Pagājušo 6dien Matthieu mani uzaicināja uz savu māju, jo nevarējām izštukot, ko lai daram. Protams, Deborite un Nyle mazliet izbolija acis, jo šie 2 aprobežotie cilvēki domā, ka ja meitene un zēns ir draugi...tas ir, kas NETIKLS :D Anyways - viņi neko neteica un mani pat aizveda no rīta pie viņa. Mājās bija arī viņa viesvecāki. Atgādināšu, ka viņa viesmamma ir mana kontaktpersona, tā, ka sākumā sanāca izpļāpāties ar viņu. Vispār viņiem ir tik gigantiska māja, kas no iekšpuses, kā tāds muzejs izskatās (man tas nepatīk). Bet viņi dzīvo baigi labajā rajonā, un blakus mājā Matthieu ir draugs ar LIELU peldbaseinu. Lai nu kā - laiku pavadījām forši, skatījāmies filmas un vienkārši čilojām. Viņam vienam pašam tur ir atvēlēts viss pagrabstāvs.

Nākamā dienā Matthieu viesmāte mani pa ceļam paķēra un abus mūs aizveda pie Sabinas uz māju. Tur mēs uztaisījām MILZONĪGU fotosesiju ar Matthieu. Es biju Sabinas asistente :D Un starpcitu ES nācu klajā ar daudzām tiešām krutām idejām, kas galarezultātu padarīja PERFEKTU. Tiešām bija jautra diena, tā izsmējāmies un pats labākais, ka viņš jutās tik komfortabli, vispār neko nečīkstēja - darīja VISU ko likām.

Paliku tur svētdien pa nakti, un nākamā rītā, kamēr Sabina bija darbā, palīdzēju Andi sākt kravāt visas mantas. Vienkārši biju ļoti stingra un liku viņai TIEŠĀM izdomāt, kas ir vajadzīgs un kas NAV, jo viņa pa šo gadu bija apaugusi ar tonām mantu. Tad ap vieniem, Sabinas opis mūs savāca un aizveda uz Gesas(vācu meitenes, kas mājās aizbrauca februārī) viesģimenes māju, kur mēs visu atlikušo dienu čilojām pa baseinu. Viņiem ir tik kruts baseins...vnk mmmm... diena arī bija saulaina un karsta. Vispār trakums te, jo dienas ir karstas sutoņas, bet naktīs te ir mežonīgs negaiss un zibens, kas visu laiku korķus sit laukā un liek čurāt biksēs aiz bailēm. Pēc tā Nyle mūs savāca un aizveda Sabinu mājās, amēr Andi izdomāja braukt pie manis. Atbraucot mājās, Nyle un Deb mūs patīkami pārsteidza ar ierosinājumu doties uz DQ (garšīgāko saldējuma vietu pasaulē).

Otrdien no rīta, kad pamodāmies, devāmies abas ar Andi AR KĀJĀM uz Sabinas darba vietu, kas ir aptuveni stundas attālumā. Tā kā ārā bija apmēram +28 grādi, tas bija ELLES GĀJIENS, jo es vnk biju pārsvīdusi. Tad satikām Sabinu, aizčāpojām līdz bibloteikai, paņēmām filmu un gājām uz saldējuma kafeni, kur katra nopirkām sev vienu GARŠĪGO un uz Andi laptopa skatījāmies tur filmu. Vēlāk mūs savāca Sabinas opis un mēs devāmies uz viņu māju. Tur Andi un arī es atvadījāmies no Sabinas "vecvecākiem" ( MAN JAU PALIEK NELABI, JO VISU LAIKU IR JĀATVADĀS....tas ir TĪK neforši ). Tajā naktī, kas bija Andijas pēdējā nakts Amerikā, mēs skatījāmies filmas, mūsu vecās bildes un vienkārši čilojām līdz kādiem 6 no rīta. Man ta kas...bet Sabinai nākamā dienā darbs :D

Nu jā...un šodien ir tā diena, kad esam palikušas ar Sabinu tikai divas, jo mūsu trešā jaunkundze šajā brīdī, kad rakstu ir Denveras lidostā...CERAMS, jo viņas lidmašīna visu laiku tika pārlikta un pārlikta un ceru, ka beigās viss kārtībā. Bija ĻOTI skumīgi, taču man asaras vispār nenāca, kamēr viņa dikti raudāja. Man ir emocijas, bet es neesmu to īsti vēl aptvērusi, ka viņas vairs te nav...man tas vēl nav aizgājis līdz galvai. Man pat nav ticības, ka es pēc nedēļas esmu mājās...nu vienkārši nav, tas šķiet tā nereāli :/ Bet, lai to visu atvadīšanos padarītu mazliet jaukāku, mēs abas ar Sabinu uzlikām klauna degunus, kad pavadījām Andi. JĀ, reāli vis internacionālākajā vietā tajā apkārnē, mēs izskatījamies kā divas trakās, taču mums vienalga ... haha ... īstenībā cilvēki uz mums pat smaidīja :D

Šī nedēļa bija kā pa kalniem! Atbraucot mājās no kolosāla ceļojuma, kur katra diena bija kā piedzīvojums, bija diezgan liels morālais šoks atkal iezstigt garlaicībā, jo pirmdien, otrdien un trešdien es visu dienu sēdēju mājās un NEDARĪJU NEKO. Es vienkārši miru nost aiz garlaicības un sajūta bija, ka vienkārši sajukšu prātā no 4 sienām....pietam te ir tik KARSTS, tik ļoti karsts, ka es sēžu pie kondicioniera no rīta līdz vakaram. Visi ir aizņemti, nevienam nav laika...Sabina un Andi bija savā Floridā, un mājās bija tikai trešdien. Paldies Dievam Sabina izlūdzās savai mātei un es varēju trešdienas vakarā doties uz to māju. Reāli gan viņas, gan arī es bija diezgan nogurušas un neko daudz mēs tajā vakarā nedarījām, ja neskaita, ka pēkšņi mēs ar Sabinu izštukojām laizt uz ezeru naktī pa pliko peldēties....taču pat līdz pusceļam nenoskrējušas aiz bailēm no koijotsuņiem un citiem meža zvēriem(kas tur nav retums) nesāmies atpakaļ :D Atgriežoties es vnk atplīsu, nezinu kāpēc, bet visas šitās naktis man paldies Dievam ir tik dziļš miegs. Pieļauju, ka tas tāpēc, ka 10 dienas biju vienkārši PĀRĀK aizņemta, ka pat nepamanīju, cik daudz enerģijas biju patērējusi.

