WEST COAST OF AMERICA

Vakar es atgriezos no ceļojuma, kas manā atmiņā iespiedīsies uz visu atlikušo mūžu. To visu ko es tiku piedzīvojusi nav pat iespējams aprakstīt. Tas vienkārši bija neapakstāmi...tās bija skaistākās 10 diena manā mūžā, gan dēļ cilvēkiem no visām pasaules malām, ko es sastapu, gan vietām ko tiku apskatijusi, gan vienkārši iespaidiem un emocijām, ko viss tas kopā uz mani atstāja. Es tā būtu gribējusi dalīties ar ikvienu šajā ceļojumā, jo tas tiešām ir kas tāds, ko novēlu ikvienam izdzīvot. Es sataisīju DAUDZ DAUDZ bildes....draugiem.lv tās var apskatīt ikviens (es uzliku tā, ka visi var redzēt). Vēlāk salikšu arī savā facebook...tur arī uzlikšu, lai visi var redzēt, jo no vizuālā visiem būs daudz labāka ideja par to, ko es tiku piedzīvojusi un par ko es tagad te sajūsminos.

Tātad 4.jūnijā es agri piecēlos un Nyle mani aizveda uz lidostu, kur es satiku arī Matthieu un vēlāk mēs satikām arī citus exchange studentus no mūsu apkārtnes. Foršākais ir tas, ka lai ceļotu starp štatiem man nav vajadzīga pase, bet pietiek ar manu ID, pie tam es visur rādīju savu skolas ID, kur pat nav manu dzimšanas gadu. Kad tikām lidmašīnā, mēs ar Matthieu (puisis no Francijas) sēdējām kopā. Reāli mums ir žēl ikvienu, kas bija apkārt mums, jo mēs reāli 5h no vietas vienkārši muļķojāmies un pieļauju, ka traucējām ikviena mieru. Taču lidojumā līdz Kolorādo mēs sākām runāt ar mūsu trešo blakussēdētāju, kas bija vienkārši sajūsmā, ka esam exchange studenti, utt. Tā kā viņai apkārt sēdēja puse viņas ģimenes, kas visi brauca uz kaut kādām tur kāzām, sarunā iesaistījās vēl kādi 5 cilvēki. Vispār tas ir tik superīgi, ka šeit tu vari sākt runāt ar nepazīstamiem cilvēkiem da jeb kur un tas nav dīvaini, tas ir pilnīgi normāli. Es pie tā esmu tagad tā pieradusi, ka man bail ka LV uz mani sāks šķībi skatīties, ja pēkšņi autobusā sākšu ar kādu runāt...haha....Tad mēs sēdējām Kolorādo kādu stundu, līdz lidmašīna piepildīsies ar jauniem cilvēkiem un mēs dosimies tālāk uz San Francisko. Stāvot tur mēs sadraudzējāmies ar stjuartiem un viņi mums pat deva kkadus tur ekstra našķus turpmākajā ceļā. Nākamais blakussēdētājs bija kāds jauns čalis, kas centās lasīt, taču turpmāko stundu laikā bija grūti ieraudzīt viņa sajūsmu par grāmatu, vai kaut vai to, ka viņš pāršķir lapu, jo mēs bijām nenogurdināmi n no garlaicības palikām tikai stulbāki. Taču tad kad es viņam iedevu kožļeni, viņš palika draudzīgs pret mums. Haha...Beidzot, kad nonācām San Francisko, satikām arī citus exchange studentus un kopā gidījām busu uz viesnīcu. Visi bija jauki un draudzīgi, un man jau no paša pirmā momenta patika VISS. Nonākuši viesnīcā satikām pārējos, kas ik pa vienam visas dienas garumā ieradās viesnīcā. Baigi žēl, ka pirmo un pēdējo dienu bija tikai iebraukšanas un izbraukšanas diena...darīt nedarījām neko. Tas tā stulbi, bet nu okay. Launch ēdām McDonald, kas bija pretī ielai, taču vakariņas visi pavadījām ķīniešu restorānā CHINA TOWN, San Francisco. Bija tik jautra kompānija. Taču viss protams nevarēja visu laiku iet gludi, jo kad atgriezāmies savās istabās, man naktī šausmīgi sāka sāpēt vēdars. Reāli visu laiku uz toleti bija jāskrien. Nākamā rītā, kad mana istabas biedrene man iedeva tailenolu un es tukšā dūšā viņu iedzēru, man palika pavisam slikti, taču es ieskaidroju grupas vadītājai, ka man paliek labāk un, ka es vau doties ekskursijās. Paldies Dievam man palika labāk, taču tikai līdz vakaram, kad es atkal dabūju ēst, jo tad atkal visu nakti sākās tas pats, pluss, mans organisms bija vienkārši izžuvis un es pat noģību. Man tā bija noveicies ar manām istabas biedrenēm (Vācija;Somija; Urugvaja), jo viņas riktīgi palīdzēja un atbalstīja. Nākamā rītā es konstatēju, ka man ir pārsista ass un galva un ka man ir zila acs, kas vienkāši man lika kliegt - KĀPĒC ES?!?! Taču tad, beidzot tas YFU sākarīkoties un mēs aizbraucām uz aptieku un sapirkām visu nepieciešamo medicīnu un vitamīnus, pēc kā man vairāk nekas nebija un es varēju atkal dzīvot uz 100%. Labākais, ka gids, kas man palīdzēja visu sapirkt bija aktieris. Mums bija tik kolosāli gidi. Viens bija čalītis no San Francisko, bet otrs no Los Angeles. No Los Angeles, gida vārds ir Christopher Birt, un viņš ir filmējies pat tādā grāvējā kā MIESAS SARGS ar Vitniju Hjūstoni un Kevinu Kostneru. Bet abi viņi bija TĪK smieklīgi...vienkārši biksēs bija jāčurā, kad šamējie sāka plēst jokus, vai vienkārši runāt. Chris pat vienu reizi baigi sāka dejot un dziedāt pie dziesmas California Girl un, kad viņš izpildīja savu TOP MOVEMENT ar savu ass, tas tika darīts uz manis :D :D Haha....omg BIJA TIK JAUTRI!

