ceturtdiena, 2009. gada 3. septembris

September 3th

Šoreiz vairs nevaru sākt ar vārdiem – rīts kā visi rīti...JO tik drausmīgi stulbs rīts man vēl nebija bijis šeit esot. Vakar aizgāju gulēt daudz agrāk, piecēlos no rīta par 10 min agrāk...izgāju PERFEKTI laikā – pat nesteidzoties....UN NOKAVĒJU SCHOOL BUS! Viņš atnāca pāris min ātrāk. Es vēl varēju cerēt, ka varbūt tas nebija mans numurs, bet tas nelikās īpaši ticami, ņemot vērā, ka pieturā neviena vairs nebija. Paldies dievam no otra gala nāca viena meitene, kas arī šorīt nokavēja, tāpēc piefiltrējos viņai klāt, kad viņa lūdza savam vectēvam, lai aizved uz skolu. Godīgi sakot, viņas māja izskatījās kā MISKASTE. Viss vienkārši pa gaisu + smaka. Viņai mājās dzīvo suns un kaķis ... UN SMAKA bija briesmīga! Izskatījās, ka viņa dzīvo tikai ar savu vecotēvu, kas izskatījās kā no šausmu filmas. Lai nu kā – viņš bija NENORMĀLA BREMZE. Viņš, kamēr saģērbās, kamēr uzvilka savus aizvēsturiskos zābakus....un kamēr SAĶEMĒJĀS(nesaprotu kam tas bija vajadzīgs....pietam viņš ejot ārā uzlika kovboj cepuri) mēs jau sen būtu skolā. Tad mēs iekāpām lielā aizvēsturiska mašīnā, kurā visu ceļu skanēja KANTRI, un godīgi runājot, ja viņš mazliet samazinātu ātrumu ar kādu mēs braucām...mēs vienkārši sāktu braukt atpakaļgaitā! TĀDS BREMZE!!!! Viņš visu ceļu kratījās ar kādiem 25km/h NEPĀRSPĪLĒJOT! Kad beidzot bijām piebraukuši SĀKA GĀZT LIETUS! Es centos steigties uz stundu – pirmkārt lai nenokavētu un otrkārt lai nesamirktu, kamēr bremža mazmeitiņa knapi vilkās man aiz muguras! Kad ienācu kabinetā man vajadzēja izskaidrot kāpēc kavēju...brīnumainā kārtā man nelika pierakstīties, kas nozīmē pēc stundas, kamēr citiem kavētājiem VIENMĒR jāpierakstās ... whū...vismaz kaut kāda Exchange student priekšrocība! Tad sekoja nākamais rīta trieciens – es netiku izrādē! Lai gan tagad tā padomāju, ka nav jau tik traki...es iešu un palīdzēšu backstage, kas bieži esot vēl jautrāks pasākums! Spāņu valodas skolotāja šodien nebija ieradusies, bet ASV katrā pilsētelē ir cilvēki, kuru darbs ir doties uz skolām un aizstāt skolotājus, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav ieradušies. Tā nu mūsu spāņu val. Skolotāju aizstāja kāds vīrietis, kas visu stundu stāstīja un rādīja kā māk smuki rakstīt tos veco laiku burtus. Paldies dievam man tas nebija jāklausās visu stundu – jo mani atkal uzaicināja uz INTERVIJU :D Izrādās, ka vakardien tas bija GADAGRĀMATAI, un šodien tas ir avīzei! Angļu valodā kā vienmēr varēju izsmieties. Šodienas foršais joks, ko skolotājs atkal izstrādāja: Mums visiem pa grupiņām jāraksta jautājumi par filmu(veco laiku kaut kāda tur Norvēģija mitoloģija) un jāsniedz uz tiem arī atbildes. Tad nu viena meitene prasa – Skolotāj, kā sauca to BouWoolf draugu? Skolotājs un pārējie nekādi nevar atcerēties vārdu. Tad šis pēkšņi izspļauj – Ok. Sauksim viņu par BOBU, rakstiet visi Bobs! ... tad pēkšņi meitene atceras – Skolotāj, es atcerējos – viņu sauca Hanovors! Skolotājs:- ĀĀĀĀ, jā pareizi! Nu ko, Bobs bija diezgan tuvu! :D :D :D Ak dievs, cik viņam tas viss smieklīgi sanāk :D Sportā mums šodien bija jāmētā pa grozu. Tas bija tik dīvaini. Es bišk pamētāju un viens učuks man uzreiz klāt – Kā tevi sauc? Tu spēlē bbolu? Vai nevēlies spēlēt skolas komandā? Blablabla...redzēju arī kā no augšas viena meitene, kas spēlē komandā rādīja uz mani ar pirkstu citai meitenei. Njā...