Nākamā dienā pēc kārtējās Sabinas mātes izverdzināšanas mēs abas ar Sabinu devāmies sauļoties. Reāli visa pirmā dienas puse tika pavadīta krāsojot garāžas durvis, sienas, logu rāmjus, utt. Tā sieviete ir vienkārši apbrīnojama...viņa darbus atradīs jebkurā laikā, un kā tāda lapsa liks darīt visiem citiem, kamēr pati tikai komandē, kā darīt un kā nedarīt, taču, kad viņas Tims ir mājās, tad šai pirmajai pindzele rokās un seja sienā. Kā man viņa besij. Bet es jau arī esmu izfunktierējusi, ka viņa MAN neko neliek darīt, ja es nepiedāvāju...hahaha...bet es tik pa brītiņam kko palīdzu pati par sevi un tad atkal čiloju un skatos, kā visi citi kko dara :D WHATEVER !

Vakarā mani un Andi savāca Nyle un mēs devāmies pie manis. Nākamā dienā nevarējām izštukot, ko lai dara un beigās izdomājām, ka jātiek KAUT KĀ shoppingot....taču kā lai mēs tiekam kaut kur. Nu ok...izdomājām uzrakstīt tam vienam čalim, kas mūs veda uz skolas balli, un šis piekrita. HAhahaha....atbrauca un savāca viņš mūs vnk TĀDĀ grabažā, ka es nespēju beigt brīnīties, kā tā lieta vispār kustas uz priekšu. Īstenībā braucām mēs diezgan ātri un bija smieklīgi, taču tikuntā .... hahhahaha .... Izvedāja viņš mūs pa visām vietām, kur gribējām, gaidīja viņš uz mums, nečīkstēja nevienā mirklī, pluss viņš pat neuzmeta lūpu, kad aprunāju viņa mašīnīti :D Vispār viņš ir diezgan interesants sarunu biedrs, jo lai gan viņam ir tikai 20 gadi, viņš ir armijā un bijis jau ir pat Afganistānas karā. Viņš ir nošāvis cilvēkus karā un pats vienreiz lodi dabūjis kājā - tā ka diezgan nopietni! Bet nu jā....dīvains viņš arī ir un man pat mazliet žēl palika, ka tā viņu izmantojām, bet nu mēs mācamies no Sabinas mammas, kā būt lapsiņām un dabūt savu labumu :D

P.S. es pēdējās dienās esmu TĀ uzzēdusies. Es vienkārši nespēju pārstāt rīt....pietam Nyle uztaisīja VISGARŠĪGĀKOS un KALORIJĀM bagātākos cepumus pasaulē. Es esmu pārēdusies viņus, taču man tikuntā vēljoprojām lien iekšā un es nespēju apstāties....man ir dusmas pašai uz sevi, taču es neko tur nevaru padarīt :(

WEST COAST OF AMERICA

Vakar es atgriezos no ceļojuma, kas manā atmiņā iespiedīsies uz visu atlikušo mūžu. To visu ko es tiku piedzīvojusi nav pat iespējams aprakstīt. Tas vienkārši bija neapakstāmi...tās bija skaistākās 10 diena manā mūžā, gan dēļ cilvēkiem no visām pasaules malām, ko es sastapu, gan vietām ko tiku apskatijusi, gan vienkārši iespaidiem un emocijām, ko viss tas kopā uz mani atstāja. Es tā būtu gribējusi dalīties ar ikvienu šajā ceļojumā, jo tas tiešām ir kas tāds, ko novēlu ikvienam izdzīvot. Es sataisīju DAUDZ DAUDZ bildes....draugiem.lv tās var apskatīt ikviens (es uzliku tā, ka visi var redzēt). Vēlāk salikšu arī savā facebook...tur arī uzlikšu, lai visi var redzēt, jo no vizuālā visiem būs daudz labāka ideja par to, ko es tiku piedzīvojusi un par ko es tagad te sajūsminos.

