. Paskrēju garām 2 lieliem KAZINO – iespaidīgi! Tad beidzot ieraudzīju Deb, kas man skrēja pretī un atnesa aukstu ūdens pudeli. Tas bija tik labi viņu ieraudzīt, jo tas nozīmēja, ka esmu galā :D Tad mēs iegājām muzejā, kur bija toletes – vismaz seju varēju nomazgāt. Tad mums lūdza atstāt savus vārdus un vietu no kurienes esam speciālā kaut kādā grāmatā. Vēl es arī atzīmēju ar speciālo piespraudīti kartē, ka te kāds ir bijis no LV. Tā bija tik pacilājoša sajūta, ka tu zini, ka tu tāds te esi bijis vienīgais no visām 3 Baltijas valstīm. Diezgan daudz ir bijuši no Vācijas, Polijas, Zviedrijas, Krievijas...pat Spānijas, bet ne viens no Somijas, kas mani mazliet pārsteidza. Tad mēs aizbraucām līdz vietai, kur gaidījām Nyle. Pa to laiku pildījām manu vēstures mājas darbu. Tad atskrēja Nyle – viņš bija knapi dzīvs :D Es godīgi sakot nesaprotu, kā viņš to izturēja!? :o Atbraucām mājās un Deb mums uztaisīja pankūkas. Tad es izpildīju visus savus mājas darbus, jo rīt it kā plānoju braukt shoppingot ar meitenēm. Tikai stulbākais ir tas, ka aizmirsu savu skolas dienasgrāmatu pie Elizabeth un tur bija visi numuri un adreses. Man taada škrobe, jo izskatās, ka visi plāni dēļ tā atkritīs un man atkal būs jāpavada viena garlaicīga diena ar saviem host parents L Īstenībā 7dienas man pagaidām ir izvērtušās diezgan garlaicīgas dienas, jo visiem maniem draugiem ir jāiet uz baznīcu. Paldies dievam mana ģimene nav reliģioza un man nav 7dienās agri jāceļas, lai ietu klausīties kaut kādus pesteļus, ko es pat latviski nesaprotu. Tā vietā man jāiet skriet :D Ceru, ka drīz sāksies 7dienas basketbola draudzības spēles. Tā ir vienkārši tāda sanākšana visiem spēlēt gribētājiem kopā un uzspēlēt prieka pēc. Tas ir labs veids kā mazliet sākt trenēties jau sezonai, jo oficiāli te ir aizliegts sākt treniņus pirms sezonas sākšanās. Reāli šodien nebija ko īsti darīt. Skatījos TV – bāc, ja mēs domājam, ka mums ir daudz reklāmu, tad te viņas ir ik pa 5 min ... NEPĀRSPĪLĒJOT! Paēdām Nyle gatavotās pusdienas...un tad skatījāmies Pink Panteru 2 un ēdām saldējumu un visādus citus gardumus... Ceru, ka pēc mēneša ielīdīšu savā Home comming day paredzētajā kleitā :D