5.jūnijā cēlāmies agri un mūsu tūre sākās ar dažādiem skatiem uz San Francisco. Redzējām daudzas slavenas vietas, kur ir filmētas filmas, piemēram FULL HOUSE. Redzējām Golden Gate Bridge un Alcatraz cietumu, kā arī izstaigājām China Town. Dabūjām izbraukt vakarā ar mazo busiņu, kur tu vari stāvēt kājās un karāties gandrīz vai ārā. Haha...es protams, karājos un gandrīz vai izmaucos ārā, taču tur man bija labs kompanjons, kas izrādās ir darba tūrē saistībā ar kaut kādiem datoriem. Izrādās šis no Vācijas. Vispār mēs bijām 75 exchange studenti un 50% bija no Vācijas...tīk garlaicīgi ... haha ...

6.jūnijā dabūjām iet pār lielajam Golden Gate Bridge un tuvāk apskatīt pašu pilsētu. Vispār esmu pārsteigta cik daudz dīvainu cilvēku ir ASV lielajās pilsētās. Tas ir vienkārši CRAZY!

Nākamo dienu pavadījām ceļā uz Los Angeles, kas bija stulbi, jo bija sajūta, ka vienkārši tiek izniekota diena. Taču skatījāmies dažādas filmas, kur ir skati no vietām ko tikām apskatījuši un skati ko vēl apskatīsim. Tas man baigi patika. Mēs visu laiku busā sēdējām ar Matthieu, taču bija tā, ka ja viņam uznāk akīvais man ir pilnīgs pagurums un otrādi...mēs vnk tracinājām viens otru ārā :D

