pirmdiena, 2009. gada 21. septembris

Viss sākas ar sapni....

Bāc man jau ZB! Vai nu es naktī nevaru gulēt, jo tas stulbais vilciens kauc, vai dēļ tā, ka esmu saskatījusies ZĀĢI vai arī dēļ negaisa...kā šonakt! ĀK Dievs....sajūta bija tāda, ka māju nonesīs...troksnis tāds it kā ārā karš būtu un bumbas sprāgtu. BAISI!
Labi, ka laikā kamēr es gāju uz un no school bus - nelija!
Šodien tāda eju no skapīša uz savu pirmo stundu un pēķšņi vēstures skolotāja mani tāda noķer, viņai sejā tāds LIEls smaids. Domāju, kas tad nu!? Bet viņa tikai teica, ka viņai ļoti patīk kā es šodien izskatos :) Ahh..cik jauki :)
Drāmā mēs šodien pabeidzām iesāktos projektus, par kādu sev svarīgu objektu. Mani šī diena pārsteidza. 3(!) meitenes no manas klases stāstīja par sev svarīgu lietu, ko viņām devis tēvs pirms nāves. Manā drāmas klasē ir apmēram 20 skolēni un 3 no tiem ir miris tēvs! Kas zin, varbūt vēl kādam. Tas ir ļoti dīvaini, ka šeit Amerikā kādi 75 % bērnu nedzīvo ar savu tēvu un pat nezin kas viņš tāds vispār ir!
Spāņu valodā šodien bija aizvietotājs skolotājai. Tāds niknais čalis :o Pirmo reizi redzēju STINGRu skolotāju šai skolā!
Sportā atkal dabuju sarkano kartiņu. Šodienas uzdevums bija pārsist savu iepriekšējo rezutātu. Uzdevums ir tāds - skrien no viena zāles gala uz otru ik pēc signāla, kas ar laiku paliek aizvien ātrāks un ātrāks. Un par nelaimi es pagājušā reizē noskrēju tik labi, ka šodien nācās skriet vēl labāk. Likās, ka atrubīšos, bet izturēju, jo domāju par to, kā gada beigās izvilks MANU sarkano kartiņu un es vinnēšu kaut ko riktīgi foršu :D
Ķīmijā skolotājām arī bija aizvietotāja. Tāds tantuks, kas sauca pie tāfeles visu laiku tikai zēnus un katram mirkšķināja ar aci :D :D
Njam...es atkal šodien noskatījos uz tik smuku melnīti skolā. Bet par nelaimi šis ir skolotājs. Man pat liekas, ka nevis īsts ALHS skolotājs, bet aizvietotājs :D
Biju biblotekā, jo šovakr bija tā saucamais autora vakars. Tas ir tā - ka autors stāsta par savu jauno grāmatu! Mani tas ļoti ieinteresēja, jo pati nākotnē domāju rakstīt un tikai TV esmu redzējusi kā notiek šādi autoru vakari.
Tākā Sabina piedalās kaut kādā tur Biblotēkas rīkotā foto konkursā un viņai šodien bija jānodod fotogrāfijas...viņa izvēlējās to pašu laiku, kad notiek prezentācija. Mēs ar Deb paķērām arī Andy un devāmies turp. Paņēmām arī pie reizes dažas filmas.
Vispār diezgan jauki viss izvērtās. Bija ļoti interesanti klausīties un skatīties bildes. Grāmata ir par viņa un viņa draugu ceļojumu, kad viņam bija 21. Viņi ar kanuē laivu nobrauca 2500km no Minesotas un Kanādu. Tas prasīja no viņiem 2 ar pus mēnešus, taču ar nenormāli daudz piedzīvojumiem! Viņš teica, ka visiem jauniešiem ir jāpieņem šādi piedzīvojumi...tā ir neatsverama pieredze! Tajā es saklausīju kaut ko ļoti pazīstamu. Un vēl viņš piemetināja, lai mēs nebaidamies sapņot, jo viss sākas ar sapni..............

2 komentāri:

  1. Kā es dienu tos cilvēkus, kuri nebaidās uzdrošināties un vnk metās iekšā piedzīvojumos!
    Un kanoe! ahh... cik skaisti :)

    AtbildētDzēst
  2. Ir ir...klausoties viņā un skatties bildes, tā sagribējās kko šitādu paveikt!
    Viņiem tik jautri tie piedzīvojumi, ar tik daudz cilvēkiem iepazinās, jo ne jau nonstopā viņi tos 2 ar pus mēn. brauca! Viskaut kur piestāja un apskatīa smukas vietas...ak :)

    AtbildētDzēst