September 13th

Šo rītu sāku ar jaunu piedzīvojumu. BAZNĪCU, kas ir ierasta svētdienas tradīcija lielākajai daļai amerikāņu. Mana host family baznīcu gan apmeklē tikai Ziemassvētku laikā, tāpēc uz turieni devos ar Marrisu. Es gribēju redzēt, kā tas notiek te....esmu tomēr Amerikā un gribu izdzīvot šīs amerikāņu paražas arī uz savas ādas. Baznīcas šai pilsētā ir pa pilnam - visām iespējamajām reliģijām. Marrisa apmeklē babtistu baznīcu tāpēc es šorīt guvu mazu ieskatu tieši šajā baznīcā un reliģijā. No rīta Marrisa, viņas draudzene un brālis atbrauca man pakaļ uz mājām.Tas tik bija kaut kas! Aizbraucām uz vietu, kur pilns ar jauniešiem tusē pie kādas ēkas, kas it kā ir baznīca. Visi tik draudzīgi un laipni. Ieejot iekšā - Marissa iepazīstināja mani ar baznīcas darbiniekiem. TIK jauki cilvēki. Viens večuks uzreiz mani apskāva un teica, ka ja kāds man te dara pāri vai man kkas nepatīk, lai nekavējoties eju un viņam pasūdzos, jo viņš te ir vecākais :D Tad klausījāmies, ko mācītājs runā. Viss bija tik gaišs un pozitīvs. Viņš nebija kaut kādās priestera drēbēs, bet gan uzvalciņā. Mētāja visādus jokus, par kuriem visi smējās(ko es protams īsti nesapratu) :D Pēc tam visi dziedājām mazam puisītim - Happy birthday! Tas bija tik jauki...viņi tā darot ar visiem, kam ir dzimšanas diena. Tad visi gāja uz tādām kā klasēm. Es protams biju jauniešu klasē. Tur skolotājs stāstīja par Dievu un tamlīdzīgām lietām. Tad viņš uzlika vienu smieklīgu interviju, kur atkal visiem bija jāsmejas...izņemot muļķīti Elīnu, kas neko nesaprot :D Pēctam gājām atpakaļ uz lielo zāli, kur iepazinos ar mācītāju, Marrisas radiem un draugiem. Visi bija fantastiski jauki. Vieni man pat lūdz atsūtīt manis uztaisīto prezentāciju par Latviju. Tur mēs atkal klausījāmies mācītāja runāšanā un dziedājām dziesmas. Īstenībā es sajutos kā Ziemassvētkos, jo viss skanēja tik skaisti. Te neviens nevienam necentās ieborēt smadzenēs kaut kādu savu taisnību par Dievu , bet tā vietā tika runāts par mūsdienām tik aktuālām tēmām, kas liek aizdomāties. Viņiem notiek daudz tādas vienkārši tā pat sanākšanas kopā, kur viņi tusē, spēlē spēles, ēd saldējumu un pīrāgu. Tā sirsnīgi un draudzīgi visi kopā! Manas galvenās atziņas pēc tā visa ir tādas, ka jābeidz vienreiz čīkstēt par to, kas man nav un jāsāk priecāties par to, kas man ir! Man ir vislabākie draugi un vismīļākā ģimene.....kas ir vairāk nekā daudz! Tad atbraucu mājās un pēc 2h jau biju ceļā uz sporta zāli. Iepazinos ar komandas biedrenēm - ļoti foršas meitenes. Tākā treneris trenēt nevar, mūs trenēja vienas meitenes tētis. Kādu stundiņu pildījām vienkāršos uzdevumus un pēctam spēlējām. Tā kā manā komandā bija viens cilvēks par daudz - visu laiku notika maiņas. Kamēr es biju malā, riktīgi izsmējos ar treneriem. Viens tāds resns večuks, kas tur tā kā galvenais visulaiku man sauca - Hey Bafia from Latvia :D Vispār jautra kompānija :D Viena meitene man teica, ka būtu super ja es vasaras sezonā ietu spēlēt skolas softball komandā. Vispār doma nav peļama - būtu jautri. Tad atbraucām mājās. Paēdām vakariņas...vispār teikšu, ka jau otro vakaru pēc kārtas, vakariņas nav īpaši garšīgas. Līdzšim vispār nevarēja sūdzēties, tikai cildināt, bet kkas pēdējā laikā viņiem ar to cooking iet greizi. Vakar noskatījāmies Hariju Poteru 4 un šodien Hariju Poteru 5. Wuhū - cik interesanti :D Njamm...es gan nebiju redzējusi šīs daļas, taču īstenībā neko dižu nokavējusi arī nebiju :D Labākais, kas man patīk šajos kopistiskajos ģimenes filmu vakaros ir ICE CREAM BREAK :D Tas ir pats labākais!