Bļāviens es TIK ilgi neesmu rakstījusi, ka man vienkārši nav pat ar ko sākt.

Tātad pēdējais, ko rakstīju bija par sesdienu, kad biju uz ZoO ar Tiffany. Vakarā tajā dienā skatījāmies NBA spēles ar Nyle un Deb, un izštukojām, ka varētu nākamā dienā aiziet uz baseball spēli, jo tas ir tāds nu ļoti amerikānisks sporta veids, ko es vēl šeit nebiju pieredzējusi redzēt. Tajā vakarā man Nyle tur baigi sāka stāstīt par noteikumiem un atklāja, ka baseball ir tāda tradīcija, ka pēc 7. bāzes(vai kas tas ir), visi ceļas kājās un dzied vienu smieklīgu dziesmiņu. Tā tradīcija iesākās, kad ĻOTI daudzus gadus atpakaļ viens no ASV prezidentiem pēkšņi piecēlās pēc 7. bāzes, lai izstaipītu kājas, bet tā kā tas ir prezidents, viss stadions beigās piecēlās kājās...lai nu kā, stāsts ir par to, ka tagad šie man liek mācīties to stulbo dziesmu. Es, protams, tēloju muļķi un pēc kādiem 2 Nyle paraugmēģinājumiem pateicu ka es visu zinu, lai viņš mani liktu mierā.

Nākamā rītā devāmies uz Omaha Royal baseball stadium, kur notika tiešām kolosāla spēle. Ļoti reti ir iespējams redzēt vairāk kā 2 home run pa spēli (tas ir tad, kad aizsit bumbu pāri visam stadionam), bet šajā spēlē bija kādi 6! Pēc 4 home run, visi skatītāji dabūja picu pa brīvu. Pirms spēles es arī dabūju autogrāfus no diviem spēlētājiem un arī bildi :)) Njam...un tad pienāca tas mirklis, kad visi dziedāja to dziesmu un uz manu nedziedāšanu Nyle baigi uzmeta lūpu...hahaha :D Pēc spēles mēs atbraucām mājās un viņi mani aizveda pie Sabinas, kur es nodzīvojos līdz otrdienas rītam, kad Sabinas mamma, vedot viņu uz darbu, izmeta mani un Andi manās mājās. Pie Sabinas reāli jauki pavadījām laiku, sauļojāmies un vienkārši čillojām visu dienu. Taču tad notika, kas BRIESMĪGS....mēs tādas sauļojoties sākām kko fočēties, līdz vienā mirklī mana kamera atteicās vērties vaļā. Es vienkārši panikā, jo kā var saplīst tā TIEŠI pirms mana lielā ceļojuma, kas ir pēc 2 dienām. Es paspēju saplēsties ar Sabinu, jo šā sāk tur burkšķēt nezin kādus gudros tekstus, un vnk krīt uz nerviem ar savu VISZINĪBU, tāpēc gulēju naktī ar Andi :D Reāli mēs abas aizgājām gulēt ap 3, jo visu laiku pļāpājām par Sabinas mammu, kas to nabaga Andi ir izverdzinājusi. Viņa viņai liek darīt visu, kamēr pati šā nedara neko. Pluss viņa ir kaut kāda dīvaine, kas rakņājas pa Andi mantām un lieto viņas austiņas, kamēr Andi nav mājās. Šā jau pieķērusi viņu pāris reizes tā, ka tai mātei kauns pa visu ģīmi. Ai, man tā sieviete tā nepatīk, jo viņa to savu vīru paceļ pa KINGU, kamēr Andi īstenībā visu dara, jo Sabīnīte tak ir tik gudra un laba un viņa strādā utt. Tā māte ir reāla mantkāre, jo viss ir tik EXPENSIVE :D Viņa ir tā kā no trešās pasaules valsts atbraukusi, jo Andi tāda saka, ka tad kad viņa nopērk kko tad visiem uzsver, kas tas ir EXPENSIVE! hhaaha...tā mums tagad ar Andi baigā frāze. Otra viņas biežāka frāze ir - I am living in paradise :D :D OMG...es pa šīm dienām ar Andi esam tā izzviegušās. '