šeit baigi ievēro, ja kāds ir sportists, jo vnk gandrīz lielākā daļa TĀDU NAV :D Ēdu kā jau parasi – MAIZI AR KAUT KO. Te tiešām nemaz nav iespējams neuzbaroties cilvēkiem, kas pusdieno skolas ēdnīcā L Ievēroju, ka atkal pārdoas krekliņi. Vecās sezonas bija par 5$ un godīgi runājot, tie pat man patika labāk! Tā, ka rīt būs jāiegādājas! J Ķīmijā šodien bija jāturpina tas stulbais darbs! Man vnk kretinē, ka es neko nedaru – sēžu un kūkoju, kamēr visu izdara mans partneris. Bet atzīmi ta saņemam mēs abi...tas man liek justies stulbai! Lai nu kā....bet šoreiz mēs riktīgi forši abi izpļāpājāmies, vismaz, kad viņš bija pabeidzis – ierēcām mazliet par ASV :D Dīvainā kārtā viņš saprot, ka ASV skolas sistēma ir galīgi garām – kā atpalikušajiem! Matemātikā šodien izdalīja vakardienas darbus. Man un krievietei izskatījās, ka bija labākie, taču arī sanāca pēc punktiem B! Bet tad es pārbaudīju savu darbu un atradu 2 punktus, kurus skolotājs bija aizmirsis pieskaitīt, tā ka es dabūju beigās A! :D Vispār brītiņu kurā parunāju ar to krievu meiteni, sapratu, ka viņa ir baigi forša. Viņa šeit pārvācās ar mammu, jo mamma apprecējās ar amerikāni. Viņa teica, ka kā pabeiks skolu, tā laidīs atpakaļ u Krieviju – viņai nepatīk ASV. Mums vismaz ir kas kopīgs! :D Pēc stundas viņa teica, ka ar ģimeni 12.09 brauks ekskursijā uz Kanzasu un uzaicināja mani līdz – teica lai apdomāju. Es jau labprāt, tikai man tai datumā ir YFU meeting ar pārējiem Exchange studentiem un tas ir OBLIGĀTS pasākums.... L Un šoks 3D-ART!!!! Tas bija briesmīgi, kad viņa pateica mūsu nākamo darbiņu. Tas ir kaut kas līdzīgs gobelēnam. BĻĀVIENS, es biju tik laimīga, kad beidzot 9.klasi sapratu, ka man nekad vairs dzīvē nebūs jāsaskaras ar MĀJTURĪBU un tādām lietām!!! ĀĀĀ!!! Lai nu kā, ja neņem vērā to, tad gāja diezgan labi – vismaz atkal izpļāpājāmies! J Ejot ārā no skolas LIJA... Domāju, ka school bus sēdēšu viena, jo Marisu neredzēju-nez mošk aizkavējās kaut kur, līdzarto nokavējot bus, bet man apsedās blakus viena baigi jautrā meitene. Riktīgi forši parunājām. Atnācu mājās – izbesijos no sava lēnā i-neta, tāpēc sorry tie, kuriem neesmu atbildējusi uz vēstulēm. Tas tikai tāpēc, ka man neiet i-nets!!! Tad pārradās Deb un mēs aizšāvām līdz veikalam, lai nopirktu man photocamer! NOPIRKĀM! Samsung...par labu cenu J Vienīgais, kas man nepatīk ir krāsa – RŌZĀ! Bet pasūtīt citu krāsu un gaidīt nez cik ilgi man arī negribējās, jo rīt jau ir futbolspēle, kur man noteikti jāuzņem kāda pikča :D Pārradāmies mājās, Nyle jau bija sagatavojis mums vakariņas. KARTUPEĻUBIEZPUTRA, KOTLETES, SALDI BURKĀNIŅI UN ZAPTSMAIZĪTES! :D I was FULL !!! :D Okī...šoreiz man jāiet agrāk gulēt, jo tā jau nevaru pamosties, bet cik saprotu school bus tagad visulaiku nāks agrāk, kas nozīmē, ka man arī agrāk jāiziet no mājas...pfū L

2 komentāri:

  1. nākamreiz arī ieraušu graķīti pirms bloga lasīšanas, jo savādāk tik garus ierakstus ir neiespējami katru dienu izlasīt. un vēl saprast, kas notiek.
    forši :) man jau patīk, ka cilvēkiem iet labi un slikti un veidojās viņu ikdiena.

    AtbildētDzēst
  2. nez, man patīk, ka tā gari..īstenībā ir tāda sajūta, ka lasu kādu romānu..un tā katru dienu pa nodaļai :D

    AtbildētDzēst