Tātad 4.jūnijā es agri piecēlos un Nyle mani aizveda uz lidostu, kur es satiku arī Matthieu un vēlāk mēs satikām arī citus exchange studentus no mūsu apkārtnes. Foršākais ir tas, ka lai ceļotu starp štatiem man nav vajadzīga pase, bet pietiek ar manu ID, pie tam es visur rādīju savu skolas ID, kur pat nav manu dzimšanas gadu. Kad tikām lidmašīnā, mēs ar Matthieu (puisis no Francijas) sēdējām kopā. Reāli mums ir žēl ikvienu, kas bija apkārt mums, jo mēs reāli 5h no vietas vienkārši muļķojāmies un pieļauju, ka traucējām ikviena mieru. Taču lidojumā līdz Kolorādo mēs sākām runāt ar mūsu trešo blakussēdētāju, kas bija vienkārši sajūsmā, ka esam exchange studenti, utt. Tā kā viņai apkārt sēdēja puse viņas ģimenes, kas visi brauca uz kaut kādām tur kāzām, sarunā iesaistījās vēl kādi 5 cilvēki. Vispār tas ir tik superīgi, ka šeit tu vari sākt runāt ar nepazīstamiem cilvēkiem da jeb kur un tas nav dīvaini, tas ir pilnīgi normāli. Es pie tā esmu tagad tā pieradusi, ka man bail ka LV uz mani sāks šķībi skatīties, ja pēkšņi autobusā sākšu ar kādu runāt...haha....Tad mēs sēdējām Kolorādo kādu stundu, līdz lidmašīna piepildīsies ar jauniem cilvēkiem un mēs dosimies tālāk uz San Francisko. Stāvot tur mēs sadraudzējāmies ar stjuartiem un viņi mums pat deva kkadus tur ekstra našķus turpmākajā ceļā. Nākamais blakussēdētājs bija kāds jauns čalis, kas centās lasīt, taču turpmāko stundu laikā bija grūti ieraudzīt viņa sajūsmu par grāmatu, vai kaut vai to, ka viņš pāršķir lapu, jo mēs bijām nenogurdināmi n no garlaicības palikām tikai stulbāki. Taču tad kad es viņam iedevu kožļeni, viņš palika draudzīgs pret mums. Haha...Beidzot, kad nonācām San Francisko, satikām arī citus exchange studentus un kopā gidījām busu uz viesnīcu. Visi bija jauki un draudzīgi, un man jau no paša pirmā momenta patika VISS. Nonākuši viesnīcā satikām pārējos, kas ik pa vienam visas dienas garumā ieradās viesnīcā. Baigi žēl, ka pirmo un pēdējo dienu bija tikai iebraukšanas un izbraukšanas diena...darīt nedarījām neko. Tas tā stulbi, bet nu okay. Launch ēdām McDonald, kas bija pretī ielai, taču vakariņas visi pavadījām ķīniešu restorānā CHINA TOWN, San Francisco. Bija tik jautra kompānija. Taču viss protams nevarēja visu laiku iet gludi, jo kad atgriezāmies savās istabās, man naktī šausmīgi sāka sāpēt vēdars. Reāli visu laiku uz toleti bija jāskrien. Nākamā rītā, kad mana istabas biedrene man iedeva tailenolu un es tukšā dūšā viņu iedzēru, man palika pavisam slikti, taču es ieskaidroju grupas vadītājai, ka man paliek labāk un, ka es vau doties ekskursijās. Paldies Dievam man palika labāk, taču tikai līdz vakaram, kad es atkal dabūju ēst, jo tad atkal visu nakti sākās tas pats, pluss, mans organisms bija vienkārši izžuvis un es pat noģību. Man tā bija noveicies ar manām istabas biedrenēm (Vācija;Somija; Urugvaja), jo viņas riktīgi palīdzēja un atbalstīja. Nākamā rītā es konstatēju, ka man ir pārsista ass un galva un ka man ir zila acs, kas vienkāši man lika kliegt - KĀPĒC ES?!?! Taču tad, beidzot tas YFU sākarīkoties un mēs aizbraucām uz aptieku un sapirkām visu nepieciešamo medicīnu un vitamīnus, pēc kā man vairāk nekas nebija un es varēju atkal dzīvot uz 100%. Labākais, ka gids, kas man palīdzēja visu sapirkt bija aktieris. Mums bija tik kolosāli gidi. Viens bija čalītis no San Francisko, bet otrs no Los Angeles. No Los Angeles, gida vārds ir Christopher Birt, un viņš ir filmējies pat tādā grāvējā kā MIESAS SARGS ar Vitniju Hjūstoni un Kevinu Kostneru. Bet abi viņi bija TĪK smieklīgi...vienkārši biksēs bija jāčurā, kad šamējie sāka plēst jokus, vai vienkārši runāt. Chris pat vienu reizi baigi sāka dejot un dziedāt pie dziesmas California Girl un, kad viņš izpildīja savu TOP MOVEMENT ar savu ass, tas tika darīts uz manis :D :D Haha....omg BIJA TIK JAUTRI!

5.jūnijā cēlāmies agri un mūsu tūre sākās ar dažādiem skatiem uz San Francisco. Redzējām daudzas slavenas vietas, kur ir filmētas filmas, piemēram FULL HOUSE. Redzējām Golden Gate Bridge un Alcatraz cietumu, kā arī izstaigājām China Town. Dabūjām izbraukt vakarā ar mazo busiņu, kur tu vari stāvēt kājās un karāties gandrīz vai ārā. Haha...es protams, karājos un gandrīz vai izmaucos ārā, taču tur man bija labs kompanjons, kas izrādās ir darba tūrē saistībā ar kaut kādiem datoriem. Izrādās šis no Vācijas. Vispār mēs bijām 75 exchange studenti un 50% bija no Vācijas...tīk garlaicīgi ... haha ...

6.jūnijā dabūjām iet pār lielajam Golden Gate Bridge un tuvāk apskatīt pašu pilsētu. Vispār esmu pārsteigta cik daudz dīvainu cilvēku ir ASV lielajās pilsētās. Tas ir vienkārši CRAZY!

Nākamo dienu pavadījām ceļā uz Los Angeles, kas bija stulbi, jo bija sajūta, ka vienkārši tiek izniekota diena. Taču skatījāmies dažādas filmas, kur ir skati no vietām ko tikām apskatījuši un skati ko vēl apskatīsim. Tas man baigi patika. Mēs visu laiku busā sēdējām ar Matthieu, taču bija tā, ka ja viņam uznāk akīvais man ir pilnīgs pagurums un otrādi...mēs vnk tracinājām viens otru ārā :D

