my benefits to be a senior

Šitā bija viena varen forša nedēļa....KĀPĒC? Jo 1dien kā vienmēr bija īsā diena (katra stunda tikai 30 min + skola sākas 9:30) un 2dien,3dien mums senioriem bija jānāk uz skolu tikai 11:00, jo pārējiem bija kaut kādi pārbaudes testi. :)) Bija tik forši izgulēties. 2dien es pat no rīta paspēju noskatīties vienu filmu, kas man no libary bija paņemta. Paldies dievam Sabina man izpalīdzēja un savāca mani no rīta ar mašīnu, tā ka man nebija jāuztrauca kā lai tieku uz skolu. Reāli 2diena man bija galīgi neveiksmīga tādā ziņā, ka 2x no vietas es pazaudēju savu iespēju atrast žūksni zaļos...JO...no paša rīta, kad krāmēju skapīti, redzēju kā vienai meitenei izkrīt no kabatas saburzitu dolāru kaudze, ko viens kretīns pacēla un iebāza kabatā...protams, es to tā neatstāju un patecu to tai meitenei, taču fakts ir tāds, ka ja es neredzētu, ka tai meitenei izkrīt nauda, es būtu pirmā kas to atrod un man nebūtu nekādu sirdsapziņas pārmetumu, jo es vnk nebūtu redzējusi,kas un kā. Tai pašā dienā(10 min vēlāk), Drama class skolotājs mums lūdza savākt visus atkritumus kas teātra zālē bija palikuši no iepriekšējās dienas koncerta....UN viena meitene, kas man bija tieši priekšā atrada $20 :o !!!!!!!!!!!!!!!!! Es biju AUTĀ! Man tā noderētu nauda,jo tagad esmu adevusi visu savam ceļojuma depozītam un 3dien, kad biju veikalā, lai noprktu tikai pirmās nepieciešamības higēnas preces, iztērēju $30! Bļē, Amerikā tikai drēbes ir lētas, viss pārējais ir daudz dārgāks

:( Runājot vēl par Drama Class...kas bija interesanti?! Es uzzināju, ka dažiem es izskatos pēc slepkavas, JO skolotājs mums uzdeva uzdevumu, kurā visiem bija jāaizver acis un viņš staigā pa apli un pieskaras vienam, kas atver acis un norāda uz kādu, ko viņš "nogalina". Pēctam visi atver acis un učuks pasaka, "kurš" tika nogalināts un "KĀ?!" un tad viņš pasaka kāda vārdu, kurš ir "detektīvs", kam ir 2 iespējas minēt, kurš ir "slepkava". Un viena meitene norādīja uz mani...tad, kad es pateicu, ka nē - tā nebiju es, viņa uz skolotāja jautājumu, vai viņai ir vēl variantu - atbildēja - NĒ! :D :D :D Tā kā man 1dien un 2dien nācās palikt pēc stundām, lai gaidītu sava treniņa sākumu...lai novicinātu laikum, aizvilkos pie māsiņas uz kabinetu, kur pārbaidīju savu redzi :D Wuhū-viss esot labi....taču tas jau nekas, ka ar vienu aci gandrīz neko neredzēju, tāču viss esot labi :D :D :D 2dien man bija spēle. Kopš brīža, kad aiz dusmām uzkliedzu uz savu treneri, jo tas maita nevarēja skaidri pateikt, ko viņš no manis grib....wūūūūū...man liekas, ka viņš ir apvainojies, jo vispār ar mani vairāk nerunāja. Pat bye neteica kādu laiciņu pēc treniņiem :D Lai gan uz nedēļas beigām atmaiga un atkal "lielas draugs" man bija. Taču komandā ir vēlviena trenere, kas man BESIJ! Nu tā gan ir fūrija, tik iedomīga, tik pašpārliecināta, lai gan īstenībā she is ain't fuckin shit!

