Šī nedēļa bija kā pa kalniem! Atbraucot mājās no kolosāla ceļojuma, kur katra diena bija kā piedzīvojums, bija diezgan liels morālais šoks atkal iezstigt garlaicībā, jo pirmdien, otrdien un trešdien es visu dienu sēdēju mājās un NEDARĪJU NEKO. Es vienkārši miru nost aiz garlaicības un sajūta bija, ka vienkārši sajukšu prātā no 4 sienām....pietam te ir tik KARSTS, tik ļoti karsts, ka es sēžu pie kondicioniera no rīta līdz vakaram. Visi ir aizņemti, nevienam nav laika...Sabina un Andi bija savā Floridā, un mājās bija tikai trešdien. Paldies Dievam Sabina izlūdzās savai mātei un es varēju trešdienas vakarā doties uz to māju. Reāli gan viņas, gan arī es bija diezgan nogurušas un neko daudz mēs tajā vakarā nedarījām, ja neskaita, ka pēkšņi mēs ar Sabinu izštukojām laizt uz ezeru naktī pa pliko peldēties....taču pat līdz pusceļam nenoskrējušas aiz bailēm no koijotsuņiem un citiem meža zvēriem(kas tur nav retums) nesāmies atpakaļ :D Atgriežoties es vnk atplīsu, nezinu kāpēc, bet visas šitās naktis man paldies Dievam ir tik dziļš miegs. Pieļauju, ka tas tāpēc, ka 10 dienas biju vienkārši PĀRĀK aizņemta, ka pat nepamanīju, cik daudz enerģijas biju patērējusi.

Nākamā dienā pēc kārtējās Sabinas mātes izverdzināšanas mēs abas ar Sabinu devāmies sauļoties. Reāli visa pirmā dienas puse tika pavadīta krāsojot garāžas durvis, sienas, logu rāmjus, utt. Tā sieviete ir vienkārši apbrīnojama...viņa darbus atradīs jebkurā laikā, un kā tāda lapsa liks darīt visiem citiem, kamēr pati tikai komandē, kā darīt un kā nedarīt, taču, kad viņas Tims ir mājās, tad šai pirmajai pindzele rokās un seja sienā. Kā man viņa besij. Bet es jau arī esmu izfunktierējusi, ka viņa MAN neko neliek darīt, ja es nepiedāvāju...hahaha...bet es tik pa brītiņam kko palīdzu pati par sevi un tad atkal čiloju un skatos, kā visi citi kko dara :D WHATEVER !

Vakarā mani un Andi savāca Nyle un mēs devāmies pie manis. Nākamā dienā nevarējām izštukot, ko lai dara un beigās izdomājām, ka jātiek KAUT KĀ shoppingot....taču kā lai mēs tiekam kaut kur. Nu ok...izdomājām uzrakstīt tam vienam čalim, kas mūs veda uz skolas balli, un šis piekrita. HAhahaha....atbrauca un savāca viņš mūs vnk TĀDĀ grabažā, ka es nespēju beigt brīnīties, kā tā lieta vispār kustas uz priekšu. Īstenībā braucām mēs diezgan ātri un bija smieklīgi, taču tikuntā .... hahhahaha .... Izvedāja viņš mūs pa visām vietām, kur gribējām, gaidīja viņš uz mums, nečīkstēja nevienā mirklī, pluss viņš pat neuzmeta lūpu, kad aprunāju viņa mašīnīti :D Vispār viņš ir diezgan interesants sarunu biedrs, jo lai gan viņam ir tikai 20 gadi, viņš ir armijā un bijis jau ir pat Afganistānas karā. Viņš ir nošāvis cilvēkus karā un pats vienreiz lodi dabūjis kājā - tā ka diezgan nopietni! Bet nu jā....dīvains viņš arī ir un man pat mazliet žēl palika, ka tā viņu izmantojām, bet nu mēs mācamies no Sabinas mammas, kā būt lapsiņām un dabūt savu labumu :D

P.S. es pēdējās dienās esmu TĀ uzzēdusies. Es vienkārši nespēju pārstāt rīt....pietam Nyle uztaisīja VISGARŠĪGĀKOS un KALORIJĀM bagātākos cepumus pasaulē. Es esmu pārēdusies viņus, taču man tikuntā vēljoprojām lien iekšā un es nespēju apstāties....man ir dusmas pašai uz sevi, taču es neko tur nevaru padarīt :(