NOVĒROJUMI

Esmu te jau mēnesi. Ārprāts, laiks gan skrien ātri, bet tai pat laikā, iedomājoties, ka man te vēl 9(!) mēneši jāpavada... Nezinu - it kā ir interesnti un forši, pat īsti nemaz negribētos tagad būt Latvijā un darīt visu to pašu, ko jau 17 gadus, bet ĻOTI pietrūkst mīļie :) Lai nu kā...man ir bijusi tā iespēja pa šo laiku salīdzināt 2 pavisam dažādas kultūras. Un te nu ir mani novērojumi •Nekad tu nesamaksāsi par preci cenu, ko redzi pieliktu pie pirkuma, jo uz tās nav pieskaitīt nodokļi. Vienmēr pie kases tev pateiks lielāku summu nekā varbūt tev sākumā liksies. Tāpēc no sākuma man visu laiku šķita, ka mani apkrāpj. •Čaļi te neskuj paduses. •80% meitenēm ir noļipusi nagulaka. •Ja kāds nošķaudās, tad neviens nesaka uz veselību. Retu reizi – BLESS YOU! Man tas tā sākumā baigi dīvaini bija, jo Latvijā uzreiz visi mēs sakām uz VESELĪBU. •Datumā amerikāņi vispirms liek mēnesi, tad dienu un tad gadu. •Nedēļa kalendārā viņiem sākas ar svētdienu un beidzas ar sestdienu. •Viņi lieto citas mērvienības. Piemēram, attālumu jardos, inčās, pēdās vai svaru, piemēram, paundos. Lai gan zinātnes priekšmetos viņiem pieprasa mācīties mērvienības pēc Eiropas standartiem. •Veikalos, kafejnīcās vai jebkurā citā sabiedriskā vietā darbinieki ir vienkārši NENORMĀLI pieklājīgi. Kafejnīcā visu laiku ik pēc 5 minūtēm nāks un jautās vai ar visu esam apmierināti, vai nekas netrūkst, vai varbūt vēlamies kaut ko vēl. Vai, piemēram, veikalā pie kases jautās – vai jūs visu atradāt, ko vēlējāties, jauku jums turpmāko dienu un nāciet vēl, kā arī sakraus visus pirkumus maisos(kas te ir par brīvu). •Amerikāņi mazgājas no rītiem nevis vakarā. Tas man liekas ļoti pretīgi. •Kino, ja ir aizliegums, kad filmu var satīties tikai pēc kaut kāda noteikta gadu skaita, tad dažkārt pat liek uzrādīt dokumentus. Taču tur ir viegli krāpties, jo ienākot kino ēkā uzreiz pie ieejas tu nopērc biļeti it kā uz vienu filmu, bet tai pat laikā tu vari iet uz jebkuru filmu, kuru gribi, jo neviens nestāv pie zāles durvīm un nepārbauda. Arī vietas nav numurētas – sēdi, kur gribi. Biļetes ir diezgan dārgas – apmēram 4,50 filma, un 3ls vidējais popkorns un dzeramais. •Lielākajā daļā Amerikas nekursē regulārs transports. Pārvietoties var praktiski tikai ar mašīnu vai school bus uz un no skolas. •Uz gājēju pāreju īpaši nereaģē. Lai šķērsotu ielu ir vienkārši jāsagaida, kamēr aizbrauks visas mašīnas. •Amerikā skolēni uz skolu dodas vai nu ar savām personīgajām mašīnām(te braukt var no 16 gadiem) vai arī ar skolas busu. Tāpēc arī skolas stāvvieta izskatās apmēram tā, kā pie kaut kādas ALFAS vai SPICES. Un starpcitu šeit uz ceļiem school bus vienmēr ir priekšroka, to ir aizliegts apdzīt, pat tad, ja tas apstājies pieturā, lai paņemtu bērnus. •Amerikā nav skolas, kurā būtu no 1. līdz 12. klase. Šeit viss tiek stingri sadalīts. High school mācās 9.,10.,11. un 12. klase. •Manā skolā viena mācību stunda iet 43(!) min, starpbrīdis ir tikai 6min. 1dienas ir kaut kādas skolotāju sapulču dienas, tāpēc stundas ilgst tikai 30 min. •Skolēni skolotājus uzrunā uz Mr. vai Mrs., bet skolotāji skolēnus uz sēr vai mam. •Skolās nav vienotas klases. Skolēns klasi un klasesbiedrus maina, katru stundu. Klasē arī nesēž visi viena vecuma un līmeņa skolēni. Tāpēc klasē var vienlaikus būt cilvēki, kas mācās 9. 