8.jūniju visu pavadījām Disneyland. Biju mazliet sarūgtināta, jo manā uztverē tā bija mazliet savādāka, ar trakākiem karuseļiem, utt., bet nebija tik slikti. Taču bija TĀDS nogurums beigās, jo uz kājām bijām pavadījuši kādas 13h. Taču salūts bija neaprakstāms - skaistākais, ko es vispār jelkad esmu redzējusi. Bet diena kopumā bija jautra. Es šajā ceļojumā īpaši sadraudzējos ar vieu meiteni no Vācijas ar kuru mēs pavadījām ideālas dienas kopā. Lai gan mums visu laiku bija jāstaigā grupās ar vismaz 3 cilvēkiem, mēs bieži vien divatā klīdām apkārt, jo ir grūti daūt vairāk kā divus cilvēkus gribēt darīt vienas un tās pašas lietas, taču mēs abas bijām kā cimds ar roku, jo bijām izsalkušas vienlaikus, mums pat uz toleti gribējās vienlaikus un visas idejas, kā pavadīt dienu sakrita, tā ka es esmu ļoti apmierināta gan ar Disneyland, gan arī nākamās dienas tūri pa Universal Studio Holivudā. Universal Studio noteikti bija daudz jāutrāks pasākums, jo tur mēs redzējām kā veido filmas, kā tas viss tur Holivudā strādā. Tas bija TĪK forši - tas nav iespējams izstāstīt. Es redzēju tās vietas, kur taisa Bīstamās Mājsaimnieces, Drakula, Grinčs un vēl miljoniem pazistamu filmu un vietas, kur ir bijuši PASAULES SLAVENi aktieri. Vispār Holivuda esot visu iespēju zeme, jo gandrīz ikviens tur dzīvojušais kādreiz ir savu dzīvi saistījis ar movie buisness. Tur ir tik viegli uzskriet virsū slavenībām, kas ir pilnīgi normāli cilvēki un nekas WOW. Cris mums pastāstīja dažādus atgadījumus no paša dzīves un no iepriekšējo exchenge studentu pieredzēm. Piemēram, vienreiz studenti ir taisījuši bildi un palūguši kādam čalim iziet no bildes. Vēlāk izrādījies, ka tas bija Džastins Timberleiks. Pats Cris tusē kopā ar tām slavenībām, vai arī mūsu bus šoferis ir tas, kurš vada visādus mobīļus priekš slavenībām un viņš zinot visneķītrākos stāstiņus gan par Lindsey Lohan, gan Paris Hilton un visām pārējām dūdām. Es pati uz ielas pēkšņi ieraudzīju Mike no MTV šova Real World Washington DC. Es kā tāda muļķe nespēju neko izburtot, bet beigās uztaisīju foršu bildi ar viņu. Neviens no maniem draugiem viņu nezināja, un sākumā viņi domāja, ka es tikai palūdzu nofečēties smukam čalim uz ielas. Haha...bet tas ir izskaidrojams, jo es un mana draudzene, kad bijām Disneyland, mēs nopirkām Minneymouse ausis un, kad redzējām kādu smuku čali, tad teicām PĪ PĪ PĪ :D Tas mums tā iegājās, ka darījām to visu atlikušo laiku. To, pamanīja arī Matthieu un Dominiks ar ko bijām kopā, kad es ieraudzīju to čalīti, tāpēc viņi arī domāja, ka es tikai smukam čalim pēkšņi jautāju nofočēties. Lai nu kā....es īstenībā dabūju no viena puiša e-mail adresi, kad bijām Disneyland. Viņš mūs abas uzaicināja uz Kaliforniju jebkurā laikā, ka viņš parādīšot mums visu. Labākais tajā visā, ka viņš bija sasodīti smuks, kamēr es biju tiko izlīdusi no karuseļa pa visam slapja :D Haha...whatever!

10.jūnijā bijām Los Angeles downtown, kur redzējām slaveno Venice Beach, kas ir slavena ar Muscle Beach, jo tur ir krastā vieta, kur tu vari kačāt savus muskuļus un tur ir pilns ar tādiem,kas to dara. Es īstenībā biju ļoti pārsteigta par sabiedrību Los Angeles, jo sajūta pat dažreiz bija kā esot kaut kādā Turcijā, jo uz ielas tev sauc jaukus vārdus un koķetē, daži pat izsaka slimus, neķītrus piedāvājumus.....bet tikuntā, tas tur viss ir TĪK normāli. Tā ir Los Angeles. Bijām arī uz garāko rīteņbraucēju celiņu ASV, kas tevi aizved līdz tālākajam punktam okeānā no ASV zemes robežas. Vakarā mēs bijām jau Las Vegasā un redzējām nakts dzīvi. Pēdējās dienas pavadījām šai interesantajā pilsētā. Tur īsti nav ko darīt uz ilgu laiku, ja neesi 21 gadus vecs, taču priekš mums bija dažādas citas lietas ko varējām darīt. Tiešām vienreizēja pilsēta nakts laikā, kā arī dienas laikā. Redzējām daudz dažādu krāšņu šovu, dažādu krāšņu celtņu un kazino. Redzējām tās vietas, kur tika filmēts HANGOVER. Vispār tur ir tik smieklīgi, jo katru dienu es redzēju kādas 4 kāzas. Cilvēki tur precas katru dienu, tur mazas baznīciņas ir uz katra stūra. Tur pat ir vietas, kur tu kā McDonaldā brauc cauri un pasūti ēdienu pa lodziņu, tikai šajā gadījmā tu aprecies pa lodziņu. Haha....kazino ir tik iespaidīgi, taču bildes tajos nevarēja uzņemt, jo šie baidas, ka tā cilvēki var izštukot kā krāpties vai kkas tamlīdzīgs. Katrs kazino ir būvēts tā, ka tu tur vari apmaldīties TĪK viegli un tā kā tur nav logu, tava laika sajūta arī var pazust tīk vnkārši. Maukas ir UZ KATRA STŪRA. Tu vari viņas dabūt jebkurā laikā un par jēbkādām cenām. Tā ir vienkārši tik atšķirīga pilsēta no visām. PARTY EVERY DAY...tā ir pilsēta, kas nekad neguļ, tā ir grēku pilsēta :) Es 100% atgriezīšo, kad būšu vsmaz 21 gadus veca...tas noteikti būtu kas ļoti jautrs. Tur īstenībā ir daudz un dažādu krutu dienu izklaižu, piemēram gigantisks karuselis apkārt "NEW YORK". Tas bjia tik kruti. Bija tik smieklīgi, jo es sēdēju blakus kkādam čalim, kur var redzēt, ka šis iepriekšējā vakarā tusējis. Mēs baigi sākam runāt un es ar grūtībām saprotu ko viņš saka, jo viņa akcents ir vnk HUGE, un beigās izrādas, ka šis ir no ANGLIJAS. Tas bija vnk WOW....labākais, ka šim tiko apritējuši 21, kas nozīmē LABĀKAIS kas vien var būt, ja esi Las Vegasā....beigās pēc karuseļa, šis tāds - euh, I feel sick...es tāda - ouh, you better keep everythin in yourself for a little while :D Ja uz manis uzvemtu kkāds brits, es vnk nojūgtos :D