8.jūniju visu pavadījām Disneyland. Biju mazliet sarūgtināta, jo manā uztverē tā bija mazliet savādāka, ar trakākiem karuseļiem, utt., bet nebija tik slikti. Taču bija TĀDS nogurums beigās, jo uz kājām bijām pavadījuši kādas 13h. Taču salūts bija neaprakstāms - skaistākais, ko es vispār jelkad esmu redzējusi. Bet diena kopumā bija jautra. Es šajā ceļojumā īpaši sadraudzējos ar vieu meiteni no Vācijas ar kuru mēs pavadījām ideālas dienas kopā. Lai gan mums visu laiku bija jāstaigā grupās ar vismaz 3 cilvēkiem, mēs bieži vien divatā klīdām apkārt, jo ir grūti daūt vairāk kā divus cilvēkus gribēt darīt vienas un tās pašas lietas, taču mēs abas bijām kā cimds ar roku, jo bijām izsalkušas vienlaikus, mums pat uz toleti gribējās vienlaikus un visas idejas, kā pavadīt dienu sakrita, tā ka es esmu ļoti apmierināta gan ar Disneyland, gan arī nākamās dienas tūri pa Universal Studio Holivudā. Universal Studio noteikti bija daudz jāutrāks pasākums, jo tur mēs redzējām kā veido filmas, kā tas viss tur Holivudā strādā. Tas bija TĪK forši - tas nav iespējams izstāstīt. Es redzēju tās vietas, kur taisa Bīstamās Mājsaimnieces, Drakula, Grinčs un vēl miljoniem pazistamu filmu un vietas, kur ir bijuši PASAULES SLAVENi aktieri. Vispār Holivuda esot visu iespēju zeme, jo gandrīz ikviens tur dzīvojušais kādreiz ir savu dzīvi saistījis ar movie buisness. Tur ir tik viegli uzskriet virsū slavenībām, kas ir pilnīgi normāli cilvēki un nekas WOW. Cris mums pastāstīja dažādus atgadījumus no paša dzīves un no iepriekšējo exchenge studentu pieredzēm. Piemēram, vienreiz studenti ir taisījuši bildi un palūguši kādam čalim iziet no bildes. Vēlāk izrādījies, ka tas bija Džastins Timberleiks. Pats Cris tusē kopā ar tām slavenībām, vai arī mūsu bus šoferis ir tas, kurš vada visādus mobīļus priekš slavenībām un viņš zinot visneķītrākos stāstiņus gan par Lindsey Lohan, gan Paris Hilton un visām pārējām dūdām. Es pati uz ielas pēkšņi ieraudzīju Mike no MTV šova Real World Washington DC. Es kā tāda muļķe nespēju neko izburtot, bet beigās uztaisīju foršu bildi ar viņu. Neviens no maniem draugiem viņu nezināja, un sākumā viņi domāja, ka es tikai palūdzu nofečēties smukam čalim uz ielas. Haha...bet tas ir izskaidrojams, jo es un mana draudzene, kad bijām Disneyland, mēs nopirkām Minneymouse ausis un, kad redzējām kādu smuku čali, tad teicām PĪ PĪ PĪ :D Tas mums tā iegājās, ka darījām to visu atlikušo laiku. To, pamanīja arī Matthieu un Dominiks ar ko bijām kopā, kad es ieraudzīju to čalīti, tāpēc viņi arī domāja, ka es tikai smukam čalim pēkšņi jautāju nofočēties. Lai nu kā....es īstenībā dabūju no viena puiša e-mail adresi, kad bijām Disneyland. Viņš mūs abas uzaicināja uz Kaliforniju jebkurā laikā, ka viņš parādīšot mums visu. Labākais tajā visā, ka viņš bija sasodīti smuks, kamēr es biju tiko izlīdusi no karuseļa pa visam slapja :D Haha...whatever!

10.jūnijā bijām Los Angeles downtown, kur redzējām slaveno Venice Beach, kas ir slavena ar Muscle Beach, jo tur ir krastā vieta, kur tu vari kačāt savus muskuļus un tur ir pilns ar tādiem,kas to dara. Es īstenībā biju ļoti pārsteigta par sabiedrību Los Angeles, jo sajūta pat dažreiz bija kā esot kaut kādā Turcijā, jo uz ielas tev sauc jaukus vārdus un koķetē, daži pat izsaka slimus, neķītrus piedāvājumus.....bet tikuntā, tas tur viss ir TĪK normāli. Tā ir Los Angeles. Bijām arī uz garāko rīteņbraucēju celiņu ASV, kas tevi aizved līdz tālākajam punktam okeānā no ASV zemes robežas. Vakarā mēs bijām jau Las Vegasā un redzējām nakts dzīvi. Pēdējās dienas pavadījām šai interesantajā pilsētā. Tur īsti nav ko darīt uz ilgu laiku, ja neesi 21 gadus vecs, taču priekš mums bija dažādas citas lietas ko varējām darīt. Tiešām vienreizēja pilsēta nakts laikā, kā arī dienas laikā. Redzējām daudz dažādu krāšņu šovu, dažādu krāšņu celtņu un kazino. Redzējām tās vietas, kur tika filmēts HANGOVER. Vispār tur ir tik smieklīgi, jo katru dienu es redzēju kādas 4 kāzas. Cilvēki tur precas katru dienu, tur mazas baznīciņas ir uz katra stūra. Tur pat ir vietas, kur tu kā McDonaldā brauc cauri un pasūti ēdienu pa lodziņu, tikai šajā gadījmā tu aprecies pa lodziņu. Haha....kazino ir tik iespaidīgi, taču bildes tajos nevarēja uzņemt, jo šie baidas, ka tā cilvēki var izštukot kā krāpties vai kkas tamlīdzīgs. Katrs kazino ir būvēts tā, ka tu tur vari apmaldīties TĪK viegli un tā kā tur nav logu, tava laika sajūta arī var pazust tīk vnkārši. Maukas ir UZ KATRA STŪRA. Tu vari viņas dabūt jebkurā laikā un par jēbkādām cenām. Tā ir vienkārši tik atšķirīga pilsēta no visām. PARTY EVERY DAY...tā ir pilsēta, kas nekad neguļ, tā ir grēku pilsēta :) Es 100% atgriezīšo, kad būšu vsmaz 21 gadus veca...tas noteikti būtu kas ļoti jautrs. Tur īstenībā ir daudz un dažādu krutu dienu izklaižu, piemēram gigantisks karuselis apkārt "NEW YORK". Tas bjia tik kruti. Bija tik smieklīgi, jo es sēdēju blakus kkādam čalim, kur var redzēt, ka šis iepriekšējā vakarā tusējis. Mēs baigi sākam runāt un es ar grūtībām saprotu ko viņš saka, jo viņa akcents ir vnk HUGE, un beigās izrādas, ka šis ir no ANGLIJAS. Tas bija vnk WOW....labākais, ka šim tiko apritējuši 21, kas nozīmē LABĀKAIS kas vien var būt, ja esi Las Vegasā....beigās pēc karuseļa, šis tāds - euh, I feel sick...es tāda - ouh, you better keep everythin in yourself for a little while :D Ja uz manis uzvemtu kkāds brits, es vnk nojūgtos :D