10. 11. un 12. klasē. •Viņi zinātnes priekšmetos(fizika, bioloģija, ķīmija) tā neiedziļinās. Viņiem katrā no šiem priekšmetiem ir jāņem tikai viens gads un tajā iemāca tikai primārās lietas par konkrēto zinātnes sekciju. Es to uzskatu par pareizu pieeju, jo Latvijā mums ir obligāti jāmācās tik specifiskas un dziļas lietas šais priekšmetos, pat ja mums ar to nemaz negribas saistīt savu nākotni. Taču primāro zināt ir lietderīgi. •Lielākā daļa skolēnu uz skolu nāk treniņbiksēs vai daži pat pidžamās. Viņiem nospļauties par savu izskatu. •Skolai ir savas krāsas – zila un sarkana. Katru piektdienu izrādot cieņu pret skolu un parasti tad ir arī kādas sacensības, visi skolnieki nāk uz skolu šādas krāsas drēbēs vai citos ALHS aksesuāros. Skolā 5dienās var iegādāties drēbes, dažādus sīkumus un saldumus ar ALHS apdruku. 5dienās parasti 85% ievēro ALHS dresscode. •Nezināju, ka toletes sauc par restroom. •Ū dens toletēs pats automātiski nolaižas. •Amerikāņiem ir ļoti vājas zināšanas par ģeogrāfiju un vēsturi ārpus pašu valsts robežām. •Visi tevi uzskata par ģēniju, ja zini vairāk par 1 valodu. •Pašiem amerikāņiem ir vājas zināšanas par pareizrakstību angļu valodā, jo šai valodā rakstība ir savādāka nekā tas ko mēs dzirdam. Ļoti biežs jautājums no skolēnu puses ir – KĀ TAS PAREIZI RAKSTĀS? •Šeit vienmēr ir iespēja pārrakstīt darbu, ja tevi neapmierina atzīme. Ja esi nesekmīgs, tas jādara obligāti. Līdzarto te nav praktiski iespējams būt nesekmīgam. •Vērtēšana – par katru darbu liek punktus no 1-4. Pēc tam galā, kad jāliek atzīmes(tas tā ik pa laikam) viņi no punktiem izliek A;B;C;D utt... •Klasēs vienmēr tur vaļā durvis. Tas mazliet traucē, jo tad dēļ trokšņa, kas ir gaitenī ir grūti sadzirdēt, ko saka skolotājs. •Katrā klasē ir telefons. Ja skolnieks vēlas pazvanīt, viņš var palūgt skolotāju un to izdarīt. Esmu redzējusi arī stundu laikā skolniekus to daram. •Katrā klasē ir kaut kas līdzīgs mehāniskam zīmuļu asinātājam, kur jebkurš var aiziet noasināt savu zīmuli. •Praktiski visi izmanto zīmuli nevis pildspalvu. Tas ir atļauts arī kontroldarbos. •Visos mācību priekšmetos izmanto tikai līniju klades. Arī matemātikā. •Lielākā daļa skolnieki savos skolas solos sēž tā it kā būtu mājās un skatītos TV. Viņi novelk apavus un pievelk kājas zem dibena vai uz pretējā krēsla. Liela daļa vienkārši guļ. Skolotāji parasti neaizrāda! •Stundas laikā ir atļauts dzert. Skolotāji parasti no rītiem stundās runājot paralēli malko kafiju, tēju, ūdeni vai kolu. Tas ir atļauts arī skolēniem. •Skolā ir pilns ar tādām kā izlietnes tipa vietām, kur var padzerties vai piepildīt savu ūdens pudeli. Tas ir ne tikai skolās, bet arī muzeju, parku un citu sabiedrisku vietu tuvumā. •Ja klasē ienāk pēc zvana(kaut