Vienu dienu mēs aizšāvām līdz Lielajam Kanijonam, ks ir viens no pasaules 7 brīnumiem. Bija iespaidīgi, taču neteikšu, ka tas bija interesantākais no visa ceļojuma. Mana favourite diena bija, kad bijām Holivudā.

Man liekas, ka es varētu tikai rakstīt un raktīt, taču to visu nav iespējams aprakstīt. Esmu tiešām ļoti apmierināta ar visu, jo mēs dzīvojām kolosālās viesnīcās. Īpaši kruta bija viesnīca Los Angeles. Tie bija kā mazi kruti dzīvoklīši nevis nummuriņi. Arī ēdiens bija labs. Visu laiku ēdām baigi labajās vietās vakariņas, ko YFU protams maksāja. Piemēram Ķīniešu restorāns, Hard Rock Cafe, Brazīļu restorāns, taču labākās bija pēdējās vakariņas, kad ēdām kazino, kur varēja ņemt ēdienu cik vien gribas un tur bija TĪK garšīgi. Visi mēs bijām pārēdušies, man vnk nebija vairs gaiss, ko elpot, cik pilna es jutos :D

Kad atgriezāmies viesnīcā, visi atvadījāmies un tas bija tik sasodīti skumji, jo es sastapu vienkārši vienreizējus cilvēkus. Pie manis jau ir pieteikušies braukt tik daudzi, un es tā pat pie viņiem. Es tā ienīstu atvadīšanos. Tas viss paskrēja tik ātri. No rīta visas manas istabas biedrenes jau aibrauca 6 no rīta, a man bija jābūt gatavai tikai 11 no rīta, tā ka es dabūju kārtīgi izgulēties. Braucām mājās kopā ar Matthieu un Marvin (no vācijas). Visvairāk man bija žēl teikt atā Matthieu, lai gan zinu, ka vēl tiksimies, taču mēs palikām tik tuvi draugi....ai tas nav izstāstāms, taču mēs ļoti pieķērāmies viens otram.

Njam....un lidostā, protams, mani sagaidīja mana mīļā DEBORĪTE. Vispār ir grūti aprakstīt manas iekšējās sajūtas tagad. Es pati pat nevaru tās izprast. Ir tā, ka man ir palikušas 15 dienas šeit ASV. 15 !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Salīdzinājumā ar 11 mēnešiem 15 dienas ir NEKAS! Taču ļoti daudzi no ceļojuma brauc mājās jau nākamajā dienā pēc atgriešanās no West Coast Tripa, kas salīdzinājumā ar manām 15 dienām šķiet tik ātri. Es īstenībā esmu gatava braukt mājās, jo esmu tiešām no šī gada paņēmusi visu ko vien varēju. Es jau biju atradusi no Iowas, no tā kas man bija te, taču tagad es atkal tieku iesviesta šeit un man atkal būs jāatrod. Tas 'tā stulbi bišk, bet nu okay....

Bļāviens es TIK ilgi neesmu rakstījusi, ka man vienkārši nav pat ar ko sākt.

Tātad pēdējais, ko rakstīju bija par sesdienu, kad biju uz ZoO ar Tiffany. Vakarā tajā dienā skatījāmies NBA spēles ar Nyle un Deb, un izštukojām, ka varētu nākamā dienā aiziet uz baseball spēli, jo tas ir tāds nu ļoti amerikānisks sporta veids, ko es vēl šeit nebiju pieredzējusi redzēt. Tajā vakarā man Nyle tur baigi sāka stāstīt par noteikumiem un atklāja, ka baseball ir tāda tradīcija, ka pēc 7. bāzes(vai kas tas ir), visi ceļas kājās un dzied vienu smieklīgu dziesmiņu. Tā tradīcija iesākās, kad ĻOTI daudzus gadus atpakaļ viens no ASV prezidentiem pēkšņi piecēlās pēc 7. bāzes, lai izstaipītu kājas, bet tā kā tas ir prezidents, viss stadions beigās piecēlās kājās...lai nu kā, stāsts ir par to, ka tagad šie man liek mācīties to stulbo dziesmu. Es, protams, tēloju muļķi un pēc kādiem 2 Nyle paraugmēģinājumiem pateicu ka es visu zinu, lai viņš mani liktu mierā.

