Okay, šitās pēdējās dienas ir paritējušas nu ļoti interesantā motīvā. Iesākumam varu minēt faktu, ka pēdējās 3 dienas man sanāca katrā dienā pabūt kapos trīs dažādās vietās. Sākums labs, ne? Nu tad tā...

5dien visu pirmo dienas pusi nosēdēju mājās, darot dažādas lietas, mājās braukšanas ietvaros. Vēlāk ap 5 vakarā, kad Sabina beidza darbu, izdomājām, ka viņa var čāpot ar kājām pie manis un es iešu viņai pretī, lai pussceļā satiktos. Sākumā, kad šī uzzvanīja uz mājas tel., ka viņa izziet, es lēnītēm, lēnītēm sagatavojos un tikai pēc kāda laiciņa izgāju. Taču, kad biju jau nogājusi lielāko ceļa daļu, un sapratusi, ka šī ir apmaldījusies vai arī iet NU ĻOTI lēni, jo viņu nekur nemanīju, lai gan man jau sen ar viņu bija jāsaskrienas.Tad pēkšņi dzirdu mašīnas pīpināšanu...NYLE...nodomāju, ou bļīn, kas nu?! Izrādas Sabina zvanījsui, ka apmaldījusies un, ka vienīgais, ko apkārt redz ir kapi un tad sakari pārtrūkuši. Nu ko, devāmies uz tuvākajiem kapiem, bet tur nekur šo neredzam. Tad zvanīja Deb, ka viņa mūs gaidīs pie viena slavena pieminekļa tur tajos kapos..paldies dievam viss beidzās labi, jo viņa teica, ka gandrīz pārmīzusi jēgu, jo tur kaut kādi 2 veči esot bijuši un lūrējuši uz viņu. 

Nākamā dienā mēs un Deba braucām ekskursijā uz vienu māju, kur 1912. gadā tika noslepkavota viena ģimene ar 6 cilvēkiem + 2 meitenes, kas bija draudzenes vienai no ģimenes meitām un palikušas pa nakti tai reizē. Tagad tā māja ir ĻOTI slavena ar to, ka tur spokojas un tur ir arī daudz pierādījumu. Es par to māju pirmo reizi dzirdēju, kad bijām Dienvid Dakotā ar Elizabeti un maniem viesvecākiem. Redzēju TV, kur bija šovs par top šaušalīgākajām vietām ASV, un šī māja, kas atrodas Iowā, aptuveni stundas attālumā no manām mājām bija TOP 1. vietā. PALDIES DIEVAM es neko neredzēju, bet pieļauju, ka tas tāpēc, ka biju tā pārbijusies, ka turēju acis ciet un biju iekrampējusies Sabīnai rokā. Vēlāk es nevarēju gulēt, it īpaši tāpēc, ka man likās, ka dzirdu kaut kādus trokšņus un vēl sazin ko. Pirmā nakts bija okay, lai gan likās notiek dažas bailīgas lietas, bet Sabina bija ar mani...taču šonakt un rītnakt būšu viena pati !!! Man jau tagad paliek neomulīgi. Un jā, arī tajā dienā bijām kapos, kur visi tie nogalinātie cilvēki ir apbedīti. Vakarā Deb un Nyle nebija mājās, jo Nyle brālēni brauca caur pilsētu un viņi devās vakariņās. Mēs pa to laiku skatījāmies filmu KIK ASS un ēdām-ēdām-ēdām !!!

Svētdien (šodien) pamodāmies pēc 12, un ēdot brokastis skatījāmies filmu Flirting with Forty. OMG...lai gan neredzēju to filmu no sākuma, es tajā iemīlējos, jeb pareizāk sakot galvenajā aktierī...TĪK seksīgu čali man liekas nekad dzīvē nebiju redzējusi, tāpēc šonakt nokačāšu to filmu no neta, lai varu naktī, kad aiz bailēm trīcēšu pie visām miesām, lai varu skatīties un siekaloties :) Pēc tam, Deb mūs ar Sabinu aizveda uz mormāņu muzeju. Tas īstenībā bija ĻOTI interesanti, jo gide bija nu ļoti laba mums tur. Visi, kas tur strādāja bija ļoti jauki jauni cilvēki, kas īstenībā ir mornāņi un, kas veic savu 2 gadu misiju - mācību par savu reliģiju. Interesanti, ka vienas meitenes brālēns bija šajā misijā 2 gadus LATVIJĀ. Viņa vienkārši lēkāja aiz sajūsmas, ka ir satikusi kādu no Latvijas. Pēc tam izstaigājām mirušo mormāņu kapus un tad devāmies uz Lewis un Clark skata memotiāli, kur tiešām pavērās brīnum skaists skats uz Omahu. Vakarā atkal Deb un Nyle nebija mājās, jo spēlēja no sava darba kaut kādu tur volejbolu un mēs atkal....ĒDĀM! Es jau smējos, ko Deb un Nyle padomā par to, ka visu laiku kā viņi nav mājās tiek izrīta visa virtuve! :D

Es koferus esmu pamatā sakrāmējusi. Man tāds prieks, ka varu ņemt un sakraut VISU! Tas pateicoties otram koferim un tam, ka ļoti daudz ko aizsūtīju mājās. Esmu sajūsmā par to, ka nekas nav jāatstāj. Un vēl es esmu sajūsmā, ka Sabina izdomāja man adot savas smukās baltās augstpapēžu kurpes, jo viņai viņas esot biški pa lielu :D

OKay...es tagad iešu dušā,un tad skatīšos savu filmu. Tā fima ir ļoti pamācoša, jo galvenā lomā ir 40 gadus veca sieviete, kas iemīlas 27 gadus jaunā čalī. Ļoti forša filma, komēdija varēt pat teikt, nekas smags :) OMG...es nespēju aptvērt, ka rīt ir mana PĒDĒJĀ diena. Ja, kādam vispār būtu nojausma, kāda man ir sajūta. Tas ir tik neaprakstāmi! Anyway - bye! :)