4dien meitene no manas government klases, kas strādā ar skolas gada grāmatu palūdza interviju ar mani, jo viņai vajag 5 personas no basketbola komandas, kas varētu atbildēt uz jautājumiem ar šo saistītu tēmu. Ehh...nevaru sagaidīt, kad ieraudzīšu gadagrāmatu un tas ir labi, ka es tik daudz aktivitātēs piedalos, kas nozīmē, ka BŪŠU gada grāmatā ne tikai profila bildītē, kā visi, bet gan reāli arī citās lapās :) Angļu valodas skolotājs KĀ VIENMĒR padarīja manu nedēļu jautrāku. Nezinu kādā sakarā, bet 5dien bija Hawaii diena, kad ķipa dress code bija puķaini krekli utt. Labi, ja 20% no visas skolas to ievēroja, bet protams Mr. Demott bija pareizajā elementā, jo bija iztērpies puķainā kreklā un melnās apaļās saules brillēs, kas viņa tēlu padarīja vnk "neatvairāmu" :D Tad 5dien bija vnk izgāšanās governmentā, jo mums ar Andy bija jāprezentē savs "projekts". Tā kā praktiski visu bijām iekopējušas no neta, tad loģiski, ka lielāko daļu no visiem tiem politiskajiem termiņiem nesapratām....ĀK KUNGS, varat iedomāties kā mēs izrunājām tos vārdus, kad lasījām....vnk apkaunojums pa visu ģīmi :D :D Vsp man tā besij, tās 2 klases - American Government un American History....tikai vienas problēmas :( Tā kā kārtējo reizi, kad beidot sāka palikt jaukāks laiks, atkal visam bija jāapgāžas kājām gaisā. Šeit visā ASV tiek pārsisti rekordi gan sniega daudzuma ziņā, gan aukstuma ziņā utt. ZB man tā ziema jau. Brīnos kā 5dienu atkal nepasludināja par sniega dienu. Taču neskatoties uz to, Nyle skola izdomāja, ka ceļi ir pārāk slikti, lai vestu bērnus uz mājām, tāpēc viņi palika pa nedēļas nogali kojās, kas nozīmēja, ka Nyle vajadzēja iet uz darbu un viņš nevarēja mani pēc skolas aizvest uz spēli. Taču es ātri vien atradu kā tikt uz turieni. Beigās meitene no manas komandas mani paķēra savā vāģī. Labākais, ka spēle notika TJ, kur pirms dažām dienām, kaut kāda apšaude notikusi....vispār jau nice. Šai spēlē uzzināju jaunāko "modes kliedzienu" ASV....tas ir - stilīgi esot vilkt 2 zeķes vienā kājā. BĻĪN....man jau vienās zeķēs ir karsti, kur nu vēl 2vās. Taču viņiem baigi dīvaini šķietot tas, ka Eiropā "stilīgi" ir basī garās zeķes. Lai gan godīgi sakot - esmu novērojusi, ka uz ASV mode atnāk daudz vēlāk nekā Eiropā. Viņiem vēljoprojām stilīgi ir velkāt kļošenes :o Bytheway,es visu laiku aizmirstu pastāstīt vienu interesantu storry par vienu meiteni no manas skolas. Viņas vārds ir Aurora. Cik atceros viņa bija pirmā persona ar ko skolā runājos, jo kamēr gaidīju savā pirmajā dienā tikšanos ar manu kansleru, viņa sēdēja uzgaidāmajā telpā. Aurora atstāja ļoti labu iespaidu uz mani. Viņa ir aktīva, jauka, interesanta un ļoti smieklīga meitene. Šajā semestrī mēs esam vienā Drāmas klasē. Man liekas, ka skolā visi viņu zin, jo viņa piedalās visās iespējamajās aktivitātēs kurās var.........var............jā, ir iemesls, kāpēc ir lietas, kuras viņa nevar, tas ir jo, viņai nav abu kāju. Viņai ir protēzes un viņa staigā uz tām, bez ratiņkrēsla vai kādu citu extra līdzekļu palīdzības, taču tas ir ļoti redzams, ka tās ir protēzes. Šī meitene ne tikai uz mani, bet man liekas, ka uz daudziem ir atstājusi vienkārši fascinējoši milzīgu iespaidu. Es esmu ļoti daudz no pieredzes viņu satiekot, mācījusies....esmu pateicīga, ka man ir dota iespēja satikt tik stipru, spējīgu un unikālu cilvēku kā Aurora. Manu 6dienu ir ĻOTI grūti vārdos aprakstīt. Manas emocijas šaudījās no augstākā punkta uz zemāko un otrādi. Īsi aprakstot situaciju - 6dien bija tā saucamā senior night, kas nozīmēja, ka pirms spēles tiek godinātas visas 12.kl meitenes no mūsu basketbola komandas. Tādas mūsu komandā ir 3, tai skaitā es. Uz zāli atnācu 4:20 pēcpusdienā uz vnk mētāšanu pa grozu pirms spēles. Ienākot skolā man mute palika vaļā un es vnk nespēju no sejas dabūt nost to lielo smaidu. Visas sienas bija izdekorētas ar mūsu 3 vārdiem un formas nummuriem un bildēm....viss bija vienkārši iespaidīgi mīļi. Taču man nosita visu garīgo tā fake izturēšanās pret mani no treneru puses. Kāpēc???, jo JV spēlē biju galvenajā pieciniekā, lai gan parasti neesmu...un starpcitu šo spēli nospēlēju tiešām ļoti labi - iemetu 3punktnieku pēdējajā sekundē, dabūju piezīmi, kad nomaucos no metra augstuma tieši uz muguras un smagi sasitot galvu tā pat spēju iemest sodiņus....TAČU tikuntā nebija man daudz minūšu dots spēlēt...man vienkārši sāp sirds. Pēc JV spēles, starp Varsity spēli bija senior night galvenais notikums. Mūs pēc kārtas ar "vecākiem" pie katras rokas (tas izskatījās vnk smieklīgi) izsauca un apdāvināja pastāstot īsu aprakstu par katru. Tas viss bija ļoti jauki - dāvana bija kaut kas FASCINĒJOŠS. Mazs lācītis ar mūsu skolas formu un manu nummuru, liels fotorāmis ar manām bildēm, kas ir basketbola bumbā un maz fotoalbūmiņš basketbola bumbas ādā ar pāris manām bildēm no spēlēm. Tas bija smieklīgi, ka es apskāvu treneri, meitenes, pat Chelsijas mammu, taču par savējiem tēloju, ka nepazīstu, jo man dažreiz tiešām ir kauns stāvēt tiem elfiem blakus, kad visi domā, ka tie ir mani vecāki.

Varsity spēle.............tas bija tik stulbi - treneris mani uzlaida uz laukuma pēdējās 6 sekundes un gaidīja, ka tas mani kaut kādā veidā paodinās....YEAh right ! Lai nu kā - emocijas līdz pēdējam bija diezgan pozitīvas, taču nezinu kāpēc mani aizvainoja kaut kā fakts, ka meitnes(otras divas senior) mani nepaaicināja ar viņām fočēties pēc spēles. Nu...un es jau arī negāju lūgties. Es saprotu, ka šī komanda mani īpaši nevērtē kā komandas spēlētāju, jo esmu tak tikai parasts exchange student, un es ļoti novērtēju, ka viņi mani tiešām arī šai senior night apdāvināja un apsveica......taču tomēr, mazliet sirsniņā iedūra tās beigas. Un godīgirunājot, parasti jau ir tā, ka tā pēdējā juška paliek kā galvenā.....bet nu labi - cenšos domāt un atcerēties pozitīvo.