Nākamā rītā devāmies uz Omaha Royal baseball stadium, kur notika tiešām kolosāla spēle. Ļoti reti ir iespējams redzēt vairāk kā 2 home run pa spēli (tas ir tad, kad aizsit bumbu pāri visam stadionam), bet šajā spēlē bija kādi 6! Pēc 4 home run, visi skatītāji dabūja picu pa brīvu. Pirms spēles es arī dabūju autogrāfus no diviem spēlētājiem un arī bildi :)) Njam...un tad pienāca tas mirklis, kad visi dziedāja to dziesmu un uz manu nedziedāšanu Nyle baigi uzmeta lūpu...hahaha :D Pēc spēles mēs atbraucām mājās un viņi mani aizveda pie Sabinas, kur es nodzīvojos līdz otrdienas rītam, kad Sabinas mamma, vedot viņu uz darbu, izmeta mani un Andi manās mājās. Pie Sabinas reāli jauki pavadījām laiku, sauļojāmies un vienkārši čillojām visu dienu. Taču tad notika, kas BRIESMĪGS....mēs tādas sauļojoties sākām kko fočēties, līdz vienā mirklī mana kamera atteicās vērties vaļā. Es vienkārši panikā, jo kā var saplīst tā TIEŠI pirms mana lielā ceļojuma, kas ir pēc 2 dienām. Es paspēju saplēsties ar Sabinu, jo šā sāk tur burkšķēt nezin kādus gudros tekstus, un vnk krīt uz nerviem ar savu VISZINĪBU, tāpēc gulēju naktī ar Andi :D Reāli mēs abas aizgājām gulēt ap 3, jo visu laiku pļāpājām par Sabinas mammu, kas to nabaga Andi ir izverdzinājusi. Viņa viņai liek darīt visu, kamēr pati šā nedara neko. Pluss viņa ir kaut kāda dīvaine, kas rakņājas pa Andi mantām un lieto viņas austiņas, kamēr Andi nav mājās. Šā jau pieķērusi viņu pāris reizes tā, ka tai mātei kauns pa visu ģīmi. Ai, man tā sieviete tā nepatīk, jo viņa to savu vīru paceļ pa KINGU, kamēr Andi īstenībā visu dara, jo Sabīnīte tak ir tik gudra un laba un viņa strādā utt. Tā māte ir reāla mantkāre, jo viss ir tik EXPENSIVE :D Viņa ir tā kā no trešās pasaules valsts atbraukusi, jo Andi tāda saka, ka tad kad viņa nopērk kko tad visiem uzsver, kas tas ir EXPENSIVE! hhaaha...tā mums tagad ar Andi baigā frāze. Otra viņas biežāka frāze ir - I am living in paradise :D :D OMG...es pa šīm dienām ar Andi esam tā izzviegušās. '

Nākamā rītā Forida(Sabinas māte) mūs atveda uz manu māju. Tur es visu rītu noņēmos ar Nyle un manu salūzušo fotokameru. Reāli viņš tur zvanījās uz visām vietām, kur kaut kādi atpalikušie strādā, kas vienkārši šamējo tā izbesija :D Beigās no visām iespējām labākā bija vienkārši sūtīt manu kameru uz USA vienīgo SAMSUNG servisu, kas ir Kalifornijā, lai šie salabo. Reāli, kas nozīmēja, ka kameru dabūtu tikai pēc sava tripa. Reāli jautāju visiem, kas man varētu aizdot, taču neviens nevar. Sabinai ir vajadzīga viņas kamera, jo šie visi pa šīm dienām brauc ceļojumā uz Floridu, bet Andi (manas vnk dvīņu māsas it visā) kamera arī jau kādu laiku ir noplīsusi. Beigās Andrea(mana kontaktpersona) teicās aizdot savas meitas kameru, taču kad viņa man uzrakstīja ar kādiem noteikumiem, es nospļāvos uz visu. Šī man aizdos kkādu vecu digitālu sūdu uz baterejām(kas nozīmē, ka man jāpērk), taču ja kamera tiek pazaudēta vai saplēsta, man ir jāmaksā 100$! Nu vai zini...ja tā ir kaut kāda veca kamera, tad viņa var saplīst jebkurā brīdī - tas ir pārāk liels risks. Tā nu es gruzījos gruzījos, līdz beigās notika viss perfektākais variants un visam izdodoties es atkal esmu ar kameru :) Bet nu jā, atgriežoties pie otrdienas rīta, Nyle tika nomocīts ne pa jokam, jo viss viņa rīts tika pavadīts pie telefona, tad viņš veda mani uz pasta ofisu, lai varu nosūtīt to kameru, un tad, kad beidzot šamējais iesēdās savā lielajā krēslā, lai atpūstos, no virtuves atkal skanēja saucieni no manis pēc palīdzības vienas maizes cepšanā. Haha...to ka es viņam nelieku mieru aptvēru tieši tai momentā, kad viņš ienāca virtuvē ar savu bēdīgo skatienu :D Taču mēs par to visi tik pasmējāmies un tad atlikušo dienu es viņam liku mieru. Dienas vidū mēs ar Andi aizgājām un satikāmies ar Marissu. Tā bija pēdējā reize kad es viņu satiku, jo viņa arī tagad aizbrauks ceļojumā līdz kādam jūlija vidum, tā ka nu jā....bet nez....man kaut kā nebija nemaz TIK skumji no viņas atvadīties, jo kaut kas man viņā kaitina. Tad vakarā atkal izskanēja sirēnas par tornādo trauksmi un mēs visi 4 devāmies uz pagrabu. Tur mēs ar Andi spēlējām kaut kādas stulbas spēles, līdz beidzot pēc 2h viss atkal bija čikiniekā un mēs gājam vakariņās. Andi nakšņoja pie manis un tas atkal izvērtās vakars līdz kādiem 2 no rīta, jo lūrējām vienkārši debīlus MTV šovus un ĒDĀM! Mēs abas vienkārši esam neizsturamas ar to drausmīgo ēšanu. Šajās dienās TIEŠI pirms sava ceļojuma es esmu pieēdusies un apvēlusies kā cūka, jo mēs ēdam abas nonstopā. 'Pat naktī lavamies uz virtuvi, kur rijam rijam un vēlreiz rijam. Smieklīgākais, kad 1dien pie Sabinas ēdām vakariņas, tikai Andi un Elina paņēma veselīgo gaļu savā burgerā, kas baigi ķipa parādīja, ka mēs esam veselīgas pārtikas piekritējas un domājam par savu svaru. Taču tās pašas dienas naktī, kad es tāda Andi saku - eu, negribi uzēst kūciņas....un viņa, kurai būtu jācenšas atrunāt mani, atbild man : AK DIEVS, es gribēju tev jautāt tieši to pašu :D Nu ko var sagadīt no šāda dueta tad? Labi, ka mēs tagad viena otru neredzēsim uz 2 nedēļām un man nebūs naudas, tā ka lounch ar man būs manā ceļojumā tādi vieglie :D haha....moš beidzot atkal nometīšu kādu lieko bagāžiņu!