Vienu dienu mēs aizšāvām līdz Lielajam Kanijonam, ks ir viens no pasaules 7 brīnumiem. Bija iespaidīgi, taču neteikšu, ka tas bija interesantākais no visa ceļojuma. Mana favourite diena bija, kad bijām Holivudā.

Man liekas, ka es varētu tikai rakstīt un raktīt, taču to visu nav iespējams aprakstīt. Esmu tiešām ļoti apmierināta ar visu, jo mēs dzīvojām kolosālās viesnīcās. Īpaši kruta bija viesnīca Los Angeles. Tie bija kā mazi kruti dzīvoklīši nevis nummuriņi. Arī ēdiens bija labs. Visu laiku ēdām baigi labajās vietās vakariņas, ko YFU protams maksāja. Piemēram Ķīniešu restorāns, Hard Rock Cafe, Brazīļu restorāns, taču labākās bija pēdējās vakariņas, kad ēdām kazino, kur varēja ņemt ēdienu cik vien gribas un tur bija TĪK garšīgi. Visi mēs bijām pārēdušies, man vnk nebija vairs gaiss, ko elpot, cik pilna es jutos :D

Kad atgriezāmies viesnīcā, visi atvadījāmies un tas bija tik sasodīti skumji, jo es sastapu vienkārši vienreizējus cilvēkus. Pie manis jau ir pieteikušies braukt tik daudzi, un es tā pat pie viņiem. Es tā ienīstu atvadīšanos. Tas viss paskrēja tik ātri. No rīta visas manas istabas biedrenes jau aibrauca 6 no rīta, a man bija jābūt gatavai tikai 11 no rīta, tā ka es dabūju kārtīgi izgulēties. Braucām mājās kopā ar Matthieu un Marvin (no vācijas). Visvairāk man bija žēl teikt atā Matthieu, lai gan zinu, ka vēl tiksimies, taču mēs palikām tik tuvi draugi....ai tas nav izstāstāms, taču mēs ļoti pieķērāmies viens otram.

Njam....un lidostā, protams, mani sagaidīja mana mīļā DEBORĪTE. Vispār ir grūti aprakstīt manas iekšējās sajūtas tagad. Es pati pat nevaru tās izprast. Ir tā, ka man ir palikušas 15 dienas šeit ASV. 15 !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Salīdzinājumā ar 11 mēnešiem 15 dienas ir NEKAS! Taču ļoti daudzi no ceļojuma brauc mājās jau nākamajā dienā pēc atgriešanās no West Coast Tripa, kas salīdzinājumā ar manām 15 dienām šķiet tik ātri. Es īstenībā esmu gatava braukt mājās, jo esmu tiešām no šī gada paņēmusi visu ko vien varēju. Es jau biju atradusi no Iowas, no tā kas man bija te, taču tagad es atkal tieku iesviesta šeit un man atkal būs jāatrod. Tas 'tā stulbi bišk, bet nu okay....