Nākamā rītā Forida(Sabinas māte) mūs atveda uz manu māju. Tur es visu rītu noņēmos ar Nyle un manu salūzušo fotokameru. Reāli viņš tur zvanījās uz visām vietām, kur kaut kādi atpalikušie strādā, kas vienkārši šamējo tā izbesija :D Beigās no visām iespējām labākā bija vienkārši sūtīt manu kameru uz USA vienīgo SAMSUNG servisu, kas ir Kalifornijā, lai šie salabo. Reāli, kas nozīmēja, ka kameru dabūtu tikai pēc sava tripa. Reāli jautāju visiem, kas man varētu aizdot, taču neviens nevar. Sabinai ir vajadzīga viņas kamera, jo šie visi pa šīm dienām brauc ceļojumā uz Floridu, bet Andi (manas vnk dvīņu māsas it visā) kamera arī jau kādu laiku ir noplīsusi. Beigās Andrea(mana kontaktpersona) teicās aizdot savas meitas kameru, taču kad viņa man uzrakstīja ar kādiem noteikumiem, es nospļāvos uz visu. Šī man aizdos kkādu vecu digitālu sūdu uz baterejām(kas nozīmē, ka man jāpērk), taču ja kamera tiek pazaudēta vai saplēsta, man ir jāmaksā 100$! Nu vai zini...ja tā ir kaut kāda veca kamera, tad viņa var saplīst jebkurā brīdī - tas ir pārāk liels risks. Tā nu es gruzījos gruzījos, līdz beigās notika viss perfektākais variants un visam izdodoties es atkal esmu ar kameru :) Bet nu jā, atgriežoties pie otrdienas rīta, Nyle tika nomocīts ne pa jokam, jo viss viņa rīts tika pavadīts pie telefona, tad viņš veda mani uz pasta ofisu, lai varu nosūtīt to kameru, un tad, kad beidzot šamējais iesēdās savā lielajā krēslā, lai atpūstos, no virtuves atkal skanēja saucieni no manis pēc palīdzības vienas maizes cepšanā. Haha...to ka es viņam nelieku mieru aptvēru tieši tai momentā, kad viņš ienāca virtuvē ar savu bēdīgo skatienu :D Taču mēs par to visi tik pasmējāmies un tad atlikušo dienu es viņam liku mieru. Dienas vidū mēs ar Andi aizgājām un satikāmies ar Marissu. Tā bija pēdējā reize kad es viņu satiku, jo viņa arī tagad aizbrauks ceļojumā līdz kādam jūlija vidum, tā ka nu jā....bet nez....man kaut kā nebija nemaz TIK skumji no viņas atvadīties, jo kaut kas man viņā kaitina. Tad vakarā atkal izskanēja sirēnas par tornādo trauksmi un mēs visi 4 devāmies uz pagrabu. Tur mēs ar Andi spēlējām kaut kādas stulbas spēles, līdz beidzot pēc 2h viss atkal bija čikiniekā un mēs gājam vakariņās. Andi nakšņoja pie manis un tas atkal izvērtās vakars līdz kādiem 2 no rīta, jo lūrējām vienkārši debīlus MTV šovus un ĒDĀM! Mēs abas vienkārši esam neizsturamas ar to drausmīgo ēšanu. Šajās dienās TIEŠI pirms sava ceļojuma es esmu pieēdusies un apvēlusies kā cūka, jo mēs ēdam abas nonstopā. 'Pat naktī lavamies uz virtuvi, kur rijam rijam un vēlreiz rijam. Smieklīgākais, kad 1dien pie Sabinas ēdām vakariņas, tikai Andi un Elina paņēma veselīgo gaļu savā burgerā, kas baigi ķipa parādīja, ka mēs esam veselīgas pārtikas piekritējas un domājam par savu svaru. Taču tās pašas dienas naktī, kad es tāda Andi saku - eu, negribi uzēst kūciņas....un viņa, kurai būtu jācenšas atrunāt mani, atbild man : AK DIEVS, es gribēju tev jautāt tieši to pašu :D Nu ko var sagadīt no šāda dueta tad? Labi, ka mēs tagad viena otru neredzēsim uz 2 nedēļām un man nebūs naudas, tā ka lounch ar man būs manā ceļojumā tādi vieglie :D haha....moš beidzot atkal nometīšu kādu lieko bagāžiņu!

Trešdien mēs abas ar Andi ar kājām nogājām kādus 3km līdz Council Bluffs centram, kur satikāmies ar Pedro un Sabinu. Tā bija mana pēdējā tikšanās ar manu brazīļu brūtgānu, kas bija mazliet skumīgi, taču dienu mēs visi pavadījām ļoti jauki. Pārijāmies sauldējumus un saldējuma koktēļus, bet tas jau tikai piederas pie lietas :D Tad Pedro pēc pieciem mūs pameta, jo sešos viņš ar savu futbola komandu aizbrauca uz štata čempionātu, kas ilgs kādas 5 dienas. Mums 3 atlika 2 iespējas...iet uz Dairy Queen, kur tai vakarā notika baznīcas jauniešu gr. satikšanās, vai arī uz Pizza King, kur notika pavasara sportu bankets. Mēs izvēlējāmies neiet ne uz vienu, ne uz otru, bet palikt parkā un sagaidīt džeza koncertu, kas sākās ap pus septiņiem. Tas bija tik forši, jo laiciņš bija perfkekts...mēs gulējām zālītē, klausījāmies mūziku un malkojam savus milkšeikus :) Pasaka! Tad Sabinas mamma ap deviņiem mūs savāca un mēs palikām tur pa nakti. Šajā reizē mēs ar Andi aizgājām gulēt 4:30 no rīta, jo visu nakti runājām ar Ebrahim skype un taisījām misijas uz virtuvi, kur atkal RIJĀM. Mēs apgaismojām virtuvi ar ledusskapja gaismu, lai nepamodinātu Sabinas mammu. Mēs reāli sākam saprast, ka mūsu uzvedība šajās dienās jau paliek kā slimība, kā tāda atkarība no ēdiena...tas ir vienkārši briesmīgi :D Njam...un tad mums nācās celties 8:30 un arī Andi cēlās, jo negribēja palikt mājās viena ar Foridu, kas atkal viņu sāktu verdzināt. Tā nu mēs atkūlāmies pie manis un vienkārši nobumbulējām visu dienu te. Mēs pat bijām tik ļoti pārgurušas, ka aizgājām abas diendusītē. Pluss es sāku kārtot beidzot savu koferi savam West Coast tripam....kā jau es protams - viss pēdējā mirklī. Šodien arī mani pārsteidza zvans pie durvīm no Ashley, kas man gribēja parādīt divus vienkārši smukākos dvīnīšus pasaulē, ko viņa auklē pāris dienas nedēļā. Viņi bija tādi mīļumiņi, taču kad es ar vienu nofočējos un iedevu pēc tam Andi .... tas bēbis bija tā apdirsies, ka Andi viss krekls palika brūns...hahaha :D :D Paldies Dievam man nekas netrāpīja, bet tas bija diezgan smirdīgs momento :D

Lai nu kā....īsumā tādas ir bijušas manas pēdējās dienas. Mans nākamais ieraksts varētu būt tikai kaut kad 14.jūnijā, jo 13. jūnijā esmu atpakaļ no kolosālākā tripa manā mūžā! Wuhūu....