Trešdien mēs abas ar Andi ar kājām nogājām kādus 3km līdz Council Bluffs centram, kur satikāmies ar Pedro un Sabinu. Tā bija mana pēdējā tikšanās ar manu brazīļu brūtgānu, kas bija mazliet skumīgi, taču dienu mēs visi pavadījām ļoti jauki. Pārijāmies sauldējumus un saldējuma koktēļus, bet tas jau tikai piederas pie lietas :D Tad Pedro pēc pieciem mūs pameta, jo sešos viņš ar savu futbola komandu aizbrauca uz štata čempionātu, kas ilgs kādas 5 dienas. Mums 3 atlika 2 iespējas...iet uz Dairy Queen, kur tai vakarā notika baznīcas jauniešu gr. satikšanās, vai arī uz Pizza King, kur notika pavasara sportu bankets. Mēs izvēlējāmies neiet ne uz vienu, ne uz otru, bet palikt parkā un sagaidīt džeza koncertu, kas sākās ap pus septiņiem. Tas bija tik forši, jo laiciņš bija perfkekts...mēs gulējām zālītē, klausījāmies mūziku un malkojam savus milkšeikus :) Pasaka! Tad Sabinas mamma ap deviņiem mūs savāca un mēs palikām tur pa nakti. Šajā reizē mēs ar Andi aizgājām gulēt 4:30 no rīta, jo visu nakti runājām ar Ebrahim skype un taisījām misijas uz virtuvi, kur atkal RIJĀM. Mēs apgaismojām virtuvi ar ledusskapja gaismu, lai nepamodinātu Sabinas mammu. Mēs reāli sākam saprast, ka mūsu uzvedība šajās dienās jau paliek kā slimība, kā tāda atkarība no ēdiena...tas ir vienkārši briesmīgi :D Njam...un tad mums nācās celties 8:30 un arī Andi cēlās, jo negribēja palikt mājās viena ar Foridu, kas atkal viņu sāktu verdzināt. Tā nu mēs atkūlāmies pie manis un vienkārši nobumbulējām visu dienu te. Mēs pat bijām tik ļoti pārgurušas, ka aizgājām abas diendusītē. Pluss es sāku kārtot beidzot savu koferi savam West Coast tripam....kā jau es protams - viss pēdējā mirklī. Šodien arī mani pārsteidza zvans pie durvīm no Ashley, kas man gribēja parādīt divus vienkārši smukākos dvīnīšus pasaulē, ko viņa auklē pāris dienas nedēļā. Viņi bija tādi mīļumiņi, taču kad es ar vienu nofočējos un iedevu pēc tam Andi .... tas bēbis bija tā apdirsies, ka Andi viss krekls palika brūns...hahaha :D :D Paldies Dievam man nekas netrāpīja, bet tas bija diezgan smirdīgs momento :D

Lai nu kā....īsumā tādas ir bijušas manas pēdējās dienas. Mans nākamais ieraksts varētu būt tikai kaut kad 14.jūnijā, jo 13. jūnijā esmu atpakaļ no kolosālākā tripa manā mūžā! Wuhūu....

29.05

Šorīt pamostoties....beidzot varu teikt - ES SAPŅOJU ANGĻU VALODĀ. Iespējams, ka tas jau ir bijis ilgu laiku atpakaļ, bet šoreiz es tiešām sevi pieķēru.

Agri no rīta ar Deb devāmies uz pasta ofisu, kur es gibēju nosūtīt 2 kastes uz Latviju ar savām ziemas drēbēm. Ma vispār tādas dusmas uz YFU, jo ja viņi būtu nopirkuši manu avio biļeti 2009 gadā, viss būtu perfekti, taču tie maitas nopirka viņu īsi pēc jaunā gada, kad tagad ir jauns likums, un es varu atgriezties tikai ar vienu koferi, lpar otru maksājot. Nice....es atbraucu ar 2!!! Tagad dēļ tā aizies tādas naudas...brrrrrrr...

Viena no manām kastēm svēra 9kg un otra 6kg. Pastā man tas onka tāds uzmanīgi pirms saka cenu, pajautā, vai es esmu apskatījusi i-netā,cik man tas izmaksās. Pēc manas noliedzošās atbildes viņš pasaka, ka par abām kastēm būs $160. Es ŠOKĀ! Šis tāds iesaka mums pamēģināt vienu citu pasta ofisu,kas man likās ļoti jauki no viņa puses, jo viņš tādā veidā pats sev zaudē klietntus. Abas ar Deb aiznesamies uz pilsētas otru galu, kur pēc to cenu idzirdēšanas, vienārši zibenīgi atgriezāmies uz pirmo ofisu. Viņi TIKAI par vienu kasti prasīja $480 !!! Pēc tā man pat $160 cena par 2 kastēm manu drēbju likās SATRIECOŠA. Protams, tas man iztīrija visu karti un arī skaidrās naudas man vairāk nav. Jūtos tagad kā bomzis!

Tad 11 no rīta mani savāca Tiffany un mēs devāmies uz ZOO. Sākumā bija paredzēts, ka brauksim es, viņa, viņas boyfriend un Pedro, TAČU tam muļķim bija jāpavada šī diena kopā ar ģimeni, jo viņa viesbrālis rīt brauc atpakaļ uz Ķīnu. Lai nu kā...tas bija vnk GARĀM! Sākumā viņi abi mašīnā plēsās, tad salīga un visu laiku ņēmās...es domāju NAFIG viņa vispār mani aicināja. Pietam bija TĪK karsts ārā, ka man likās, ka es atsprāgšu - es pa šo dienu esmu izdzērusi kādus 10L ūdens - NEPĀRSPĪLĒJOT! Tad ap 4 beidzot, kad viņa mani veda mājās, mēs piestājām pie kaut kādu gangstu bara, kur tas džeks sasveicinājās ar saviem čubakiem. Vispār es nesaprotu, kā Tiffany var viņu paciest?! Viņš ir kaut kāds narkomāns, kam nav nauda - viņa maksāja par visu viņam. Pietam viņš ar viņu runā kā ar pēdējo sūdu. Kur šīm attiecībām vispār ir jēga? Bet smejies nesmejies - šiem jau vairāk kā gads kopā....