vai brīdī, kad zvana zvans), tad ir jāpierakstās un jāatstrādā kaut kāds laiks pēc stundām. •Ja skolēns vēlas iziet, piemēram, uz toleti, tad viņam ir jāpierakstās speciālā žurnālā un jāsaņem no skolotāja rakstiska atļauja uz līmlapiņas, ko izejot ir jāuzlīmē sev uz kājas. •Skolā ir skaļruņi, kuros ziņo dažāda tipa informāciju gan skolēniem, gan arī skolotājiem. Piemēram – VISI FUTBOLISTI VAR ATSTĀT STUNDU UN DOTIES UZ BUS, LAI BRAUKTU UZ SPĒLI! Es parasti neko nesaprotu, ko saka tai skaļrunī, jo tas ir ļoti neskaidri, ātri un lielākoties laikā, kad apkārt ir liels troksnis. •Pēc sporta nemazgājas. Pirmkārt jau tāpēc, ka nav laika. Jo starp stundām ir tikai 6 minūšu pārtraukumi. Un varbūt arī tāpēc, ka ļoti bieži meiteņu garderobēs vienkārši nāk puiši. Tas te nevienu neuztrauc. Meitenes turpinās pārģērbties sportam...hmm...laikam tas te ir tā ierasti. •Skolā ir 3 ēšanas periodi. Katram skolēnam ir savs viens noteiktais. Piemēram, visiem tiem, kam 5.mācību stunda ir mākslas, zinātnes vai valodu klase iet uz 1. periodu, tiem, kam, piemēram, biznesa, vēstures un mūzikas klase iet uz 2. periodu, bet tiem, kam, piemēram, matemātikas, sociālās zin. Vai sporta klase iet uz 3. periodu. Tas ir tāpēc, lai visiem pietiktu vietas. •Skolas ēdnīca vairāk atgādina kafejnīcu. Tu ej, paņem savu paplāti un tad sakrāmē uz tās visu ko vēlies. Tur ir viens augļu un viens salātu bārs(tos var ņemt cik grib), tad tev pienākas viens no main food – kas parasti ir picas šķēle, kāds burgers, kartupeļi frī, dažreiz lazanja, tako vai kas cits specifiskāks un viens no piena pakas veidiem – parastais, šokolādes vai zemeņu. Tad tu ej pie vienas no kasēm (kopā 6) un ievadi savu kodu, kur tev no tava pusdienu konta vienkārši atskaita 2.50$, bet, ja vēlies 2 main food, tad mazliet vairāk. •Katram sporta veidam ir sava noteikta sezona. Tas nozīmē, ka ārpus sezonas (pirms vai pēc) ir aizliegts komandai trenēties vai spēlēt. Tāpēc, lai apietu šo Iowas likumu, komandas taisa tādus kā draudzības spēļu vakarus, jeb – atvērtie sporta zāles vakari. •Ja skolēnam nav sporta tērpa...VIŅŠ var sportot tāpat . Njam...un daudzi tā arī dara. JAK! •Kādiem 50% skolēnu skolā ir BREKETES. •Iecienītākie apavi – pludmales iešļūcenes, majas mīkstās čības vai kedas. Konkrēti „manas ģimenītes” dīvainības: •Bieži beztolkā vienkārši sāk dziedāt. Sākot vienam uzreiz pievienojas otrs :D •Abi gatavo ēst. Viņiem ir sadalīts dienu grafiks – kad kurš gatavo. Mums mājās ir likums, ka tas, kurš gatavoja – nemazgā traukus. •Uz vakariņām vienmēr mani aicina ar ZVANIŅU :D •Traukus pirms likšanas TRAUKU MAZGĀJAMAJĀ MAŠĪNĀ nomazgā :D •Pirms met miskastē plastmasas traukus, kuros bijis ēdamais – izmazgā :o •Nesaprot mājienus! Es viņus jau mēnesi uzkrītoši saucu vārdos, kamēr šie tikai MOM un DAD! •Pirms gulētiešanas Deb vnm grib apskauties. Tāpēc esmu izdomājusi plānu kā no tā izvairīties. Nomazgājos, noskrienu lejā – ātri pasaku arlabunakti un Deb pat nav paspējusi pacelt galvu, kad es jau esmu augšā savā istabā :D