Atbraucot mājās mani sazvanīja Sabina, aicināja uz kaut kādām tur autosacīkstēm, taču es atteicu, JO man nav naudas! Tā vietā pavadīju jauku vakaru ar savu mīļo visu ģimenīTi!

28.05

Rīt man būs palicis tieši viens mēnesis līdz mājās braukšanai. Tas ir tik neaptverami un es pat nezinu, kā lai apraksta tās emocijas. No vienas puses es esmu NEŽĒLĪGI noilgojusies pēc visiem, es nespēju noticēt, ka neesmu redzējusi savu ģimeni, draugus un visus citus mīļos gandrīz 11 mēnešus. Kā es tā vispār varēju ... ?! Taču tai pat laikā es iedomājos to, ka drīz pienāks tā diena, kad tas nebūs tā, ka varēšu uzzvanīt Sabinai vai Andi, vai Marissai un Elizabetei....vai citiem draugiem, lai vienkārši aizietu uz filmu vai iepirkties un forši pavadīt laiku. Tas būs tik smagi atvadīties....atvadīties ne tikai no draugiem, bet arī no dzīves, kas man te bija....lai nu kā, savu īsto pasauli, kas man bija un IR Latvijā, es nekad negribētu mainīt NEPRETKO!

Šodiena bija so so. No rīta biju ar maniem viesvecākiem uz viņu darba vietas - skolas, kur viņi strādā izlaiduma cerimoniju. Tur mācās tā viena meitene, kas Nylu saukā par dady un, ko Nyle saukā par manu sister. Vai nav cute?! NOT! Anyways...tas bija jauks izladums, jo galā mēs varējām ēst kūku :D Pēc visām runām un diplomu izsniegšanas bija aptuveni 15min video ar 10 jauniešu video (tiem, kas izlaidās šogad). Tur bija bildītes no viņu bērnības, utt....un es tā nodōmāju par Nyle un Deb, vai viņiem to vērojot tiešām nekad dzīvē nav gribējies kādu, ko uzzaudzināt, kādu par ko rūpēties un uztraukties, bet tai pat laikā priecāties un lepoties. Šie apmaiņas studenti, ko viņi paņem pa pāris gadiem...es nedomāju, ka tas kaut ko atsver, taču tā ir viņu dzīve un izvēle!

Atkal forši sanāca parunāt ar to Nyle draugu John Cool. Viņš ir tā basketbolista tētis, kas man tik ļoti mēdza patikt. Anyway viņš ir tik foršs onka! Es tā gribētu, lai viņi būtu mani paņēmuši savā ģimenē, jo viņi ir jautri, skaļi un mīļi! Un viņiem ir seksīgs dēls manā vecumā :D

P.S. man ir lūgums ikvienam, kas lasa šo blogu. mīļie, negribat pajautāt, painteresēties apkārt, vai nav kāds, kas vēlētos šogad savās mājās uzņemt exchange student. YFU ir tiešām laba organizācija un viņi palīdzētu visam sagatavoties, un jūs atbalstītu visa gada garumā, ja rastos kādas problēmas. šobrīd vienkārši ir situācija, ka dēļ krīzes pietrūkst ģimeņu, un jā YFU nespēs noorganizēt ģimenes nākamā gada studentiem Latvijā....šī organizācija slēgsies mūsu valstī. Un tas būtu ļoti skumji, jo ne tikai daudzi latviešu jaunieši nevarēs piedalīties labās un kvalitatīvās apmaiņas programmās, ko sniedz šī organizācija bet arī daudzi jauni cilvēki no citām valstī negūs iespēju gadu dzīvot Latvijā un mācīties, iespējams pat iemīlēt mūsu kultūru, mūsu valsti, mūsu Latviju!!!

27.03.

Šodienu pavadīju ar Andi. No rīta pamodāmies, brokastīs ēdām šokolādes saldējumu un skatījāmies vienu foršu, smieklīgu DVD filmu - RV! Pēc tam ap 12 mūs savāca Pedro un Stevena viesbrālis un mēs visi 5 braucām uz cinema. Tas iesbrālis vispār kaut kāds frīks, bet nu ok. Es jau zināju, ka būs grūti izvēlēties uz kuru filmu iet, ņemot vērā, ka mēs esam TIK dažādi cilvēki kopā - dažādi dzimumi, valstis un vecumi. Tā nu beigās mēs aizgājām uz..........Šreku III :D Amerikas kino teātros parasti ir tā, ka tu nopērc biļeti pie ieejas un tad ej uz savu filmu, taču tu vari vēsi pēc savas filmas aiziet uz nākamo zāli un skatīties filmas kaut vai visu dienu, tas ir elementāri tur krāpties, PLUSS....tu nopērc popkornu un dzeramo vienu reizi un vari to papildināt vēlreiz un vēlreiz BEZ MAKSAS. Vai nav paradīze?? Taču protams mēs nevarējām krāpties, jo stulbais amītis negribēja. ZB! :D Nu ok....domājām varam iet uz kartingiem, TAČU protams tur bija rezervēts un lai mēs tiktu būtu jāgaida 5h. Nu neko....šie mūs atveda mājās un mēs ar Andi visu atlikušo dienu nočilojām pie manis :)

Paldies Dievam Deb uztaisīja garšīgas vakariņas - spageti! Mūsu dienas ēdienkarte savādāk būtu vienkārši nobeigusi manu kuņģi, JO brokastīs man bija šokolādes saldējums, bet pusdienās popkorns un kola :D